Apmeklētāji
| Šodien: 1502 Kopējais skaits: 1229064 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Macijevskis Joahims |
| |
Keramiķis
Dzimis 1865. g. Preiļu rajona Gailīšos. Amatu apguvis pie vecākā brāļa Jāzepa. Darinājis ne tikai saimniecības traukus, bet arī plastiskajā un kolorītiskajā risinājumā interesantu dekoratīvo keramiku – svečturus un vāzes.
Miris 1948. g. |
| Maculēvičs Artūrs |
 |
Pūtēju orķestru diriģents, mūzikas pedagogs
Dzimis 1959. g. 13. febr. Preiļu rajona Aizkalnes ciemā. Mācījies Ludzas rajona Vītolu astoņgadīgajā skolā, Rīgas pedagoģiskās skolas mūzikas skolotāju un kora diriģēšanas nodaļā (1979). Studējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūras un mākslas zinātņu fakultātē (1983), J. Vītola Mūzikas akadēmijas maģistratūras programmā Diriģēšana ( apakšprogramma Pūtēju orķestra diriģēšana). No 1997.- Saldus mūzikas skolas direktors, pūšaminstrumentu spēles skolotājs un pūtēju orķestra vadītājs. 2001. – 2011., Pūtēju orķestra „Saldus” diriģents. 1997. - 2002. g. Saldus mūzikas skolas un Druvas vidusskolas apvienotā skolēnu PO vadītājs.
1989 - 1997 Druvas vidusskolas mūzikas skolotājs. No 2012. g.– Latvijas Pūtēju orķestru nozares padomes priekšsēdētājs, no 2011. g. – Zemgales un Kurzemes novadu pūtēju orķestru koncerta CERIŅU LAIKĀ virsdiriģents. Kopš 2009. g. – Saldus novada domes deputāts, Izglītības, kultūras, tūrisma un sporta komisijas vadītājs. Kopš 2006. g. - Saldus pagasta padomes deputāts. No 1998. g. - Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģents. Starptautiskā projekta, mūzikla „Bagātību sala” muzikālais vadītājs, Latvijas pūtēju orķestru diriģentu asociācijas biedrs, Latvijas pūtēju orķestru asociācijas valdes loceklis, Latvijas pūtēju orķestru nozares biedrs. 2003 - 2005. g. - Latvijas mūzikas skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Saņēmis Kultūras ministrijas, Nemateriālā kultūras mantojuma Valsts aģentūras un Saldus rajona padomes Atzinības rakstus. 2018. g. piešķirts IV šķiras Atzinības krusts.
|
| Mačuks Antons |
 |
Prāvests
Dzimis 1866. g. 3. okt. Lietuvā, Panevēžas apriņķī. Mācījies vietējā pagastskolā un Šauļu ģimnāzijā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Vikāra pirmā darba vieta bijusi Līvānos, pēc tam kā prāvests kalpojis Indricā un Pasienē, tad kā dekāns Rēzeknē. Tur ticis administratīvi notiesāts, 1 gadu sodu izciešot Aglonas klosterī. Pēc tam cara valdība viņu izsūtījusi uz Pēterpili, kur kalpojis par vikāru pie Svētās Katrīnas baznīcas. Vēlāk bijis Oršas prāvests, kalpojis Tulā un Polockas dekanātā. 1935. g. atgriezies Latvijā. Iecelts par Nīcgales, bet vēlāk par Znotiņa draudzes prāvestu.
Miris 1940. g. 2. febr., apbedīts Znotiņu draudzes Sīļu kapos. |
| Madelāns Aleksandrs |
 |
Garīdznieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1925. g. 5. martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Beidzis Aglonas vidusskolu. Garīgajā seminārā iestājies 1946. g. Par priesteri iesvētīts 1949. g. 18. sept. Primīcijas dievkalpojums notika 1949. g. 26. sept. Aglonas baznīcā. 20 gadus – no 1960. līdz 1980. g. – kalpojis Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980. g. 6.nov. saņēmis nozīmējumu darbā par Daugavpils sv. Pētera draudzes dekānu. 2003. g. 8. nov. par nopelniem apbalvots ar Polijas Valsts prezidenta A. Kvašņevska piešķirto Zelta krustu. 2009. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2018. g. 10. martā. Apbedīts Daugavpils vecajos kapos. |
| Mailīte Inese |
 |
Mākslas maģistre, tekstilmāksliniece
Dzimusi 1959. g. 27. nov. Upmalas pagasta Vanagos. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Piedalījusies izstādēs „Latviešu avangards” Berlīnē, Lozannas biennālē Šveicē, izstādēs Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Apbalvota ar Mākslinieku savienības medaļu par radošiem sasniegumiem mākslā. Ir kompozīcijas pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Kopā ar vīru Ivaru Mailīti 1990. g. nodibinājusi darbnīcu Mailītis&Co”, kas veic izglītošanas un atpūtas centra „Pasaku zeme” atraktīvu karuseļu un mākslas objektu projektēšanu un realizāciju. |
| Maksimovs Ivans |
 |
Izglītības darbinieks, pedagogs, Preiļu pilsētas Goda pilsonis
Dzimis 1909. g. 28. sept. Preiļos. Beidzis Preiļu sešklasīgo pamatskolu un 1926. g. iestājies Daugavpils valsts krievu ģimnāzijā. 1933. g. pabeidzis Rīgas pedagoģisko institūtu un uzsācis darbu Preiļu 6 –klasīgajā pamatskolā. Strādājis Kapiņu pagasta Korelovas, Pustošku un Līdumu pamatskolās. No 1940. g. 10. nov. līdz 1944. g. 21. sept. strādājis Preiļu pilsētas 6 – klasīgajā pamatskolā, no 1944. gada 22. septembra līdz 1947. gada 1. septembrim – Preiļu 2. vidusskolā. No 1947. g. 1. sept. līdz 1951. g. 21. aug. strādājis Preiļu 1. pamatskolā kā krievu valodas un literatūras skolotājs, bet no 1951. g. augusta līdz 1957. g. 8. apr. bijis mācību daļas vadītājs. 1956. g. pabeidzis Latvijas Valsts universitāti. 1957. g. apr. iecelts par Preiļu 2. vidusskolas direktoru. Skolotāja darbā aizvadījis 52 gadus, no tiem 30 - Preiļu 2. vidusskolā. 1950. g. piešķirts goda nosaukums „Izglītības darba teicamnieks”, apbalvots ar daudzām medaļām un ordeni „Goda zīme”. 2005. g. 17. maijā ar Preiļu novada domes lēmumu pirmajam no Preiļu iedzīvotājiem piešķirts Preiļu pilsētas Goda pilsoņa nosaukums.
Miris 2005. g. 17. okt. Apglabāts Preiļos. |
| Maksimovs Pāvels |
 |
Politiķis, 8. Saeimas deputāts
Dzimis 1944. g.28. sept.Preiļu raj. Beidzis Maskavas Baumaņa Augstāko tehnisko skolu, inženieris – mehāniķis. Daudzus gadus bijis mopēdu rūpnīcas „Sarkanā zvaigzne” u.c. Latvijas uzņēmumu vadītājs. Vadījis Latvijas Rūpniecības asociāciju. Darbojies Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. 7. Saeimas deputāts, Mandātu uniesniegumu komisijas priekšsēdētājs. 9. Saeimas vēlēšanās kandidējis no Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa apvienības saraksta. |
| Maksimovs Roberts |
 |
Dr. habil. sc. ing., RTU vadošais pētnieks, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras habilitētais doktors
Dzimis 1938. g. 2. jūl. Kapiņu pagastā. Beidzis RPI Celtniecības fakultāti (1960). Latvijas ZA Celtniecības un arhitektūras institūta inženieris un zinātniskais līdzstrādnieks (1960-1963), Latvijas ZA Polimēru mehānikas institūta inženieris (1963-1968), zinātniskais līdzstrādnieks (1968-1969), zinātniskais sekretārs (1970-1974), no 1975. g. laboratorijas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1979 -1984), direktors (1986-1988), profesors (1991), Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis. Žurnāla „Kompozītmateriālu Mehānika” redaktors (kopš 1969). Latvijas ZA Polimēru mehānikas institūta Zinātniskais padomes loceklis (kopš 1970) un Promocijas padomes loceklis (kopš 1992). Latvijas ZA Fizikas un tehnikas zinātnes nodaļas valdes loceklis (1987-1992). Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas loceklis (kopš 1992). Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1982), F. Candera balvu (1976), PSRS MP prēmiju (1983). Vairāk nekā 250 zinātnisko darbu autors.
|
| Malahovskis Vladislavs |
 |
Zinātnieks, Dr.vēst., izglītības darbinieks
Dzimis 1965. g.4. sept.Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā. Studējis Daugavpils pedagoģiskajā universitātē, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filozofijas katedras vadītājs, zinātnieks, vēstures doktors (2008), RA Dr.hist. vadošais pētnieks, docētājs kopš 2003. g., vēstures un filozofijas katedras lektors (2008).
|
| Māliņa Sarmīte |
 |
Dizainere
Dzimusi 1960. g. 4.dec. Jēkabpils raj. Aknīstē. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Strādājusi žurnālā Avots kā galvenā māksliniece, firmā „Biznesa partneri”, laikrakstā Diena par māksliniecisko redaktori. Darbības joma: objekti, instalācijas, ilustrācija, grafiskais dizains, zīmējums, akvarelis, performance. Kopš 1986. g. piedalās konkursos. Kopā ar S. Davidovu un O. Plibergu veidojusi apkārtējās vides instalācijas „Telpa un mēs”, „Būris”, „Staburaga bērni”. 1995. g. saņēmusi 3. gadskērtējo Sorosa Mūsdienu mākslas centra Rīga izstādes „Piemineklis” galveno balvu par instalāciju „Nepamatots prieks”. 2008. g. saņēmusi „Dienas gada balvu kultūrā”. |
| Mareckis Rolands |
 |
Literāts, dzejnieks, vēsturnieks
Dzimis 1941. g. 29. nov. Preiļu rajona Galēnos. Mācījies Viļānu vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Dzeju sācis rakstīt 1969. g., 1970. g.uzņemts Rīgas Jauno literātu apvienībā. Strādājis Valsts tehnikumā par angļu valodas pasniedzēju, psihologu un zinātnisko līdzstrādnieku LPSR Vēstures muzejā. Bijis sporta un tūrisma instruktors, strādnieks arheoloģiskajās ekspedīcijās. Publicējies vairākos preses izdevumos un dzejas kopkrājumos.
