Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1239764 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Naaizmērstule (īstais vārds Tabine Rozālija) |
 |
Rakstniece, pedagoģe
Dzimusi 1890. g. 20. okt. Bērzgales pag. Veckubulovā. Beigusi Rēzeknes krievu draudzes meiteņu skolu. 16 gadu vecumā pieņemta grāfu Molu Juzenfinovas muižā par mājskolotāju. Ar grāfu atbalstu 1907-1913. g. mācījusies Viļņā – māsu Nācariešu klostera skolā, tad turpinājusi darbu Moļu privātskolā. 1920. g. uzsākusi darba gaitas Somersetā, noorganizējusi 6-kl. pamatskolu. Pārcēlusies uz Mežinīku pamatskolu, bet pēc tam – 1929. g. – uz Auleju. Bijusi Latvijas Katoļu biedrības pirmās centrālās valdes sastāvā. Pirmā publikācija – dzeja prozā „Tu manis navaicoj”, (ar ps. Naaizmērstule), lasāma laikraksta „Dryva” 1913. g. 24. jūn. numurā. Līdz 1944. g. sarakstījusi pāri 300 dažādu sīkāku darbu, kurus publicēja latgaliešu presē. Iznākusi arī krietna daļa oriģināldarbu un tulkojumu no citām valodām.
Mirusi 1965. g.17. martā Aglonā, apbedīta Aglonas jaunajos kapos. |
| Naglis Leonards |
 |
Inženieris, sistēmanalītiķis
Dzimis 1951.g. 17. decembrī Galēnu pagastā. Mācījies Galēnu pamatskolā un Preiļu 1. vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā skolā. Bijis Rīgas Politehniskā institūta inženieris, pētnieks un aspirants (1975-1984), VEF inženieris un vecākais inženieris (1985-1987), VEF Pētniecības institūta vecākais pētnieks (1987-1989), Delta sistēmas galvenais programmētājs (1989-1991), RTU Kompjūteru centra vecākais pētnieks (1991-1992), SWH Komerccentra multimenedžers (1992-1994), RTU Skaitļošanas centra datortīklu administrators (no 1995). Veicis pētījumus datorizētas lēmumu pieņemšanas jomā. Ir 10 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. |
| Naglis Zigfrīds |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1927. g. 14. nov. Galēnu pagastā. Mācījās Zeltiņu pamatskolā, Aglonas Valsts ģimnāzijā un Varakļānu vidusskolā. 1947. g. iestājies Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Bīskaps Pēteris Strods viņu ordinējis par priesteri 1951. g. 7.febr. Strādājis Sventē, Grendzē, Demenē, Laucesē, Cēsīs, Siguldā, Raunā, Valmierā, tad Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā un Liepājā.
Miris 2002. g. 18. jūl., apbedīts Viļānu kapos. |
| Naumova Skaidrīte |
 |
Žurnāliste, uzņēmēja, grāmatizdevēja
Dzimusi 1956. g. 29. apr. Aglonas novada Šķeltovas pagastā. Mācījusies Aglonas vidusskolā (5. - 11.klasei), Latvijas Universitātē studējusi žurnālistiku. Bijusi izdevniecības „Liesma” bērnu nodaļas redaktore un izdevniecības „Sprīdītis” galvenā redaktore. Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece. Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Domē un Valdē. Grāmatu apgāda „Madris” līdzīpašniece un direktore. |
| Neiburga Silvija |
 |
Skolotāja, mazpulku vadītāja, pašvaldību un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1958. g. 21. apr. Preiļos. 1976. g. absolvējusi Ogres vidusskolu, 1980. g. beigusi studijas Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā pamatskolas pedagoģijas un metodiku fakultātē. Turpat papildus apguvusi arī medmāsas profesiju, pionieru vadītājas iemaņas. 1977. g. vasarā strādājusi studentu lauksaimniecības vienībā Čečenijā un 1978. g. vasarā studentu pavadoņu vienībā firmas vilcienā „Jūrmala” . 1980. g. sākusi strādāt Glūdas astoņgadīgajā skolā par pamatskolas skolotāju, pionieru vadītāju un ārpusskolas darba organizatori. Pēc LU kursu beigšanas mācījusi arī ģeogrāfiju. 1991. g. sākusi strādāt Aizputes vidusskolā par sākumskolas skolotāju un pagarinātās dienas grupas vadītāju. 1999. g. atjaunojusi un sākusi vadīt 1013. Aizputes mazpulku organizāciju. 1997. g. ievēlēta par Lažas pagasta deputāti.
