Ap Pu­šas eze­ru jau no sen­se­niem lai­kiem sa­kup­lo­ju­šas dau­dzas pod­nie­ku sā­džas - Vo­ici­ši, But­le­ri, Lo­či. Tur strā­dā­jo­šie meis­ta­ri no lai­ka ga­la se­vi ap­zi­nā­ju­šies par Pu­šas pod­nie­kiem. 20. gad­sim­ta sā­ku­mā pa­vī­dē­ju­šais ter­mins “Andr­upe­nes pod­nie­cī­ba” pa­zūd. Bet Pu­šas ezers viļ­ņo un viļ­ņo­sies mū­žī­gi, tā­pat kā pod­nie­cī­ba tā kras­tos, ja vien būs gud­ra kul­tū­ras dzī­ves va­dī­bas at­tiek­sme pret tau­tas māk­slu kā mū­su māk­sli­nie­cis­kās kul­tū­ras pa­ma­tu pa­ma­tu. Lai cik pa­ra­dok­sā­li bū­tu, as­toņ­des­mi­ta­jos ga­dos Pu­šas ke­ra­mi­ka pie­dzī­vo lie­lā­ko po­pu­la­ri­tā­ti, lai arī pēc bū­tī­bas tā ir no­kļu­vu­si dzi­ļā ap­sī­ku­mā.
     Pu­šā­nie­ši 20. gad­sim­tā ie­vir­zās kā Lat­ga­les vi­die­nes pod­nie­cī­bas plauk­stošs zars. Vi­ņu dar­bī­ba rit mie­rī­gi, vai­rāk tra­di­ci­onā­li, ne­kā ci­tos šī re­ģi­ona pod­nie­cī­bas pu­du­ros. Arī pu­šā­nie­šos ir at­tīs­tī­ba, mek­lē­ju­mu ro­sī­ba, ta­ču tai ir or­ga­nis­kāks rak­sturs. Arī po­dus meis­ta­ri tie­cas da­ri­nāt gai­šā­kus, krā­sās ska­nī­gā­kus. Pod­nie­ki cen­šas pla­šāk pie­lie­tot trau­ku ap­lie­ša­nu ar bal­tmā­lu. ie­mir­dzas sau­lai­ni dzel­te­nie dzin­dras to­ņi, su­lī­gā­ka kļūst za­ļo krā­su ko­pa. Kā pa­va­sa­ra de­bes­jums pa­vīd ko­bal­ta zil­gās gla­zū­ras. Arī skrā­pē­tais ro­tā­jums pa­rā­dās, pie tam sav­da­bī­gā, pu­šā­nie­šiem rak­stu­rī­gā vei­dā, kur dziļ­gra­vē­jums drau­dzī­gi sa­dzī­vo ko­pā ar sek­lo, ka­li­grā­fis­ko lī­ni­jas slī­dē­ju­mu. Vir­zī­da­mies šā­dā lē­nī­gā at­tīs­tī­bas gai­tā, Pu­šas pod­nie­ki ma­zāk pa­zau­dē­ju­ši no tē­vu tē­vu uz­krā­ta­jām pod­nie­cī­bas gud­rī­bām. Vi­ņi sa­gla­bā ba­gā­tu an­go­bas ap­glez­no­ju­ma rak­stu un iz­teik­smī­gu ke­ra­mi­kas plas­tis­ko va­lo­du. Pu­šā­nie­ši līdz pat mūs­die­nām ir sa­gla­bā­ju­ši ke­ra­mi­kas mel­nā, svē­pē­tā ap­de­dzi­nā­ju­ma tra­dī­ci­jas.
     Pu­šā­nie­šos nav tik asas iek­šē­jās kon­ku­ren­ces kā vī­mi­nie­šos. Ar kai­mi­ņiem vī­mi­nie­šiem tir­gos tie­ši sa­dur­ties vi­ņi vai­rās. Pu­šā­nie­ši saim­nie­ko ar po­diem sev tu­vā­ka­jos tir­gos - Andr­upe­nē, Rē­zek­nē, Buk­mui­žā, Kau­na­tā, Ag­lo­nā, Mal­tā, Dag­dā un ci­tos tu­vā­ka­jos mies­ti­ņos. Aiz jaun­iz­bū­vē­tā Pē­ter­bur­gas-Var­ša­vas ce­ļa jau sā­kas vī­mi­nie­šu pod­nie­ku ie­tek­mes lauks.

Uz sākumu