2022

P O T C P S Sv
     0102
03040506070809
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      

Ziņas
Apmeklētāji
Šodien: 580

Kopējais skaits: 739159

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Radionovs Feofans
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1892. g. 11. martā Līvānu pagastā. 1915.-1918. g. dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. jūnijā. Par kauju nopelniem pie Dignājas un Bauskas, paaugstināts par kaprāli. Atvaļināts 1921. g. Dzīvojis Ungurmuižā, vēlākā Medņu pagasta Jaunzundānos, pēc tam – piešķirtajā jaunsaimniecībā Dvietes pagastā.
Miris 1972. g. Aizkrauklē. 
Radziņa Klāra
Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja direktore
Dzimusi 1942. g.23. aug. Aglonā. Beigusi LVU Vēstures un filozofijas fakultāti (1965). Zinātniskā līdzstrādniece Partijas vēstures institūtā (1965-1969), zinātniskā līdzstrādniece V.I. Ļeņina Memoriālajā muzejā (1969-1970), galvenā fondu glabātāja, direktora vietniece zinātniskajā darbā (1970-1987), kopš 1987. g. – direktore Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Latvijas Muzeju asociācijas valdes un padomes locekle, Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas locekle. 2001. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2002. g. – par ieguldījumu Rīgas vēstures, Latvijas kultūras popularizēšanā un Rīgas tēla veidošanā piešķirta Rīgas Balva.
Mirusi 2021.g. 31. martā. 
Radziņa Olga
Literāte
Dzimusi 1936. g. Rušonas pagasta „Kužmos”.  Mācījusies Jaunpiebalgas vidusskolā. Strādājusi Jaunpiebalgas  bērnu bibliotēkā, Palsmanes 2. bibliotēkā, Cēsu autoremonta rūpnīcas kadru daļā. 33 gadus dziedājusi Cēsu tautas korī  „Vidzeme” un piedalījusies 9 Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.  Raksta stāstus, tēlojumus un miniatūras.     
Raģelis Vladislavs
Ērģelnieks
Dzimis 1927. g. 8. apr. Līksnas pagastā. Mācījies Līksnas pamatskolā, Bebrenes Lauksaimniecības skolā. Ērģeļu spēles pamatus apguvis Līksnas katoļu baznīcā. Kā ērģelnieks strādājis Nīcgales, Barkavas, Vārkavas un Varakļānu draudzēs.
Miris 1973. gadā. Apbedīts Varakļānu kapos.
Rancāns Antons (pseidonīms Onte Leičujōņs)
Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1933. g. 19. aug. Rogovkā. Beidzis Nautrēnu vidusskolu un LU Žurnālistikas fakultāti. Strādājis par uzskaitvedi, kinomehāniķi, rajona patērētāju biedrību savienības instruktoru. Kā žurnālists strādājis Kārsavā, Ludzā, Preiļos. Latgales lauku kultūras kompleksa „Jōsmuiža” izdevniecība viņa vadībā izdevusi vairāk nekā desmit grāmatas, bet kopš 1995. g. – Latgales novada laikrakstu „Zemturis”. Dzejoļus  publicējis vairāku rajonu laikrakstu slejās, Preiļu novada dzejnieku kopas krājumā „Avota ūdens malks”. Kopš 1976. g. darbojies Preiļos, gan kā žurnālists, gan IU „A. Rancāna izdevniecība”, Latgales Lauku Kultūras centra izdevniecībā. Bijis Latgaliešu kultūras biedrības laikraksta „Gaismas Taka” redaktors. Apbalvojumos saņēmis medaļu par Latvijas Bruņoto spēku attīstīšanu, fonda „Lāčplēsis” un LR Zemessardzes 35. bataljona Goda zīmes.
Miris 2009. g. 5. aug. Apbedīts Preiļu kapos.
Rancāns Jāzeps
Katoļu bīskaps, sabiedrisks darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g.25. okt. Nautrēnu pag. Mācījies Zaļmuižas pagastskolā, Ludzas apriņķa skolā, Kronštates ģimnāzijā, Pēterburgas Romas katoļu garīgajā akadēmijā.1918. g. nodibinājis un vadījis katoļu garīgo semināru Aglonā. Bijis Saeimas deputāts (1922.-1934.g.), 2.,3. un 4. Saeimas vicepriekšsēdētājs.1944. g. deportēts uz Vāciju. 1928. g. apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 2. dec. Granreipsidā, ASV. 1995. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.
Rancāns Nikodems
Katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts
Dzimis 1870. g. 13. sept. Nautrēnu pag. Mācījies Ludzas pilsētas skolā, Pleskavas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Pēterburgas Katoļu garīgajā akadēmijā. Strādājis par priesteri Preiļos, nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju un Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, bijis to direktors. Rēzeknes skolotāju institūta direktors. 1926. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933. g. 21. jūl. Rēzeknē.
Rasnače Ģertrūde
Arhitekte
Dzimusi 1951. g. 18. nov. Vārkavas novada Rožkalnos. Mācījusies Kalupes un Daugavpils 1.vidusskolā, studējusi RTU Arhitektūras fakultātē. Latvijas Arhitektu savienības biedrs. Daugavpils Būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte, Pilsētbūvniecības komisijas locekle. Veic Latgales arhitektūras un celtniecības vēstures izpēti, lasa lekcijas DPU. Latgales Pētniecības institūta valdes locekle. Bijusi Daugavpils Latviešu biedrības Latgaļu saimes vadītāja.
 