Mirusi 2013. g. 8. janv. Liepājā. Apbedīta Aizputē, Misiņkalna kapos. |
| Neretniece Anastasija |
 |
Skolotāja, muzeju un kultūras darbiniece
Dzimusi 1933. g.14. nov. Preiļu pag. Plivdu c. Vizbuļos. Mācījusies Šaurupes un Pieniņu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Strādājusi Lielvārdes vidusskolā, bijusi režisore pašdarbības teātrī. No 1970. g.- A. Pumpura muzeja vadītāja, vēlāk direktore.1995. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Nesteroviča Jana |
 |
Gleznotāja
Dzimusi 1983. g. 30. janv. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Absolvējusi K. Zariņa un A. Naumova multivizuālās mākslas meistardarbnīcu. Studējusi LMA Latgales filiālē Rēzeknē. Izstādes: „Beautiful life” („Skaistā dzīve”), „The celebration of life” („Dzīves svinēšana” ), „Wonderland” („Brīnumu pasaule”), „Apburtā dvēsele”, „Dzīve ziedlapu vieglumā”. |
| Nicmane Kristīne |
 |
Keramiķe
Dzimusi 1987.g. 25.febr. Alūksnē. Bērnību pavadījusi Rankas pagastā. 13 gadu vecumā pārcēlusies uz Gulbeni. Pēc vidusskolas absolvēšanas devusies uz Rīgu, kur mācījusies Birutas Mageles Starptautiskajā Stilistu skolā, apguvusi friziera profesiju Mācību centrā “Kolonna”. Studējusi Biznesa augstskolā “Turība”. Pēc desmit Rīgā nodzīvotiem gadiem kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Preiļu novada Aizkalnes pagastu, kur izveidojusi keramikas darbnīcu “Jašas podi”. Keramiķes amatu apguvusi pašmācības ceļā — lasot, skatoties YouTube videoklipus, apmeklējot kursus un keramikas darbnīcas. Veido traukus un trauku kolekcijas, interjera priekšmetus un dažādus mākslas objektus. Savu radošo stilu veidojusi eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, formām, glazūrām un trauku apdedzināšanas temperatūrām. Nominācijā „Gada amatnieks”, saņēmusi apbalvojumu 2021.g. Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra organizētajā konkursā „Latgales reģiona uzņēmēju gada balva”.
|
| Niedra Jānis |
 |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1908. g. 21. dec.Vīksnas pagastā. Mācījies Balvu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā.1927. g. devies uz Vīni, kur studējis filozofiju jezuītu koledžā. 1928. g. iestājies LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. 1937. g. pārgājis uz Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļu. Strādājis par ierēdni Zemkopības ministrijā, Dzelzceļu virsvaldē, Rīgas Pagaidu strādnieku slimo kasē, vēlāk – Valsts kontrolē. Rakstījis presē par politiskiem jautājumiem un ilgu laiku bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” Saeimas korespondents. Kanādā ieradies 1951. g. 30. maijā un apmeties uz dzīvi Toronto. Bijis LNAK valdes priekšsēdis.
Miris 1969. g. 31.aug., apglabāts Toronto Jorkas kapsētas latviešu nodalījumā. |
|
Norkārklis Gustavs
|
 |
Bioloģiskās lauksaimniecības speciālists
Dzimis 1977. g. 18. janv. Daugavpilī. Audzis un bērnību pavadījis Mālpilī. Studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, fiziskās sagatavotības treneris. Kopš 2009.g. kopā ar ģimeni saimnieko Rožkalnu pagastā daudznozaru bioloģiskajā saimniecībā „Salenieki”. Sākot no 2012. g. ticis vairākkārt ievēlēts par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītāju. Šajā laikā LBLA ir kļuvusi par spēcīgu bioloģisko lauksaimnieku interešu pārstāvi Latvijas un Eiropas līmenī, jo kopš 2015. g. viņš ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis. Aktīvi iesaistās sabiedrības informēšanā par bioloģiskās pārtikas priekšrocībām un ilgtspējīgas lauksaimniecības nozīmi, regulāri piedalās konferencēs, semināros un publiskajās diskusijās. Bioloģiskā saimniecība "Salenieki" kalpo kā paraugs citiem lauksaimniekiem, kuri vēlas pāriet uz ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm.
