Kas īsti mitinās mājas bēniņos? 

 Kāpēc par dažiem datumiem nedrīkst runāt skaļi? 

Un ko nozīmē būt “novembrēnam”, kad citi lepni nēsā sarkanas zvaigznes?

 Stāsta “Vecais ozols” galvenais varonis ir Donāts – zēns, kurš aug laikā, kad katram vārdam ir svars un katram noslēpumam – cena. Kamēr tēvs atrodas tālu prom, Donāta ikdiena ir pilna slepenu signālu, aizslēgtu durvju un klusībā svinētu svētku. Bēniņos top kokgrebumi un gleznas, tiek dziedātas aizliegtas dziesmas un glabātas lietas, ko nedrīkst atrast neviens svešinieks.

Skolā Donāts sastopas ar izaicinājumiem, pagalmā – ar pārbaudījumiem, bet sirdī nes savu patiesību. Viņš pamazām saprot: drosme ne vienmēr nozīmē skaļus varoņdarbus. Dažkārt tā ir spēja būt citādam, klusēt un ticēt, ka īstais laiks vēl pienāks.

Aizraujošs, emocionāls un patiesos notikumos balstīts darbs, kas ļauj jauniešiem iepazīt Latvijas vēsturi caur viena zēna skatpunktu un uzdot sev jautājumu: ko es darītu viņa vietā?

Grāmatas pēcvārdā lasāms arī stāsta prototipa – nacionālā partizāna un pagrīdes mākslinieka Jāzepa Oskara Bikaunieka (1916-1987) – dzīvesstāsts.