Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1532925 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Pabarčus Antons |
 |
Priesteris
Dzimis 1864. g. 16. jūl. Lietuvā, Kauņas apriņķa Kraku pagastā. Mācījies vietēja skolā un Šauļu ģimnāzijā, studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. 1890. g. 20. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis par vikāru Līvānos un Vārkavā, bet 1896. g. 26. janv. iecelts par prāvestu Bērzgales draudzē (Aglonas dekanātā). Apkalpojis arī Okras draudzi. Bērzgalē nodzīvojis 42 gadus.
Miris Krāslavā 1940. g. 5. apr., apbedīts Krāslavas kapsētā. |
| Pabērzs Jurs |
 |
Dzejnieks, jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1891. g. 29. jūl. Kalupes pag. Pabēržos. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911. g. presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (1929-1931. g., 1940-1941. g.), tautas labklājības ministrs (1934. g.). 1926. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1961. g. 22. aprīlī. |
| Pabērzs Juris |
 |
Teātra un literatūras kritiķis, žurnālists
Dzimis 1918. g. 1. sept. Aglonas pagastā. Beidzis Daugavpils 1.Valsts vidusskolu, LU studējis tautsaimniecību. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, žurnālā „Karogs”. Bijis Daugavpils pamatskolas direktors (1944-1945). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1958. g. Rakstījis plašas apceres par latviešu dramaturģiju un teātra mākslas attīstības tendencēm.
Miris 2003. g. 17. dec. |
| Pabērzs Sebastians |
 |
Lauksaimnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1889. g. 10.jūn.Kalupes pag. Pabēržos. Beidzis ģimnāziju un praporščiku skolu. Bijis 3. Saeimas deputāts, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, 18. Daugavpils aizsargu pulka bataljona komandieris un valsts zemes bankas valdes loceklis. No 1920. g. Iekšlietu ministrijas Latgales lietu departamenta Pašvaldības nodaļas vadītājs, piedalījies Latvijas miera delegācijas sarunās Maskavā. 1927. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941 .g. 14.jūn. deportēts uz Krieviju.
1942. g. 11. febr. piespriests nāvessods, kas izpildīts14. martā. |
| Paipals Augusts |
 |
Ārsts, ķirurgs
Dzimis 1918. g. 18.nov. Gulbenes rajona Zeltiņu pagastā. 1933. g. aizbraucis uz Rīgu, kur strādājis čugunlietuvē, vēlāk – par kurinātāju, tad par sanitāru Sarkanā Krusta slimnīcā. 1951. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un no 1952. g. 31. janv. līdz 1986. g. 12. sept. – 40 gadus nostrādājis Preiļu rajona centrālajā slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju un rajona galveno ķirurgu.
Miris 1997.g. 24. okt. |
| Pakere Ieva |
 |
Zinātniece, zinātņu doktore (Ph.D), Vides aizsardzības un siltuma sistēmu vadošā pētniece, asociētā profesore
Dzimusi 1990. g. 14. maijā Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju, 2020. gada 8. jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Vides inženierijas un Enerģētikas nozares promocijas padomes P-19 atklātajā sēdē Rīgā aizstāvēja promocijas darbu "Solar energy in low temperature district heating" (latv. val. - "Saules enerģijas izmantošana zemas temperatūras centralizētajā siltumapgādē") zinātnes doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai. Saņēmusi balvu „RTU Gada jaunā zinātniece 2023 |
| Paklons Leons |
 |
Sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1924. g. 22. jūn. Rēzeknē. Mācījies Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās. Iesaukts Latviešu leģionā. Nonācis Zēdelgemas gūstā Beļģijā. Piedalījies „Daugavas vanagu” organizācijas dibināšanā. Beidzis Luvēnas katoļu universitāti ar maģistra grādu filozofijā un maģistra grādu sociālajās un politikas zinātnēs. Ieguvis Eiropas koledžas Brigē diplomu un strādājis par galveno bibliotekāru un administratīvo direktoru. LKSA „Dzintars” biedrs. Raksti publicēti trimdas avīzēs un žurnālos.
Miris 1988. g.18. dec. Beļģijā. |
| Palevska Nadežda |
 |
Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1917. g . 7. nov. Zvirgzdenes pag. Žogotu sādžā. Mācījusies Ludzas ģimnāzijā. Medicīnu studējusi Rīgas Sarkanā krusta māsu skolā, kur ieguvusi feldšeres diplomu. 1944 – 1989 g. strādājusi Preiļu slimnīcā (operāciju un procedūru māsa, ārsta palīgs). 1960. g. sākusi strādāt Preiļu tuberkulozes dispanserā. Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – dziedājusi korī, folkloras kopā, dejojusi deju kolektīvā un darbojusies amatierteātra grupā. Piedalījusies neskaitāmos Dziesmu un deju svētkos. Bijusi čakla rokdarbniece, viņas adījumi un izšuvumi izstādēs vienmēr tikuši godalgoti. Saņēmusi Nopelniem bagātās rokdarbnieces nosaukumu. Preiļu un Vārkavas baznīcām darinājusi altārsegas un procesiju karogus. Atmodas laikā bijusi uz barikādēm, piedalījusies Baltijas ceļā.
Mirusi 2018.g.12.martā Ludzā. |
| Palma Gita |
 |
Māksliniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1991. g. aprīlī Varakļānu novadā.Absolvējusi Jēkabpils mākslas skolu, vēlāk – J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Latvijas Kristīgajā akadēmijā studējusi Bībeles mākslu un apguvusi ikonogrāfiju. Ieguvusi maģistra grādu vizuālās mākslas pedagoģijā. Zināšanas papildinājusi Latvijas Profesionālo gidu asociācijas un Latvijas muzeju biedrības profesionālajā izglītībā. Strādājusi Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Vēstures departamenta Tautas Frontes muzeja nodaļā un Jēkabpils vēstures muzejā. Kopš 2022.g. vada Roberta Mūka muzeju Galēnos. No 2012. g. aktīvi piedalās grupu un žūrētās izstādēs, veido savas personālizstādes. 2016. g. sarīkojusi savu darbu ceļojošo izstādi Kurzemē. Glezno ēkas, automašīnas, vilcienus un citus transportlīdzekļus, mazus portretiņus un dabas noskaņu studijas. Bērnu grāmatu ilustrāciju autore. Glezno eļļas tehnikā uz audekla, kartona un koka.
|
| Parčinskis Oļģerts Jānis |
 |
Veterinārārsts, veterinārās medicīnas maģistrs, docents, LPSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks
Dzimis 1928. g. 4. dec. Lietuvā. 1939. g. pārcēlies uz dzīvi Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu pamatskolā, Daugavpils 1. ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LLU. Kopš 1950. g. strādā LLU: ķirurģijas un terapijas katedras laborants, veterinārārsts ordinators, vecākais pasniedzējs, bet no 1989. g. docents, patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājs. Veterinārmedicīnas maģistrs (1992); LLU docents emeritus (1994). No 1992. g. – LR veterinārārstu licencēšanas komisijas loceklis. Kopš 1995. g. – Latvijas Veterinārārstu biedrības Goda biedrs; no 1996. g. – LVB „Veterinārā žurnāla” redkolēģijas loceklis. 3 grāmatu, 8 brošūru, vairāk kā 150 zinātnisko un mācību metodisko rakstu autors.
Miris 2019. g. dec. |
| Pastars Normunds |
 |
Pedagogs, zemessargs, jaunsargu instruktors
Dzimis 1963. g. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis Daugavpils Universitātē. Strādājis Krustpils pamatskolā. LR Zemessardzes 56. kājinieku bataljona štāba Vadības grupas bataljona virsseržants, Jēkabpils jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas jaunsargu instruktors, štāba virsseržants. 2016. g. par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Viestura ordeni un Viestura ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi. |
| Pastors Alfons |
 |
Garīdznieks, politiķis, publicists
Dzimis 1890. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījies Jasmuižas tautskolā, Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, Pēterburgas garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. Bijis vikārs Vārkavā (1918-1919), prāvests Galēnos (1920), Izvaltā (1920-1925), prāvests un dekāns Daugavpilī (1925-1948), kā arī 2., 3., 4. Saeimas deputāts (1925-1934) un Latvijas Zemes bankas loceklis. Daudz publicējies latgaliešu presē.
Miris 1968. g.24. janv. Rīgā, apbedīts Rīgā Miķeļa kapos. |
| Pastors Leonards |
 |
Fotogrāfs
Dzimis 1938. g. 6. maijā Preiļu rajona Lāciniekos. Mācījies Rīgas LMV (1954-1955), Jāņmuižas lauksaimniecības mehanizācijas skolā (1955-1957), beidzis Siguldas 1. vidusskolu (1965), LVU ieguvis Fizikas un matemātikas cietvielu fizikas specialitāti (1977). Mācījies Rīgas Poligrāfiķu kultūras nama tautas universitātē fotomākslas fakultātē (1981-1982). Siguldas FK biedrs (1981-1995). LFS biedrs (1993-2002). Personālizstāde Rīgā „Uzmetumi fotogrāfijai” (1991, 1996). Piedalījies 30 grupu izstādēs. Fotografējis kluso dabu, ainavas, portretus, aktus. Strādājis Siguldas mašīnbūves tehniskajā stacijā (1957-1961), Siguldas starpkolhozu celtniecības organizācijā (1961-1977), LVU Fizikas un matemātikas fakultātē Vispārīgās fizikas katedrā (1977-1993), SIA „Loks un Ko” (kopš 1994). |
| Pastors Pauls Jānis |
 |
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g.16.dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Tehniskās universitātes aspirants (1970-1973), inženieris, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, tēmu vadītājs (1973-1984), pasniedzējs (1984-1989), docents (no 1989). Docētie mācību priekšmeti: bioloģisko procesu iekārtas un projektēšana; aminoskābju un peptīdu ķīmija.Vairāk kā 40 zinātnisko un metodisko publikāciju autors. Pētniecības galvenais virziens: indandiona rindas policiāna savienojumi, elektrooptikas materiāli. |
| Pastors Pēteris |
 |
Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs
Dzimis 1905. g. Preiļu pagasta Lielo Orīšu sādžā. Vēlāk dzīvojis Vārkavas pagasta „Vēverovkā”. Zemkopis. 1930. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. No 1949. g. līdz 1955. g. kā politieslodzītais atradies apcietinājumā Krasnojarskas apgabala Tuimā. Notiesāts par pretpadomju aģitāciju un teroristiska satura izteikumiem.
Miris 1982. g. Apbedīts Pelēču pagasta Džeriņu kapsētā. |
| Patmalniece Elita |
 |
Modes māksliniece, gleznotāja
Dzimusi 1964. g. 23. jūl. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma apģērbu modelēšanas nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi modes dizainera bakalaura grādu un maģistra grādu glezniecībā. Veidojusi stila atvērumus dažādos preses izdevumos, darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem, daudziem televīzijas projektiem, izrādēm un koncertuzvedumiem. Ieguvusi galvenās godalgas jauno modes mākslinieku konkursos Tallinā un Viļņā; vairāku nepieradinātās modes asambleju laureāte, saņēmusi godalgu par netradicionālu darba risinājumu izstādē „Miniatūras”. Bērnībā dzīvojusi Vārkavas novadā. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”. |
| Patmalniece Ilze |
 |
Modes māksliniece
Dzimusi 1969. g. 18. dec. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Modes dizaina nodaļā, studējusi Tallinas Mākslas universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”. |
| Paukovs Georgijs |
 |
Zvērināts advokāts
Dzimis 1921. g. Preiļos. Mācījies Preiļu krievu pamatskolā un lauksaimniecības skolā, Rīgas juridiskajā skolā. Bijis tautas tiesnesis Ludzas apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesā, advokāts Zilupes un Krāslavas juridiskajā konsultācijā, tiesnesis Jelgavas pilsētas tautas tiesā, advokāts Jēkabpils juridiskajā konsultācijā, zvērināts advokāts birojā „Namejs”.
Miris 1988. g. 10.dec. Jelgavā. |
| Paukšte Eduards |
 |
Pirmās brīvvalsts robežsargs
Dzimis 1914. g. 3. janv. Vārkavas nov., Rožkalnu pag., Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā. 1936. g. uzsācis dienestu armijā – smagās artilērijas pulkā, kur pildījis instruktora pienākumus. 1937. g. pieņemts virsdienestā Robežsargu brigādē un ieskaitīts 2. Zilupes bataljona 4. rotas Kostigovas vada nometnē par sargu. 1940. g. 11. okt. atvaļināts no dienesta sakarā ar Robežsargu brigādes izformēšanu.Vecumdienas aizvadījis Riebiņu novada Rušonas pagasta Gailīšu sociālās aprūpes centrā.