|
| Norvele Genovefa |
 |
Dr. lauks., profesore, zinātniece, Latvijas Aitu audzētāju aociācijas eksperte
Dzimusi 1943. g. 18.nov. Preiļu rajona „Kassaliešos”. Mācījusies Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējusi LLA Zootehnikas fakultātē, Vissavienības Podoļskas Lopkopības institūtā neklātienes aspirantūrā. Strādājusi sovhozā „Šķilbēni”, Rīgas raj. kolhozā „Baldone”, vēlāk kolhozā „Ezerciems” par ciltslietu zootehniķi. 1974. g. sākusi strādāt „Latgales lopkopības stacijas” cūkkopības kompleksā par vadītāju un ciltslietu zootehniķi. Par darbu aitkopībā saņēmusi Vissavienības Tautsaimniecības izstādes bronzas medaļu. 1993. g. Latvijas Valsts Lopkopības un veterinārijas zinātniskā pētniecības institūta „Sigra” Zinātniskā padome piešķīrusi vadošā pētnieka akadēmisko nosaukumu, bet 1995. g. - profesora akadēmisko nosaukumu. |
| Novicāns Henriks |
 |
Ērģelnieks, kordiriģents un mūzikas pedagogs
Dzimis 1912. g. 1. martā Mērdzenes pagasta Silagaiļos. Mācījies Pušmucovas pamatskolā, studējis Latgales Tautas Konservatorijā, Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasē. 1939.-1951. g. bijis Preiļu katoļu draudzes ērģelnieks un kora vadītājs. Strādājis Preiļu 1.vidusskolā par mūzikas skolotāju, jauktā un bērnu kora diriģentu, vadījis vairākus ansambļus, izveidojis skolēnu pūtēju orķestri.Preiļu kultūras namā vadījis mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus.
Miris 1996. g. 10. janv. Apbedīts Preiļu pilsētas kapos. |
| Novickis Aleksandrs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1888. g. 17. jūn. Līksnā. Mācījies Līksnas pamatskolā. No 1906. līdz 1910. g. mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā, bet no 1910. g. studijas turpinājis akadēmijā, 1914. g. ieguvis Teoloģijas maģistra grādu. Par garīdznieku ordinēts 1913. g. 3. jūn. Pirmā kalpošanas vieta no 1914. līdz 1916. g. bijusi Minskas katedrāle. Kad 1920. g. Aglonā nodibinājies Garīgais seminārs, ticis iecelts par profesoru un inspektoru. 1926. g. piešķirts monsinjora tituls. Publicējies katoļu laikrakstos, bijis viens no apgāda Auseklis dibinātājiem. No 1929. g. rediģējis sabiedrisko mēnešrakstu „Katōļu Dzeive”. Sarakstīja grāmatu par Aglonas vēsturi. 1937. g.12. jūn. monsinjors iecelts prelāta kārtā. No 1940. līdz 1942. g. bijis Rīgas Sv. Franciska baznīcas viceprāvests.