Ratnieks Pēteris
  Policijas darbinieks
Dzimis 1902. g. 22. okt. Rēzeknes apr. Rāznas pag. Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu un mācījies vakara vidusskolas kursos Daugavpilī.1927. g. iecelts par dzelzceļu policijas robežkontrolieri Indrā. Bijis Daugavpils apriņķa policijas 6.iecirkņa priekšnieks Aglonā. 1937.g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Raudive Antoņina
Pedagoģe
Dzimusi 1913. g. 7. aug. Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Subinaitu ciemā. Beigusi Rēzeknes komercskolu (1933), kursus Bulduru Dārzkopības skolā un mājsaimniecības kursus Rīgas Valsts paraugskolā. Strādājusi Rudzātu pamatskolā (1935-1938). Pasniegusi praktiskās mācības, veikusi kancelejas darbus, bijusi mazpulka vadītāja palīdze (1935-1938), darbojusies Rudzātu aizsargu nodaļas aizsardžu pulciņā.
Mirusi 2014. g. 15.sept. 

 

Rečs Jānis
  Rakstnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1907. g. 1. martā Rušonas pagasta Najautos. Beidzis Aglonas ģimnāziju. Pēc tam strādājis Latvijas radiofonā par Latgales ziņu informatoru, no 1934. g. – Rēzeknes pilsētas valdē, bet kopš 1939. g. bijis darbvedis Darba centrāles Rēzeknes nodaļā. Darbojies Latgales Tautas universitātes padomē, Latvijas katoļu jaunatnes biedrībā. Latgaliešu presē publicējis dzejoļus, stāstus un rakstus par kultūras un sabiedrisko dzīvi.
Miris 1940. g.4. febr. Rēzeknē. 
Reitere Elīna
Kinozinātniece, kino kritiķe
Dzimusi 1977. g. 6. okt. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā (1985-1995), Minsteres ģimnāzijā Vācijā (1995-1998), Latvijas Kultūras akadēmijā (1998-2002), Johana Gūtenberga universitātē Maincā Vācijā (2002-2006). Strādājusi kinoforumā Arsenāls (2000), bijusi festivāla Lielais Kristaps (2001, 2007) žūrijas komisijas locekle, Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, Starptautiskajā Kino centrā,  kopš 2006. g. – Rīgas Kinomuzeja direktore. Publicējusi rakstus par kino dažādos izdevumos. 2007. g. saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu kategorijā „Daudzsološs muzeja darbinieka pieteikums”.
Rekšņa Antons
Ekonomikas zinātņu doktors, profesors, lopkopības un veterinārijas institūta „Sigra” vadošais pētnieks
Dzimis 1922. g. 23 .martā Daugavpils rajonā. Mācījies Aglonas internātskolā, studējis LVU vēstures un filozofijas fakultātē, Augstākā partijas darbinieku skolā (1957), LZA, aspirantūrā (1965). 1945.-1950.g. – lauku jaunatnes nodaļas vadītājs, instruktors ĻKJS CK, 1950.-1960.g. – nodaļas vadītājs, instruktors Aizputes KP CK, Izpildkomitejas priekšsēdētāja 1.vietnieks, kopš 1960. g. vadošais pētnieks Lopkopības un veterinārijas institūtā „Sigra”. Publikācijas: 210 darbi, t.sk. 1 monogrāfija, 5 brošūras, līdzautors 4 monogrāfijām un 4 brošūrām.
Miris 2017. g. janvārī. 
Reķēna Antoņina
Valodniece, habilitētā filoloģijas doktore, profesore
Dzimusi 1928. g. 13.aug. Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Baložkalnā. Mācījusies Āmuļu pamatskolā (1936-1943), Daugavpils 1.ģimnāzijā (1943.-1944.) un Preiļu 1.vidusskolā (1944.-1948). Studējusi Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1948.-1952). Bijusi psiholoģijas lektore Cēsu skolotāju institūtā (1952.-1953). Kopš 1953. g.- Liepājas Pedagoģiskās augstskolas docente, kopš 1993. g. – profesore. 1997. g. par mūža ieguldījumu piešķirts valsts emitētās zinātnieces nosaukums. Titula „Gada liepājniece” laureāte. 50 zinātnisku publikāciju un Kalupes izloksnes vārdnīcas (2 sēj.) autore.