Miris 2018. g. 21. febr. Rīgā. |
| Masiļūne Antoņina |
 |
Mājturības speciāliste, Nopelniem bagātā kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. g. 22. aug. Rēzeknē. Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas audzēkne. Studējusi LVU Filoloģijas fakultātē (1946 -1950). Strādājusi par pavāri „Staburadzē”, restorānā Mellužos, „Lido”, bijusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta arhivāre, darbojusies Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejā. Paralēli darbam vadījusi kulinārijas un mājturības kursus, lasījusi lekcijas gan Latvijā, gan Amerikā. Par lekciju kursu piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka tituls. Balva par labākajām receptēm Goumand World Cookbook Awards.10 pavārgrāmatu autore vai līdzautore. 2017. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Mirusi 2019. g. 17. oktobrī. |
|
Matisāne Inese
|
 |
Žurnāliste, pedagoģe, gleznotāja
Dzimusi 1956.g. 25. dec. Jaunjelgavas nov. Daudzesē.
Mācījusies Sīļukalna pamatskolā un Viļānu vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Latvijas universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.1996.g.ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā latviešu literatūras mācību metodikas apakšprogrammā. 13 gadus strādājusi Sīļukalna pamatskolā. Kopš 2001.g.darbojas mediju jomā kā žurnāliste un redaktore. No 2019. g. pievērsusies eļļas glezniecībai. Mākslas pieredzi un zināšanas papildinājusi gleznotājas Ingemāras Treijas vadītajā studijā „Krāsmute”. Pirmā personālizstāde „Gadalaiki” notika 2022. g. Sīļukalna bibliotēkā. |
| Matisāns Eduards |
 |
Inženierzinātņu doktors, profesors
Dzimis 1933. g. 28. janv. Aglonas pag. „Bēķos”. Mācījies Aglonas pagasta pamatskolā, Aglonas un Preiļu vidusskolās, no 1951. līdz 1959. g. studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. No 1959. līdz 1964. g. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas zinātniskais līdzstrādnieks, no 1964. līdz 1971. g. - galvenais inženieris. Kopš 1972. g. zinātniskais līdzstrādnieks Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniski pētnieciskajā institūtā (tagad Latvijas Universitātes Mehānikas institūts), vēlāk bijis tā direktors. Pētījis cukurbiešu audzēšanas mehanizācijas jautājumus, mājdzīvnieku turēšanas tehnoloģiju. Vairāk nekā 130 publikāciju autors, „Sējēja” prēmijas zinātnē pirmais laureāts.
Miris 2012. g. 26. sept. |
| Mauriņa Helēna |
 |
Bioloģijas zinātņu doktore, profesore
Dzimusi 1924. g. 23. dec. Rēzeknes rajona Makašānu pagastā. Mācījusies Malnavas vidējā lauksaimniecības skolā. Studējusi LLA Agronomijas fakultātē. Strādājusi Silajāņu pamatskolā. Ļeņingradas lauksaimniecības institūta aspirante (1951-1954), LLA docētāja (1955-1960), LVU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja (1960-1993). Apmēram 150 zinātnisku publikāciju autore. Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece.
Mirusi 1999. g.4. nov.Rīgā. |
| Mazurs Bonifācijs |
 |
Kara lidotājs, seržants
Dzimis 1906. g. Jasmuižas pagastā. Mācījies Daugavpils vidusskolā. Latvijas armijā iesaukts 1927. g. Beidzis aviācijas skolas motoristu un lidotāju nodaļu, ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi. 1929. g. 5. sept. pie Rīgas gājis bojā aviokatastrofā. Apbedīts Aglonas kapos. |
| Melderis Imants |
 |
Izglītības darbinieks
Dzimis 1956. g.21. jūn. Aglonā. Mācījies Murjāņu sporta internātskolā, studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Skrudalienas pamatskolā un Daugavpils 3. vidusskolā. Bijis Daugavpils Skolu valdes priekšsēdētājs un Daugavpils izglītības inspektors, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais inspektors (1997), Izglītības valsts inspekcijas vecākais, pēc tam - galvenais inspektors (2001), Raudas speciālās internātskolas direktors (no 2005.g.).
|
| Melne Līga |
 |
Modele
Dzimusi 1980. g. 30. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā, Banku augstskolā. Dzīvo un strādā Parīzē. Miss foto Preiļi 1998, Miss Foto Latvija 2001. Strādājusi aģentūrā Natalie, Next, Oxygen. Viņas foto ievietoti žurnālos Vogue Spānijā un Japānā, Cosmopilitan Austrālijā un Francijā, New Women Austrālijā, Harpers Bazar Krievijā, Officiel Japānā, Madam Figaro Francijā un Japānā Viņa ir L’Orela seja Anglijā, Vācijā un Francijā, Ella Bache reklāmas seja Austrālijā, Sonya Rykiel make up seja visā Āzijā, Cartier Japānā, Vivienne Westwood, Janet & Janet. |
| Meluškāns Ilmārs |
 |
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1961. g. 30. okt. Riebiņos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis RTU celtniecības fakultātē. 1992. g. ievēlēts Preiļu rajona padomē, bijis priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1994. g. līdz pašvaldību reorganizācijai – rajona padomes priekšsēdētājs. Preiļu pilsētas domes priekšsēdētāja amatā bijis no 1999. - 2000. g., Preiļu novada domes priekšsēdētājs (2000 - 2001). Riebiņu pagasta agrofirmas „Turība” valdes priekšsēdētājs. Riebiņu novada domes priekšsēdētājs. 2012. g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Miris 2014. g. 12. maijā Minskā. Apbedīts Riebiņu kapsētā. |
| Mežinska Antoņina |
 |
Kordiriģente, mūzikas pedagoģe
Dzimusi 1923. g. 13. sept. Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā. Mācījusies Ozolnieku pamatskolā, Rēzeknes 1.vidusskolā, Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, studējusi Rēzeknes skolotāju institūtā, Latvijas Valsts konservatorijā. Studiju laikā praktizējusies diriģentes un mūzikas skolotājas specialitātē. Strādājusi Rēzeknes Mūzikas vidusskolā. Kā izcila diriģente izveidojusi un ilgus gadus ar panākumiem vadījusi trīs labākos Latgales korus. Preiļu rajona skolotāju jaukto kori vadījusi no 1976. līdz 1986.gadam, veikusi Preiļu rajona virsdiriģentes pienākumus. Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, Rēzeknes Goda pilsone.
Mirusi 2013. g. 13.okt. Apbedīta Ozolmuižas kapsētā. |
| Mickāns Vincents |
 |
Literāts, rakstnieks, žurnālists
Dzimis 1913. g. 29. sept. Bērzgales pag. Ilzenē. Beidzis Sakstagala pamatskolu, Aglonas ģimnāziju. Pirmā publikācija – dzejolis Nōve žurnālā Sauleite. 1931. g. žurnāla Zīdūnis rīkotajā literāro darbu konkursā godalgots par dzejoļu ciklu Rudiņa dzīsmes. 30. gados studējis LU, strādājis par ierēdni Satiksmes ministrijā. Bijis informators radio, laikraksta Latvijas sargs literārais līdzstrādnieks un laikraksta Kurzemes Vārds korespondents. Publicējies arī laikrakstos Rīts, Tēvijas Sargs, Latgolas Vōrds, žurnālos Zīdūnis u.c. 1936. - 37. g. laikraksta Latgales Vēstnesis red. loceklis, no 1939. g. - laikraksta Daugavas Vēstnesis literārās nodaļas vadītājs.
Miris 1942. g. 17. jūn., apbedīts Aglonas kapos. |
| Mičule Ilona |
 |
DU Izglītības un vadības fakultātes dekāna vietniece, Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā pētniece, zinātniskā sekretāre
Dzimusi 1976. g. Preiļos. Mācījusies Niedru pamatskolā, Preiļu mūzikas skolā, Preiļu 1. vidusskolā. Vēstures bakalaura grādu kultūrvēsturē ieguvusi Rēzeknes Augstskolā (1998), maģistra grāds reliģijā un reliģijas izglītībā - Fordamas Universitātē, ASV (1999). Strādājusi Aglonas katoļu ģimnāzijā par angļu valodas, ētikas un ticības mācības skolotāju (1999-2002), par mācību iestādes vadītāja vietnieci mācību darbā (2002). Ieguvusi pamatskolas angļu valodas skolotājas diplomu DU (2002). 1994. g. uzsākusi studijas LU Moderno valodu fakultātē. No 2002. g. strādājusi Rīgas 31. vidusskolā un 1. internātpamatskolā. Doktora grāds reliģijas izglītībā, Fordamas Universitātē, ASV. (2006). DU Izglītības un vadības fakultātē dekāna v.i. Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā pētniece, zinātniskā sekretāre. |
| Mičule Inese |
 |
Režisore
Dzimusi 1979. g. 26. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas centra Humanitārajā ģimnāzijā, Latvijas kultūras akadēmijā, LU juridiskajā fakultātē, Somijas Teātra akadēmijā. 2010. g. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistres grādu mākslās. Izrādes iestudējusi dažādos Latvijas teātros. Saņēmusi Latvijas teātra gada balvu (2008) nominācijā „Spilgtākā debija”. |
| Mičule Melita |
 |
Operdziedātāja
Dzimusi 1943. (citviet 1945.) g. 8. janv. Viļānos.
Bērnību pavadījusi Vidsmuižā. 1944. g. ģimene devusies emigrācijā uz Vāciju, 1950. g. izceļojusi uz ASV. 1961. g. beigusi Mičiganas vidusskolu un sākusi studēt Mičiganas universitātes arhitektūras un mākslas nodaļā. Kā Sinsinati konservatorijas stipendiāte apguvusi operdziedāšanu, pēc tam vokālās mākslas studijas turpinājusi Filadelfijas akadēmijā. Strādājusi Izraēlas Nacionālajā operā, kur iestudējusi savu pirmo Karmenas titullomu. Oldenburgas Valsts teātrī kā meecosoprāns izpildījusi galvenās lomas. |
| Mičulis Jāzeps |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1918. g. 29. sept. Galēnu pag. Mācījies Vidsmuižas pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā un Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1954. g. 28.jūl. Rīgā. Primīcijas dievkalpojums 1945. g. 5. aug. Viļakas baznīcā. Strādājis Viļakas draudzē, Cēsu draudzē kā vikārs. 1946. - 1964. g. bijis Gulbenes draudzes prāvests, 1964. - 1974. g. – Dvietes draudzes prāvests.
Miris 2005. g. 7.febr. |
| Mičulis Vladislavs |
| |
Skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1909. g. 23. janv. Gatčinā (Krievijā). Mācījies Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas un Viļānu pamatskolās, studējis Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tautsaimniecības nodaļā. Bijis Vidsmuižas pamatskolas skolotājs (1930 - 1935). 1931. g. ievēlēts par Vidsmuižas pagasta padomes priekšsēdētāja biedru. Bijis tautskolu inspektors Abrenes un Ludzas apriņķī. 1944. g. izceļojis uz Vāciju. Dzīvojis Merbekas pārvietoto personu nometnē, kur strādājis par skolotāju latviešu skolā. Studējis Baltijas universitāte Pinnebergā Vācijā. 1950. g. izceļojis uz ASV. 1951. g. pārcēlies uz Detroitu. 1952. g. iecelts par inspektoru Fomoco Militārajā daļā. 1984. g. pārcelies uz Mesas pilsētu Arizonā.
Miris 2004. g. 8. jūn. Mesā. |
| Mičulītis Antons |
 |
Priesteris
Dzimis 1927. g. 2. febr. Galēnu pagastā. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1950. g. 21. maijā, Rīgā. Primicijas dievkalpojums 1950. g. 31. maijā Vidsmuižas draudzes baznīcā. Majoru, Slokas, Ķemeru, Pēternieku un Lielvārdes draudžu prāvests (1950-1962), Augškalnes draudzes vikārs (1962-1970), Lielvārdes, Kokneses un Iršu draudžu prāvests (1970-1981), Ogres draudzes prāvests, apkalpojis Lielvārdi (1981-1989), rezidents pie Ogres baznīcas (1989-1991).
Miris 1991. g.17. martā, apbedīts Ogres kapsētā. |
| Miezīte Aina |
 |
Mūzikas skolotāja, kordiriģente
Dzimusi 1958. g. 13. jūn. Preiļos. Mācījusies Alūksnes 1. vidusskolā, Alūksnes bērnu mūzikas skolas klavieru un akordeona nodaļā. Studējusi Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, pēc tam – DU Izglītības zinātņu maģistratūrā. Vairāk kā 30 gadus strādā Madonas ģimnāzijā par mūzikas skolotāju. Izveidojusi zēnu un meiteņu korus, vadījusi vidusskolas, pēc tam ģimnāzijas jaukto kori un Ļaudonas jaukto kori „Lai top!”. Par panākumiem IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos trīs diriģentes vadītie kori saņēmuši visaugstākos apbalvojumus – Zelta un Sudraba diplomus. 2006. g. Ainai Miezītei piešķirta Atzinības krusta Zelta goda zīme. |
| Miglinieks Jānis |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1896. g. 7.okt. Ludzas apr. Nautrēnu pag. Mācījies Nikolaja ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1919. g. iesvētīts par priesteri. Kā Latvijas stipendiāts studējis teoloģiju Austrijā un Itālijā. Ieguvis teoloģijas-filozofijas zinātņu doktora grādu. 1928. g. norīkots par Rēzeknes VSI inspektoru. 1934. g. kļuvis par Krāslavas ģimnāzijas direktoru. Kad Aglonā nodibināts Garīgais seminārs, tur iecelts par profesoru un norīkots par skolotāju un audzinātāju Aglonas vīriešu ģimnāzijā. Bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” un žurnāla „Sauleite” redaktors.
Miris 1935. g. 6.jūl., apglabāts Nautrēnu baznīcas dārzā. |
| Mihailova Jeļena |
 |
Leļļu māksliniece
Dzimusi 1966. g. 5. janv. Naļčikā. Beigusi Maskavas Kultūras un mākslas universitāti, ieguvusi mākslinieka – multiplikatora – noformētāja un dekoratora diplomu. Pēc studijām, 1985. g. atbraukusi uz Latviju, sākusi strādāt par mākslinieci - noformētāju Līvānu PMK. Pārceļoties uz Preiļiem, uzsākusi uzņēmejdarbību. 2002. g. ģimenes privātmājas pagalmā māksliniece izveidojusi miniatūru pasaku pilsētiņu – karaļvalsti. Leļļu galerija Preiļos darbojas kopš 2008. g. un ir kļuvusi par vienu no tūristu apmeklētākajām vietām Latgalē. Mākslinieces darinātās lelles izstādītas gan pašmāju, gan starptautiskajās izstādēs, muzeju apmeklē valsts amatpersonas un augsti ārzemju viesi. Spānijas karalim Huanam Karlosam I un karalienei Sofijai vizītes laikā Latvijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā dāvanu pasniedza mākslinieces darinātās lelles. Par ieguldījumu Preiļu novada popularizēšanā, sabiedriski nozīmīgu un radošu darbu tūrisma nozares attīstībā, 2015. g. 19. jūn. māksliniecei piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums. |
| Mihalkevičs Kazimirs Nikolajs |
 |
Bīskaps
Dzimis 1865. g. 13. febr. Vidišķu draudzē Lietuvā. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, studējis Mogiļevas Garīgajā seminārā Pēterpilī. Par priesteri ordinēts 1888. g. 23. okt. Kalpojis par vikāru Vitebskā. Nākamā darbavieta bijusi Vārkavas draudze (1890-1891), pēc tam - Bērzgales draudze pie Aglonas. 1896. g. pārcelts uz Kronštati, kur atjaunojis dievnamu, nodibinājis labdarības biedrību un pasniedzis ticības mācību skolās. Kā prāvests kalpojis Minskas sv. Trīsvienības baznīcā, bijis Minskas dekāns, Dievmātes Debesuzņemšanas un sv. Roha baznīcas prāvests. 1908. g. iecelts par Viļņas administratoru, piešķirot prelāta goda nosaukumu. Atlikušo mūža daļu bijis Viļņas palīgbīskaps.
Miris 1940. g. 16. febr., apbedīts Viļņas arhikatedrāles pazemes kriptā. |
| Mikulāns Māris |
 |
Dramaturgs un pedagogs
Dzimis 1965. g. 21.nov. Preiļu rajonā. Strādājis Aglonas ģimnāzijā. Dramaturgu ģildes loceklis un literāts kopš 2004. g. Godalgots vairākos dramaturģijas konkursos. 2003.un 2007.g. darbojies Literārās Akadēmijas radošajās darbnīcās. Festivāla „Prozas lasījumi” balvas saņēmis 2004. un 2007.g. – pēdējā par stāstu ”Ceļotskumja”. |
| Miķelsone (Aleksejeva) Jeļena |
 |
M.Sc. Cietvielu fizikas institūta pētniece
Dzimusi 1987. g.10. jūl. Preiļos. 2005. g. absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. 2008. g. ieguvusi bakalaura grādu fizikā. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē 2010. g.ieguvusi maģistra grādu fizikā. Uzreiz pēc studijām maģistrantūrā iestājusies Latvijas Universitātes doktorantūrā. Kopš 2006. g. apvienojusi studijas ar pētnieces darbu Cietvielu fizikas Institūtā. Piedalījusies 28 vietējās un starptautiskajās konferencēs Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā; ir 17 zinātnisku publikāciju autore, 10 publikācijām ir korespondējošā autore. 2008. g., studējot maģistranturā, saņēmusi Cietvielu fizikas Groglass stipendiju, bet 2014. g. - L`OREAL Latvijas stipendiju „Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. |
| Milaševičs Vitolds |
 |
Kordiriģents, mūzikas pedagogs
Dzimis 1942. g. 26. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Rēzeknes 1.vidusskolā, Rēzeknes mūzikas vidusskolā. No 1971. g. bijis Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu kora diriģents, izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 90. gadu sākumam. Viņa vadītie bērnu kori lepojās ar augstu māksliniecisko līmeni. Paralēli pedagoga darbam vadījis arī Rēzeknes pieaugušo korus - Rēzeknes piena konservu kombināta jaukto kori „Saskaņa”, rajona skolotāju jaukto kori „Rāzna” un Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kori. Bijis Rēzeknes rajona un pilsētas koru virsdiriģents. Kori bijuši visu Vispārējo Latviešu un Skolu jaunatnes dziesmu svētku aktīvi dalībnieki. Atmodas gados pievērsies arī garīgajai mūzikai un pie Jēzus Sirds katedrāles izveidojis jauniešu kori. Kopš 1994. g. strādā Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. 2010. g. apbalvots ar Lāčplēša fonda Goda zīmi. 2016. g. saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks, nominācijā Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. |
| Misāns Jānis |
 |
Ģeologs
Dzimis 1928.g.15.aprīlī Aglonas pagasta Ezera Ukinos. Mācījies Jaunaglonas, Aglonas pamatskolās un Aglonas vidusskolā. Studējis LU. Bijis Galējo ziemeļu ģeoloģijas grupu un ekspedīciju priekšnieks, LPSR Ģeoloģijas pārvaldes priekšnieks un PSRS sūtniecības Laosas Republikā konsultants ģeoloģijas jautājumos. Pētījis PSRS ziemeļaustrumu reģiona un Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgos izrakteņus. 25 gadus vadījis Ģeoloģijas pārvaldi, 2 gadus strādājis Laosā. Viņa vadībā sastādītas un izdotas grāmatas par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgajiem izrakteņiem.
Miris 2021.g. 13. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
|
| Misāns Leonards |
 |
LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs, lauksaimniecības darbinieks
Dzimis 1930.g. 10.janvārī Kapiņu pag. Beidzis LLA un PSKP CK Augstāko partijas skolu. No 1955.g. Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma māc. daļas vad., vēlāk direktors. No 1960.g. Valmieras raj. izpildkomitejas priekšsēdētājs, no 1964.g.- Dobeles raj. lauksaimniecības ražošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk priekšnieks, no 1970.g. - Dobeles raj. izpildkomit. priekšsēdētājs, no 1972.g. - LKP Dobeles raj. komitejas pirmais sekretārs. Kopš 1984.g. LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs. LPSR AP deputāts.
Miris 2021. g. 18.febr. |
| Misāns Pēteris |
 |
Dr. sc. ing. RTU profesors
Dzimis 1953. g . 17. jūn. Aglonā. Studējis RPI. Rīgas Tehniskās Universitātes Teorētiskās radiotehnikas katedras vecākais pasniedzējs,docents. Kopš 2003. g. – profesors. Docētais mācību priekšmets - skaitļošanas tehnikas pielietošana inženieraprēķinos. Zinātnisko darbuvirziens – diskrētā signālu apstrāde. Publicējis 20 zinātniskus un mācību metodiskos darbus.
|
| Misāns Roberts |
 |
Inženieris tehnologs, rūpniecības un valsts darbinieks, LPSR Valsts prēmijas laureāts
Dzimis 1937.g. 26.febr. Aglonas pagasta Ezera Ukinos. Mācījies Aglonas vidusskolā. Studējis LU un Rīgas Politehniskajā institūtā. Bijis Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas meistars, tehniskās kontroles biroja priekšnieks, vecākais inženieris tehnologs un galvenais tehnologs (1959-1970), Liepājas pilsētas DDP izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks (1970-1972). Strādājis LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldē (1972-1978). LPSR Vietējās rūpniecības ministra vietnieks (1978-1984) un ministrs (1984-1990). 1997- viceprezidents AS Daugavas pievadķēžu rūpnīcā. |
| Mukāns Edgars |
 |
Jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1961. g.8. janv. Preiļu rajona Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Rīgas politehnikuma Radiotehnikas un sakaru fakultātē (1984), LU Juridiskajā fakultātē (1995). Bijis Preiļu jauniešu sporta centra „Cerība” vieglatlētikas treneris, Preiļu 1. vidusskolas un Preiļu Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs. Tautas frontes aktīvists, LTF atbalsta grupas un LTF Preiļu nodaļas dibinātājs, LTF kongresu delegāts. 1989. g. maijā piedalījies pirmajā Baltijas asamblejā Tallinā. Latgales apgabaltiesas Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.1990. g. laikraksta „Novadnieks” veiktajā aptaujā nominēts kā „Gada populārākais cilvēks”. 2008. g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi. |
| Mūks Roberts ( īst.v. Roberts Avens) |
 |
Dzejnieks, filozofs, reliģiologs
Dzimis 1923. g.14. janv. Galēnu pag. Ošupē. Mācījies Maltas un Dricānu pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. klasiskajā ģimnāzijā. Trimdā – Vācijā, Beļģijā un ASV studējis vairākās universitātēs. 1970. g. ieguvis filozofijas doktora grādu, ir doktora grāds teoloģijā. Publicējis vairāk kā 10 filozofiski psiholoģiskus apcerējumus angļu un latviešu valodās, iznākuši vairāki dzejoļu krājumi. Kopš 90. gadu vidus dzīvojis Latvijā.
2003. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2006. g. 4. janv. Apbedīts Galēnu kapos. |
| Mundurs Viktors (ps. Viktors Skuja) |
 |
Literāts, literatūrvēsturnieks, kritiķis
Dzimis 1914. g. 6.okt. Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidicēzes Katoļu teoloģijas augstskolā un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941. g. 14. jūnijā arestēts.
Miris 1942. g. izsūtījumā. |
| Murāns Konrāds |
 |
Zinātnieks. DPU Matemātikas katedras docents, ģeometrijas pasniedzējs
Dzimis 1940. g. 31. martā. Mācījies Aglonas vidusskolā.
Pedagoģijas doktors (1996). DPI Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs (1965-1976); lektors (1976-1996); docents (1996-). Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes docētājs kopš 1976. gada. |
| Mūrnieks Pēteris |
 |
Priesteris
Dzimis 1910. g. 20. okt. Preiļu pagasta Lielo Mūrnieku sādžā. Mācījies Krapišķu sādžas 2 gadīgajā pamatskolā, Anspoku un Preiļu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948. g. Kalpojis Viļānos, Rikavā, Nagļos, Aizputē, Ozolmuižā, Rēzeknē. No 1963. g. līdz 1965. g. kalpojis Preiļos un Riebiņos, tad 2 gadus bijis vikārs Varakļānos. No 1968. g. līdz 1975. g. – Znotiņos, Aglonā un Bērzgalē. Pēdējā darba vieta bija Aizkalnes draudze. Miris 1986. g. 22. janvārī. Apbedīts pie Aizkalnes baznīcas. |
| Mūrnieks Roberts |
 |
1991. gada janvāra barikāžu upuris. Viestura ordeņa kavalieris
Dzimis 1952. g. 4. jūn. Preiļu pagasta Pelšos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, pēc 5. klases pabeigšanas kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. Dzīvojis tagadējā Ķekavas novada Baložos (Titurgā). 1991. g. strādājis par šoferi Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā. 1991.gada janvāra barikāžu laikā, pildot dienesta uzdevumu, nokļuvis apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm. Pēc lodes ievainojuma galvā, 1991. g. 16. janv. miris Rīgas 1. slimnīcā. Apglabāts Mārupes kapsētā. |
| Mutulis Rihards |
 |
Priesteris, publicists
Dzimis 1912. g. 24. nov. Pureņu (bij. Pildas) pagasta Sondoros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Teoloģijas fakultātē. Par priesteri iesvētīts 1943. g. Kalpojis Aglonā, Dagdā, Viļakā, Iršos. 1944. g. izsūtīts uz Vāciju, kur pēckara gados bijis latviešu garīgās aprūpes vadītājs un misiju direktors. 1966. g. kļuvis par latviešu katoļu prāvestu Dienvidvācijā. Interesējies par vēsturi, apmeklējis Eiropas muzejus, pētījis vecos kapu pieminekļus. Par garīgās dzīves jautājumiem un baznīcas vajāšanu okupētajā Latvijā daudz rakstījis latviešu un poļu preses izdevumos. Bijis viens no Latgaļu izdevniecības līdzdibinātājiem.
Miris 1980. g. 14. jūl. Karlsfeldā (Vācijā). |
| Muzikante Anita |
 |
Māksliniece
Dzimusi 1951. g. 11. sept. Rīgā. Mācījusis Rīgas 36. vidusskolā. Kopš 1979. g. dzīvo Preiļos. Gandrīz 20 gadus nostrādājusi a/s „Preiļu siers”. Bijusi arodbiedrības priekšsēdētāja, reklāmas aģente. Brīvajā laikā apguvusi krāsu un stila konsultantes iemaņas, iesaistījusies Preiļu Mūzikas un mākslas skolas pieaugušo mākslas studijā. Gleznošanas iemaņas apguvusi pie Jāņa Anmaņa. Izstādes bijušas Preiļos un Rīgā. |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Macijevskis Joahims |
| |
Keramiķis
Dzimis 1865. g. Preiļu rajona Gailīšos. Amatu apguvis pie vecākā brāļa Jāzepa. Darinājis ne tikai saimniecības traukus, bet arī plastiskajā un kolorītiskajā risinājumā interesantu dekoratīvo keramiku – svečturus un vāzes.
