“Cilvēkopēdija” ir parafrāze par tradicionālajām vēstures un uzziņu grāmatām: cilvēku tikumi un jo sevišķi netikumi aprakstīti izklaidējošā, humoristiskā manierē. Teksts sniedz bagātīgu vielu pārdomām un diskusijām, kā arī idejas dažadām inovatīvām radošajām darbnīcām. Grāmatas divpadsmit nodaļās lasītāji iepazīst mošķa priekšstatus par cilvēka izcelšanos, ārējo izskatu, ķermeņa uzbūvi, skaistuma etaloniem, vairošanos un barošanos. Grāmatas “autors” nepārprotami nav augstās domās par tipiska cilvēka raksturīgākajām īpašībām – samērā garš ir dažādu negatīvo iezīmju uzskaitījums, ko papildina arī to vizualizācijas, savukārt labais un pozitīvais pieminēts vien garāmejot. Tomēr cilvēks ir unikāla dzīva būtne, kas, mošķaprāt, velta pārlieku uzmanību savai tehnosfērai, atslēgām, automobilim, apģērbam. Atsevišķas apakšnodaļas veltītas arī cilvēka gadskārtējam atvaļinājumam, naudai, runai, valodai un rakstībai. Rakstot par cilvēka dzīvesveidu, autors izcēlis patiesības un melus, baiļu, mīlestības un cerības lomu, aprakstījis cilvēka domāšanu, tās spēku un vājumu, vajadzību kaut kam ticēt.