Dzimis Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta “Dūbēs” (tagad Preiļu rajona Riebiņu novads).
Amatu mācījies no tēva Joahima Vilcāna. 1910 uzsācis patstāvīgas podnieka amata gaitas. Atgriežoties no frontes (I pasaules karš) pievēršas galvenokārt saimniecības trauku darināšanai. Dekoratīvai keramikai pievēršas 20-to gadu nogalē.
1957 uzņemts MS
1936 sāk piedalīties izstādēs, no kurām nozīmīgākās :
1937 Parīzē – Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē piešķirta zelta medaļa un diploms
1938 Berlīnē – Starptautiskajā amatniecības izstādē piešķirts Goda diploms
1955 Latviešu mākslas izstādē Maskavā
1958 Latviešu mākslas izstādē Bukarestē
1959 Leipcigā
Darbi atrodas visu nozīmīgāko Latvijas muzeju krājumos, daudzās privātkolekcijās, arī ārzemēs.
Apbalvojumi:
1936 3.godalga Latgales apgabala izstādē Rēzeknē.
1937 Sudraba medaļa 1.Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā, 2.godalga Zemgales apgabala izstādē Jelgavā
1940 sudraba medaļa un diploms Latgales novada daiļamatniecības izstādē Daugavpilī
1958 piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.
1967 apbalvots ar medaļu “Par darba varonību”.
Viens no ievērojamākajiem Silajāņu keramikas stila dekoratīvo formu radītājiem
Izkopis grafiskā raksta elementus un kompozīcijas paņēmienus. Ieviesis kolorīto polihromiju.
Darbiem raksturīga klasiski skaidra, izmeklēta forma, skanīgi sabalsots kolorīts, atturīgs grafiskais retāk plastiskais rotājums. Tie izceļas ar izpildījuma precizitāti un piemīt proporciju harmonija, formas un rotājumu saskaņa, raksturīgs skrāpētais raksts, kas kārtots daudzveidīgās kompozīcijās.
Viens no pirmajiem lietojis dažādu toņu glazūru salikumus, bijis teicams kolorists.
Ietekmējis P.Čerņavska, A.Ušpeļa, S.Vilcāna daiļradi.
Literatūra:
I.Viļčuka, P.Ušpelis Svečturis Latgales keramikā,Rēzekne,2000, “Latgales druka”
Māksla un arhitektūra biogrāfijās (4),Rīga,2003, “Preses nams”
Keramikas priekšmeti
Literatūra