Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1536300 |
[A] [B] [C] [Č] [G] [I] [J][K] [L] [M] [N] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z]
 |
Gavars Jānis
Žurnālists
Dzimis 1957.g.20.okt.Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985.g.sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988.g.kļuvis par LTV „Panorāmas” galveno redaktoru.1990.g.ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
Greivulis Jānis
RTU profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1938.g. 7. augustā Daugavpilī. Mācījies Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolā. 1961.g. beidzis studijas RTU Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitātē, ieguvis inženiera elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961. līdz 1962.g. strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš 1962.g. strādā RTU.Aspirantūrā, 1969.g. aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. RTU pildījis Automātiskās elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja pienākumus, bet kopš 1998.g. bijis elektriskās piedziņas grupas profesors RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūtā. Pieder 61 Latvijas patents un 96 PSRS autorapliecības. Latvijā un ārvalstīs publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi. 1985.g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja Goda nosaukums. 1996.g. ieguvis Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balvu. 1998.g. Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā nominējis kā gada zinātnieku. 1999.g. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. pakāpi. Vairāku augstskolu habilitācijas padomju loceklis, RTU senāta loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Miris 2010. 21.novembrī.
|
| |
Grigulis Osvalds
Rušonas stacijas priekšnieks
1930.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
| |
Grišāns Jānis
Politiķis, valstsvīrs, banku darbinieks, sabiedrisks darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891.g. 23. septembrī Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913.g. beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916.g. demobilizēts. 1917.g. atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918.g. vācu okupācijas laikā ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918-1920). 1919.g. februārī – maijā Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā Miera konferencē Parīzē. No 1919.g. ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sievišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920-1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20. gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā 1940.g. dzīvojis Aglonas pagastā Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes1941.g. 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm. |
| |
Grumandzs Stachijs
Preiļu pagasta valdes darbinieks
1928.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
|
[A] [B] [C] [Č] [G] [I] [J][K] [L] [M] [N] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z]
| |
Gavars Jānis
Žurnālists
Dzimis 1957.g.20.okt.Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985.g.sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988.g.kļuvis par LTV „Panorāmas” galveno redaktoru.1990.g.ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
Greivulis Jānis
RTU profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1938.g. 7. augustā Daugavpilī. Mācījies Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolā. 1961.g. beidzis studijas RTU Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitātē, ieguvis inženiera elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961. līdz 1962.g. strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš 1962.g. strādā RTU.Aspirantūrā, 1969.g. aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. RTU pildījis Automātiskās elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja pienākumus, bet kopš 1998.g. bijis elektriskās piedziņas grupas profesors RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūtā. Pieder 61 Latvijas patents un 96 PSRS autorapliecības. Latvijā un ārvalstīs publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi. 1985.g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja Goda nosaukums. 1996.g. ieguvis Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balvu. 1998.g. Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā nominējis kā gada zinātnieku. 1999.g. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. pakāpi. Vairāku augstskolu habilitācijas padomju loceklis, RTU senāta loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Miris 2010. 21.novembrī.
|
| |
Grigulis Osvalds
Rušonas stacijas priekšnieks
1930.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
| |
Grišāns Jānis
Politiķis, valstsvīrs, banku darbinieks, sabiedrisks darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891.g. 23. septembrī Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913.g. beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916.g. demobilizēts. 1917.g. atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918.g. vācu okupācijas laikā ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918-1920). 1919.g. februārī – maijā Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā Miera konferencē Parīzē. No 1919.g. ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sievišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920-1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20. gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā 1940.g. dzīvojis Aglonas pagastā Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes1941.g. 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm. |
| |
Grumandzs Stachijs
Preiļu pagasta valdes darbinieks
1928.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
