|
Borhu dzimta
Īpaša vieta Preiļu vēsturē ir senai un dižciltīgai grāfu Borhu dzimtai.
Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376.gada ietilpa Livonijas odeņvalsts zemēs un iespējams no šī gada (vai no 1382.g.) līdz 1561.gadam kā lēnis, pēc tam līdz 1866.gadam kā īpašums piederēja grāfu Borhu dzimtai. Kā vārdā saucās pirmie Preiļu kungi nav zināms, to vārdi ir zināmi tikai kopš 1475.gada, kad Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.
Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, kur viņi bija feodālie īpašnieki. No turienes šī dzimta pārcēlās
uz Vāciju, Vestfāles zemi.
13.gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs uz Poliju, trešais uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošos. Borhu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā.
Preiļi bija saistīti ar plašām tā laika politiskajām norisēm, jo īpašnieki piedalījās militārajā valsts dienestā un bija delegāti Varšavas Seimā.
|
Galerija
|