Miris 2013. g. 29. dec. Apbedīts Kalupes katoļu kapos. |
| Paukšte Jānis |
 |
Diriģents un mūzikas pedagogs
Dzimis 1925. g. 8. aug. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā, Daugavpils komercskolā. Beidzis DPI Filoloģijas fakultāti (1957), Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu (1968). Skolotājs Kalupes pamatskolā, kora vadītājs (1945-1948), mūzikas skolotājs un koru diriģents Nautrēnu vidusskolā (1948-1950), DVSI mūzikas pasniedzējs, kora diriģents (1950-1952), DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātes teorētisko mūzikas priekšmetu vecākais pasniedzējs (1975-1991), dekāna vietnieks neklātienes darbā (1980-1985). Nozīmīgākās publikācijas: Solfedžo uzdevumu krājums; Dzirdes analīzes izdales materiāls; Polifoniskais solfedžo; Mūzikas mācīšanas metodika; Latgales mūzikas kultūra. |
| Paulāns Andrejs |
 |
Keramiķis
Dzimis 1896. g. 30. nov. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Šembeļos (tagad Riebiņu novads). Amatu mācījies no tēva. 1918. g. atgriezies no kara un intensīvi pievērsies podniecībai. 1933. g. sācis piedalīties izstādēs Latvijā un pasaulē. Nozīmīgākās no tām: 1933. g. Helsinkos, 1935. g. Briselē, 1937. g. Parīzē, 1938. g. Berlīnē, 1939., 1959. g. Leipcigā, 1960, 1961, 1965, 1969, 1980. g. Maskavā, 1967. g. Monreālā. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1958. g. piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Apbalvojumi: sudraba medaļa 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā, sudraba medaļa Zemgales izstādē Jelgavā, zelta medaļa Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, zelta medaļa Latgales izstādē Daugavpilī. 1982. g. Mākslinieku Savienība, par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā, sāka piešķirt A. Paulāna medaļu. Raiņa muzejā „Jasmuiža” darbojas A. Paulāna memoriālā darbnīca.
Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Feimaņu kapsētā. |
| Paulīte Ilga |
 |
Ainavu arhitekte, modes modele
Dzimusi 1987. g. 21. martā Līvānos. Mācījusies Silajāņu pamatskolā un Riebiņu vidusskolā. Studējusi LLU (2005-2010). ERASMUS programmas ietvaros studējusi Neubranderburgas Universitātē, kur turpinājusi arī maģistra studijas ainavu arhitektūras un vides plānošanas specialitātē. Šo studiju laikā bijis arī prakses papildināšanas semestris Portugālē „X-scape” ainavu arhitektūrā un dalība projektos Šveicē. 2010./2011. g. pilnveidojusi modeles darba iemaņas Natalie Model Managment mācību kursos. 2013. gadā pārstāvējusi Latviju starptautiskā modeļu konkursā Ķīnā „Miss Model Of The World 2013”, kur iekļuvusi Top 20. |
| Paulockis Arnolds |
 |
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1.bruņotā diviziona kapteinis
Dzimis 1892. g. 26. sept. Cērkstes pagastā. Mācījies Dubultu ģimnāzijā, Viļņas karaskolā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 1. jūl. Bijis ložmetēju rotas komandieris, pēc tam – 1. bruņotā diviziona bruņuvilciena komandieris.1920. g. 12. un 13. janv., prasmīgi vadot bruņuvilcienu, pie Rušonas stacijas iebruka ienaidnieka dziļā aizmugurē, dodot iespēju padzīt pretinieku no ierakumiem, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas. Bijis pazīstams kā armijas sporta kustības izveidotājs un veicinātājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas armijas vajadzībām. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1934. g. 8. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. |
| Pauniņš Ainārs |
 |
SIA „Re&Re” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis
Dzimis 1965. g.12.nov. Preiļu raj. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis RTU. Bijis līdzstrādnieks Zinātniskajā restaurēšanas pārvaldē, 1993. g. kļuvis par SIA „Re&Re” komercdirektoru, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, Latvijas būvnieku asociācijas valdes loceklis, viceprezidents, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis. 2008. g. iekļauts „Dienas Biznesa” veidotajā „Latvijas 1000 miljonāru” sarakstā. |
| Pauniņš Jānis |
 |
Dambretists
Dzimis 1944. g. 5. sept. Preiļu pagasta Lielajos Určos.Mācījies Preiļu 1. vidusskolā un Preiļu vakarskolā. Strādājis Preiļu Starpkolhozu celtniecības organizācijā, Preiļu ceļu pārvaldē, sporta biedrībā „Vārpa”. Vairākkārt izcīnijis medaļas „LPSR čempions dambretē”. 1969. g. kļuvis par PSRS sporta meistaru dambretē.
Miris 1998. g. |
| Pavlovskis Timofejs |
 |
Politiķis, vecticībnieku sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1890. g. 19. febr. Līvānos (citviet Vārkavas pagastā). Dzīvojis Vārkavas pagasta “Pērcvietās”. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Ilgus gadus strādājis pagasta valdē, iesaistījies Daugavpils apriņķa valdes darbā. 4. Saeimas deputāts (krievu zemnieku frakcija), Saeimas sekretāra biedrs. Publicējies Pēterburgas izdevumos “Birževije Novosti” un “Žurnal dļa vseh”. 1944. g. pametis Latviju.
Miris 1964. g. Austrālijā. |
| Pelniņš Aleksandrs |
 |
Lauksaimnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1859. g. 2. okt. Lubānas pagasta Niedrītēs. Beidzis Cēsu apriņķa skolu. Bijis Galēnu muižas skrīveris, Preiļu ev.-lut. baznīcas priekšnieks, Krevu muižas īpašnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks. 1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju.
Miris 1942 .g. 31. aug. Krasnojarskas apgabalā. |
| Pelšs Einārs |
 |
Dzejnieks
Dzimis 1960. g. 19. jūn. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā (1967-1975), beidzis Rīgas elektromehānisko tehnikumu (1979). Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Beidzis Burjatijas APSR Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļu (1987). Pirmā publikācija – dzejoļi „Vākšana” un „Krīt. Lāses krīt…” Preiļu rajona laikrakstā „Ļeņina karogs” 1981. g. 4. apr. Saņēmis žurnāla Liesma prēmiju par 1984. g. labāko debiju dzejā. 1990. g. izdota Igora Severjaņina dzejas izlase Vaļsirdīgā romance E. Pelša atdzejojumā. Iznākuši dzejoļu krājumi : Maija (1987), S (2012) , In visi ble , Mīļākais tētis pasaulē (2016), Demon. Condom (2017). |
Pelšs Kristiāns
|
 |
Hokejists
Dzimis 1992. g. 9. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā. Latvijas U-18 izlases uzbrucējs. Trenējies un spēlējis Daugavpils „Latgalē”, „Liepājas metalurgā” un „Dinamo / Juniors”. 2010.gadā Nacionālās hokeja līgas draftā viņu izvēlējās Edmontonas “Oilers” vienība. Spēlējis fārmklubos – Rietumu hokeja līgas komandā Edmontonas “Oil Kings”, Austrumkrasta hokeja līgas klubā Stoktonas “Thunder” un Amerikas hokeja līgas vienībā Oklakomsitijas “Barons”. 2011. g. debitējis Latvijas nacionālajā izlasē un ticis ievēlēts par junioru izlases kapteini pasaules U-20 čemponātā Kanādā.
Miris 2013. g. 10. jūn. Apbedīts Preiļu kapsētā. |
| Pelšs Staņislavs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 30. nov. Preiļu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Teoloģijas fakultātē (1933-1940). Par priesteri iesvētīts Aglonā 1940. g. 29. jūn. Primīcijas dievkalpojums Preiļos 1940. g. 29. jūn. Bijis Varakļānu draudzes vikārs (1940-1942), Ludzas draudzes vikārs (1943-1944), Rozentovas draudzes prāvests (1944), Krāslavas draudzes vikārs (1944 -1946), Prezmas draudzes prāvests (1946 -1947), Briģu un Zilupes draudžu prāvests (1947-1949).
Miris 1973. g. 27. janv., apbedīts Prezmas draudzes kapsētā. |
Pentjušs Viktors
|
 |
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 7. sept. Rundēnu draudzē. Mācījās Aglonas Katoļu ģimnāzijā. No 1937. līdz 1942. g. studējis Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri ievētīts 1942. g. 9. martā. Kalpojis Lamiņu, Viļānu, Arlavas – Cīruļu, Saldus, Grendzes, Eglaines un daudzās citās draudzēs. 1972. g. iecelts par Sv. Jēkaba katedrāles vikāru un Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu.
Miris 2007.g. 19. febr. |
| Petrova Vilhelmīne (literārais pseidonīms Lele Vilma) |
 |
Agroķīmiķe, dzejniece, amatniece
Dzimusi 1937.g. 24. martā Kārsavas pagasta Lemešovā. Beigusi Kārsavas vidusskolu, 1963. g. – LLU, kur studējusi agronomiju un agroķīmiju. Preiļu rajonā strādājusi par agroķīmiķi, papildus pamatdarbam turpinājusi LLU uzsākto pētniecības darbu par lauku auglības uzlabošanu. 2000. g. sākusi rakstīt dzeju un prozu, kas publicēta dažādos izdevumos. Sarīkojusi vairākas fotoizstādes un piedalījusies fotokonkursos. Pašmācības ceļā apguvusi aušanu, izšūšanu, adīšanu un tamborēšanu. Darinājusi vairākus novada tautas tērpu komplektus, ar kuriem piedalījusies izstādēs, skatēs, Dziesmu un deju svētkos.
Nodibinājusi ģimenes daiļrades etnogrāfisko kopu „Īveņa”. Par latviskās dzīvesziņas saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, saņēmusi atzinību konkursā “Radošākais amatnieks Latgalē 2008”. Dzeju krājums “Preiļi ievziedā “ iznācis 2010. gadā.
Mirusi 2017. g. 14. okt. Apbedīta Preiļu kapsētā.
|
| Pihele Valentīna |
 |
LPSR sociālās nodrošināšanas ministre, sieviešu padomes priekšsēdētāja
Dzimusi 1920. g. 23. febr. Silajāņu pagastā. Beigusi PSKP CK Augstāko partijas skolu Maskavā (1957). No 1944. g. bijusi vadošā komjaunatnes darbā Rīgā, partijas darbā Saulkrastu, Limbažu un Valkas rajonā (1950-1961). LPSR sociālās nodrošināšanas ministre (1961-1983). LR sieviešu padomes priekšsēdētāja (kopš 1977.g.). LKP CK locekle (1954-1956, 1963-1986). LPSR AP deputāte (1951-1985). |
| Pīnups Jānis |
 |
Otrā Pasaules kara mežabrālis
Dzimis 1925. g. 10. maijā Pelēču pagasta Kotļeru sādžas Vētraiņos. Otrā pasaules kara dalībnieks (Sarkanās armijas kareivis). 1944. gadā piedalījies vairākās kaujās, ticis kontuzēts. Pēc dezertēšanas no Sarkanās armijas, vairāk kā 50 gadus, slēpies no padomju varas savā dzimtajā pusē. Legalizējies 1995. g. 9. maijā. Miris 2007. g. 16. jūnijā. |
| Pizāns Antons |
 |
Ārsts
Dzimis 1920. g. 14. aug. Andrupenes pagastā. Beidzis Aglonas ģimnāziju, līdz 1943. g. studējis LU. Studijas medicīnā turpinājis vispirms Ķelnes, vēlāk Baltijas universitātē. 1954. g. beidzis Bonnas universitāti, iegūstot medicīnas doktora grādu. Specializējies sieviešu slimībās. Ieceļojot Kanādā, uzsācis prakses darbu Sv. Marijas slimnīcā.