Miris 1972. g. 21. aug. |
| Novokšānovs Voldemārs |
 |
Veterinārārsts, uzņēmējs
Dzimis 1944. g. 1. janv. Rēzeknes rajonā. Mācījies Līču pamatskolā, Vidsmuižas vidusskolā un Bebrenes Veterinārajā tehnikumā. Strādājis Preiļu raj. Rožupes Veterinārajā iecirknī, Siguldas zinātniski pētnieciskā institūta sabiedrībā „Sigulda”. 1975 – 1989 Rēzeknes labības produktu kombināta ceha priekšnieks, direktora vietnieks. Piedalījies Rēzeknes augstskolas izveidē. Bijis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai loceklis. No 1996. g. saimnieciski juridiskā biroja „ADI” prezidents. Latgales Starptautiskā fonda ģenerāldirektors. |
| |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Naaizmērstule (īstais vārds Tabine Rozālija) |
|
Rakstniece, pedagoģe
Dzimusi 1890. g. 20. okt. Bērzgales pag. Veckubulovā. Beigusi Rēzeknes krievu draudzes meiteņu skolu. 16 gadu vecumā pieņemta grāfu Molu Juzenfinovas muižā par mājskolotāju. Ar grāfu atbalstu 1907-1913. g. mācījusies Viļņā – māsu Nācariešu klostera skolā, tad turpinājusi darbu Moļu privātskolā. 1920. g. uzsākusi darba gaitas Somersetā, noorganizējusi 6-kl. pamatskolu. Pārcēlusies uz Mežinīku pamatskolu, bet pēc tam – 1929. g. – uz Auleju. Bijusi Latvijas Katoļu biedrības pirmās centrālās valdes sastāvā. Pirmā publikācija – dzeja prozā „Tu manis navaicoj”, (ar ps. Naaizmērstule), lasāma laikraksta „Dryva” 1913. g. 24. jūn. numurā. Līdz 1944. g. sarakstījusi pāri 300 dažādu sīkāku darbu, kurus publicēja latgaliešu presē. Iznākusi arī krietna daļa oriģināldarbu un tulkojumu no citām valodām.
Mirusi 1965. g.17. martā Aglonā, apbedīta Aglonas jaunajos kapos. |
| Naglis Leonards |
|
Inženieris, sistēmanalītiķis
Dzimis 1951.g. 17. decembrī Galēnu pagastā. Mācījies Galēnu pamatskolā un Preiļu 1. vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā skolā. Bijis Rīgas Politehniskā institūta inženieris, pētnieks un aspirants (1975-1984), VEF inženieris un vecākais inženieris (1985-1987), VEF Pētniecības institūta vecākais pētnieks (1987-1989), Delta sistēmas galvenais programmētājs (1989-1991), RTU Kompjūteru centra vecākais pētnieks (1991-1992), SWH Komerccentra multimenedžers (1992-1994), RTU Skaitļošanas centra datortīklu administrators (no 1995). Veicis pētījumus datorizētas lēmumu pieņemšanas jomā. Ir 10 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. |
| Naglis Zigfrīds |
|
Garīdznieks
Dzimis 1927. g. 14. nov. Galēnu pagastā. Mācījās Zeltiņu pamatskolā, Aglonas Valsts ģimnāzijā un Varakļānu vidusskolā. 1947. g. iestājies Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Bīskaps Pēteris Strods viņu ordinējis par priesteri 1951. g. 7.febr. Strādājis Sventē, Grendzē, Demenē, Laucesē, Cēsīs, Siguldā, Raunā, Valmierā, tad Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā un Liepājā.
Miris 2002. g. 18. jūl., apbedīts Viļānu kapos. |
| Naumova Skaidrīte |
|
Žurnāliste, uzņēmēja, grāmatizdevēja
Dzimusi 1956. g. 29. apr. Aglonas novada Šķeltovas pagastā. Mācījusies Aglonas vidusskolā (5. - 11.klasei), Latvijas Universitātē studējusi žurnālistiku. Bijusi izdevniecības „Liesma” bērnu nodaļas redaktore un izdevniecības „Sprīdītis” galvenā redaktore. Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece. Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Domē un Valdē. Grāmatu apgāda „Madris” līdzīpašniece un direktore. |
| Neiburga Silvija |
|
Skolotāja, mazpulku vadītāja, pašvaldību un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1958. g. 21. apr. Preiļos. 1976. g. absolvējusi Ogres vidusskolu, 1980. g. beigusi studijas Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā pamatskolas pedagoģijas un metodiku fakultātē. Turpat papildus apguvusi arī medmāsas profesiju, pionieru vadītājas iemaņas. 1977. g. vasarā strādājusi studentu lauksaimniecības vienībā Čečenijā un 1978. g. vasarā studentu pavadoņu vienībā firmas vilcienā „Jūrmala” . 1980. g. sākusi strādāt Glūdas astoņgadīgajā skolā par pamatskolas skolotāju, pionieru vadītāju un ārpusskolas darba organizatori. Pēc LU kursu beigšanas mācījusi arī ģeogrāfiju. 1991. g. sākusi strādāt Aizputes vidusskolā par sākumskolas skolotāju un pagarinātās dienas grupas vadītāju. 1999. g. atjaunojusi un sākusi vadīt 1013. Aizputes mazpulku organizāciju. 1997. g. ievēlēta par Lažas pagasta deputāti.
