Preiļu Galvenā Bibliotēka

Novadpētniecība

Novadnieki

Tematiskās mapes

Novadpētniecības mapju satura rādītāji

Novada informatīvie izdevumi

Novadpētniecības personāliju mapes

Novadnieku enciklopēdija

Novadpētniecības resursi

Digitālās kolekcijas

Digitalizētie Preiļu reģiona laikraksti

Novembris 2026

P O T C P S Sv
01
02 03 04 05 06 07 08
09 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30

Apmeklētāji

Šodien: 669

Kopējais skaits: 2313153

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvotie

Atzinības krusta kavalieri

Dzelzskrusta ordeņa kavalieri

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri

Atmodas notikumu dalībnieki

Barikāžu upuri

Bibliotēku darbinieki

Bioenerģētiķi

Biologi, bioķīmiķi

Būvinženieri, būvnieki

Fotogrāfi, fotomākslinieki

Garīdznieki

AGLONIETIS ANDREJS

AGLONIETIS ANTONS

AGLONIETIS JĀNIS

AGLONIETIS JĀZEPS

AKMANS JĀNIS

ANDREKUSS DOMINIKS

ANDŽIJEVSKIS JĀZEPS

ANSPAKS ALOIZS

APŠINIEKS PĒTERIS

ĀBELTIŅŠ ANDREJS

BAGINSKIS BOĻESLAVS

BALTEJUS ĀDAMS

BEČS HENRIKS

BEČS PĀVILS

BEINAROVIČS SILVESTRS

BERNĀNS AIGARS

BLAŽEVIČS ANTONS

BOJĀRS PĒTERIS

BROČS STAŅISLAVS

BROKS ALOIZS

BROKS IZIDORS

BRUŽAS PĒTERIS

BUDŽE ALBERTS

BULIŅŠ ALBERTS

CAKULS EDGARS

CAKULS JĀNIS

CĒRCINS VOICEHS

CIBULIS JĀZEPS

CIRSIS PĒTERIS

ČAMANIS ANTONS

ČEGISS ANDREJS

ČIGONS ROBERTS

DAĻECKIS OĻĢERTS

DOVGIALOVIČS KAZIMIRS

DUKAĻSKIS MIĶELIS

DUĻBINSKIS KAZIMIRS

DUNSKIS ALOIZS

DUPATS PĒTERIS

DZENIS LEONS

EIDUKS ANTONS

GARI – JONIS JĀNIS

GARŠKA LEONS

GAVARS JĀZEPS

GERIŅŠ ANTONS

GRIŠĀNS BOĻESLAVS

GRIŠĀNS JĀZEPS

GUDOVSKIS JĀZEPS

GUGĀNS JĀZEPS

INDĀNS ANTONS

IVBULIS ĀDAMS

IVBULIS STAŅISLAVS

JAKOVELIS PĒTERIS

JANKOVSKIS VLADISLAVS

JAŠKOVIČS JĀNIS

JAUDZEMS DOMINIKS

JEDUŠS JĀNIS

JERMACĀNS MIĶELIS

JUHŅEVIČS ANTONS

JUŠKEVIČS ANDRIEVS

KALNIŅŠ JĀZEPS

KALVE ALOIZS

KANGARS KONSTANTĪNS

KARIGERS JĀNIS

KEIŠS FRANCISKS

KISILEVSKIS JĀNIS

KIVLENIEKS ANTONS

KOKINS BRONISLAVS

KRAPĀNS JĀNIS

KRASTIŅŠ BERNARDS

KUČINSKIS STANISLAVS

KUDIKS BROŅISLAVS

KUNDZIŅŠ LEONS

KUPALOVS STEFANS

KURMINS JĀNIS

LAIZĀNS FĒLIKSS BOĻESLAVS

LAUPACIS BENEDIKTS

LAURINOVIČS PĒTERIS

LAZDĀNS ANTONS

LAZDĀNS FRANCIS

LEITĀNS JĀNIS

LITAUNIEKS VLADISLAVS

LIVČĀNS IZIDORS

LIZDIKS MIĶELIS

LUKAŠEVIČS JĀNIS

LUPEIKA STAŅISLAVS

MAČUKS ANTONS

MADELĀNS ALEKSANDRS

MIČULIS JĀZEPS

MIČULĪTIS ANTONS

MIELEŠKA JĀZEPS

MIGLINIEKS JĀNIS

MIHALĒVIČS KAZIMIRS NIKOLAJS

MŪRNIEKS PĒTERIS

MUTULIS RIHARDS

NAGLIS ZIGFRĪDS

NOVICĀNS HENRIKS

NOVICKIS ALEKSANDRS

ŅIKITINS GRIGORIJS

OLEHNO ARNOLDS

OĻŠEVSKIS ANTONS

OMUĻS ANTONS

ONCKULIS PĒTERIS

OSTROVSKIS JĀNIS

OZOLIŅŠ ROBERTS

PABARČUS ANTONS

PASTORS ALFONS

PELŠS STANISLAVS

PENTJUŠS VIKTORS

PUDĀNS JĀZEPS

PUJATS JĀZEPS

PUJATS ONUFRIJS

PUNCULIS ANTONS

PUTĀNS JĀNIS

RAČKOVSKIS ALVARS

RANCĀNS JĀZEPS

RANCĀNS NIKODEMS

RUČS KAZIMIRS

RUMPĒTERS ARKĀDIJS

SAMUŠS JULIĀNS

SAVICKIS JĀZEPS

SKROMANIS ANTONS

SKUTELS GUNTARS

SLICEVIČS EIŽENIJS

SLOSKĀNS BOĻESLAVS

SPEKMANIS ERNESTS

SPERGA JĀNIS

SPRŪDŽS DOMINIKS

STAŅKA – PUISĀNS STAŅISLAVS

STEPIŅŠ JĀNIS

STRELēVIČS VINCENTS

STRODS JĀNIS

STRODS KAZIMIRS

STRODS PĒTERIS