Miris 1999. g. 6. febr. Ontario. |
| Pīgoznis Jāzeps |
 |
Mākslinieks
Dzimis 1934. g. 15. sept. Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Odumānu sādžā. Pēc Dravnieku pamatskolas beigšanas, no 1948.-1953. g. mācījies J. Rozentāla mākslas vidusskolā Rīgā. 1953. g. iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru beidzis 1959. g. Kopš 1972. g. Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pedagogs, 1983. g. – docents, 1992. g. – profesors, ieguvis mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalījies kopš 1952. g. Personālizstādes rīkotas gan Latvijā, gan Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Luksemburgā, ASV, Beļģijā, Ukrainā, Igaunijā, Zviedrijā, Rumānijā, Azerbaidžānā, Čehoslovākijā, Nīderlandē, Mongolijā, Francijā, Spānijā un citviet. Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, Vroclavas Medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas mākslas galerijā Bulgārijā, Baltkrievijas Valsts Mākslas galerijā Minskā, Permas Valsts mākslas galerijā, Rēzeknes mākslas muzejā un citur, kā arī privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs.1982. g. gleznotājam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. g., ieņēmis vadošus amatus šajā organizācijā, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Saņēmis vairāk nekā 20 dažādu apbalvojumu starptautiskās mākslas izstādēs. 2011. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2014. g. 25.sept. piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Miris 2014. g. 28.maijā. Apbedīts Ikšķiles Vecajos kapos. |
| Pīzelis Aivis |
 |
Gleznotājs
Dzimis 1988. g.14. dec.Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā un mākslas skolā, 2009. g. pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļu. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles glezniecības nodaļā, 2013. g. ieguvis bakalaura grādu, 2015. g. - LMA maģistra grādu glezniecībā. Radošā darbība sākotnēji saistīta ar Latgales novadu- tās dabu, cilvēkiem. Izstādes rīkotas Preiļos, Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, Jēkabpilī, Ludzā un Rīgā. Kopš 2007. gada aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un rīko personālizstādes. |
| Pīzelis Ludvigs |
| |
Lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1888. g. 8. dec. Aizkalnes pagasta Garlišķos. Beidzis Jasmuižas tautskolu, 2. Pēterpils ģimnāziju un Kijevas praporščiku skolu. Bijis ilggadējs Jasmuižas pagasta valdes priekšsēdētājs, pagasta vecākais, Krājaizdevu sabiedrības un Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1921. g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju. |
| Placinskis Juris |
 |
Pedagogs, publicists
Dzimis 1905. g. 30. janv. Preiļu pagasta Blūzmos. Mācījies Preiļu pagasta tautskolā (1912-1915), Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1918-1922), studējis Daugavpils skolotāju institūtā (1925-1930). Bijis skolotājs Daugavpils skolotāju institūtā (1930-1940), Daugavpils 1. un 9. pamatskolās. Strādājis poļu pamatskolā (1941-1942), bijis padomdevējs jaunatnei aroda izvēlē Darba pārvaldē (1942), korektors V.Lōča izdevniecībā Daugavpilī (1941-1944). Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā Vācijā un aktīvi darbojies latgaliešu preses un izdevniecību darbā.
Miris 1971. g. 12. jūn., apbedīts Vācijā. |
| Pleišs Alberts |
 |
Publicists, skolotājs
Dzimis 1921. g. 9. febr. Gaigalavas pagasta Apšeniekos. Beidzis Aglonas ģimnāziju (1940), Luvenas universitātē studējis klasiskās valodas: grieķu un latīņu, Strasbūras universitātē studējis politiskās zinības. Ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Sanfrancisko Valsts universitātē - maģistra grādu franču un vācu literatūrā. Ilgus gadus ir bijis galvenais redaktors A. Jūrdža fonda izdotajā avīzē „Latgolas Bolss”.
Miris 1990. g.13. dec. Sanfrancisko. |
| Pličs Igors |
 |
Fotomākslinieks, uzņēmējs
Dzimis 1954. g. 8. nov. Rīgā. Mācījies Vectilžas skolā (1969), 34. Rīgas PTS foto nodaļā (1970), Maskavas padomes vārdā nosauktā politehnikuma, foto tehnoloģijas nodaļā (1984), Foto meistarības fakultātē VEF kultūras un tehnikas pilī (1984). Kopš 1981. g. dzīvo un strādā Preiļos. SIA „FotoMaks” filiāles vadītājs (1995-2003), no 1997. g. SIA „Laura Plus”, „Fotocentrs” īpašnieks. Personālizstādes: 1979. g. Ludzā „Cilvēks un daba”, 1980. g. Latvijas tautsaimniecības izstāde Rīgā, 1984. un 1994. g. personālizstādes Preiļos, 1995. g. - Aglonas bazilikā „Aglona no putnu lidojuma”, 1997. g. izstādes Ludzā un Krāslavā, 1998. g. „Preiļu pilsētai 70” Preiļu mūzikas skolas zālē, 1999. g. - „Latgale fotogrāfijās” Jasmuižā un Kanādā, 2000. g. Preiļu rajona Galvenajā bibliotēkā, 2002. g. Ratiboržices pilī Čehijā, Latvijas fotogrāfijas muzejā Rīgā. 6 gadus organizējis fotoamatieru darbu konkursus „ Es mīlu savu foto”. Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs. Fotomākslinieks ir vairāk kā 15000 dažādu pastkaršu autors, viņa fotogrāfijas izmantotas daudzos bukletos, ceļvežos un prezentācijas izdevumos. Tapuši vairāki plakātkalendāri, atklātņu komplekti. Krāsainās fotogrāfijas izmantotas fundamentālajās A.Vējāna , P.Zeiles un A.Anspaka kultūrvēsturiskajās monogrāfijās ”Ai, māte Latgale”, „Latgales kultūras vēsture”, „Preiļu novads”, dzejas krājumā „Es dziedāšu par tevi…” 2008. g. iznācis I. Pliča Preiļu pilsētas 80 g. jubilejai veltīts fotoalbums „Acis redz, sirds deg…” 2013. g. maijā apbalvots ar V šķiras Atzinības krustu. Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators. Latgales fotogrāfu biedrība izdevusi divus apjomīgus fotoalbumus: Latgale fotogrāfijās (2013) un Latgalietis XXI gadsimtā (2017). Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmis latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022". |
| Plikše Ferdinands |
 |
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lācplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1896. g. 5. aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nodaļu un Irkutskas praporščiku skolu. Dienējis 11. Dobeles kājinieku pulkā un 3. Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g. deportēts, 1942. g. 6. sept. miris Noriļlagā. |
| Plivda Artis |
 |
Baltijas spēkavīru čempions
Dzimis 1985. g. 19. maijā Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā (1991-2000), Preiļu Valsts ģimnāzijā (2000-2003), studējis Latvijas Policijas akadēmijā (2003-2006) un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Strādājis Preiļu un Rīgas raj. Policijas pārvaldē. 2009. g. izcīnījis 3. vietu starptautiskajā spēkavīru čempionātā Zviedrijā. 2010. g. 4. vieta „Arnols Classic” sacensībās ASV, 6. vieta „Moscow Grand Prix 2010”. Latvijas spēkavīru 2010. g. čempionāta uzvarētājs. 2017. g. Betsafe Latvijas Spēkavīru čempionātā ieguvis spēcīgākā vīra titulu. |
| Plivda Jānis |
 |
Mākslinieks
Dzimis 1978. g. 26. dec. Preiļos. Mācījies Sutru sākumskolā, Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes mākslas koledžā. Ieguvis bakalaura grādu LMA Latgales filiāles Glezniecības nod. un mākslas maģistra grādu LMA Glezniecības nod. No 1998.g. aktīvi piedalās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārvalstīs, rīko personālizstādes ( Itālijā, Lietuvā, Līvānos, Preiļos, Krāslavā) |
| Plotnieks Imants |
 |
Profesors, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu doktors
Dzimis 1929. g. 1. martā Viļānos. Mācījās Krāslavas un Preiļu vidusskolā, Rīgas Franču licejā. 1953. g. absolvējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti un trīs gadus strādājis par Izglītības ministrijas inspektoru. 1956. g. apstiprināts par Rīgas 2.vidusskolas direktoru. No 1966. g. līdz 1999. g. strādājis par pasniedzēju LVU. 1999. g. ieguvis emeritēto profesora grādu un sācis pasniegt Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas institūtā. Bijis vairāku žurnālu redakciju loceklis, ilggadējs Latvijas Psihologu biedrības priekšsēdētājs un pirmās promocijas un habilitācijas padomes psiholoģijā dibinātājs un vadītājs, vairāk kā 360 publikāciju autors.
Miris 2002. g. 6. apr. Rīgā. |
| Počs Konstantīns |
 |
Fiziķis, fizikas doktors, kosmosa meteoroloģisko raķešu un instrumentu konstruktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
Dzimis 1912. g. 27. febr. Varakļānu pagasta Počos. Beidzis Aglonas ģimnāziju, tad studējis LU matemātikas un dabas zinātņu fakultātē (1940). Strādājis par skolotāju Rēzeknes Valsts komercskolā, ģimnāzijā un Tautas universitātē par ķīmijas pasniedzēju (1940-1944). 1944. g. iesaukts leģionā. 1945. g. nokļuvis Honzenes nometnē Vācijā. Tur nodibinājis latviešu ģimnāziju un bijis tās direktors. 1947. g. izceļojis uz Lielbritāniju. Izglītību turpinājis Gotingenas universitātē Vācijā, studējis Mančestras un Šērfildas universitātē Anglijā. Strādājis Mančestras Nacionālā ogļu pārv. centr. laboratorijā (1949-1956). Mančestrā nodibinājis organizācijas „Daugavas vanagi” nodaļu. 1956. g. izceļojis uz Kanādu. Toronto universitātē Kanādā studējis meteoroloģiju (1956-1958) un Teksasas universitātē El Paso – atmosfēras fiziku. Piedalījies Kanādas vadības atmosfēras ozona pētīšanas projektā (1956-1958). No 1958. g. dzīvojis ASV. Inženieris firmā „CBS Electronics” (1958-1961), Klevaira elektronikas firmā Voltemā, Masačūsetsā (1961-1962). No 1962. g. raķešu konstruktors, projekta koordinators un programmas vadītājs ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorija Bostonā. Vairāk nekā 40 zinātniski pētniecisku projektu un publikāciju autors.
Miris 1994. g. 4. maijā, apbedīts Keipkodas kapsētā. |
| Podskočija Jūlija |
 |
Māksliniece
Dzimusi 1991. g. 3. sept. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā, Preiļu Mūzikas un Mākslas skolā. Darbojusies Bērnu Mākslinieciskās Fantāzijas akadēmijā. LU studējusi interjerdizainu, LMA – funkcionālo dizainu. |
|
Poplavska Elita
|
 |
Farmaceite. RSU vadošā pētniece. Docente
Dzimusi 1985. g. 18. sept. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Minesotas Universitātē. Rīgas Stradiņa universitātes docente, vadošā pētniece. Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja. 2012-2013 Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenta asistente, farmaceitiskās aprūpes darba grupas vadītāja. 2008-2012 zinātniskā un mācībspēku asistente Minesotas Universitātes Farmācijas koledžā. Pētniecības darbības virzieni; farmācijas rīcībpolitika, zāļu pieejamība un racionāla lietošana, farmācijas jomas mārketinga aktivitāšu ietekme. Health Action Europe valdes priekšsēdētāja un valdes locekle. 2013-2014 Pacientu Ombuds padomes locekle. 2006-2008 Latvijas farmācijas Studentu Asociācijas prezidente. 2015.g. saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda RSU studiju programmu modernizācijas mērķstipendiju.
|
|
Praņevskis Antons
|
 |
1949. gada masu deportāciju upuris
Dzimis 1931. g. 4. janv. Upmalas pagasta Divkles „Sietiņos”. Mācījies Vanagu septiņgadīgajā skolā. Pēc tam strādājis vecāku saimniecībā. 1949.g. 25. martā, kopā ar tēvu un māsu deportēts uz Tomskas apg. Piškinotroickas rajonu. Mācījies mehanizācijas skolā Asino pilsētā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma,1955. g., devies uz Siguldu, kur gadu strādājis meliorācijas stacijā, bet drīz atgriezies Vārkavas novada Šķilteros. Ilgus gadus strādājis kolhoza būvbrigādē un lopkopības nozarē. Sešās biezās kladēs un dienasgrāmatā līdz pat mūža beigām (2016. gada 3. martam) pierakstījis savas atmiņas par pārdzīvoto gan Latvijā, gan Sibīrijā, sarakstījis vairāk kā 300 dzejoļus, no kuriem daudzi ir veltīti mazbērniem, dzimtajai Vanagu skolai, skaistajiem Dubnas krastiem. 2012. g. piedalījies apgāda „Jumava” organizētajā manuskriptu konkursā „Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados”. Vērtēšanai iesniedzis biogrāfiskos memuārus „Mani bērnības un Sibīrijas gadi”. 2022.g. šis atmiņu stāsts pārtapis grāmatā, kas klajā nācis ar nosaukumu „Iekliedzās dzērve tālajās Sibīrijas debesīs.”
Miris 2016.g. Apbedīts Vanagu vecajā kapsētā.
|
| Priedītis Kārlis |
 |
Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1938. g. 17. jūn. Madonas rajona Lazdonas pagasta Birzniekos. Mācījies Cesvaines vidusskolā, Rīgas 3. medicīnas skolā. Beidzis LVU (1963). Pirmā darbavieta Ainažu vidusskola. Pēc tam strādājis vairākās Rīgas vidusskolās, Latvijas Radio, dažādos nozaru laikrakstos. 1980.-1988. g. bijis Preiļu rajona laikraksta „Ļeņina Karogs” korespondents, nodaļas vadītājs, atbildīgais sekretārs. Rakstījis dzeju, dziesmu tekstus un aprakstus, daudz tulkojis.1973. g. igauņu valodā iznācis tēlojumu cikls „Bērnības varavīksnes”. Pēc nāves, 1998. g. – klajā nācis dzejas un tēlojumu krājums „Ledus rozes”.
Miris 1988. g. 27. sept. Preiļos, apbedīts Katlakalna kapos. |
| Prikulis Alberts |
 |
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g. 4. febr. Riebiņu pagasta Sprindžos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā (1948-1959). Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1959.-1964.) ķīmijas fakultātē, (1965.-1969.) RPI aspirantūrā. Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi :
1972. g. Ķīmijas zinātņu kandidāts. 1974. g. Docents. 1992. g. Ķīmijas doktors.
1959.-1960. Rīgas penicilīna rūpnīcas aparātstrādnieks.1960.-1964. Rīgas Politehniskā institūta laborants.1965.- 1969.g. Rīgas Politehniskā institūta pasniedzējs. 1969. g.- Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas inženieris.1969.- 1992. g. Latvijas Universitātes vecākais pasniedzējs, docents. 1989. – 1992. g. Izglītības un zinātnes ministrijas nodaļas vadītājs, ministra padomnieks. 1992. – 2007. g.. Akadēmisko programmu aģentūras (sākotnēji “Tempus birojs”), direktors. Zinātniskā darbība: 1961.- 1969. g. Rīgas politehniskajā institūtā veikti pētījumi organiskajā ķīmijā. 1969.- 1989. Latvijas Valsts universitātē pētījumi bioorganiskajā ķīmijā par monoamīnoksidāzes inhibitoru sintēzi un izpēti.
1986. – 1988. g. Latvijas Valsts universitātē pētījumi par datoru izmantošanu ķīmijas mācīšanā. 1988. – 1992.g. Didaktiski pētījumi ķīmijas priekšmeta satura jomā.
1964. – 1992. g. vairāk kā 40 publikācijas un 4 izgudrojumi ķīmijas nozarē. Ap 20 publikāciju pedagoģijas jomā, t.sk. mācību grāmata organiskajā ķīmijā, datorprogrammas ķīmijas mācīšanai, programmas organiskās ķīmijas mācīšanai neķīmiķiem.
Akadēmisko programmu aģentūras (APA) direktors. |
| Prīkuļs Pōvuls |
 |
Rakstnieks, dzejnieks
Dzimis 1910. g. 29. jūn. Pēterburgā. Pēc tēva nāves (1912) māte ar bērniem atgriezusies tēva dzimtajā ciemā – Rušonas pagasta Sedežos. Beidzis Kategrades pamatskolu un pēc tam daudz mācījies pašmācības ceļā, jo materiālie apstākļi nedeva iespēju tālāk izglītoties skolās. Kopš 1933. g. latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis dzejoļus, balādes un stāstus. Daļa stāstu izdoti krājumā „Nūsamaļdejušī” (1943).
Miris 1966. g. 15. jūn., apbedīts Ondzuļu kapos. |
| Priževoits Ēvalds |
 |
Gleznotājs
Dzimis 1937. g. 5.aug. Daugavpilī. Mācījies Somersetas pamatskolā. 1944. g. kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, vēlāk – uz ASV. Vairāk nekā 150 gleznu autors. 1972. g. martā notikusi Ē. Priževoita gleznu izstāde Indianapolē, bet oktobrī - Minneapolē.
Miris 1972. g. 26. okt. ASV, Indianopolē. |
| Priževoits Pēteris |
 |
Pedagogs, matemātikas maģistrs, publicists
Dzimis 1907. g. 3. jūl. Galēnu pagasta Briškās. Mācījies Rēzeknes pamatskolā un Rēzeknes vidusskolā (1923-1927). Beidzis LU (1935) ar matemātikas maģistra grādu. Bijis Aglonas ģimnāzijas skolotājs (1935-1941) un direktors (1941-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju, 1949. g. – uz ASV.
Miris 1968. g. 1. jūl. Indianopolē. |
| Pudāne Māra |
 |
RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras lektore, doktorante, zinātniskā asistente
Dzimusi 1990. g. 22. jūl. Riebiņos. 2008. g. absolvējusi Riebiņu vidusskolu, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi inženierzinātņu maģistra grādu datorsistēmās. Mākslīgā intelekta speciāliste un zinātniskā pētniece Rīgas Tehniskajā universitātē. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta zinātniskā asistente. Konkursā «RESEARCHSLAM 2018» guvusi atzinību par imitācijas modeli, kurš spētu prognozēt emociju izplatības scenārijus dažādās cilvēku struktūrās. Saņēmusi «RTU Gada jaunā mācībspēka balvu 2023». |
| Pudāns Jāzeps |
 |
Prāvests
Dzimis 1903. g. 6. jūn. Daugavpils apriņķa Kalupē, Logocku sādžā. Mācījies sv. Katrīnas katoļu ģimnāzijā Pēterburgā un Aglonas Garīgajā seminārā. Studējis Francijā - Strasbūras Universitātes Teoloģijas fakultātē.1926. g. 5. sept. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē iesvētīts par priesteri. Bijis Daugavpils Sv. Pētera draudzes vikārs un skolu kapelāns, Aglonas ģimnāzijas kapelāns (1929-1933). 1937.g. uzņemts Jezuītu ordenī. 1939.-1941.g. bijis Ilūkstes draudzes prāvests un ticības mācības skolotājs Ilūkstes Valsts humanitārajā ģimnāzijā. 1941. g. 14. jūn. arestēts, nosūtīts uz Vjatlaga nāves nometni.
Miris 1942. g. 15. jūn. Vjatlaga nāves nometnē Jagodnija ciematā, apraksts Jagodnija ciemata masu kapos. |
| Pudulis Donāts |
 |
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 21. dec. Vārkavas pagastā. Mācījies Daugavpils pilsētas skolā. Dienējis: 17.Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916. g. Francijā piedalījies kaujās pie Verdenas cietokšņa. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Dienējis Liepājas karaostas komandantūrā, pēc tam Armijas štāba Ārējās izlūkošanas nodaļā. Atvaļināts 1921. g. Bijis Rudzātu pagasta robežpolicijas vecākais kārtībnieks, pēc tam Rīgas Centrālcietuma jaunākais uzraugs. 1941. g. deportēts uz Soļikamsku.
Miris 1945. g. 26.febr. |
| Pudulis Pēteris |
 |
Vēsturnieks, pedagogs, vēstures maģistrs
Dzimis 1906. g. 29. dec. Preiļu pagasta Grāvānos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1921-1926). Beidzis LU ar vēstures maģistra grādu (1939). Bijis skolotājs Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, vēlāk – Daugavpils skolotāju institūtā. 1944. g. emigrējis uz Zviedriju, kur beidzis Stokholmas universitāti (1953). Zviedrijā strādājis par skolotāju un augstāko ierēdni vairākās zinātniskajās bibliotēkās. Sarakstījis daudz zinātnisku darbu. Sakrājis milzīgu daudzumu materiālu par Latgales latviešu tautas vēsturi.
Miris 1993. g. 20. febr. Beličē. |
| Pudžs Jānis |
 |
Prāvests
Dzimis 1904. g. 19. maijā (citviet 6. maijā) Jasmuižas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas Garīgajā seminārā (1931-1936). Par priesteri iesvētīts 1936. g. 9. aug. Izvaltas baznīcā. Primicijas dievkalpojums 1936. g. 23. aug. Jasmuižas draudzē. Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1936-1937), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1937-1947), Izvaltas un Borovkas draudžu prāvests (1947-1956), Aulejas un Okras draudžu prāvests (1956-1973).
Miris 1973. g. 2. maijā (citviet 27. aprīlī). Apbedīts Aulejas kapsētā. |
| Pujats Jāzeps |
 |
Prāvests
Dzimis 1928. g. 17. febr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Sološnieku sākumskolā, studējis Garīgajā seminārā (1953-1956). Par priesteri iesvētīts 1956. g. 30. sept. Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primicijas dievkalpojums 1956. g. 15. okt. Nautrēnu draudzes baznīcā. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs (1956-1962), Rīgas Sv. Antona un Pēternieku draudžu prāvests (1962-1964), Brunavas un Budbergas draudžu prāvests (1964-1980), Rudzātu un Vanagu draudžu prāvests (1980-1991), Vidsmuižas, Pieniņu un Smelteru draudžu prāvests (1991-2004).
Miris 2004. g. 16. nov., apbedīts Vidsmuižas baznīcas dārzā. |
| Pujats Onufrijs |
 |
Prāvests
Dzimis 1933. g. 28. apr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1959. g. 10. maijā. Primicijas dievkalpojums - 1959. g. 24. maijā Nautrēnu draudzes baznīcā. Bijis vikārsVarakļānu (1959-1960) un Viļakas draudzēs(1960-1962), Andrupienes draudzes prāvests (1962-1975), no 1971. g. apkalpojis Pušas draudzi. No 1975. g. Vārkavas draudzes prāvests, no 1980. g. apkalpo Znotiņu draudzi, bet no 1986. g.- arī Jasmužas draudzi.
Miris 2021.g. 2.nov. |
| Punculis Antons |
 |
Garīdznieks, literāts un mākslas vērtību krājējs
Dzimis 1875. g. 2. maijā Galēnu pagasta Puncuļos. Mācījies Galēnu tautskolā (1913) un Viļņas Garīgajā seminārā (1901). Bijis prāvests Viļņā (1901-1913) un Galēnos (1913-1919). Sarakstījis lūgšanu un dziesmu grāmatas „Zalta altareits”, „Ceļš uz Dabasim” un „Vysod ar Dīvu”.
Miris 1919. g. 16. dec. Galēnos, apbedīts Galēnu vecajos kapos. |
| Pundurs Pēteris |
 |
Fiziķis, fizikas doktors, profesors
Dzimis 1935. g. 12. febr. Saunas pagasta Gribinānos. Mācījies Priekuļu pamatskolā (1949) un Preiļu 1.vidusskolā (1953). Studējis LU (1953-1958). Inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LZA (1958-1960), inženieris, vadošais inženieris, laboratorijas vadītājs r/a „Alfa” Rīgas Mikroaparātu institūtā (1960-1975), docents LVU (1975-1987), nod. priekšnieks Latvijas PSR Augstākās izglītības ministrijā (1987-1991), direktors Izglītojošās atestācijas institūtā (1991-1992), kopš 1993. g. – profesors, Zinātniskās daļas vadītājs LU, kopš 1993. g. – direktors firmā „Lated”. Vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju un 2 grāmatu autors.
Miris 2011. g. 27. okt. |
| Purmalietis Iļja |
 |
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1895. g. 5. okt. Sīļukalna pagasta Kapeniekos ( agrāk Stirnienes pagasts). Atvaļināts 1921. g. 21. febr.. Saimniekojis tēva mājās Kapeniekos. Par viņa tālāko likteni ziņu nav. |
| Putāns Jānis |
| |
Priesteris
Dzimis 1867. g. 20. jūn. Kapiņu pagasta Putānos. Mācījies Kapiņu pagasta un sv. Katrīnas baznīcas skolā (1881-1887), studējis Žitomiras Katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1892 .g. Pirmā darba vieta bijusi Mukarevas draudzē Podlesnas apkārtnē. Pēc tam pārcelts uz Samhorodokas draudzi Kijevas guberņā, tad uz Ļubaras draudzi Volīnijas guberņā. Bijis izglītības lietu kurators. Nodibinājis Kristīgās demokrātijas partiju un bija tās līderis. 1896. g. uzņēmies Žitomiras bīskapa katedrāles prāvesta pienākumus. 1898. g. sācis kalpot Narodišču draudzē. Dibinājis vairākas jaunas skolas un organizējis draudzes. 1918. g. 5. apr. atgriezies Latvijā. Kalpojis Kombuļu , Strūžānu, Brodaižu draudzēs.
Miris 1943. g. |
| Putniņš Imants |
 |
Satiksmes ceļu inženieris, LPSR Valsts prēmijas laureāts
Dzimis 1930. g. 1. martā Preiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1938-1944) un Kuldīgas 1.vidusskolā (1945-1950). Studējis LU (1950-1955). Projektēšanas institūta „Ceļuprojekts” projektētājs (kopš 1960). Projektējis daudzus autoceļus Latvijā. Par modernu maģistrālo autoceļu tīkla projektēšanu un izbūvi Rīgas pieejās apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju (1980). |
| Puzo Andris |
 |
Pedagogs, politiskais darbinieks, baņķieris
Dzimis 1954. g. 1. nov. Jēkabpils raj. Aknīstes pag. Mācījies Aglonas internātskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, augstākā menedžmenta kursos Londonā. Bijis Aglonas internātskolas un Aglonas ģimnāzijas direktors. Piedalījies LTF nodaļas dibināšanā Preiļu raj. Vēlāk kļuvis šīs nodaļas vadītājs. LR Augstākajā Padomē bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis. Strādājis lielākajās Latvijas bankās. 2001. g. ievēlēts par A/S „Preses nams” prezidentu. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Pabarčus Antons |
|
Priesteris
Dzimis 1864. g. 16. jūl. Lietuvā, Kauņas apriņķa Kraku pagastā. Mācījies vietēja skolā un Šauļu ģimnāzijā, studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. 1890. g. 20. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis par vikāru Līvānos un Vārkavā, bet 1896. g. 26. janv. iecelts par prāvestu Bērzgales draudzē (Aglonas dekanātā). Apkalpojis arī Okras draudzi. Bērzgalē nodzīvojis 42 gadus.