Mirusi 2013. g. 8. janv. Liepājā. Apbedīta Aizputē, Misiņkalna kapos. |
| Neretniece Anastasija |
|
Skolotāja, muzeju un kultūras darbiniece
Dzimusi 1933. g.14. nov. Preiļu pag. Plivdu c. Vizbuļos. Mācījusies Šaurupes un Pieniņu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Strādājusi Lielvārdes vidusskolā, bijusi režisore pašdarbības teātrī. No 1970. g.- A. Pumpura muzeja vadītāja, vēlāk direktore.1995. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Nesteroviča Jana |
|
Gleznotāja
Dzimusi 1983. g. 30. janv. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Absolvējusi K. Zariņa un A. Naumova multivizuālās mākslas meistardarbnīcu. Studējusi LMA Latgales filiālē Rēzeknē. Izstādes: „Beautiful life” („Skaistā dzīve”), „The celebration of life” („Dzīves svinēšana” ), „Wonderland” („Brīnumu pasaule”), „Apburtā dvēsele”, „Dzīve ziedlapu vieglumā”. |
| Nicmane Kristīne |
| |
Keramiķe
Dzimusi 1987.g. 25.febr. Alūksnē. Bērnību pavadījusi Rankas pagastā. 13 gadu vecumā pārcēlusies uz Gulbeni. Pēc vidusskolas absolvēšanas devusies uz Rīgu, kur mācījusies Birutas Mageles Starptautiskajā Stilistu skolā, apguvusi friziera profesiju Mācību centrā “Kolonna”. Studējusi Biznesa augstskolā “Turība”. Pēc desmit Rīgā nodzīvotiem gadiem kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Preiļu novada Aizkalnes pagastu, kur izveidojusi keramikas darbnīcu “Jašas podi”. Keramiķes amatu apguvusi pašmācības ceļā — lasot, skatoties YouTube videoklipus, apmeklējot kursus un keramikas darbnīcas. Veido traukus un trauku kolekcijas, interjera priekšmetus un dažādus mākslas objektus. Savu radošo stilu veidojusi eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, formām, glazūrām un trauku apdedzināšanas temperatūrām. Nominācijā „Gada amatnieks”, saņēmusi apbalvojumu 2021.g. Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra organizētajā konkursā „Latgales reģiona uzņēmēju gada balva”.
|
| Niedra Jānis |
|
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1908. g. 21. dec.Vīksnas pagastā. Mācījies Balvu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā.1927. g. devies uz Vīni, kur studējis filozofiju jezuītu koledžā. 1928. g. iestājies LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. 1937. g. pārgājis uz Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļu. Strādājis par ierēdni Zemkopības ministrijā, Dzelzceļu virsvaldē, Rīgas Pagaidu strādnieku slimo kasē, vēlāk – Valsts kontrolē. Rakstījis presē par politiskiem jautājumiem un ilgu laiku bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” Saeimas korespondents. Kanādā ieradies 1951. g. 30. maijā un apmeties uz dzīvi Toronto. Bijis LNAK valdes priekšsēdis.
Miris 1969. g. 31.aug., apglabāts Toronto Jorkas kapsētas latviešu nodalījumā. |
|
Norkārklis Gustavs
|
| |
Bioloģiskās lauksaimniecības speciālists
Dzimis 1977. g. 18. janv. Daugavpilī. Audzis un bērnību pavadījis Mālpilī. Studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, fiziskās sagatavotības treneris. Kopš 2009.g. kopā ar ģimeni saimnieko Rožkalnu pagastā daudznozaru bioloģiskajā saimniecībā „Salenieki”. Sākot no 2012. g. ticis vairākkārt ievēlēts par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītāju. Šajā laikā LBLA ir kļuvusi par spēcīgu bioloģisko lauksaimnieku interešu pārstāvi Latvijas un Eiropas līmenī, jo kopš 2015. g. viņš ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis. Aktīvi iesaistās sabiedrības informēšanā par bioloģiskās pārtikas priekšrocībām un ilgtspējīgas lauksaimniecības nozīmi, regulāri piedalās konferencēs, semināros un publiskajās diskusijās. Bioloģiskā saimniecība "Salenieki" kalpo kā paraugs citiem lauksaimniekiem, kuri vēlas pāriet uz ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm.