Miris 1948. g. |
| Maculēvičs Artūrs |
|
Pūtēju orķestru diriģents, mūzikas pedagogs
Dzimis 1959. g. 13. febr. Preiļu rajona Aizkalnes ciemā. Mācījies Ludzas rajona Vītolu astoņgadīgajā skolā, Rīgas pedagoģiskās skolas mūzikas skolotāju un kora diriģēšanas nodaļā (1979). Studējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūras un mākslas zinātņu fakultātē (1983), J. Vītola Mūzikas akadēmijas maģistratūras programmā Diriģēšana ( apakšprogramma Pūtēju orķestra diriģēšana). No 1997.- Saldus mūzikas skolas direktors, pūšaminstrumentu spēles skolotājs un pūtēju orķestra vadītājs. 2001. – 2011., Pūtēju orķestra „Saldus” diriģents. 1997. - 2002. g. Saldus mūzikas skolas un Druvas vidusskolas apvienotā skolēnu PO vadītājs.
1989 - 1997 Druvas vidusskolas mūzikas skolotājs. No 2012. g.– Latvijas Pūtēju orķestru nozares padomes priekšsēdētājs, no 2011. g. – Zemgales un Kurzemes novadu pūtēju orķestru koncerta CERIŅU LAIKĀ virsdiriģents. Kopš 2009. g. – Saldus novada domes deputāts, Izglītības, kultūras, tūrisma un sporta komisijas vadītājs. Kopš 2006. g. - Saldus pagasta padomes deputāts. No 1998. g. - Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģents. Starptautiskā projekta, mūzikla „Bagātību sala” muzikālais vadītājs, Latvijas pūtēju orķestru diriģentu asociācijas biedrs, Latvijas pūtēju orķestru asociācijas valdes loceklis, Latvijas pūtēju orķestru nozares biedrs. 2003 - 2005. g. - Latvijas mūzikas skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Saņēmis Kultūras ministrijas, Nemateriālā kultūras mantojuma Valsts aģentūras un Saldus rajona padomes Atzinības rakstus. 2018. g. piešķirts IV šķiras Atzinības krusts.
|
| Mačuks Antons |
|
Prāvests
Dzimis 1866. g. 3. okt. Lietuvā, Panevēžas apriņķī. Mācījies vietējā pagastskolā un Šauļu ģimnāzijā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Vikāra pirmā darba vieta bijusi Līvānos, pēc tam kā prāvests kalpojis Indricā un Pasienē, tad kā dekāns Rēzeknē. Tur ticis administratīvi notiesāts, 1 gadu sodu izciešot Aglonas klosterī. Pēc tam cara valdība viņu izsūtījusi uz Pēterpili, kur kalpojis par vikāru pie Svētās Katrīnas baznīcas. Vēlāk bijis Oršas prāvests, kalpojis Tulā un Polockas dekanātā. 1935. g. atgriezies Latvijā. Iecelts par Nīcgales, bet vēlāk par Znotiņa draudzes prāvestu.
Miris 1940. g. 2. febr., apbedīts Znotiņu draudzes Sīļu kapos. |
| Madelāns Aleksandrs |
|
Garīdznieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1925. g. 5. martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Beidzis Aglonas vidusskolu. Garīgajā seminārā iestājies 1946. g. Par priesteri iesvētīts 1949. g. 18. sept. Primīcijas dievkalpojums notika 1949. g. 26. sept. Aglonas baznīcā. 20 gadus – no 1960. līdz 1980. g. – kalpojis Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980. g. 6.nov. saņēmis nozīmējumu darbā par Daugavpils sv. Pētera draudzes dekānu. 2003. g. 8. nov. par nopelniem apbalvots ar Polijas Valsts prezidenta A. Kvašņevska piešķirto Zelta krustu. 2009. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2018. g. 10. martā. Apbedīts Daugavpils vecajos kapos. |
| Mailīte Inese |
|
Mākslas maģistre, tekstilmāksliniece
Dzimusi 1959. g. 27. nov. Upmalas pagasta Vanagos. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Piedalījusies izstādēs „Latviešu avangards” Berlīnē, Lozannas biennālē Šveicē, izstādēs Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Apbalvota ar Mākslinieku savienības medaļu par radošiem sasniegumiem mākslā. Ir kompozīcijas pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Kopā ar vīru Ivaru Mailīti 1990. g. nodibinājusi darbnīcu Mailītis&Co”, kas veic izglītošanas un atpūtas centra „Pasaku zeme” atraktīvu karuseļu un mākslas objektu projektēšanu un realizāciju. |
| Maksimovs Ivans |
|
Izglītības darbinieks, pedagogs, Preiļu pilsētas Goda pilsonis
Dzimis 1909. g. 28. sept. Preiļos. Beidzis Preiļu sešklasīgo pamatskolu un 1926. g. iestājies Daugavpils valsts krievu ģimnāzijā. 1933. g. pabeidzis Rīgas pedagoģisko institūtu un uzsācis darbu Preiļu 6 –klasīgajā pamatskolā. Strādājis Kapiņu pagasta Korelovas, Pustošku un Līdumu pamatskolās. No 1940. g. 10. nov. līdz 1944. g. 21. sept. strādājis Preiļu pilsētas 6 – klasīgajā pamatskolā, no 1944. gada 22. septembra līdz 1947. gada 1. septembrim – Preiļu 2. vidusskolā. No 1947. g. 1. sept. līdz 1951. g. 21. aug. strādājis Preiļu 1. pamatskolā kā krievu valodas un literatūras skolotājs, bet no 1951. g. augusta līdz 1957. g. 8. apr. bijis mācību daļas vadītājs. 1956. g. pabeidzis Latvijas Valsts universitāti. 1957. g. apr. iecelts par Preiļu 2. vidusskolas direktoru. Skolotāja darbā aizvadījis 52 gadus, no tiem 30 - Preiļu 2. vidusskolā. 1950. g. piešķirts goda nosaukums „Izglītības darba teicamnieks”, apbalvots ar daudzām medaļām un ordeni „Goda zīme”. 2005. g. 17. maijā ar Preiļu novada domes lēmumu pirmajam no Preiļu iedzīvotājiem piešķirts Preiļu pilsētas Goda pilsoņa nosaukums.
Miris 2005. g. 17. okt. Apglabāts Preiļos. |
| Maksimovs Pāvels |
|
Politiķis, 8. Saeimas deputāts
Dzimis 1944. g.28. sept.Preiļu raj. Beidzis Maskavas Baumaņa Augstāko tehnisko skolu, inženieris – mehāniķis. Daudzus gadus bijis mopēdu rūpnīcas „Sarkanā zvaigzne” u.c. Latvijas uzņēmumu vadītājs. Vadījis Latvijas Rūpniecības asociāciju. Darbojies Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. 7. Saeimas deputāts, Mandātu uniesniegumu komisijas priekšsēdētājs. 9. Saeimas vēlēšanās kandidējis no Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa apvienības saraksta. |
| Maksimovs Roberts |
|
Dr. habil. sc. ing., RTU vadošais pētnieks, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras habilitētais doktors
Dzimis 1938. g. 2. jūl. Kapiņu pagastā. Beidzis RPI Celtniecības fakultāti (1960). Latvijas ZA Celtniecības un arhitektūras institūta inženieris un zinātniskais līdzstrādnieks (1960-1963), Latvijas ZA Polimēru mehānikas institūta inženieris (1963-1968), zinātniskais līdzstrādnieks (1968-1969), zinātniskais sekretārs (1970-1974), no 1975. g. laboratorijas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1979 -1984), direktors (1986-1988), profesors (1991), Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis. Žurnāla „Kompozītmateriālu Mehānika” redaktors (kopš 1969). Latvijas ZA Polimēru mehānikas institūta Zinātniskais padomes loceklis (kopš 1970) un Promocijas padomes loceklis (kopš 1992). Latvijas ZA Fizikas un tehnikas zinātnes nodaļas valdes loceklis (1987-1992). Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas loceklis (kopš 1992). Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1982), F. Candera balvu (1976), PSRS MP prēmiju (1983). Vairāk nekā 250 zinātnisko darbu autors.
|
| Malahovskis Vladislavs |
|
Zinātnieks, Dr.vēst., izglītības darbinieks
Dzimis 1965. g.4. sept.Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā. Studējis Daugavpils pedagoģiskajā universitātē, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filozofijas katedras vadītājs, zinātnieks, vēstures doktors (2008), RA Dr.hist. vadošais pētnieks, docētājs kopš 2003. g., vēstures un filozofijas katedras lektors (2008).
|
| Māliņa Sarmīte |
|
Dizainere
Dzimusi 1960. g. 4.dec. Jēkabpils raj. Aknīstē. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Strādājusi žurnālā Avots kā galvenā māksliniece, firmā „Biznesa partneri”, laikrakstā Diena par māksliniecisko redaktori. Darbības joma: objekti, instalācijas, ilustrācija, grafiskais dizains, zīmējums, akvarelis, performance. Kopš 1986. g. piedalās konkursos. Kopā ar S. Davidovu un O. Plibergu veidojusi apkārtējās vides instalācijas „Telpa un mēs”, „Būris”, „Staburaga bērni”. 1995. g. saņēmusi 3. gadskērtējo Sorosa Mūsdienu mākslas centra Rīga izstādes „Piemineklis” galveno balvu par instalāciju „Nepamatots prieks”. 2008. g. saņēmusi „Dienas gada balvu kultūrā”. |
| Mareckis Rolands |
|
Literāts, dzejnieks, vēsturnieks
Dzimis 1941. g. 29. nov. Preiļu rajona Galēnos. Mācījies Viļānu vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Dzeju sācis rakstīt 1969. g., 1970. g.uzņemts Rīgas Jauno literātu apvienībā. Strādājis Valsts tehnikumā par angļu valodas pasniedzēju, psihologu un zinātnisko līdzstrādnieku LPSR Vēstures muzejā. Bijis sporta un tūrisma instruktors, strādnieks arheoloģiskajās ekspedīcijās. Publicējies vairākos preses izdevumos un dzejas kopkrājumos.
