Dzimis Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Jurīšos (tagad Preiļu rajona Riebiņu novads). Amata pamatus apguvis patstāvīgi, jau pusaudžu gados mīcīdams mālus pie apkārtnes podniekiem. Par autoritāti uzskatīja P.Vilcānu, kura radīto stilistisko ievirzi izkopis savā turpmākajā daiļradē.
1956 Aprīkojis darbnīcu un cepli Silajāņu pagasta “Babros”.
1959 Uzņemts MS.
1983 Pārcēlies uz dzīvi un radošā darba gaitām Preiļos.
1989 Piešķirts Latvijas PSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums.
1996 Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1942 sācis piedalīties izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Personālizstādes:
1973, 1983 Rīgā;1982 Daugavpilī;1983 Rēzeknē, Jasmuižā; 1984 Galēnos, Rožupē
1986,1987 Preiļos;1988 Balvos, Līvānos, Rēzeknē, Jasmuižā.
Apbalvojumi:
1977 Zelta medaļa un 1.pakāpes diploms Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.
Latvijas PSR Kultūras ministrijas E.Melngaiļa 1pakāpes laureāta nozīme par piedalīšanos Vissavienības pašdarbības mākslas festivālā.
1983 A.Paulāna medaļa un MS goda raksts.
Spilgts un tipisks Silajāņu keramikas formu un grafiskā novirziena pārstāvis, nepārspēts polihromā greznā un gleznieciskā, smalkām niansēm bagātīgā kolorīta meistars.
Augsta profesionālā meistarība visās keramikas jomās : izcils virpotājs, glazūru pārzinātājs un lietotājs, gravētā un plastiskā ornamenta meistars.
Literatūra:
I.Viļčuka, P.Ušpelis Svečturis Latgales keramikā,Rēzekne,2000, “Latgales druka”
Māksla un arhitektūra biogrāfijās (1),Rīga,1995, “Latvijas enciklopēdija”.
Vairāk par P.Čerņavski lasāms Mariannas Abrickas diplomdarbā “Silajāņu keramikas dižmeistars Polikarps Čerņavskis”, kuru ar autores atļauju piedāvajam elektroniskajā formātā. Diplomdarba tapšanā izmantotas P.Čerņavska atmiņas-intervijas.
Keramikas priekšmeti
Literatūra