SVILĀNS JĀNIS

ŠEVELS ANDRIS

ŠIKUR – KALVANI STAŅISLAVS

ŠKUTĀNS STAŅISLAVS

ŠĻAHOTA ANTONS

ŠNEVEĻS FELIKS

ŠTAGARS LUDVIGS

ŠVEGZDA STAŅISLAVS

TERENKEVIČS VIKTORS

TOMAŠUNAS VINCENTS

TREIBŠO VLADISLAVS

TRIMALNIEKS DOMINIKS

TUMANS ANTONS

TUMANS PĒTERIS

TURKS ALEKSANDRS

TURKS NIKODEMS

TURLAJS JĀZEPS

UPENIEKS IZIDORS

VAIKULIS STAŅISLAVS

VAIVODS ALFONS

VAIVODS JULIJANS

VAIVODS PĒTERIS

VALAINIS BOĻESLAVS

VALAINIS FRANCISKS

VALAINIS VITOLDS

VILCĀNS PĒTERIS

VILNIS KAZIMIRS

VOITIŅŠ JĀNIS

VOLONTS JĀNIS

VUCINS PĒTERIS

ZAČESTS JULIANS

ZARĀNS JURIS

ZEPS STAŅISLAVS

ZIRNIS GEORGS

ZĪMELIS JĀNIS

ZONDAKS VALERIANS

ŽABO STAŅISLAVS

Informācijas tehnoloģiju speciālisti

Inženieri

Izglītības darbinieki, augstskolu mācību spēki

ABRICKA MARIANNA

ADAMOVIČS ALDIS

AISTARS ERNESTS

AIŠPURE ANNA

AIZSILS ARVĪDS

ALDERMANE EIŽENIJA

ANSPAKS ANTONS

ANSPAKS JĀNIS

ANSPOKA ZENTA

ANSPOKS JĀZEPS

ANSPOKS PĒTERIS

BABRIS PĒTERIS

BAIBA-GENRIHA MARIJA

BALABKINS NIKOLAJS

BALCARS PĒTERIS

BALODE TEKLA

BAŠKO PĒTERIS

BEINAROVIČS SILVESTRS

BELKOVSKIS STANISLAVS

BERNĀNE LĪGA

BĒRZIŅŠ DIDZIS

BICĀNE MARTA

BINDUKA MARTA

BLEIVE ELEONORA

BROKOVSKIS-VAIVODS ARTŪRS

BROKS ALOIZS

BROKS JEZUPS

CAKULS JĀZEPS

CASNO PĒTERIS

CAUNE EVIJA

CELITĀNE VALENTĪNA

CICERS GUNĀRS

ČAČS FRANCIS

ČUKURE ANTOŅINA

DIŠEREITE RUTA

DRUNKA SKAIDRĪTE

DZĒRKSTIŅA

EGLĪTIS JĀNIS

EIDUKS VITĀLIJS

EZERKALNS JĀNIS

ĒRLIHA SKAIDRĪTE

GARI-JONIS JĀNIS

GAVARE ANNA

GEDROICA VALLIJA

GILUČA NATĀLIJA

GILUČS PĒTERIS

GODĻEVSKIS JURIS

GREBEŽS STAŅISLAVS

GREITĀNS ALEKSANDRS

GREIVULIS JĀNIS

GRIBUSTS STANISLAVS

GRĪNMANE HELĒNA

GRĪNMANIS PĒTERIS

GRUDULUS JĀNIS

ĢERBERS TEODORS

HĻEBŅIKOVS OĻEGS

IGAUNE STAŅISLAVA

IVANĀNS KAZIMIRS

IVANOVA GAIDA

IVDRA PĀVILS

JAKOVELIS PĒTERIS

JAUDZEMS DOMINIKS

JELISEJEVS GRIGORIJS

JERMOLAJEVA ELITA

JERMOLOVIČS DOMINIKS

JOZĀNS STAŅISLAVS

JUHŅEVIČS ANTONS

JUMĀRE MARIJA

KAĻINKA VITOLDS

KALEKSONS LUIZE

KANCEVIČA VIKTORIJA

KĀRKLE ANNA

KĀRKLE-PURIŅA KRISTĪNE

KAŽA HELĒNA

KIVLENIEKS ANTONS

KIVRIŅA ENNATA

KLEPERS ANTONIJS

KLUPŠA ANITA

KĻAVINSKA ANTRA

KOKALIS ANTONS

KOKINS FRANCIS

KOKINS JĀNIS

KOKLAČS BOĻESLAVS

KOLOSOVA – PERESTA TATJANA

KOLUPAILA STEPANS

KONONOVS ALEKSANDRS

KOVAĻEVSKIS STAŅISLAVS

KOZULIS ĀDOLFS

KOZULIS DZINTARS

KRUMHOLCS IVO

KUCIŅŠ JĀNIS

KUNCĀNE MARTA MATILDE

KUNCĀNS JURIS

KURMIS ROBERTS

ĶAUNE NIKOLAJS

ĶEĶERE LIDIJA

LASIS FRICIS ARVĪDS

LAURINOVIČS PĒTERIS

LAZDĀNE IEVA

LAZDĀNE INĀRA

LIEPA VALENTINA

LIEPIŅŠ JĀZEPS

LINIŅA PAULA LINDA

LĪMANE SILVIJA

LIVČĀNE NELLIJA

LOLITA

LUCĀNS JĀNIS

LUKAŠEVIČS JĀNIS

MACULEVIČS ARTŪRS

MAKSIMOVS IVANS

MAKSIMOVS ROBERTS

MALAHOVSKIS VLADISLAVS

MATISĀNE INESE

MELDERIS IMANTS

MEŽINSKA ANTOŅINA

MIČULE ILONA

MIČULIS VLADISLAVS

MIEZĪTE AINA

MIKULĀNS MĀRIS

MILAŠEVIČS VITOLDS

MURĀNS KONRĀDS

MŪRNIEKS PĒTERIS

NAAIZMĒRSTULE (TABINE ROZĀLIJA)

NEIBURGA SILVIJA

NERETNIECE ANASTASIJA

OZOLIŅŠ ROBERTS

PARČINSKIS OĻĢERTS

PASTARS NORMUNDS

POSTILJONE ANTOŅINA

PAKERE IEVA

PAUKŠTE JĀNIS

PLACINSKIS JURIS

PLEIŠS ALBERTS

PLOTNIEKS IMANTS

PRIŽEVOITS PĒTERIS

PUDĀNE MĀRA

PUDULIS PĒTERIS

PUDŽS JĀNIS

PUZO ANDRIS

REĶĒNA ANTOŅINA

REŅĶIS JĀZEPS

RUSIŅŠ ANTONS

SALENIECE OLGA

SALIŅŠ STAŅISLAVS

SALMIŅA ELVIRA

SAUŠS STAŅISLAVS

SEILE MĀRĪTE

SEILIS STAŅISLAVS

SEIMANOVA IVETA

SELICKA ( DZIM. KUNDZIŠA) DOMINIKA

SILABRIEDE MARTA

SINKEVIČS ALBĪNS

SKUJA MARTA ( ĪST.V. MUNDURE VALERIJA)

SKUTELIS DAINIS

SOMS HENRIHS

SOMS JĀNIS

SONDORE ANITA

SONDORE ZINAIDA

SPĒLMANE EMĪLIJA

SPĪČA MALVĪNE

SPŪLE OLGA

SPŪLIS BROŅISLAVS

STAUDŽA LEOKĀDIJA

STIKĀNE ANASTASIJA

STRODS ALOIZS

STRODS FRANCIS

STUPĀNS JĀNIS

STŪRE INESE

SUDAROVA SOFIJA

SUDAROVS PĒTERIS

SUDNIEKS FRANCIS

SVIKLE-POPOVA RASMA

SVIKŠA PĒTERIS

ŠELEGOVS VOLDEMĀRS

ŠKAPARE ( PĪZELE) TEKLA

ŠPOĢIS KAZIMIRS

ŠUMSKIS VIKTORS

TATARNIKOVS OĻEGS

TEILĀNS JĀNIS

TERENKEVIČS VIKTORS

TOMAŠICKIS LEONS

TRETJUKA OLGA

TRUBKA ROBERTS

TRŪPS DONATS

TUHTO MARIJA

TURKOPULS JĀNIS

UPENIEKS ĀDAMS

UTINĀNS FRANCIS

ŪZULIŅA IVETA

VAIVODE ELEONORA TERĒZIJA

VAIVODS ALBERTS

VAIVODS ANTONS ( 1955.G.)

VAIVODS ANTONS (1916.G.)

VALAINIS ANTONIJS

VARSLAVĀNE EMĪLIJA

VARSLAVĀNE VERONIKA

VARSLAVĀNS FRANCIS

VARSLAVĀNS LEONS

VASIĻEVSKIS ALEKSANDRS

VELCLEINA DARINA

VILMANE JANĪNA

VILCĀNS FRANCIS

VILCĀNS JĀNIS

VIZULIS IZIDORS

VOVERE EMĪLIJA

VUCĀNE VAIRA

ZALĀNE INESE

ZARĀNE ANITA

ZARĀNE ANNA ( ĪST.V. ALBĪNE RAČINSKA)

ZEILE PĒTERIS

ZEPS IZIDORS

ZNUTIŅŠ EDGARS

ZUKULIS PĒTERIS

Kinorežisori, scenāristi, operatori, kritiķi

Lāčplēša Kara ordeņa un Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieri

Adamovičs Aldis, Pedagogs, politiķis, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1970.g. 17.februārī Preiļos.
Studējis LU. Ģeogrāfijas un dabaszinātņu maģistrs. Bijis Preiļu 1.pamatskolas direktors, sporta un ģeogrāfijas skolotājs. Kopš 2006.gada Preiļu novada domes priekšsēdētājs. Latgales partijas priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.2012.gadā par ieguldījumu nacionālās pašapziņas un novadnieciskās piederības apziņas stiprināšanā, jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, par atbalstu kultūras mantojuma saglabāšanā un novada attīstībā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Aleksandrovs Andrejs, Policijas pulkvedis
Dzimis 1959.g.
Mācījies Višķu sovhoztehnikumā, Minskas augstākajā milicijas skolā, studējis Daugavpils universitātē. Iekšlietu ministrijas sistēmā strādā kopš 1982.gada. Bijis iecirkņa inspektors, iecirkņa priekšnieks, pārvaldes priekšnieka vietnieks un kārtības policijas priekšnieks Preiļos, Krāslavas policijas pārvaldes priekšnieks. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirkņa priekšnieks, pulkvedis. Saņēmis III pakāpes Valsts policijas apbalvojumu „Kriminālpolicijas Goda zīme”, Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Aleksandrovičs Staņislavs, Lācplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1890.g. 7.janv. Vārkavas pag. Beidzis Tiflisas praporščiku skolu. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 4 Jura krustu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Atvaļināts 1924.g., pēc tam dienējis robežsardzē un policijā.
Miris 1943.g.30.jūl. Apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.

