„Naktī nevajag visu redzēt. Ir lietas, ko var tikai nosapņot.”

Kad Roja pārkāpj senās mājas slieksni, viņa vēl nezina, ka šī vasara mainīs visu.

Kopā ar Vecomāti viņa atklāj Pļavas radio, mēģina pieradināt bišu spietu un mācās

rakstīt vēstules Visumam. Stāsts ir kā silta sega vēsā vakarā — tas smaržo pēc

jāņogām, sveču vaska un tīras mīlestības. Tas atgādina, ka nekas nav zudis, kamēr

vien mums ir stāsti, ko stāstīt, un kāds, kurā ieklausīties.