|
| Norvele Genovefa |
|
Dr. lauks., profesore, zinātniece, Latvijas Aitu audzētāju aociācijas eksperte
Dzimusi 1943. g. 18.nov. Preiļu rajona „Kassaliešos”. Mācījusies Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējusi LLA Zootehnikas fakultātē, Vissavienības Podoļskas Lopkopības institūtā neklātienes aspirantūrā. Strādājusi sovhozā „Šķilbēni”, Rīgas raj. kolhozā „Baldone”, vēlāk kolhozā „Ezerciems” par ciltslietu zootehniķi. 1974. g. sākusi strādāt „Latgales lopkopības stacijas” cūkkopības kompleksā par vadītāju un ciltslietu zootehniķi. Par darbu aitkopībā saņēmusi Vissavienības Tautsaimniecības izstādes bronzas medaļu. 1993. g. Latvijas Valsts Lopkopības un veterinārijas zinātniskā pētniecības institūta „Sigra” Zinātniskā padome piešķīrusi vadošā pētnieka akadēmisko nosaukumu, bet 1995. g. - profesora akadēmisko nosaukumu. |
| Novicāns Henriks |
|
Ērģelnieks, kordiriģents un mūzikas pedagogs
Dzimis 1912. g. 1. martā Mērdzenes pagasta Silagaiļos. Mācījies Pušmucovas pamatskolā, studējis Latgales Tautas Konservatorijā, Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasē. 1939.-1951. g. bijis Preiļu katoļu draudzes ērģelnieks un kora vadītājs. Strādājis Preiļu 1.vidusskolā par mūzikas skolotāju, jauktā un bērnu kora diriģentu, vadījis vairākus ansambļus, izveidojis skolēnu pūtēju orķestri.Preiļu kultūras namā vadījis mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus.
Miris 1996. g. 10. janv. Apbedīts Preiļu pilsētas kapos. |
| Novickis Aleksandrs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1888. g. 17. jūn. Līksnā. Mācījies Līksnas pamatskolā. No 1906. līdz 1910. g. mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā, bet no 1910. g. studijas turpinājis akadēmijā, 1914. g. ieguvis Teoloģijas maģistra grādu. Par garīdznieku ordinēts 1913. g. 3. jūn. Pirmā kalpošanas vieta no 1914. līdz 1916. g. bijusi Minskas katedrāle. Kad 1920. g. Aglonā nodibinājies Garīgais seminārs, ticis iecelts par profesoru un inspektoru. 1926. g. piešķirts monsinjora tituls. Publicējies katoļu laikrakstos, bijis viens no apgāda Auseklis dibinātājiem. No 1929. g. rediģējis sabiedrisko mēnešrakstu „Katōļu Dzeive”. Sarakstīja grāmatu par Aglonas vēsturi. 1937. g.12. jūn. monsinjors iecelts prelāta kārtā. No 1940. līdz 1942. g. bijis Rīgas Sv. Franciska baznīcas viceprāvests.
Miris 1972. g. 21. aug. |
| Novokšānovs Voldemārs |
|
Veterinārārsts, uzņēmējs
Dzimis 1944. g. 1. janv. Rēzeknes rajonā. Mācījies Līču pamatskolā, Vidsmuižas vidusskolā un Bebrenes Veterinārajā tehnikumā. Strādājis Preiļu raj. Rožupes Veterinārajā iecirknī, Siguldas zinātniski pētnieciskā institūta sabiedrībā „Sigulda”. 1975 – 1989 Rēzeknes labības produktu kombināta ceha priekšnieks, direktora vietnieks. Piedalījies Rēzeknes augstskolas izveidē. Bijis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai loceklis. No 1996. g. saimnieciski juridiskā biroja „ADI” prezidents. Latgales Starptautiskā fonda ģenerāldirektors. |
| |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