Bečs Ignats, Latgales partizānu pulka kapteinis, robežsargs, policijas darbinieks, Jura, Staņislava, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris
Dzimis 1890.g.12.febr.Preiļu pag. Litavniekos. Apmeklējis Preiļu tautskolu un pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.1918.g.brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. No 1919.g.septembra līdz Brīvības cīņu beigām bijis bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā. Atvaļināts 1921.g. Pēc gada iestājies robežapsardzības dienestā.1936.-1940.g. bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē un Preiļos.
1935.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.
1940.g.5.septembrī apcietināts, izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, kur cietumā 1943.g.26.janvārī miris.

Bečs Vladislavs, LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris
Dzimis 1923.g. 14.martā Preiļu pagasta Kairīšos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatskolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā.1943.g. iesaukts vācu leģionā. Bijis gūstkņu nometnēs Beļģijā un Vācijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz dzīvi Anglijā. Studējis Britu inženiertehnoloģiskajā institūtā. Strādājis par inženieri auto nozarē. 1991.g. atgriezies Latvijā. Par lielo ieguldījumu Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas saglabāšanā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Miris 2016.g. 12.februārī. Apbedīts Preiļu kapsētā.

Bekešs Imants Jānis, Policijas pulkvedis, politiķis
Dzimis 1955.g.16.aug.Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies Rimicānu p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999.g.- Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999.g.- Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997.-1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks.1984.-1997.g.- Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks.1976.- 1984.g.strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā.1993.g.apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā. 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 10. Saeimas deputāts. Apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Bernāns Aigars, Katoļu garīdznieks
Dzimis 1977.g. 20. septembrī Aglonā. 1995.g. absolvēja Aglonas vidusskolu un iestājas Rīgas Garīgajā seminārā. 2001.g. septembrī Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē iesvētīts par priesteri. Tajā pašā gadā norīkots darbā uz Krāslavu par vikāru, pēc tam par prāvestu Zilupē, Pasienē, Istrā un Lauderos. No 2004.g. sāka kalpot Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Latgolys studentu centra biedrs. Piedalījies ekspedīcijās pie Sibīrijas latgaliešiem Ačinskā un Tomskā. 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Budže Alberts, Garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1930.g. 26.janv. Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā un Rīgas garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957.g. Līdz 1962.g. kalpojis Rīgas Sv. Antona draudzē , pēc tam -12 gadus bijis Jūrmalas, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. 1974.-1991.g.bijis Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns. Kopš 1991.g. – Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu un Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests. Aktīvi darbojas latgaļu preses laukā kā redkolēģiju loceklis, publicē kultūrvēsturiskus pētījumus, esejas, lielu darbu veic Latgales Pētniecības Institūtā, kur vada reliģijas sekciju, pēta Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, tulkojis teoloģijas darbus no vācu, poļu, angļu u.c. valodām, lasa latīņu, poļu, lietuviešu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un esperanto svešvalodā. 2008. gada 11. novembrī saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Bulmeisters Roberts, Pasažieru pārvadājumu šoferis, LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris
Dzimis Aizkalnes pagasta Novoselē. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Višķu sovhoztehnikumā. Vienīgā darbavieta kopš 1978.gada ir Jēkabpils autobusu parks. Par labu un apzinīgu darbu saņēmis Autotransporta un šoseju ministrijas goda rakstus, autobusu parka vadības apbalvojumus. 1991.gada barikāžu dalībnieks. 2010.gadā saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Druvaskalns Jānis, Pulkvežleitnants, apbalvots ar Lāčplēša kara, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem
Dzimis 1893.g. 3.oktobrī Rīgā. Mācījies Aleksandra II arodskolā un Baltijas tehniskās biedrības kursos. Pirmā pasaules kara laikā beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Kalpaka bataljona sastāvā. 1920.gadā cīnījies kaujās pie Nīdermuižas, Lielo Mazuru un Bramaņu sādžām. Par varonību kaujās Latgales frontē apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni, pēc tam saņēmis V šķiras Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. Otrajā pasaules karā cīnījies latviešu leģionā, bijis 34. pulka komandieris. Kara beigās sagaidījis Vācijā, no kurienes vēlāk izceļojis uz ASV.
Miris 1969.gada 26.maijā Milvokos.

Grūbe Žanis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka dižkareivis
Dzimis 1899.g. 8.jūnijā Liepājā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.g. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, pēc tam Latgalē.1920.g. 8.-10.janv. kaujās pie Nīdermuižas izrādījis personīgu iniciatīvu un piespiedis pretinieku atkāpties, atsakoties no tālākiem uzbrukuma plāniem. Atvaļināts 1921.g.24.martā. 1920.g.apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1924.g.5.maijā.

Ivanovs Ņikita, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1900.g.27.martā Preiļu pag. Jermakos. Mācījies Preiļu pilsētas skolā. 1919.g.brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, cīnījies Latgales pārtizānu pulkā. Bijis 8. Daugavpils kājinieku pulka dižkareivis. 1920.g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1961.g.3.maijā. Apbedīts Līvānu kapos.

Kaspars Fricis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka seržants
Dzimis 1886.g.12.februārī Aizputes apriņķa Mūrniekos. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.g.21.februārī. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1920.g. 3.janvāra kaujās pie Rušenicas, zem ienaidnieka apšaudes ar savu vadu šķērsojis upi un straujā uzbrukumā ieņēmis sādžu, gūstā saņemot 10 pretinieka karavīrus un 1 komisāru. Atvaļināts 1920.g.30.augustā. 1945.g. apcietināts, LPSR kara tribunāls piesprieda 10 gadu cietumsodu, kuru izcietis Valmieras un Cēsu cietumos un labošanas darbu kolonijā Nr.2, kur 1947.g.22.augustā miris.

Lazdāne Ieva, Skolotāja, diriģente, ērģelniece, apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu.
Dzimusi 1948. gada 24. decembrī Rožkalnu pagasta Dubencas sādžā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā, absolvējusi Daugavpils mūzikas vidusskolu, tad Latvijas Valsts konservatoriju. Trīs gadus strādājusi Daugavpils mūzikas vidusskolā, bet 22 gadus — Pļaviņu mūzikas skolā, bijusi Pļaviņu kultūras nama jauktā kora un Pļaviņu Romas katoļu baznīcas jauniešu kora diriģente. Pēc viņas iniciatīvas 1992.g.tiek nodibināta Aglonas bazilikas kora skola. Kora MAGNIFICAT diriģente /1993- 2003/). 2012.gadā apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu un ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Meluškāns Ilmārs, Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1961.gada 30.oktobrī Riebiņos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis RTU celtniecības fakultātē. 1992.gadā ievēlēts Preiļu rajona padomē, bijis priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1994.gada līdz reorganizācijai – rajona padomes priekšsēdētājs. Preiļu pilsētas domes priekšsēdētāja amatā no1999.- 2000.g., Preiļu novada domes priekšsēdētājs (2000.-2001.).Riebiņu pagasta agrofirmas „Turība” valdes priekšsēdētājs. Riebiņu novada domes priekšsēdētājs. 2012.gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Miris 2014.g. 12.maijā Minskā. Apbedīts Riebiņu kapsētā.

Mukāns Edgars, Jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1961.g. 8. janvārī Preiļu rajona Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Rīgas politehnikuma Radiotehnikas un sakaru fakultātē (1984), LU Juridiskajā fakultātē (1995). Bijis Preiļu jauniešu sporta centra „Cerība” vieglatlētikas treneris, Preiļu 1. vidusskolas un Preiļu Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs. Tautas frontes aktīvists, LTF atbalsta grupas un LTF Preiļu nodaļas dibinātājs, LTF kongresu delegāts.1989.g. maijā piedalījies pirmajā Baltijas asamblejā Tallinā. Latgales apgabaltiesas Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.1990.g. laikraksta „Novadnieks” veiktajā aptaujā nominēts kā „Gada populārākais cilvēks”. 2008.g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Paulockis Arnolds, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1.bruņotā diviziona kapteinis
Dzimis 1892.gada 26.septembrī Cērkstes pagastā. Mācījies Dubultu ģimnāzijā, Viļņas karaskolā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.gada 1.jūlijā. Bijis ložmetēju rotas komandieris, pēc tam – 1. bruņotā diviziona bruņuvilciena komandieris.1920.gada 12.un 13.janvārī, prasmīgi vadot bruņuvilcienu, pie Rušonas stacijas iebruka ienaidnieka dziļā aizmugurē, dodot iespēju padzīt pretinieku no ierakumiem, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas. Bijis pazīstams kā armijas sporta kustības izveidotājs un veicinātājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas armijas vajadzībām.1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1934.gada 8.janvārī. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Paura Andris, Preiļu rajona prokuratūras virsprokurors, vecākais tieslietu padomnieks
Dzimis 1953.gada 14.janvārī Lubānā. Mācījies Lubānas vidusskolā, studējis LU.1980.gadā sācis strādāt prokuratūrā kā izmeklētājs.1990. gadā pieņemts darbā LR prokuratūrā un iecelts par Preiļu rajona prokuroru, bet 1994.gadā ar LR ģenerālprokurora pavēli iecelts par Preiļu rajona virsprokuroru, piešķirot vecākā tieslietu padomnieka dienesta pakāpi. Par personīgo ieguldījumu saņēmis vairākus LR prokuratūras apbalvojumus. 2009.gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Plikšs Ferdinands, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lācplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1896.g. 5.aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nodaļu un Irkutskas praporščiku skolu. Dienējis 11.Dobeles kājinieku pulkā un 3.Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g.deportēts, 1942.g.6.sept.miris Noriļlagā.

Pudulis Donāts, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1891.gada 21.decembrī Vārkavas pagastā. Mācījies Daugavpils pilsētas skolā. Dienējis: 17.Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916.g. Francijā piedalījies kaujās pie Verdenas cietokšņa. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.gadā.Dienējis Liepājas karaostas komandantūrā, pēc tam Armijas štāba Ārējās izlūkošanas nodaļā. Atvaļināts 1921.gadā. Bijis Rudzātu pagasta robežpolicijas vecākais kārtībnieks, pēc tam Rīgas Centrālcietuma jaunākais uzraugs.1941.gadā deportēts uz Soļikamsku.
Miris 1945.gada26.februārī.

Purmalietis Iļja, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1895.g. 5. oktobrī Sīļukalna pagasta Kapeniekos ( agrāk Stirnienes pagasts). Atvaļināts 1921.g. 21.februārī. Saimniekojis tēva mājās Kapeniekos. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.

Rancāns Antons (pseidonīms Onte Leičujōņs), Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1933.g. 19.augustā Rogovkā. Beidzis Nautrēnu vidusskolu un LU Žurnālistikas fakultāti. Strādājis par uzskaitvedi, kinomehāniķi, rajona patērētāju biedrību savienības instruktoru. Kā žurnālists strādājis Kārsavā, Ludzā, Preiļos. Latgales lauku kultūras kompleksa „Jōsmuiža” izdevniecība viņa vadībā izdevusi vairāk nekā desmit grāmatas, bet kopš 1995.g. – Latgales novada laikrakstu „Zemturis”. Dzejoļus publicējis vairāku rajonu laikrakstu slejās, Preiļu novada dzejnieku kopas krājumā „Avota ūdens malks”. Kopš 1976.g. darbojies Preiļos, gan kā žurnālists, gan IU „A. Rancāna izdevniecība”, Latgales Lauku Kultūras centra izdevniecībā. Bijis Latgaliešu kultūras biedrības laikraksta „Gaismas Taka” redaktors. Apbalvojumos saņēmis medaļu par Latvijas Bruņoto spēku attīstīšanu, Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” un LR Zemessardzes 35. bataljona Goda zīmes.
Miris 2009.gada 5. augustā. Apbedīts Preiļu kapos.

Ritenbergs Džems, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. 21. februārī Preiļos. 1. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. 1919.g. 1. februārī brīvprātīgi iestājies landesvērā Liepājā, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē. Atvaļināts 1920.g. 29. oktobrī. Turpinājis studijas Dīsburgā, kalnu inženierzinātņu nodaļā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Rubīne Natālija, Preiļu novada politiski represēto apvienības vadītāja
Dzimusi 1950. g. 12. jūn. Omskas apg. Isiļkuļskas raj. Skolas gaitas uzsākusi Sibīrijā, pēc tam mācījusies Priekuļu pamatskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Studējusi Jelgavas LU. 26 gadus bijusi kolhoza grāmatvede un ekonomiste Pelēčos. Aktīvi darbojas biedrībās „Nīdermuižas draudze” un „Veiksmes biķeris”, vada Preiļu novada politiski represēto apvienību un biedrību „Likteņa ceļš”. Raksta projektus. Piesaistot dažādu fondu finansējumu, izdevies Pelēču pamatskolā ierīkot Radošo ideju istabu, iegādāties tērpus Nīdermuižas katoļu baznīcas korim un svētku procesijām, uzstādīt piemiņas plāksni politiski represētajiem u.c. Saņēmusi Latgales gada balvu nominācijā „Aktīvais seniors”, „Preiļu novada Eiropas cilvēks”, VAF „Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā.

Saimnieks Ādams, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1897.g. 6. martā Galēnu pagastā rentnieka ģimenē. Pirms pasaules kara bijis jūrnieks, arī zemkopis.1915.g. februārī brīvprātīgi iestājies krievu armijā. Dienējis 439. Iļeckas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā un Rīgas frontē, arī Ziemassvētku kaujās. 1919.g. pavasarī mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās pārbēdzis pie igauņiem. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 7. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. Atvaļināts 1922.g. 24. aprīlī. Pēc tam bija dzelzceļa strādnieks un lauksaimnieks Luriņu pagastā un Rucavas pagasta Krūmkalnos. 1945.g. arestēts un notiesāts uz 25 gadiem.
Miris 1945.g. ieslodzījuma vietā Medvežjegorskā (Krievijā).

Saulītis Andrejs, Robežsargs un policijas kārtībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1902.g. 1.janvārī Preiļu pagastā. Dienējis neatkarīgās Latvijas robežsargu brigādē. Kopš 1945.g. dzīvojis emigrācijā.
Miris 1964.g. un apbedīts ASV, Aleksandrijā.

Stepiņš Jānis, Garīdznieks
Dzimis1945.g.6.febr.Rēzeknes raj. Mākoņkalna pag. Stikutu sādžā. Mācījies Baltezera septiņgadīgajā skolā, tad ieguvis vidējo izglītību un mācījies Rīgas Garīgajā seminārā.1976.g.iesvētīts par priesteri. Primācijas dievkalpojums notika Pušas baznīcā. Pēc iesvētīšanas par priesteri divus gadus strādājis Aglonā, pēc tam bijis vikārs Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā.No 1979.līdz 1987.g.bijis prāvests Bukmuižā, tad 11 gadus dekāns Dagdā, 3 gadus Aglonas dekāns, bet kopš 2001.g. - Preiļu Romas katoļu draudze dekāns.1997.g. apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi, 2009. g. piešķirta LV Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme.

Šaršūns Broņislavs, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1896.g. 4. janvārī Rožkalnu pagasta Apakšperšakos. 1. pasaules kara laikā dienējis 3.Kaukāza kājnieku pulkā.1919.g.15. oktobrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās. Atvaļināts 1921.g. 15. martā. Pēc tam saimniekojis piešķirtajā jaunsaimniecībā – Kalupes pagasta „Varoņos”. Padomju okupācijas gadā apcietināts. 1941.g. 31. maijā Daugavpils apriņķa tiesa piespriedusi 10 gadus ieslodzījumā.
Miris 1943.g. 21. janvārī Kraslagā.