Mirusi 1998. g. 25. febr.
Reņķis Ilmārs
Uzņēmējs, ķīmiķis
Dzimis 1938. g. 16.apr. Preiļos.
Bēgļu gaitās ģimene devusies uz Vāciju, bet 1950. g. izceļojusi uz ASV. Skolas gaitas uzsācis Vācijā, pēc tam studējis Pensilvānijas universitātē. Nodibinājis savu ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu „The Thermoclad Company”, bijis tās galvenais akcionārs un prezidents. Uzņēmums bijis vadošais savā nozarē un aizņēmis apmēram 80% no plastmasas pulvera tehnoloģiju tirgus. Biogrāfiskie dati ir apkopoti „Who’s Who in the East”, „Who’s Who in Finance and Industry” un „Wh’s Who in the World”. Bijis ALA zelta mūža biedrs, NSDG loceklis, 1989. g. ALA nacionālās stratēģijas grupas laureāts. „Themoclad” firmas vārdā nodibinājis balvu fondu par izcilu darbību dabas aizsardzības jomā Latvijā.
Miris 2010.g. 31. martā.
Reņķis Jāzeps
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1899. g. 22. dec. Rikavā. Mācījies Viļānu pamatskolā, Rēzeknes pilsētas skolā. Riebiņu pamatskolā mācījis matemātiku, zīmēšanu, dziedāšanu (1930.-1940.). Bijis Riebiņu pamatskolas pārzinis, Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas komandieris un 17. Rēzeknes aizsargu pulka 6. rotas komandieris. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz ASV.
Miris 1991. g. 21. maijā, apbedīts ASV.
Repša Jānis
Kuģu būves inženieris
Dzimis 1929. g. 24. jūn. Aglonā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1951). Strādājis Rīgas kuģu remonta rūpnīcā par inženieri konstruktoru, tehnologu (1951-1956), kuģu būvētāju (1956-1968), vecāko kuģu būvētāju, būvdarbu vadītāju, kuģu grupas vecāko inženieri būvētāju (1968-1993). Izstrādājis ledlauža tipa automobiļu un pasažieru prāmja rūpniecisko paraugu (1975) un ledus laušanas un attīrīšanas palīgierīci (1984). Vadījis vairāk nekā 150 velkoņu, ledlauža tipa prāmju, kravas motorkuģu būvi, tai skaitā arī pirmā ledlauža tipa prāmja Tehumardi būvi Rīgas kuģu remonta rūpnīcā (1973).
Repša Lauris
 
    

Ārsts traumatologs, ortopēds
Dzimis 1984.g.10. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Absolvējis Rīgas Stradiņa Universitāti.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs ortopēds. Specializācija: kaulu un mīksto audu audzēju un saslimšanu ārstēšana., endoprotezēšana, infekciju ārstēšana. Rīgas Stradiņa Universitātes Ortopēdijas katedras docētājs. Eiropas Muskuloskeletālās Onkoloģijas Biedrības (EMSOS) biedrs. Ieguvis prestižās EMSOS un Ojāra Veides stipendijas, pateicoties kurām, apguvis onkoloģisko un ortopēdisko slimību ārstēšanu vadošajās Eiropas klīnikās- Birmingemā, Lielbritānija (Karaliskā Ortopēdiskā Klīnika), Berlīnē, Vācija (Charite), Grācā, Austrija (Grācas Medicīnas Universitātes klīnika). Specializējies kursos Itālija, Vācijā, Francijā, Grieķijā, Nīderlandē, Zviedrijā u.c. Ik gadus papildina zināšanas starptautiskās konferencēs, kursos un semināros.
Ribulis Francis
 

Sevišķu uzdevumu ierēdnis
Dzimis 1898. g. 28. nov. Saunas pagasta Jašorē. