Apmeklētāji
| Šodien: 641 Kopējais skaits: 1113136 |
[A] [B] [C] [Č] [G] [I] [J] [K] [L] [M] [N] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z]
 |
Radziņa Klāra
Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja direktore
Dzimusi 1942.g. 23.augustā Aglonā. Beigusi LVU Vēstures un filozofijas fakultāti (1965). Zinātniskā līdzstrādniece Partijas vēstures institūtā (1965-1969), zinātniskā līdzstrādniece V.I. Ļeņina Memoriālajā muzejā (1969-1970), galvenā fondu glabātāja, direktora vietniece zinātniskajā darbā (1970-1987), kopš 1987.g. – direktore Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Latvijas Muzeju asociācijas valdes un padomes locekle, Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas locekle. 2001.g. apbalvota ar 4 šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2002.g. – par ieguldījumu Rīgas vēstures, Latvijas kultūras popularizēšanā un Rīgas tēla veidošanā piešķirta Rīgas Balva.
Mirusi 2021.g. 31. martā. |
|
Rancāns Jāzeps
Katoļu bīskaps, sabiedrisks darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g.25. okt. Nautrēnu pag. Mācījies Zaļmuižas pagastskolā, Ludzas apriņķa skolā, Kronštates ģimnāzijā, Pēterburgas Romas katoļu garīgajā akadēmijā.1918. g. nodibinājis un vadījis katoļu garīgo semināru Aglonā. Bijis Saeimas deputāts (1922.-1934.g.), 2.,3. un 4. Saeimas vicepriekšsēdētājs.1944. g. deportēts uz Vāciju. 1928. g. apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 2. dec. Granreipsidā, ASV. 1995. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā. |
| |
Rancāns Nikodems
Katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts
Dzimis 1870.13.sept. Nautrēnu pag. Mācījies Ludzas pilsētas skolā, Pleskavas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Pēterburgas Katoļu garīgajā akadēmijā. Strādājis par priesteri Preiļos, nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju un Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, bijis to direktors. Rēzeknes skolotāju institūta direktors.1926.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933.g.21.jūl. Rēzeknē. |
| |
Ratnieks Pēteris
Policijas darbinieks
Daugavpils apriņķa policijas 6.iecirkņa priekšnieks Aglonā. 1937.gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
Rubīne Natālija
Preiļu novada politiski represēto apvienības vadītāja
Dzimusi 1950. g. 12. jūn. Omskas apg. Isiļkuļskas raj. Skolas gaitas uzsākusi Sibīrijā, pēc tam mācījusies Priekuļu pamatskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Studējusi Jelgavas LU. 26 gadus bijusi kolhoza grāmatvede un ekonomiste Pelēčos. Aktīvi darbojas biedrībās „Nīdermuižas draudze” un „Veiksmes biķeris”, vada Preiļu novada politiski represēto apvienību un biedrību „Likteņa ceļš”. Raksta projektus. Piesaistot dažādu fondu finansējumu, izdevies Pelēču pamatskolā ierīkot Radošo ideju istabu, iegādāties tērpus Nīdermuižas katoļu baznīcas korim un svētku procesijām, uzstādīt piemiņas plāksni politiski represētajiem u.c. Saņēmusi Latgales gada balvu nominācijā „Aktīvais seniors”, „Preiļu novada Eiropas cilvēks”, VAF „Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. 2020.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
|
|
[A] [B] [C] [Č] [G] [I] [J] [K] [L] [M] [N] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z]
|
Radziņa Klāra
Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja direktore
Dzimusi 1942.g. 23.augustā Aglonā. Beigusi LVU Vēstures un filozofijas fakultāti (1965). Zinātniskā līdzstrādniece Partijas vēstures institūtā (1965-1969), zinātniskā līdzstrādniece V.I. Ļeņina Memoriālajā muzejā (1969-1970), galvenā fondu glabātāja, direktora vietniece zinātniskajā darbā (1970-1987), kopš 1987.g. – direktore Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Latvijas Muzeju asociācijas valdes un padomes locekle, Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas locekle. 2001.g. apbalvota ar 4 šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2002.g. – par ieguldījumu Rīgas vēstures, Latvijas kultūras popularizēšanā un Rīgas tēla veidošanā piešķirta Rīgas Balva.
Mirusi 2021.g. 31. martā. |
|
Rancāns Jāzeps
Katoļu bīskaps, sabiedrisks darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g.25. okt. Nautrēnu pag. Mācījies Zaļmuižas pagastskolā, Ludzas apriņķa skolā, Kronštates ģimnāzijā, Pēterburgas Romas katoļu garīgajā akadēmijā.1918. g. nodibinājis un vadījis katoļu garīgo semināru Aglonā. Bijis Saeimas deputāts (1922.-1934.g.), 2.,3. un 4. Saeimas vicepriekšsēdētājs.1944. g. deportēts uz Vāciju. 1928. g. apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 2. dec. Granreipsidā, ASV. 1995. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā. |
| |
Rancāns Nikodems
Katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts
Dzimis 1870.13.sept. Nautrēnu pag. Mācījies Ludzas pilsētas skolā, Pleskavas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Pēterburgas Katoļu garīgajā akadēmijā. Strādājis par priesteri Preiļos, nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju un Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, bijis to direktors. Rēzeknes skolotāju institūta direktors.1926.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933.g.21.jūl. Rēzeknē. |
| |
Ratnieks Pēteris
Policijas darbinieks
Daugavpils apriņķa policijas 6.iecirkņa priekšnieks Aglonā. 1937.gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
Rubīne Natālija
Preiļu novada politiski represēto apvienības vadītāja
Dzimusi 1950. g. 12. jūn. Omskas apg. Isiļkuļskas raj. Skolas gaitas uzsākusi Sibīrijā, pēc tam mācījusies Priekuļu pamatskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Studējusi Jelgavas LU. 26 gadus bijusi kolhoza grāmatvede un ekonomiste Pelēčos. Aktīvi darbojas biedrībās „Nīdermuižas draudze” un „Veiksmes biķeris”, vada Preiļu novada politiski represēto apvienību un biedrību „Likteņa ceļš”. Raksta projektus. Piesaistot dažādu fondu finansējumu, izdevies Pelēču pamatskolā ierīkot Radošo ideju istabu, iegādāties tērpus Nīdermuižas katoļu baznīcas korim un svētku procesijām, uzstādīt piemiņas plāksni politiski represētajiem u.c. Saņēmusi Latgales gada balvu nominācijā „Aktīvais seniors”, „Preiļu novada Eiropas cilvēks”, VAF „Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. 2020.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
|
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