Šņepsts Jāzeps, A/S „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs
Dzimis 1960.g. 20.martā Preiļu rajona Aizkalnes ciema „Želvos”. Mācījies Aizkalnes pamatskolā, Bebrenes sovhoztehnikumā, kur ieguva veterinārfeldšera kvalifikāciju. Specialitātē strādājis Daugavpils rajona k/s „Iskra” (1979). Studējis LLA VF (1981-1986). Kā galvenais veterinārārsts strādājis agrofirmā „Turība” (1986-1990), un J. Raiņa kolhozā kā galvenais zootehniķis (1990-1993). A/S „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis, A/S „Latvijas lopkopis un piensaimnieks” un A/S „Jēkabpils saldētava” valdes loceklis. A/S „Krāslavas piens” valdes loceklis, SIA „Vietējā” valdes loceklis (līdz 2004.g.) Bijis VAS „Latvijas Valsts meži” padomes loceklis. No Tautas partijas 1997.g.ievēlēts LR 7. Saeimā. Darbojies Aizsardzības un iekšlietu, kā arī saimnieciskajā komisijā. 2001.g. ievēlēts par Preiļu novada pašvaldības vadītāju. 2009.gadā piešķirta LV Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme.

Tarasovs Anatolijs, Policijas majors
LR Iekšlietu ministrijas sistēmā strādā kopš 1980.gada.1991.gadā piedalījies Latvijas televīzijas torņa un arhīva apsardzē. Apbalvots ar barikāžu dalībnieka „Piemiņas zīmi”. Preiļu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas atļauju sistēmas grupas galvenais speciālists, ātrās reaģēšanas vienības vadītājs. Viņa sagatavotā un vadītā rajona policijas pārvaldes sporta komanda vairākus gadus pēc kārtas izcīnīja LR Iekšlietu ministrijas tuvcīņas sacensību čempiona titulu. Par priekšzīmīgu pienākumu veikšanu un personīgo ieguldījumu Preiļu rajona policijas pārvaldes personālsastāva audzināšanā apbalvots ar personīgo ieroci. Saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.

Upenieks Silvestrs, 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898.g. 21. februārī Sīļukalna pagasta Opolo ciemā (agrāk Galēnu pag.). 1915.g. iesaukts krievu armijas 217. Kovrovas kājnieku pulkā, kurā dienējis līdz 1919.g. Latvijas nacionālajā armijā mobilizēts 1920.g. 15. martā .5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā. Atvaļināts 1921.g. 27. februārī. Bijis jaunsaimnieks Opolo ciemā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā.
Miris 1978.g. 13. februārī.

Valainis Donats, Zemessardzes majors
Dzimis 1960.gadā. Aglonā. Studējis LAA, Nacionālās Aizsardzības akadēmijā. 1991.gadā iestājies Zemessardzē. Profesionālo dienestu Nacionālajos Bruņotajos spēkos uzsācis 1993.gadā 35. kājinieku bataljona rotas komandiera amatā.2005.gadā iecelts par Viestura ordeņa virsnieku. Par ieguldīto darbu jaunsardzes uzveidē un attīstībā saņēmis Jaunsardzes 15. gadadienas goda zīmi, apbalvots ar Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „Sekmējot Latvijas dalību NATO” un Zemessardzes komandiera pirmās pakāpes goda zīmi „Par kalpošanu tautai un Latvijai”. 2009.gadā gadā piešķirta LV Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme.

Lauksaimniecības darbinieki

Lidotāji

Literāti

Literatūrzinātnieki, kritiķi

Mūziķi, komponisti, kordiriģenti

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki

Nacionālie partizāni

Policijas darbinieki

Poligrāfiķi, izdevējdarbība

Politiķi

Politologi

Preiļu novada Goda pilsoņi

Bleive Eleonora	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2023.gada 26.oktobrī par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā, audzēkņu matemātikas, fizikas izpratnes veicināšanā un sasniegumiem interešu izglītības jomā.
Daviot Bruno	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2005.gada 21.jūnijā.
Eglītis Jānis	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2013.gada augustā par ieguldījumu Preiļu pilsētas un Preiļu novada attīstībā.
Ivanova Gaida	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2018. gada 25. oktobrī.
Maksimovs Ivans	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2005.gada 17.maijā.
Mihailova Jeļena	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2015. g. 19. jūnijā.
Pīgoznis Jāzeps	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2014.gada 25.septembrī.
Stepiņš Jānis	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2024.gada 18.novembrī.
Streičs Jānis	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2008.gada 22. maijā par devumu kultūrmantojuma saglabāšanā un radošo darbību.
Šņepsts Jāzeps	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2012.gada 20. decembrī par ieguldījumu Preiļu novada iedzīvotāju labklājības vairošanā, par nopelniem uzņēmējdarbības attīstībā, akciju sabiedrības „Preiļu siers” izaugsmē un Preiļu vārda atpazīstamības veicināšanu Latvijā un ārpus valsts robežām.
Upenieks Eduards	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2006.gada 22. septembrī par īpašu ieguldījumu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, finansējot Preiļu kapelas atjaunošanu.
Vaivods Jānis	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2022.gadā par ilggadēju latgaliskās kultūras un tradīciju kopšanu no paaudzes paaudzē un nesavtīgo ieguldījumu Vanagu ciema novadpētniecībā.
Veita Marta	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2013.gada 24. janvārī par mūža ieguldījumu medicīnā.
Zeile Pēteris	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2008.gada 22. maijā par devumu kultūrmantojuma saglabāšanā un radošo darbību.
Zilbermans Dāvids	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2014.gada 21.jūlijā par ieguldījumu Preiļu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Zukulis Pēteris	Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2014.gada 21.jūlijā par ieguldījumu Preiļu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Rūpniecības darbinieki