Miris Krāslavā 1940. g. 5. apr., apbedīts Krāslavas kapsētā. |
| Pabērzs Jurs |
|
Dzejnieks, jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1891. g. 29. jūl. Kalupes pag. Pabēržos. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911. g. presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (1929-1931. g., 1940-1941. g.), tautas labklājības ministrs (1934. g.). 1926. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1961. g. 22. aprīlī. |
| Pabērzs Juris |
|
Teātra un literatūras kritiķis, žurnālists
Dzimis 1918. g. 1. sept. Aglonas pagastā. Beidzis Daugavpils 1.Valsts vidusskolu, LU studējis tautsaimniecību. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, žurnālā „Karogs”. Bijis Daugavpils pamatskolas direktors (1944-1945). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1958. g. Rakstījis plašas apceres par latviešu dramaturģiju un teātra mākslas attīstības tendencēm.
Miris 2003. g. 17. dec. |
| Pabērzs Sebastians |
|
Lauksaimnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1889. g. 10.jūn.Kalupes pag. Pabēržos. Beidzis ģimnāziju un praporščiku skolu. Bijis 3. Saeimas deputāts, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, 18. Daugavpils aizsargu pulka bataljona komandieris un valsts zemes bankas valdes loceklis. No 1920. g. Iekšlietu ministrijas Latgales lietu departamenta Pašvaldības nodaļas vadītājs, piedalījies Latvijas miera delegācijas sarunās Maskavā. 1927. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941 .g. 14.jūn. deportēts uz Krieviju.
1942. g. 11. febr. piespriests nāvessods, kas izpildīts14. martā. |
| Paipals Augusts |
|
Ārsts, ķirurgs
Dzimis 1918. g. 18.nov. Gulbenes rajona Zeltiņu pagastā. 1933. g. aizbraucis uz Rīgu, kur strādājis čugunlietuvē, vēlāk – par kurinātāju, tad par sanitāru Sarkanā Krusta slimnīcā. 1951. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un no 1952. g. 31. janv. līdz 1986. g. 12. sept. – 40 gadus nostrādājis Preiļu rajona centrālajā slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju un rajona galveno ķirurgu.
Miris 1997.g. 24. okt. |
| Pakere Ieva |
| |
Zinātniece, zinātņu doktore (Ph.D), Vides aizsardzības un siltuma sistēmu vadošā pētniece, asociētā profesore
Dzimusi 1990. g. 14. maijā Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju, 2020. gada 8. jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Vides inženierijas un Enerģētikas nozares promocijas padomes P-19 atklātajā sēdē Rīgā aizstāvēja promocijas darbu "Solar energy in low temperature district heating" (latv. val. - "Saules enerģijas izmantošana zemas temperatūras centralizētajā siltumapgādē") zinātnes doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai. Saņēmusi balvu „RTU Gada jaunā zinātniece 2023 |
| Paklons Leons |
|
Sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1924. g. 22. jūn. Rēzeknē. Mācījies Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās. Iesaukts Latviešu leģionā. Nonācis Zēdelgemas gūstā Beļģijā. Piedalījies „Daugavas vanagu” organizācijas dibināšanā. Beidzis Luvēnas katoļu universitāti ar maģistra grādu filozofijā un maģistra grādu sociālajās un politikas zinātnēs. Ieguvis Eiropas koledžas Brigē diplomu un strādājis par galveno bibliotekāru un administratīvo direktoru. LKSA „Dzintars” biedrs. Raksti publicēti trimdas avīzēs un žurnālos.
Miris 1988. g.18. dec. Beļģijā. |
| Palevska Nadežda |
|
Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1917. g . 7. nov. Zvirgzdenes pag. Žogotu sādžā. Mācījusies Ludzas ģimnāzijā. Medicīnu studējusi Rīgas Sarkanā krusta māsu skolā, kur ieguvusi feldšeres diplomu. 1944 – 1989 g. strādājusi Preiļu slimnīcā (operāciju un procedūru māsa, ārsta palīgs). 1960. g. sākusi strādāt Preiļu tuberkulozes dispanserā. Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – dziedājusi korī, folkloras kopā, dejojusi deju kolektīvā un darbojusies amatierteātra grupā. Piedalījusies neskaitāmos Dziesmu un deju svētkos. Bijusi čakla rokdarbniece, viņas adījumi un izšuvumi izstādēs vienmēr tikuši godalgoti. Saņēmusi Nopelniem bagātās rokdarbnieces nosaukumu. Preiļu un Vārkavas baznīcām darinājusi altārsegas un procesiju karogus. Atmodas laikā bijusi uz barikādēm, piedalījusies Baltijas ceļā.
Mirusi 2018.g.12.martā Ludzā. |
| Palma Gita |
| |
Māksliniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1991. g. aprīlī Varakļānu novadā.Absolvējusi Jēkabpils mākslas skolu, vēlāk – J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Latvijas Kristīgajā akadēmijā studējusi Bībeles mākslu un apguvusi ikonogrāfiju. Ieguvusi maģistra grādu vizuālās mākslas pedagoģijā. Zināšanas papildinājusi Latvijas Profesionālo gidu asociācijas un Latvijas muzeju biedrības profesionālajā izglītībā. Strādājusi Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Vēstures departamenta Tautas Frontes muzeja nodaļā un Jēkabpils vēstures muzejā. Kopš 2022.g. vada Roberta Mūka muzeju Galēnos. No 2012. g. aktīvi piedalās grupu un žūrētās izstādēs, veido savas personālizstādes. 2016. g. sarīkojusi savu darbu ceļojošo izstādi Kurzemē. Glezno ēkas, automašīnas, vilcienus un citus transportlīdzekļus, mazus portretiņus un dabas noskaņu studijas. Bērnu grāmatu ilustrāciju autore. Glezno eļļas tehnikā uz audekla, kartona un koka.
|
| Parčinskis Oļģerts Jānis |
|
Veterinārārsts, veterinārās medicīnas maģistrs, docents, LPSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks
Dzimis 1928. g. 4. dec. Lietuvā. 1939. g. pārcēlies uz dzīvi Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu pamatskolā, Daugavpils 1. ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LLU. Kopš 1950. g. strādā LLU: ķirurģijas un terapijas katedras laborants, veterinārārsts ordinators, vecākais pasniedzējs, bet no 1989. g. docents, patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājs. Veterinārmedicīnas maģistrs (1992); LLU docents emeritus (1994). No 1992. g. – LR veterinārārstu licencēšanas komisijas loceklis. Kopš 1995. g. – Latvijas Veterinārārstu biedrības Goda biedrs; no 1996. g. – LVB „Veterinārā žurnāla” redkolēģijas loceklis. 3 grāmatu, 8 brošūru, vairāk kā 150 zinātnisko un mācību metodisko rakstu autors.
Miris 2019. g. dec. |
| Pastars Normunds |
|
Pedagogs, zemessargs, jaunsargu instruktors
Dzimis 1963. g. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis Daugavpils Universitātē. Strādājis Krustpils pamatskolā. LR Zemessardzes 56. kājinieku bataljona štāba Vadības grupas bataljona virsseržants, Jēkabpils jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas jaunsargu instruktors, štāba virsseržants. 2016. g. par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Viestura ordeni un Viestura ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi. |
| Pastors Alfons |
|
Garīdznieks, politiķis, publicists
Dzimis 1890. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījies Jasmuižas tautskolā, Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, Pēterburgas garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. Bijis vikārs Vārkavā (1918-1919), prāvests Galēnos (1920), Izvaltā (1920-1925), prāvests un dekāns Daugavpilī (1925-1948), kā arī 2., 3., 4. Saeimas deputāts (1925-1934) un Latvijas Zemes bankas loceklis. Daudz publicējies latgaliešu presē.
Miris 1968. g.24. janv. Rīgā, apbedīts Rīgā Miķeļa kapos. |
| Pastors Leonards |
|
Fotogrāfs
Dzimis 1938. g. 6. maijā Preiļu rajona Lāciniekos. Mācījies Rīgas LMV (1954-1955), Jāņmuižas lauksaimniecības mehanizācijas skolā (1955-1957), beidzis Siguldas 1. vidusskolu (1965), LVU ieguvis Fizikas un matemātikas cietvielu fizikas specialitāti (1977). Mācījies Rīgas Poligrāfiķu kultūras nama tautas universitātē fotomākslas fakultātē (1981-1982). Siguldas FK biedrs (1981-1995). LFS biedrs (1993-2002). Personālizstāde Rīgā „Uzmetumi fotogrāfijai” (1991, 1996). Piedalījies 30 grupu izstādēs. Fotografējis kluso dabu, ainavas, portretus, aktus. Strādājis Siguldas mašīnbūves tehniskajā stacijā (1957-1961), Siguldas starpkolhozu celtniecības organizācijā (1961-1977), LVU Fizikas un matemātikas fakultātē Vispārīgās fizikas katedrā (1977-1993), SIA „Loks un Ko” (kopš 1994). |
| Pastors Pauls Jānis |
|
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g.16.dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Tehniskās universitātes aspirants (1970-1973), inženieris, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, tēmu vadītājs (1973-1984), pasniedzējs (1984-1989), docents (no 1989). Docētie mācību priekšmeti: bioloģisko procesu iekārtas un projektēšana; aminoskābju un peptīdu ķīmija.Vairāk kā 40 zinātnisko un metodisko publikāciju autors. Pētniecības galvenais virziens: indandiona rindas policiāna savienojumi, elektrooptikas materiāli. |
| Pastors Pēteris |
|
Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs
Dzimis 1905. g. Preiļu pagasta Lielo Orīšu sādžā. Vēlāk dzīvojis Vārkavas pagasta „Vēverovkā”. Zemkopis. 1930. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. No 1949. g. līdz 1955. g. kā politieslodzītais atradies apcietinājumā Krasnojarskas apgabala Tuimā. Notiesāts par pretpadomju aģitāciju un teroristiska satura izteikumiem.
Miris 1982. g. Apbedīts Pelēču pagasta Džeriņu kapsētā. |
| Patmalniece Elita |
|
Modes māksliniece, gleznotāja
Dzimusi 1964. g. 23. jūl. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma apģērbu modelēšanas nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi modes dizainera bakalaura grādu un maģistra grādu glezniecībā. Veidojusi stila atvērumus dažādos preses izdevumos, darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem, daudziem televīzijas projektiem, izrādēm un koncertuzvedumiem. Ieguvusi galvenās godalgas jauno modes mākslinieku konkursos Tallinā un Viļņā; vairāku nepieradinātās modes asambleju laureāte, saņēmusi godalgu par netradicionālu darba risinājumu izstādē „Miniatūras”. Bērnībā dzīvojusi Vārkavas novadā. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”. |
| Patmalniece Ilze |
|
Modes māksliniece
Dzimusi 1969. g. 18. dec. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Modes dizaina nodaļā, studējusi Tallinas Mākslas universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”. |
| Paukovs Georgijs |
|
Zvērināts advokāts
Dzimis 1921. g. Preiļos. Mācījies Preiļu krievu pamatskolā un lauksaimniecības skolā, Rīgas juridiskajā skolā. Bijis tautas tiesnesis Ludzas apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesā, advokāts Zilupes un Krāslavas juridiskajā konsultācijā, tiesnesis Jelgavas pilsētas tautas tiesā, advokāts Jēkabpils juridiskajā konsultācijā, zvērināts advokāts birojā „Namejs”.
Miris 1988. g. 10.dec. Jelgavā. |
| Paukšte Eduards |
|
Pirmās brīvvalsts robežsargs
Dzimis 1914. g. 3. janv. Vārkavas nov., Rožkalnu pag., Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā. 1936. g. uzsācis dienestu armijā – smagās artilērijas pulkā, kur pildījis instruktora pienākumus. 1937. g. pieņemts virsdienestā Robežsargu brigādē un ieskaitīts 2. Zilupes bataljona 4. rotas Kostigovas vada nometnē par sargu. 1940. g. 11. okt. atvaļināts no dienesta sakarā ar Robežsargu brigādes izformēšanu.Vecumdienas aizvadījis Riebiņu novada Rušonas pagasta Gailīšu sociālās aprūpes centrā.