Miris 2018. g. 21. febr. Rīgā. |
| Masiļūne Antoņina |
|
Mājturības speciāliste, Nopelniem bagātā kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. g. 22. aug. Rēzeknē. Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas audzēkne. Studējusi LVU Filoloģijas fakultātē (1946 -1950). Strādājusi par pavāri „Staburadzē”, restorānā Mellužos, „Lido”, bijusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta arhivāre, darbojusies Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejā. Paralēli darbam vadījusi kulinārijas un mājturības kursus, lasījusi lekcijas gan Latvijā, gan Amerikā. Par lekciju kursu piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka tituls. Balva par labākajām receptēm Goumand World Cookbook Awards.10 pavārgrāmatu autore vai līdzautore. 2017. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Mirusi 2019. g. 17. oktobrī. |
|
Matisāne Inese
|
| |
Žurnāliste, pedagoģe, gleznotāja
Dzimusi 1956.g. 25. dec. Jaunjelgavas nov. Daudzesē.
Mācījusies Sīļukalna pamatskolā un Viļānu vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Latvijas universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.1996.g.ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā latviešu literatūras mācību metodikas apakšprogrammā. 13 gadus strādājusi Sīļukalna pamatskolā. Kopš 2001.g.darbojas mediju jomā kā žurnāliste un redaktore. No 2019. g. pievērsusies eļļas glezniecībai. Mākslas pieredzi un zināšanas papildinājusi gleznotājas Ingemāras Treijas vadītajā studijā „Krāsmute”. Pirmā personālizstāde „Gadalaiki” notika 2022. g. Sīļukalna bibliotēkā. |
| Matisāns Eduards |
|
Inženierzinātņu doktors, profesors
Dzimis 1933. g. 28. janv. Aglonas pag. „Bēķos”. Mācījies Aglonas pagasta pamatskolā, Aglonas un Preiļu vidusskolās, no 1951. līdz 1959. g. studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. No 1959. līdz 1964. g. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas zinātniskais līdzstrādnieks, no 1964. līdz 1971. g. - galvenais inženieris. Kopš 1972. g. zinātniskais līdzstrādnieks Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniski pētnieciskajā institūtā (tagad Latvijas Universitātes Mehānikas institūts), vēlāk bijis tā direktors. Pētījis cukurbiešu audzēšanas mehanizācijas jautājumus, mājdzīvnieku turēšanas tehnoloģiju. Vairāk nekā 130 publikāciju autors, „Sējēja” prēmijas zinātnē pirmais laureāts.
Miris 2012. g. 26. sept. |
| Mauriņa Helēna |
|
Bioloģijas zinātņu doktore, profesore
Dzimusi 1924. g. 23. dec. Rēzeknes rajona Makašānu pagastā. Mācījusies Malnavas vidējā lauksaimniecības skolā. Studējusi LLA Agronomijas fakultātē. Strādājusi Silajāņu pamatskolā. Ļeņingradas lauksaimniecības institūta aspirante (1951-1954), LLA docētāja (1955-1960), LVU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja (1960-1993). Apmēram 150 zinātnisku publikāciju autore. Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece.
Mirusi 1999. g.4. nov.Rīgā. |
| Mazurs Bonifācijs |
| |
Kara lidotājs, seržants
Dzimis 1906. g. Jasmuižas pagastā. Mācījies Daugavpils vidusskolā. Latvijas armijā iesaukts 1927. g. Beidzis aviācijas skolas motoristu un lidotāju nodaļu, ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi. 1929. g. 5. sept. pie Rīgas gājis bojā aviokatastrofā. Apbedīts Aglonas kapos. |
| Melderis Imants |
|
Izglītības darbinieks
Dzimis 1956. g.21. jūn. Aglonā. Mācījies Murjāņu sporta internātskolā, studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Skrudalienas pamatskolā un Daugavpils 3. vidusskolā. Bijis Daugavpils Skolu valdes priekšsēdētājs un Daugavpils izglītības inspektors, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais inspektors (1997), Izglītības valsts inspekcijas vecākais, pēc tam - galvenais inspektors (2001), Raudas speciālās internātskolas direktors (no 2005.g.).
|
| Melne Līga |
|
Modele
Dzimusi 1980. g. 30. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā, Banku augstskolā. Dzīvo un strādā Parīzē. Miss foto Preiļi 1998, Miss Foto Latvija 2001. Strādājusi aģentūrā Natalie, Next, Oxygen. Viņas foto ievietoti žurnālos Vogue Spānijā un Japānā, Cosmopilitan Austrālijā un Francijā, New Women Austrālijā, Harpers Bazar Krievijā, Officiel Japānā, Madam Figaro Francijā un Japānā Viņa ir L’Orela seja Anglijā, Vācijā un Francijā, Ella Bache reklāmas seja Austrālijā, Sonya Rykiel make up seja visā Āzijā, Cartier Japānā, Vivienne Westwood, Janet & Janet. |
| Meluškāns Ilmārs |
|
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1961. g. 30. okt. Riebiņos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis RTU celtniecības fakultātē. 1992. g. ievēlēts Preiļu rajona padomē, bijis priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1994. g. līdz pašvaldību reorganizācijai – rajona padomes priekšsēdētājs. Preiļu pilsētas domes priekšsēdētāja amatā bijis no 1999. - 2000. g., Preiļu novada domes priekšsēdētājs (2000 - 2001). Riebiņu pagasta agrofirmas „Turība” valdes priekšsēdētājs. Riebiņu novada domes priekšsēdētājs. 2012. g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Miris 2014. g. 12. maijā Minskā. Apbedīts Riebiņu kapsētā. |
| Mežinska Antoņina |
|
Kordiriģente, mūzikas pedagoģe
Dzimusi 1923. g. 13. sept. Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā. Mācījusies Ozolnieku pamatskolā, Rēzeknes 1.vidusskolā, Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, studējusi Rēzeknes skolotāju institūtā, Latvijas Valsts konservatorijā. Studiju laikā praktizējusies diriģentes un mūzikas skolotājas specialitātē. Strādājusi Rēzeknes Mūzikas vidusskolā. Kā izcila diriģente izveidojusi un ilgus gadus ar panākumiem vadījusi trīs labākos Latgales korus. Preiļu rajona skolotāju jaukto kori vadījusi no 1976. līdz 1986.gadam, veikusi Preiļu rajona virsdiriģentes pienākumus. Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, Rēzeknes Goda pilsone.
Mirusi 2013. g. 13.okt. Apbedīta Ozolmuižas kapsētā. |
| Mickāns Vincents |
|
Literāts, rakstnieks, žurnālists
Dzimis 1913. g. 29. sept. Bērzgales pag. Ilzenē. Beidzis Sakstagala pamatskolu, Aglonas ģimnāziju. Pirmā publikācija – dzejolis Nōve žurnālā Sauleite. 1931. g. žurnāla Zīdūnis rīkotajā literāro darbu konkursā godalgots par dzejoļu ciklu Rudiņa dzīsmes. 30. gados studējis LU, strādājis par ierēdni Satiksmes ministrijā. Bijis informators radio, laikraksta Latvijas sargs literārais līdzstrādnieks un laikraksta Kurzemes Vārds korespondents. Publicējies arī laikrakstos Rīts, Tēvijas Sargs, Latgolas Vōrds, žurnālos Zīdūnis u.c. 1936. - 37. g. laikraksta Latgales Vēstnesis red. loceklis, no 1939. g. - laikraksta Daugavas Vēstnesis literārās nodaļas vadītājs.
Miris 1942. g. 17. jūn., apbedīts Aglonas kapos. |
| Mičule Ilona |
|
DU Izglītības un vadības fakultātes dekāna vietniece, Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā pētniece, zinātniskā sekretāre
Dzimusi 1976. g. Preiļos. Mācījusies Niedru pamatskolā, Preiļu mūzikas skolā, Preiļu 1. vidusskolā. Vēstures bakalaura grādu kultūrvēsturē ieguvusi Rēzeknes Augstskolā (1998), maģistra grāds reliģijā un reliģijas izglītībā - Fordamas Universitātē, ASV (1999). Strādājusi Aglonas katoļu ģimnāzijā par angļu valodas, ētikas un ticības mācības skolotāju (1999-2002), par mācību iestādes vadītāja vietnieci mācību darbā (2002). Ieguvusi pamatskolas angļu valodas skolotājas diplomu DU (2002). 1994. g. uzsākusi studijas LU Moderno valodu fakultātē. No 2002. g. strādājusi Rīgas 31. vidusskolā un 1. internātpamatskolā. Doktora grāds reliģijas izglītībā, Fordamas Universitātē, ASV. (2006). DU Izglītības un vadības fakultātē dekāna v.i. Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošā pētniece, zinātniskā sekretāre. |
| Mičule Inese |
|
Režisore
Dzimusi 1979. g. 26. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas centra Humanitārajā ģimnāzijā, Latvijas kultūras akadēmijā, LU juridiskajā fakultātē, Somijas Teātra akadēmijā. 2010. g. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistres grādu mākslās. Izrādes iestudējusi dažādos Latvijas teātros. Saņēmusi Latvijas teātra gada balvu (2008) nominācijā „Spilgtākā debija”. |
| Mičule Melita |
|
Operdziedātāja
Dzimusi 1943. (citviet 1945.) g. 8. janv. Viļānos.
Bērnību pavadījusi Vidsmuižā. 1944. g. ģimene devusies emigrācijā uz Vāciju, 1950. g. izceļojusi uz ASV. 1961. g. beigusi Mičiganas vidusskolu un sākusi studēt Mičiganas universitātes arhitektūras un mākslas nodaļā. Kā Sinsinati konservatorijas stipendiāte apguvusi operdziedāšanu, pēc tam vokālās mākslas studijas turpinājusi Filadelfijas akadēmijā. Strādājusi Izraēlas Nacionālajā operā, kur iestudējusi savu pirmo Karmenas titullomu. Oldenburgas Valsts teātrī kā meecosoprāns izpildījusi galvenās lomas. |
| Mičulis Jāzeps |
|
Garīdznieks
Dzimis 1918. g. 29. sept. Galēnu pag. Mācījies Vidsmuižas pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā un Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1954. g. 28.jūl. Rīgā. Primīcijas dievkalpojums 1945. g. 5. aug. Viļakas baznīcā. Strādājis Viļakas draudzē, Cēsu draudzē kā vikārs. 1946. - 1964. g. bijis Gulbenes draudzes prāvests, 1964. - 1974. g. – Dvietes draudzes prāvests.
Miris 2005. g. 7.febr. |
| Mičulis Vladislavs |
| |
Skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1909. g. 23. janv. Gatčinā (Krievijā). Mācījies Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas un Viļānu pamatskolās, studējis Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tautsaimniecības nodaļā. Bijis Vidsmuižas pamatskolas skolotājs (1930 - 1935). 1931. g. ievēlēts par Vidsmuižas pagasta padomes priekšsēdētāja biedru. Bijis tautskolu inspektors Abrenes un Ludzas apriņķī. 1944. g. izceļojis uz Vāciju. Dzīvojis Merbekas pārvietoto personu nometnē, kur strādājis par skolotāju latviešu skolā. Studējis Baltijas universitāte Pinnebergā Vācijā. 1950. g. izceļojis uz ASV. 1951. g. pārcēlies uz Detroitu. 1952. g. iecelts par inspektoru Fomoco Militārajā daļā. 1984. g. pārcelies uz Mesas pilsētu Arizonā.
Miris 2004. g. 8. jūn. Mesā. |
| Mičulītis Antons |
|
Priesteris
Dzimis 1927. g. 2. febr. Galēnu pagastā. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1950. g. 21. maijā, Rīgā. Primicijas dievkalpojums 1950. g. 31. maijā Vidsmuižas draudzes baznīcā. Majoru, Slokas, Ķemeru, Pēternieku un Lielvārdes draudžu prāvests (1950-1962), Augškalnes draudzes vikārs (1962-1970), Lielvārdes, Kokneses un Iršu draudžu prāvests (1970-1981), Ogres draudzes prāvests, apkalpojis Lielvārdi (1981-1989), rezidents pie Ogres baznīcas (1989-1991).
Miris 1991. g.17. martā, apbedīts Ogres kapsētā. |
| Miezīte Aina |
|
Mūzikas skolotāja, kordiriģente
Dzimusi 1958. g. 13. jūn. Preiļos. Mācījusies Alūksnes 1. vidusskolā, Alūksnes bērnu mūzikas skolas klavieru un akordeona nodaļā. Studējusi Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, pēc tam – DU Izglītības zinātņu maģistratūrā. Vairāk kā 30 gadus strādā Madonas ģimnāzijā par mūzikas skolotāju. Izveidojusi zēnu un meiteņu korus, vadījusi vidusskolas, pēc tam ģimnāzijas jaukto kori un Ļaudonas jaukto kori „Lai top!”. Par panākumiem IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos trīs diriģentes vadītie kori saņēmuši visaugstākos apbalvojumus – Zelta un Sudraba diplomus. 2006. g. Ainai Miezītei piešķirta Atzinības krusta Zelta goda zīme. |
| Miglinieks Jānis |
|
Garīdznieks
Dzimis 1896. g. 7.okt. Ludzas apr. Nautrēnu pag. Mācījies Nikolaja ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1919. g. iesvētīts par priesteri. Kā Latvijas stipendiāts studējis teoloģiju Austrijā un Itālijā. Ieguvis teoloģijas-filozofijas zinātņu doktora grādu. 1928. g. norīkots par Rēzeknes VSI inspektoru. 1934. g. kļuvis par Krāslavas ģimnāzijas direktoru. Kad Aglonā nodibināts Garīgais seminārs, tur iecelts par profesoru un norīkots par skolotāju un audzinātāju Aglonas vīriešu ģimnāzijā. Bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” un žurnāla „Sauleite” redaktors.
Miris 1935. g. 6.jūl., apglabāts Nautrēnu baznīcas dārzā. |
| Mihailova Jeļena |
|
Leļļu māksliniece
Dzimusi 1966. g. 5. janv. Naļčikā. Beigusi Maskavas Kultūras un mākslas universitāti, ieguvusi mākslinieka – multiplikatora – noformētāja un dekoratora diplomu. Pēc studijām, 1985. g. atbraukusi uz Latviju, sākusi strādāt par mākslinieci - noformētāju Līvānu PMK. Pārceļoties uz Preiļiem, uzsākusi uzņēmejdarbību. 2002. g. ģimenes privātmājas pagalmā māksliniece izveidojusi miniatūru pasaku pilsētiņu – karaļvalsti. Leļļu galerija Preiļos darbojas kopš 2008. g. un ir kļuvusi par vienu no tūristu apmeklētākajām vietām Latgalē. Mākslinieces darinātās lelles izstādītas gan pašmāju, gan starptautiskajās izstādēs, muzeju apmeklē valsts amatpersonas un augsti ārzemju viesi. Spānijas karalim Huanam Karlosam I un karalienei Sofijai vizītes laikā Latvijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā dāvanu pasniedza mākslinieces darinātās lelles. Par ieguldījumu Preiļu novada popularizēšanā, sabiedriski nozīmīgu un radošu darbu tūrisma nozares attīstībā, 2015. g. 19. jūn. māksliniecei piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums. |
| Mihalkevičs Kazimirs Nikolajs |
|
Bīskaps
Dzimis 1865. g. 13. febr. Vidišķu draudzē Lietuvā. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, studējis Mogiļevas Garīgajā seminārā Pēterpilī. Par priesteri ordinēts 1888. g. 23. okt. Kalpojis par vikāru Vitebskā. Nākamā darbavieta bijusi Vārkavas draudze (1890-1891), pēc tam - Bērzgales draudze pie Aglonas. 1896. g. pārcelts uz Kronštati, kur atjaunojis dievnamu, nodibinājis labdarības biedrību un pasniedzis ticības mācību skolās. Kā prāvests kalpojis Minskas sv. Trīsvienības baznīcā, bijis Minskas dekāns, Dievmātes Debesuzņemšanas un sv. Roha baznīcas prāvests. 1908. g. iecelts par Viļņas administratoru, piešķirot prelāta goda nosaukumu. Atlikušo mūža daļu bijis Viļņas palīgbīskaps.
Miris 1940. g. 16. febr., apbedīts Viļņas arhikatedrāles pazemes kriptā. |
| Mikulāns Māris |
|
Dramaturgs un pedagogs
Dzimis 1965. g. 21.nov. Preiļu rajonā. Strādājis Aglonas ģimnāzijā. Dramaturgu ģildes loceklis un literāts kopš 2004. g. Godalgots vairākos dramaturģijas konkursos. 2003.un 2007.g. darbojies Literārās Akadēmijas radošajās darbnīcās. Festivāla „Prozas lasījumi” balvas saņēmis 2004. un 2007.g. – pēdējā par stāstu ”Ceļotskumja”. |
| Miķelsone (Aleksejeva) Jeļena |
|
M.Sc. Cietvielu fizikas institūta pētniece
Dzimusi 1987. g.10. jūl. Preiļos. 2005. g. absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. 2008. g. ieguvusi bakalaura grādu fizikā. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē 2010. g.ieguvusi maģistra grādu fizikā. Uzreiz pēc studijām maģistrantūrā iestājusies Latvijas Universitātes doktorantūrā. Kopš 2006. g. apvienojusi studijas ar pētnieces darbu Cietvielu fizikas Institūtā. Piedalījusies 28 vietējās un starptautiskajās konferencēs Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā; ir 17 zinātnisku publikāciju autore, 10 publikācijām ir korespondējošā autore. 2008. g., studējot maģistranturā, saņēmusi Cietvielu fizikas Groglass stipendiju, bet 2014. g. - L`OREAL Latvijas stipendiju „Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. |
| Milaševičs Vitolds |
|
Kordiriģents, mūzikas pedagogs
Dzimis 1942. g. 26. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Rēzeknes 1.vidusskolā, Rēzeknes mūzikas vidusskolā. No 1971. g. bijis Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu kora diriģents, izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 90. gadu sākumam. Viņa vadītie bērnu kori lepojās ar augstu māksliniecisko līmeni. Paralēli pedagoga darbam vadījis arī Rēzeknes pieaugušo korus - Rēzeknes piena konservu kombināta jaukto kori „Saskaņa”, rajona skolotāju jaukto kori „Rāzna” un Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kori. Bijis Rēzeknes rajona un pilsētas koru virsdiriģents. Kori bijuši visu Vispārējo Latviešu un Skolu jaunatnes dziesmu svētku aktīvi dalībnieki. Atmodas gados pievērsies arī garīgajai mūzikai un pie Jēzus Sirds katedrāles izveidojis jauniešu kori. Kopš 1994. g. strādā Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. 2010. g. apbalvots ar Lāčplēša fonda Goda zīmi. 2016. g. saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks, nominācijā Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. |
| Misāns Jānis |
|
Ģeologs
Dzimis 1928.g.15.aprīlī Aglonas pagasta Ezera Ukinos. Mācījies Jaunaglonas, Aglonas pamatskolās un Aglonas vidusskolā. Studējis LU. Bijis Galējo ziemeļu ģeoloģijas grupu un ekspedīciju priekšnieks, LPSR Ģeoloģijas pārvaldes priekšnieks un PSRS sūtniecības Laosas Republikā konsultants ģeoloģijas jautājumos. Pētījis PSRS ziemeļaustrumu reģiona un Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgos izrakteņus. 25 gadus vadījis Ģeoloģijas pārvaldi, 2 gadus strādājis Laosā. Viņa vadībā sastādītas un izdotas grāmatas par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un derīgajiem izrakteņiem.
Miris 2021.g. 13. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
|
| Misāns Leonards |
|
LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs, lauksaimniecības darbinieks
Dzimis 1930.g. 10.janvārī Kapiņu pag. Beidzis LLA un PSKP CK Augstāko partijas skolu. No 1955.g. Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma māc. daļas vad., vēlāk direktors. No 1960.g. Valmieras raj. izpildkomitejas priekšsēdētājs, no 1964.g.- Dobeles raj. lauksaimniecības ražošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk priekšnieks, no 1970.g. - Dobeles raj. izpildkomit. priekšsēdētājs, no 1972.g. - LKP Dobeles raj. komitejas pirmais sekretārs. Kopš 1984.g. LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs. LPSR AP deputāts.
Miris 2021. g. 18.febr. |
| Misāns Pēteris |
|
Dr. sc. ing. RTU profesors
Dzimis 1953. g . 17. jūn. Aglonā. Studējis RPI. Rīgas Tehniskās Universitātes Teorētiskās radiotehnikas katedras vecākais pasniedzējs,docents. Kopš 2003. g. – profesors. Docētais mācību priekšmets - skaitļošanas tehnikas pielietošana inženieraprēķinos. Zinātnisko darbuvirziens – diskrētā signālu apstrāde. Publicējis 20 zinātniskus un mācību metodiskos darbus.
|
| Misāns Roberts |
|
Inženieris tehnologs, rūpniecības un valsts darbinieks, LPSR Valsts prēmijas laureāts
Dzimis 1937.g. 26.febr. Aglonas pagasta Ezera Ukinos. Mācījies Aglonas vidusskolā. Studējis LU un Rīgas Politehniskajā institūtā. Bijis Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas meistars, tehniskās kontroles biroja priekšnieks, vecākais inženieris tehnologs un galvenais tehnologs (1959-1970), Liepājas pilsētas DDP izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks (1970-1972). Strādājis LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldē (1972-1978). LPSR Vietējās rūpniecības ministra vietnieks (1978-1984) un ministrs (1984-1990). 1997- viceprezidents AS Daugavas pievadķēžu rūpnīcā. |
| Mukāns Edgars |
|
Jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1961. g.8. janv. Preiļu rajona Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Rīgas politehnikuma Radiotehnikas un sakaru fakultātē (1984), LU Juridiskajā fakultātē (1995). Bijis Preiļu jauniešu sporta centra „Cerība” vieglatlētikas treneris, Preiļu 1. vidusskolas un Preiļu Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs. Tautas frontes aktīvists, LTF atbalsta grupas un LTF Preiļu nodaļas dibinātājs, LTF kongresu delegāts. 1989. g. maijā piedalījies pirmajā Baltijas asamblejā Tallinā. Latgales apgabaltiesas Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.1990. g. laikraksta „Novadnieks” veiktajā aptaujā nominēts kā „Gada populārākais cilvēks”. 2008. g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi. |
| Mūks Roberts ( īst.v. Roberts Avens) |
|
Dzejnieks, filozofs, reliģiologs
Dzimis 1923. g.14. janv. Galēnu pag. Ošupē. Mācījies Maltas un Dricānu pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. klasiskajā ģimnāzijā. Trimdā – Vācijā, Beļģijā un ASV studējis vairākās universitātēs. 1970. g. ieguvis filozofijas doktora grādu, ir doktora grāds teoloģijā. Publicējis vairāk kā 10 filozofiski psiholoģiskus apcerējumus angļu un latviešu valodās, iznākuši vairāki dzejoļu krājumi. Kopš 90. gadu vidus dzīvojis Latvijā.
2003. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2006. g. 4. janv. Apbedīts Galēnu kapos. |
| Mundurs Viktors (ps. Viktors Skuja) |
|
Literāts, literatūrvēsturnieks, kritiķis
Dzimis 1914. g. 6.okt. Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidicēzes Katoļu teoloģijas augstskolā un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941. g. 14. jūnijā arestēts.
Miris 1942. g. izsūtījumā. |
| Murāns Konrāds |
|
Zinātnieks. DPU Matemātikas katedras docents, ģeometrijas pasniedzējs
Dzimis 1940. g. 31. martā. Mācījies Aglonas vidusskolā.
Pedagoģijas doktors (1996). DPI Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs (1965-1976); lektors (1976-1996); docents (1996-). Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes docētājs kopš 1976. gada. |
| Mūrnieks Pēteris |
| |
Priesteris
Dzimis 1910. g. 20. okt. Preiļu pagasta Lielo Mūrnieku sādžā. Mācījies Krapišķu sādžas 2 gadīgajā pamatskolā, Anspoku un Preiļu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948. g. Kalpojis Viļānos, Rikavā, Nagļos, Aizputē, Ozolmuižā, Rēzeknē. No 1963. g. līdz 1965. g. kalpojis Preiļos un Riebiņos, tad 2 gadus bijis vikārs Varakļānos. No 1968. g. līdz 1975. g. – Znotiņos, Aglonā un Bērzgalē. Pēdējā darba vieta bija Aizkalnes draudze. Miris 1986. g. 22. janvārī. Apbedīts pie Aizkalnes baznīcas. |
| Mūrnieks Roberts |
|
1991. gada janvāra barikāžu upuris. Viestura ordeņa kavalieris
Dzimis 1952. g. 4. jūn. Preiļu pagasta Pelšos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, pēc 5. klases pabeigšanas kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. Dzīvojis tagadējā Ķekavas novada Baložos (Titurgā). 1991. g. strādājis par šoferi Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā. 1991.gada janvāra barikāžu laikā, pildot dienesta uzdevumu, nokļuvis apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm. Pēc lodes ievainojuma galvā, 1991. g. 16. janv. miris Rīgas 1. slimnīcā. Apglabāts Mārupes kapsētā. |
| Mutulis Rihards |
|
Priesteris, publicists
Dzimis 1912. g. 24. nov. Pureņu (bij. Pildas) pagasta Sondoros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Teoloģijas fakultātē. Par priesteri iesvētīts 1943. g. Kalpojis Aglonā, Dagdā, Viļakā, Iršos. 1944. g. izsūtīts uz Vāciju, kur pēckara gados bijis latviešu garīgās aprūpes vadītājs un misiju direktors. 1966. g. kļuvis par latviešu katoļu prāvestu Dienvidvācijā. Interesējies par vēsturi, apmeklējis Eiropas muzejus, pētījis vecos kapu pieminekļus. Par garīgās dzīves jautājumiem un baznīcas vajāšanu okupētajā Latvijā daudz rakstījis latviešu un poļu preses izdevumos. Bijis viens no Latgaļu izdevniecības līdzdibinātājiem.
Miris 1980. g. 14. jūl. Karlsfeldā (Vācijā). |
| Muzikante Anita |
|
Māksliniece
Dzimusi 1951. g. 11. sept. Rīgā. Mācījusis Rīgas 36. vidusskolā. Kopš 1979. g. dzīvo Preiļos. Gandrīz 20 gadus nostrādājusi a/s „Preiļu siers”. Bijusi arodbiedrības priekšsēdētāja, reklāmas aģente. Brīvajā laikā apguvusi krāsu un stila konsultantes iemaņas, iesaistījusies Preiļu Mūzikas un mākslas skolas pieaugušo mākslas studijā. Gleznošanas iemaņas apguvusi pie Jāņa Anmaņa. Izstādes bijušas Preiļos un Rīgā. |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