Skauti

Sociālo zinātņu pētnieki

Valsts, pašvaldību un sabiedriskie darbinieki

ADAMOVIČS ALDIS

ANSPOKS JĀNIS

ANSPOKS JĀZEPS

ANSPOKS KAZIMIRS

AUSTRUMS VITOLDS

BALABKINS NIKOLAJS

BELKOVSKIS STAŅISLAVS

BERNĀNS HARIJS

BERNĀNS JĀZEPS

BICĀNS DONATS

BILZĒNA AIJA

BLUSANOVIČS JULIJANS

BOJĀRS ALOIZS

BRAKOVSKIS BROŅISLAVS

BRIŠKA JĀZEPS

BROKS JEZUPS

BRUŽAS PĒTERIS

BUDŽE ALBERTS

BŪMANIS JĀNIS

CASNO PĒTERIS

CELITĀNE VALENTĪINA

ČAČS ALOIZS

ČAČS FRANCIS

ČIPĀNS KASPARS

ČIVČS JURIS IVARS

DAUGAVIETIS PĒTERIS

DELVERS BOĻESLAVS

DUBINSKIS JĀNIS

DZENIS ANTONS

EGLĪTIS JĀNIS

ELSTS DONALDS – DONĀTS

ELSTS IZIDORS

FOLKMANE IRĒNA

GAVARS IZIDORS

GREBEŽS JĀNIS

GRIGULIS OSVALDS

GRUMANDZS STACHIJS

HĻEBNIKOVS OĻEGS

IKAUNIEKS ALOIZS

IVANĀNS KAZIMIRS

JELISEJEVS GRIGORIJS

JERMOLAJEVA ELITA

JONĀNE MONIKA

JURŠEVSKA ILONA

KANCĀNS ALEKSANDRS

KANCĀNS DONĀTS

KAŽA HELĒNA

KAŽA STAŅISLAVS

KIVRIŅA ENNATA

KLEPERS ANTONIJS

KOKINS JĀNIS

KOLUŽS ANTONS

KORECKIS PĒTERIS

KORSAKS KĀRLIS

KOZULIS DZINTARS

KOZULIS – KAŽA FRANCIS

KRAUKLIS VLADISLAVS

KUDIŅŠ VALDIS

KURSĪTE JANĪNA

KURSĪTIS ANTONS

KUNCĀNS DONĀTS

LAZDĀNS PĒTERIS

LUCĀNS VILMĀRS

MELUŠKĀNS ILMĀRS

MEŽALS ALOIZS

MIKULĀNS MĀRIS

PABĒRZS SABASTIANS

PAKLONS LEONS

PAVLOVSKIS TIMOFEJS

PELNIŅŠ ALEKSANDRS

PIHELE VALENTĪNA

PĪZELIS LUDVIGS

ROMANOVSKIS SALIMONS

RUSKULIS ANTONS

ROMANOVSKIS SALIMONS

RUDZĀTS ALBERTS

RUSKULIS ANTONS

RUBĪNE NATĀLIJA

SALENIEKS JĀNIS

SAULĪTIS JĀNIS PĒTERIS

SEILIS STAŅISLAVS

SINKEVIČA ANTONIJA

SMANS DONATS

STRODS ONUFRIJS

STUBURS ANDREJS

STUPĀNS ANTONS

STŪRIS VALĒRIJS

ŠIMFA SILVIJA

ŠŅEPSTS JĀZEPS

ŠKAPARE (PĪZELE) TEKLA

ŠPOĢIS KAZIMIRS

ŠPOĻANSKIS LEONTIJS

TRUBAČA ŅINA

TRŪPS DONATS

TUMOVS-BEĶIS JĀZEPS

TURKOPULS ĀDAMS

UKINS VOLDEMĀRS

UPENIEKS ĀDAMS

UPENIEKS EDUARDS

UPENIEKS KAZIMIRS

UTINĀNS PĒTERIS

VARSLAVĀNE EMĪLIJA

VARSLAVANE VERONIKA

VARSLAVĀNS FRANCIS

VASKIS JĀNIS

VJAKSE INETA

VOLONTS JĀNIS

VUŠKĀNS JĀZEPS

ZARĀNS VIKTORS

ZARIŅŠ PĒTERIS

ZNOTIŅŠ PĒTERIS

ZNOTIŅŠ KAZIMIRS

ZUNDĀNS ALOIZS

Vēstnieki, diplomāti

Vēsturnieki, novadpētnieki

Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Jaunie fotoalbumi

Rudens smarža un ābolu prieks "Pūcītes skolā"
29.10.2026

Bibliotēka spēj pārsteigt!
12.10.2026

Krāsaino lappušu stāsti ar Agiju Staku
07.10.2026

Preiļu Senioru skolas atklāšanas pasākums Preiļu Galvenajā bibliotēkā
02.10.2026

Skat, tur arī dzeja!
01.10.2026

Ātrās saites