Miris 2013. g. 29. dec. Apbedīts Kalupes katoļu kapos. |
| Paukšte Jānis |
|
Diriģents un mūzikas pedagogs
Dzimis 1925. g. 8. aug. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā, Daugavpils komercskolā. Beidzis DPI Filoloģijas fakultāti (1957), Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu (1968). Skolotājs Kalupes pamatskolā, kora vadītājs (1945-1948), mūzikas skolotājs un koru diriģents Nautrēnu vidusskolā (1948-1950), DVSI mūzikas pasniedzējs, kora diriģents (1950-1952), DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātes teorētisko mūzikas priekšmetu vecākais pasniedzējs (1975-1991), dekāna vietnieks neklātienes darbā (1980-1985). Nozīmīgākās publikācijas: Solfedžo uzdevumu krājums; Dzirdes analīzes izdales materiāls; Polifoniskais solfedžo; Mūzikas mācīšanas metodika; Latgales mūzikas kultūra. |
| Paulāns Andrejs |
|
Keramiķis
Dzimis 1896. g. 30. nov. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Šembeļos (tagad Riebiņu novads). Amatu mācījies no tēva. 1918. g. atgriezies no kara un intensīvi pievērsies podniecībai. 1933. g. sācis piedalīties izstādēs Latvijā un pasaulē. Nozīmīgākās no tām: 1933. g. Helsinkos, 1935. g. Briselē, 1937. g. Parīzē, 1938. g. Berlīnē, 1939., 1959. g. Leipcigā, 1960, 1961, 1965, 1969, 1980. g. Maskavā, 1967. g. Monreālā. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1958. g. piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Apbalvojumi: sudraba medaļa 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā, sudraba medaļa Zemgales izstādē Jelgavā, zelta medaļa Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, zelta medaļa Latgales izstādē Daugavpilī. 1982. g. Mākslinieku Savienība, par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā, sāka piešķirt A. Paulāna medaļu. Raiņa muzejā „Jasmuiža” darbojas A. Paulāna memoriālā darbnīca.
Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Feimaņu kapsētā. |
| Paulīte Ilga |
|
Ainavu arhitekte, modes modele
Dzimusi 1987. g. 21. martā Līvānos. Mācījusies Silajāņu pamatskolā un Riebiņu vidusskolā. Studējusi LLU (2005-2010). ERASMUS programmas ietvaros studējusi Neubranderburgas Universitātē, kur turpinājusi arī maģistra studijas ainavu arhitektūras un vides plānošanas specialitātē. Šo studiju laikā bijis arī prakses papildināšanas semestris Portugālē „X-scape” ainavu arhitektūrā un dalība projektos Šveicē. 2010./2011. g. pilnveidojusi modeles darba iemaņas Natalie Model Managment mācību kursos. 2013. gadā pārstāvējusi Latviju starptautiskā modeļu konkursā Ķīnā „Miss Model Of The World 2013”, kur iekļuvusi Top 20. |
| Paulockis Arnolds |
|
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1.bruņotā diviziona kapteinis
Dzimis 1892. g. 26. sept. Cērkstes pagastā. Mācījies Dubultu ģimnāzijā, Viļņas karaskolā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 1. jūl. Bijis ložmetēju rotas komandieris, pēc tam – 1. bruņotā diviziona bruņuvilciena komandieris.1920. g. 12. un 13. janv., prasmīgi vadot bruņuvilcienu, pie Rušonas stacijas iebruka ienaidnieka dziļā aizmugurē, dodot iespēju padzīt pretinieku no ierakumiem, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas. Bijis pazīstams kā armijas sporta kustības izveidotājs un veicinātājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas armijas vajadzībām. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1934. g. 8. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. |
| Pauniņš Ainārs |
|
SIA „Re&Re” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis
Dzimis 1965. g.12.nov. Preiļu raj. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis RTU. Bijis līdzstrādnieks Zinātniskajā restaurēšanas pārvaldē, 1993. g. kļuvis par SIA „Re&Re” komercdirektoru, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, Latvijas būvnieku asociācijas valdes loceklis, viceprezidents, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis. 2008. g. iekļauts „Dienas Biznesa” veidotajā „Latvijas 1000 miljonāru” sarakstā. |
| Pauniņš Jānis |
|
Dambretists
Dzimis 1944. g. 5. sept. Preiļu pagasta Lielajos Určos.Mācījies Preiļu 1. vidusskolā un Preiļu vakarskolā. Strādājis Preiļu Starpkolhozu celtniecības organizācijā, Preiļu ceļu pārvaldē, sporta biedrībā „Vārpa”. Vairākkārt izcīnijis medaļas „LPSR čempions dambretē”. 1969. g. kļuvis par PSRS sporta meistaru dambretē.
Miris 1998. g. |
| Pavlovskis Timofejs |
|
Politiķis, vecticībnieku sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1890. g. 19. febr. Līvānos (citviet Vārkavas pagastā). Dzīvojis Vārkavas pagasta “Pērcvietās”. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Ilgus gadus strādājis pagasta valdē, iesaistījies Daugavpils apriņķa valdes darbā. 4. Saeimas deputāts (krievu zemnieku frakcija), Saeimas sekretāra biedrs. Publicējies Pēterburgas izdevumos “Birževije Novosti” un “Žurnal dļa vseh”. 1944. g. pametis Latviju.
Miris 1964. g. Austrālijā. |
| Pelniņš Aleksandrs |
|
Lauksaimnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1859. g. 2. okt. Lubānas pagasta Niedrītēs. Beidzis Cēsu apriņķa skolu. Bijis Galēnu muižas skrīveris, Preiļu ev.-lut. baznīcas priekšnieks, Krevu muižas īpašnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks. 1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju.
Miris 1942 .g. 31. aug. Krasnojarskas apgabalā. |
| Pelšs Einārs |
| |
Dzejnieks
Dzimis 1960. g. 19. jūn. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā (1967-1975), beidzis Rīgas elektromehānisko tehnikumu (1979). Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Beidzis Burjatijas APSR Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļu (1987). Pirmā publikācija – dzejoļi „Vākšana” un „Krīt. Lāses krīt…” Preiļu rajona laikrakstā „Ļeņina karogs” 1981. g. 4. apr. Saņēmis žurnāla Liesma prēmiju par 1984. g. labāko debiju dzejā. 1990. g. izdota Igora Severjaņina dzejas izlase Vaļsirdīgā romance E. Pelša atdzejojumā. Iznākuši dzejoļu krājumi : Maija (1987), S (2012) , In visi ble , Mīļākais tētis pasaulē (2016), Demon. Condom (2017). |
Pelšs Kristiāns
|
|
Hokejists
Dzimis 1992. g. 9. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā. Latvijas U-18 izlases uzbrucējs. Trenējies un spēlējis Daugavpils „Latgalē”, „Liepājas metalurgā” un „Dinamo / Juniors”. 2010.gadā Nacionālās hokeja līgas draftā viņu izvēlējās Edmontonas “Oilers” vienība. Spēlējis fārmklubos – Rietumu hokeja līgas komandā Edmontonas “Oil Kings”, Austrumkrasta hokeja līgas klubā Stoktonas “Thunder” un Amerikas hokeja līgas vienībā Oklakomsitijas “Barons”. 2011. g. debitējis Latvijas nacionālajā izlasē un ticis ievēlēts par junioru izlases kapteini pasaules U-20 čemponātā Kanādā.
Miris 2013. g. 10. jūn. Apbedīts Preiļu kapsētā. |
| Pelšs Staņislavs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 30. nov. Preiļu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Teoloģijas fakultātē (1933-1940). Par priesteri iesvētīts Aglonā 1940. g. 29. jūn. Primīcijas dievkalpojums Preiļos 1940. g. 29. jūn. Bijis Varakļānu draudzes vikārs (1940-1942), Ludzas draudzes vikārs (1943-1944), Rozentovas draudzes prāvests (1944), Krāslavas draudzes vikārs (1944 -1946), Prezmas draudzes prāvests (1946 -1947), Briģu un Zilupes draudžu prāvests (1947-1949).
Miris 1973. g. 27. janv., apbedīts Prezmas draudzes kapsētā. |
Pentjušs Viktors
|
|
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 7. sept. Rundēnu draudzē. Mācījās Aglonas Katoļu ģimnāzijā. No 1937. līdz 1942. g. studējis Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri ievētīts 1942. g. 9. martā. Kalpojis Lamiņu, Viļānu, Arlavas – Cīruļu, Saldus, Grendzes, Eglaines un daudzās citās draudzēs. 1972. g. iecelts par Sv. Jēkaba katedrāles vikāru un Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu.
Miris 2007.g. 19. febr. |
| Petrova Vilhelmīne (literārais pseidonīms Lele Vilma) |
|
Agroķīmiķe, dzejniece, amatniece
Dzimusi 1937.g. 24. martā Kārsavas pagasta Lemešovā. Beigusi Kārsavas vidusskolu, 1963. g. – LLU, kur studējusi agronomiju un agroķīmiju. Preiļu rajonā strādājusi par agroķīmiķi, papildus pamatdarbam turpinājusi LLU uzsākto pētniecības darbu par lauku auglības uzlabošanu. 2000. g. sākusi rakstīt dzeju un prozu, kas publicēta dažādos izdevumos. Sarīkojusi vairākas fotoizstādes un piedalījusies fotokonkursos. Pašmācības ceļā apguvusi aušanu, izšūšanu, adīšanu un tamborēšanu. Darinājusi vairākus novada tautas tērpu komplektus, ar kuriem piedalījusies izstādēs, skatēs, Dziesmu un deju svētkos.
Nodibinājusi ģimenes daiļrades etnogrāfisko kopu „Īveņa”. Par latviskās dzīvesziņas saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, saņēmusi atzinību konkursā “Radošākais amatnieks Latgalē 2008”. Dzeju krājums “Preiļi ievziedā “ iznācis 2010. gadā.
Mirusi 2017. g. 14. okt. Apbedīta Preiļu kapsētā.
|
| Pihele Valentīna |
|
LPSR sociālās nodrošināšanas ministre, sieviešu padomes priekšsēdētāja
Dzimusi 1920. g. 23. febr. Silajāņu pagastā. Beigusi PSKP CK Augstāko partijas skolu Maskavā (1957). No 1944. g. bijusi vadošā komjaunatnes darbā Rīgā, partijas darbā Saulkrastu, Limbažu un Valkas rajonā (1950-1961). LPSR sociālās nodrošināšanas ministre (1961-1983). LR sieviešu padomes priekšsēdētāja (kopš 1977.g.). LKP CK locekle (1954-1956, 1963-1986). LPSR AP deputāte (1951-1985). |
| Pīnups Jānis |
|
Otrā Pasaules kara mežabrālis
Dzimis 1925. g. 10. maijā Pelēču pagasta Kotļeru sādžas Vētraiņos. Otrā pasaules kara dalībnieks (Sarkanās armijas kareivis). 1944. gadā piedalījies vairākās kaujās, ticis kontuzēts. Pēc dezertēšanas no Sarkanās armijas, vairāk kā 50 gadus, slēpies no padomju varas savā dzimtajā pusē. Legalizējies 1995. g. 9. maijā. Miris 2007. g. 16. jūnijā. |
| Pizāns Antons |
|
Ārsts
Dzimis 1920. g. 14. aug. Andrupenes pagastā. Beidzis Aglonas ģimnāziju, līdz 1943. g. studējis LU. Studijas medicīnā turpinājis vispirms Ķelnes, vēlāk Baltijas universitātē. 1954. g. beidzis Bonnas universitāti, iegūstot medicīnas doktora grādu. Specializējies sieviešu slimībās. Ieceļojot Kanādā, uzsācis prakses darbu Sv. Marijas slimnīcā.
Miris 1999. g. 6. febr. Ontario. |
| Pīgoznis Jāzeps |
|
Mākslinieks
Dzimis 1934. g. 15. sept. Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Odumānu sādžā. Pēc Dravnieku pamatskolas beigšanas, no 1948.-1953. g. mācījies J. Rozentāla mākslas vidusskolā Rīgā. 1953. g. iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru beidzis 1959. g. Kopš 1972. g. Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pedagogs, 1983. g. – docents, 1992. g. – profesors, ieguvis mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalījies kopš 1952. g. Personālizstādes rīkotas gan Latvijā, gan Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Luksemburgā, ASV, Beļģijā, Ukrainā, Igaunijā, Zviedrijā, Rumānijā, Azerbaidžānā, Čehoslovākijā, Nīderlandē, Mongolijā, Francijā, Spānijā un citviet. Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, Vroclavas Medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas mākslas galerijā Bulgārijā, Baltkrievijas Valsts Mākslas galerijā Minskā, Permas Valsts mākslas galerijā, Rēzeknes mākslas muzejā un citur, kā arī privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs.1982. g. gleznotājam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. g., ieņēmis vadošus amatus šajā organizācijā, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Saņēmis vairāk nekā 20 dažādu apbalvojumu starptautiskās mākslas izstādēs. 2011. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2014. g. 25.sept. piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Miris 2014. g. 28.maijā. Apbedīts Ikšķiles Vecajos kapos. |
| Pīzelis Aivis |
|
Gleznotājs
Dzimis 1988. g.14. dec.Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā un mākslas skolā, 2009. g. pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļu. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles glezniecības nodaļā, 2013. g. ieguvis bakalaura grādu, 2015. g. - LMA maģistra grādu glezniecībā. Radošā darbība sākotnēji saistīta ar Latgales novadu- tās dabu, cilvēkiem. Izstādes rīkotas Preiļos, Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, Jēkabpilī, Ludzā un Rīgā. Kopš 2007. gada aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un rīko personālizstādes. |
| Pīzelis Ludvigs |
| |
Lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1888. g. 8. dec. Aizkalnes pagasta Garlišķos. Beidzis Jasmuižas tautskolu, 2. Pēterpils ģimnāziju un Kijevas praporščiku skolu. Bijis ilggadējs Jasmuižas pagasta valdes priekšsēdētājs, pagasta vecākais, Krājaizdevu sabiedrības un Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1921. g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju. |
| Placinskis Juris |
|
Pedagogs, publicists
Dzimis 1905. g. 30. janv. Preiļu pagasta Blūzmos. Mācījies Preiļu pagasta tautskolā (1912-1915), Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1918-1922), studējis Daugavpils skolotāju institūtā (1925-1930). Bijis skolotājs Daugavpils skolotāju institūtā (1930-1940), Daugavpils 1. un 9. pamatskolās. Strādājis poļu pamatskolā (1941-1942), bijis padomdevējs jaunatnei aroda izvēlē Darba pārvaldē (1942), korektors V.Lōča izdevniecībā Daugavpilī (1941-1944). Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā Vācijā un aktīvi darbojies latgaliešu preses un izdevniecību darbā.
Miris 1971. g. 12. jūn., apbedīts Vācijā. |
| Pleišs Alberts |
|
Publicists, skolotājs
Dzimis 1921. g. 9. febr. Gaigalavas pagasta Apšeniekos. Beidzis Aglonas ģimnāziju (1940), Luvenas universitātē studējis klasiskās valodas: grieķu un latīņu, Strasbūras universitātē studējis politiskās zinības. Ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Sanfrancisko Valsts universitātē - maģistra grādu franču un vācu literatūrā. Ilgus gadus ir bijis galvenais redaktors A. Jūrdža fonda izdotajā avīzē „Latgolas Bolss”.
Miris 1990. g.13. dec. Sanfrancisko. |
| Pličs Igors |
|
Fotomākslinieks, uzņēmējs
Dzimis 1954. g. 8. nov. Rīgā. Mācījies Vectilžas skolā (1969), 34. Rīgas PTS foto nodaļā (1970), Maskavas padomes vārdā nosauktā politehnikuma, foto tehnoloģijas nodaļā (1984), Foto meistarības fakultātē VEF kultūras un tehnikas pilī (1984). Kopš 1981. g. dzīvo un strādā Preiļos. SIA „FotoMaks” filiāles vadītājs (1995-2003), no 1997. g. SIA „Laura Plus”, „Fotocentrs” īpašnieks. Personālizstādes: 1979. g. Ludzā „Cilvēks un daba”, 1980. g. Latvijas tautsaimniecības izstāde Rīgā, 1984. un 1994. g. personālizstādes Preiļos, 1995. g. - Aglonas bazilikā „Aglona no putnu lidojuma”, 1997. g. izstādes Ludzā un Krāslavā, 1998. g. „Preiļu pilsētai 70” Preiļu mūzikas skolas zālē, 1999. g. - „Latgale fotogrāfijās” Jasmuižā un Kanādā, 2000. g. Preiļu rajona Galvenajā bibliotēkā, 2002. g. Ratiboržices pilī Čehijā, Latvijas fotogrāfijas muzejā Rīgā. 6 gadus organizējis fotoamatieru darbu konkursus „ Es mīlu savu foto”. Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs. Fotomākslinieks ir vairāk kā 15000 dažādu pastkaršu autors, viņa fotogrāfijas izmantotas daudzos bukletos, ceļvežos un prezentācijas izdevumos. Tapuši vairāki plakātkalendāri, atklātņu komplekti. Krāsainās fotogrāfijas izmantotas fundamentālajās A.Vējāna , P.Zeiles un A.Anspaka kultūrvēsturiskajās monogrāfijās ”Ai, māte Latgale”, „Latgales kultūras vēsture”, „Preiļu novads”, dzejas krājumā „Es dziedāšu par tevi…” 2008. g. iznācis I. Pliča Preiļu pilsētas 80 g. jubilejai veltīts fotoalbums „Acis redz, sirds deg…” 2013. g. maijā apbalvots ar V šķiras Atzinības krustu. Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators. Latgales fotogrāfu biedrība izdevusi divus apjomīgus fotoalbumus: Latgale fotogrāfijās (2013) un Latgalietis XXI gadsimtā (2017). Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmis latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022". |
| Plikše Ferdinands |
|
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lācplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1896. g. 5. aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nodaļu un Irkutskas praporščiku skolu. Dienējis 11. Dobeles kājinieku pulkā un 3. Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g. deportēts, 1942. g. 6. sept. miris Noriļlagā. |
| Plivda Artis |
|
Baltijas spēkavīru čempions
Dzimis 1985. g. 19. maijā Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā (1991-2000), Preiļu Valsts ģimnāzijā (2000-2003), studējis Latvijas Policijas akadēmijā (2003-2006) un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Strādājis Preiļu un Rīgas raj. Policijas pārvaldē. 2009. g. izcīnījis 3. vietu starptautiskajā spēkavīru čempionātā Zviedrijā. 2010. g. 4. vieta „Arnols Classic” sacensībās ASV, 6. vieta „Moscow Grand Prix 2010”. Latvijas spēkavīru 2010. g. čempionāta uzvarētājs. 2017. g. Betsafe Latvijas Spēkavīru čempionātā ieguvis spēcīgākā vīra titulu. |
| Plivda Jānis |
| |
Mākslinieks
Dzimis 1978. g. 26. dec. Preiļos. Mācījies Sutru sākumskolā, Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes mākslas koledžā. Ieguvis bakalaura grādu LMA Latgales filiāles Glezniecības nod. un mākslas maģistra grādu LMA Glezniecības nod. No 1998.g. aktīvi piedalās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārvalstīs, rīko personālizstādes ( Itālijā, Lietuvā, Līvānos, Preiļos, Krāslavā) |
| Plotnieks Imants |
|
Profesors, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu doktors
Dzimis 1929. g. 1. martā Viļānos. Mācījās Krāslavas un Preiļu vidusskolā, Rīgas Franču licejā. 1953. g. absolvējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti un trīs gadus strādājis par Izglītības ministrijas inspektoru. 1956. g. apstiprināts par Rīgas 2.vidusskolas direktoru. No 1966. g. līdz 1999. g. strādājis par pasniedzēju LVU. 1999. g. ieguvis emeritēto profesora grādu un sācis pasniegt Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas institūtā. Bijis vairāku žurnālu redakciju loceklis, ilggadējs Latvijas Psihologu biedrības priekšsēdētājs un pirmās promocijas un habilitācijas padomes psiholoģijā dibinātājs un vadītājs, vairāk kā 360 publikāciju autors.
Miris 2002. g. 6. apr. Rīgā. |
| Počs Konstantīns |
|
Fiziķis, fizikas doktors, kosmosa meteoroloģisko raķešu un instrumentu konstruktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
Dzimis 1912. g. 27. febr. Varakļānu pagasta Počos. Beidzis Aglonas ģimnāziju, tad studējis LU matemātikas un dabas zinātņu fakultātē (1940). Strādājis par skolotāju Rēzeknes Valsts komercskolā, ģimnāzijā un Tautas universitātē par ķīmijas pasniedzēju (1940-1944). 1944. g. iesaukts leģionā. 1945. g. nokļuvis Honzenes nometnē Vācijā. Tur nodibinājis latviešu ģimnāziju un bijis tās direktors. 1947. g. izceļojis uz Lielbritāniju. Izglītību turpinājis Gotingenas universitātē Vācijā, studējis Mančestras un Šērfildas universitātē Anglijā. Strādājis Mančestras Nacionālā ogļu pārv. centr. laboratorijā (1949-1956). Mančestrā nodibinājis organizācijas „Daugavas vanagi” nodaļu. 1956. g. izceļojis uz Kanādu. Toronto universitātē Kanādā studējis meteoroloģiju (1956-1958) un Teksasas universitātē El Paso – atmosfēras fiziku. Piedalījies Kanādas vadības atmosfēras ozona pētīšanas projektā (1956-1958). No 1958. g. dzīvojis ASV. Inženieris firmā „CBS Electronics” (1958-1961), Klevaira elektronikas firmā Voltemā, Masačūsetsā (1961-1962). No 1962. g. raķešu konstruktors, projekta koordinators un programmas vadītājs ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorija Bostonā. Vairāk nekā 40 zinātniski pētniecisku projektu un publikāciju autors.
Miris 1994. g. 4. maijā, apbedīts Keipkodas kapsētā. |
| Podskočija Jūlija |
|
Māksliniece
Dzimusi 1991. g. 3. sept. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā, Preiļu Mūzikas un Mākslas skolā. Darbojusies Bērnu Mākslinieciskās Fantāzijas akadēmijā. LU studējusi interjerdizainu, LMA – funkcionālo dizainu. |
|
Poplavska Elita
|
| |
Farmaceite. RSU vadošā pētniece. Docente
Dzimusi 1985. g. 18. sept. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Minesotas Universitātē. Rīgas Stradiņa universitātes docente, vadošā pētniece. Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja. 2012-2013 Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenta asistente, farmaceitiskās aprūpes darba grupas vadītāja. 2008-2012 zinātniskā un mācībspēku asistente Minesotas Universitātes Farmācijas koledžā. Pētniecības darbības virzieni; farmācijas rīcībpolitika, zāļu pieejamība un racionāla lietošana, farmācijas jomas mārketinga aktivitāšu ietekme. Health Action Europe valdes priekšsēdētāja un valdes locekle. 2013-2014 Pacientu Ombuds padomes locekle. 2006-2008 Latvijas farmācijas Studentu Asociācijas prezidente. 2015.g. saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda RSU studiju programmu modernizācijas mērķstipendiju.
|
|
Praņevskis Antons
|
| |
1949. gada masu deportāciju upuris
Dzimis 1931. g. 4. janv. Upmalas pagasta Divkles „Sietiņos”. Mācījies Vanagu septiņgadīgajā skolā. Pēc tam strādājis vecāku saimniecībā. 1949.g. 25. martā, kopā ar tēvu un māsu deportēts uz Tomskas apg. Piškinotroickas rajonu. Mācījies mehanizācijas skolā Asino pilsētā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma,1955. g., devies uz Siguldu, kur gadu strādājis meliorācijas stacijā, bet drīz atgriezies Vārkavas novada Šķilteros. Ilgus gadus strādājis kolhoza būvbrigādē un lopkopības nozarē. Sešās biezās kladēs un dienasgrāmatā līdz pat mūža beigām (2016. gada 3. martam) pierakstījis savas atmiņas par pārdzīvoto gan Latvijā, gan Sibīrijā, sarakstījis vairāk kā 300 dzejoļus, no kuriem daudzi ir veltīti mazbērniem, dzimtajai Vanagu skolai, skaistajiem Dubnas krastiem. 2012. g. piedalījies apgāda „Jumava” organizētajā manuskriptu konkursā „Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados”. Vērtēšanai iesniedzis biogrāfiskos memuārus „Mani bērnības un Sibīrijas gadi”. 2022.g. šis atmiņu stāsts pārtapis grāmatā, kas klajā nācis ar nosaukumu „Iekliedzās dzērve tālajās Sibīrijas debesīs.”
Miris 2016.g. Apbedīts Vanagu vecajā kapsētā.
|
| Priedītis Kārlis |
|
Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1938. g. 17. jūn. Madonas rajona Lazdonas pagasta Birzniekos. Mācījies Cesvaines vidusskolā, Rīgas 3. medicīnas skolā. Beidzis LVU (1963). Pirmā darbavieta Ainažu vidusskola. Pēc tam strādājis vairākās Rīgas vidusskolās, Latvijas Radio, dažādos nozaru laikrakstos. 1980.-1988. g. bijis Preiļu rajona laikraksta „Ļeņina Karogs” korespondents, nodaļas vadītājs, atbildīgais sekretārs. Rakstījis dzeju, dziesmu tekstus un aprakstus, daudz tulkojis.1973. g. igauņu valodā iznācis tēlojumu cikls „Bērnības varavīksnes”. Pēc nāves, 1998. g. – klajā nācis dzejas un tēlojumu krājums „Ledus rozes”.
Miris 1988. g. 27. sept. Preiļos, apbedīts Katlakalna kapos. |
| Prikulis Alberts |
|
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g. 4. febr. Riebiņu pagasta Sprindžos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā (1948-1959). Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1959.-1964.) ķīmijas fakultātē, (1965.-1969.) RPI aspirantūrā. Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi :
1972. g. Ķīmijas zinātņu kandidāts. 1974. g. Docents. 1992. g. Ķīmijas doktors.
1959.-1960. Rīgas penicilīna rūpnīcas aparātstrādnieks.1960.-1964. Rīgas Politehniskā institūta laborants.1965.- 1969.g. Rīgas Politehniskā institūta pasniedzējs. 1969. g.- Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas inženieris.1969.- 1992. g. Latvijas Universitātes vecākais pasniedzējs, docents. 1989. – 1992. g. Izglītības un zinātnes ministrijas nodaļas vadītājs, ministra padomnieks. 1992. – 2007. g.. Akadēmisko programmu aģentūras (sākotnēji “Tempus birojs”), direktors. Zinātniskā darbība: 1961.- 1969. g. Rīgas politehniskajā institūtā veikti pētījumi organiskajā ķīmijā. 1969.- 1989. Latvijas Valsts universitātē pētījumi bioorganiskajā ķīmijā par monoamīnoksidāzes inhibitoru sintēzi un izpēti.
1986. – 1988. g. Latvijas Valsts universitātē pētījumi par datoru izmantošanu ķīmijas mācīšanā. 1988. – 1992.g. Didaktiski pētījumi ķīmijas priekšmeta satura jomā.
1964. – 1992. g. vairāk kā 40 publikācijas un 4 izgudrojumi ķīmijas nozarē. Ap 20 publikāciju pedagoģijas jomā, t.sk. mācību grāmata organiskajā ķīmijā, datorprogrammas ķīmijas mācīšanai, programmas organiskās ķīmijas mācīšanai neķīmiķiem.
Akadēmisko programmu aģentūras (APA) direktors. |
| Prīkuļs Pōvuls |
|
Rakstnieks, dzejnieks
Dzimis 1910. g. 29. jūn. Pēterburgā. Pēc tēva nāves (1912) māte ar bērniem atgriezusies tēva dzimtajā ciemā – Rušonas pagasta Sedežos. Beidzis Kategrades pamatskolu un pēc tam daudz mācījies pašmācības ceļā, jo materiālie apstākļi nedeva iespēju tālāk izglītoties skolās. Kopš 1933. g. latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis dzejoļus, balādes un stāstus. Daļa stāstu izdoti krājumā „Nūsamaļdejušī” (1943).
Miris 1966. g. 15. jūn., apbedīts Ondzuļu kapos. |
| Priževoits Ēvalds |
|
Gleznotājs
Dzimis 1937. g. 5.aug. Daugavpilī. Mācījies Somersetas pamatskolā. 1944. g. kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, vēlāk – uz ASV. Vairāk nekā 150 gleznu autors. 1972. g. martā notikusi Ē. Priževoita gleznu izstāde Indianapolē, bet oktobrī - Minneapolē.
Miris 1972. g. 26. okt. ASV, Indianopolē. |
| Priževoits Pēteris |
|
Pedagogs, matemātikas maģistrs, publicists
Dzimis 1907. g. 3. jūl. Galēnu pagasta Briškās. Mācījies Rēzeknes pamatskolā un Rēzeknes vidusskolā (1923-1927). Beidzis LU (1935) ar matemātikas maģistra grādu. Bijis Aglonas ģimnāzijas skolotājs (1935-1941) un direktors (1941-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju, 1949. g. – uz ASV.
Miris 1968. g. 1. jūl. Indianopolē. |
| Pudāne Māra |
| |
RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras lektore, doktorante, zinātniskā asistente
Dzimusi 1990. g. 22. jūl. Riebiņos. 2008. g. absolvējusi Riebiņu vidusskolu, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi inženierzinātņu maģistra grādu datorsistēmās. Mākslīgā intelekta speciāliste un zinātniskā pētniece Rīgas Tehniskajā universitātē. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta zinātniskā asistente. Konkursā «RESEARCHSLAM 2018» guvusi atzinību par imitācijas modeli, kurš spētu prognozēt emociju izplatības scenārijus dažādās cilvēku struktūrās. Saņēmusi «RTU Gada jaunā mācībspēka balvu 2023». |
| Pudāns Jāzeps |
|
Prāvests
Dzimis 1903. g. 6. jūn. Daugavpils apriņķa Kalupē, Logocku sādžā. Mācījies sv. Katrīnas katoļu ģimnāzijā Pēterburgā un Aglonas Garīgajā seminārā. Studējis Francijā - Strasbūras Universitātes Teoloģijas fakultātē.1926. g. 5. sept. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē iesvētīts par priesteri. Bijis Daugavpils Sv. Pētera draudzes vikārs un skolu kapelāns, Aglonas ģimnāzijas kapelāns (1929-1933). 1937.g. uzņemts Jezuītu ordenī. 1939.-1941.g. bijis Ilūkstes draudzes prāvests un ticības mācības skolotājs Ilūkstes Valsts humanitārajā ģimnāzijā. 1941. g. 14. jūn. arestēts, nosūtīts uz Vjatlaga nāves nometni.
Miris 1942. g. 15. jūn. Vjatlaga nāves nometnē Jagodnija ciematā, apraksts Jagodnija ciemata masu kapos. |
| Pudulis Donāts |
|
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 21. dec. Vārkavas pagastā. Mācījies Daugavpils pilsētas skolā. Dienējis: 17.Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916. g. Francijā piedalījies kaujās pie Verdenas cietokšņa. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Dienējis Liepājas karaostas komandantūrā, pēc tam Armijas štāba Ārējās izlūkošanas nodaļā. Atvaļināts 1921. g. Bijis Rudzātu pagasta robežpolicijas vecākais kārtībnieks, pēc tam Rīgas Centrālcietuma jaunākais uzraugs. 1941. g. deportēts uz Soļikamsku.
Miris 1945. g. 26.febr. |
| Pudulis Pēteris |
|
Vēsturnieks, pedagogs, vēstures maģistrs
Dzimis 1906. g. 29. dec. Preiļu pagasta Grāvānos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1921-1926). Beidzis LU ar vēstures maģistra grādu (1939). Bijis skolotājs Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, vēlāk – Daugavpils skolotāju institūtā. 1944. g. emigrējis uz Zviedriju, kur beidzis Stokholmas universitāti (1953). Zviedrijā strādājis par skolotāju un augstāko ierēdni vairākās zinātniskajās bibliotēkās. Sarakstījis daudz zinātnisku darbu. Sakrājis milzīgu daudzumu materiālu par Latgales latviešu tautas vēsturi.
Miris 1993. g. 20. febr. Beličē. |
| Pudžs Jānis |
|
Prāvests
Dzimis 1904. g. 19. maijā (citviet 6. maijā) Jasmuižas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas Garīgajā seminārā (1931-1936). Par priesteri iesvētīts 1936. g. 9. aug. Izvaltas baznīcā. Primicijas dievkalpojums 1936. g. 23. aug. Jasmuižas draudzē. Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1936-1937), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1937-1947), Izvaltas un Borovkas draudžu prāvests (1947-1956), Aulejas un Okras draudžu prāvests (1956-1973).
Miris 1973. g. 2. maijā (citviet 27. aprīlī). Apbedīts Aulejas kapsētā. |
| Pujats Jāzeps |
|
Prāvests
Dzimis 1928. g. 17. febr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Sološnieku sākumskolā, studējis Garīgajā seminārā (1953-1956). Par priesteri iesvētīts 1956. g. 30. sept. Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primicijas dievkalpojums 1956. g. 15. okt. Nautrēnu draudzes baznīcā. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs (1956-1962), Rīgas Sv. Antona un Pēternieku draudžu prāvests (1962-1964), Brunavas un Budbergas draudžu prāvests (1964-1980), Rudzātu un Vanagu draudžu prāvests (1980-1991), Vidsmuižas, Pieniņu un Smelteru draudžu prāvests (1991-2004).
Miris 2004. g. 16. nov., apbedīts Vidsmuižas baznīcas dārzā. |
| Pujats Onufrijs |
|
Prāvests
Dzimis 1933. g. 28. apr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1959. g. 10. maijā. Primicijas dievkalpojums - 1959. g. 24. maijā Nautrēnu draudzes baznīcā. Bijis vikārsVarakļānu (1959-1960) un Viļakas draudzēs(1960-1962), Andrupienes draudzes prāvests (1962-1975), no 1971. g. apkalpojis Pušas draudzi. No 1975. g. Vārkavas draudzes prāvests, no 1980. g. apkalpo Znotiņu draudzi, bet no 1986. g.- arī Jasmužas draudzi.
Miris 2021.g. 2.nov. |
| Punculis Antons |
|
Garīdznieks, literāts un mākslas vērtību krājējs
Dzimis 1875. g. 2. maijā Galēnu pagasta Puncuļos. Mācījies Galēnu tautskolā (1913) un Viļņas Garīgajā seminārā (1901). Bijis prāvests Viļņā (1901-1913) un Galēnos (1913-1919). Sarakstījis lūgšanu un dziesmu grāmatas „Zalta altareits”, „Ceļš uz Dabasim” un „Vysod ar Dīvu”.
Miris 1919. g. 16. dec. Galēnos, apbedīts Galēnu vecajos kapos. |
| Pundurs Pēteris |
|
Fiziķis, fizikas doktors, profesors
Dzimis 1935. g. 12. febr. Saunas pagasta Gribinānos. Mācījies Priekuļu pamatskolā (1949) un Preiļu 1.vidusskolā (1953). Studējis LU (1953-1958). Inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LZA (1958-1960), inženieris, vadošais inženieris, laboratorijas vadītājs r/a „Alfa” Rīgas Mikroaparātu institūtā (1960-1975), docents LVU (1975-1987), nod. priekšnieks Latvijas PSR Augstākās izglītības ministrijā (1987-1991), direktors Izglītojošās atestācijas institūtā (1991-1992), kopš 1993. g. – profesors, Zinātniskās daļas vadītājs LU, kopš 1993. g. – direktors firmā „Lated”. Vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju un 2 grāmatu autors.
Miris 2011. g. 27. okt. |
| Purmalietis Iļja |
|
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1895. g. 5. okt. Sīļukalna pagasta Kapeniekos ( agrāk Stirnienes pagasts). Atvaļināts 1921. g. 21. febr.. Saimniekojis tēva mājās Kapeniekos. Par viņa tālāko likteni ziņu nav. |
| Putāns Jānis |
| |
Priesteris
Dzimis 1867. g. 20. jūn. Kapiņu pagasta Putānos. Mācījies Kapiņu pagasta un sv. Katrīnas baznīcas skolā (1881-1887), studējis Žitomiras Katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1892 .g. Pirmā darba vieta bijusi Mukarevas draudzē Podlesnas apkārtnē. Pēc tam pārcelts uz Samhorodokas draudzi Kijevas guberņā, tad uz Ļubaras draudzi Volīnijas guberņā. Bijis izglītības lietu kurators. Nodibinājis Kristīgās demokrātijas partiju un bija tās līderis. 1896. g. uzņēmies Žitomiras bīskapa katedrāles prāvesta pienākumus. 1898. g. sācis kalpot Narodišču draudzē. Dibinājis vairākas jaunas skolas un organizējis draudzes. 1918. g. 5. apr. atgriezies Latvijā. Kalpojis Kombuļu , Strūžānu, Brodaižu draudzēs.
Miris 1943. g. |
| Putniņš Imants |
|
Satiksmes ceļu inženieris, LPSR Valsts prēmijas laureāts
Dzimis 1930. g. 1. martā Preiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1938-1944) un Kuldīgas 1.vidusskolā (1945-1950). Studējis LU (1950-1955). Projektēšanas institūta „Ceļuprojekts” projektētājs (kopš 1960). Projektējis daudzus autoceļus Latvijā. Par modernu maģistrālo autoceļu tīkla projektēšanu un izbūvi Rīgas pieejās apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju (1980). |
| Puzo Andris |
|
Pedagogs, politiskais darbinieks, baņķieris
Dzimis 1954. g. 1. nov. Jēkabpils raj. Aknīstes pag. Mācījies Aglonas internātskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, augstākā menedžmenta kursos Londonā. Bijis Aglonas internātskolas un Aglonas ģimnāzijas direktors. Piedalījies LTF nodaļas dibināšanā Preiļu raj. Vēlāk kļuvis šīs nodaļas vadītājs. LR Augstākajā Padomē bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis. Strādājis lielākajās Latvijas bankās. 2001. g. ievēlēts par A/S „Preses nams” prezidentu. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
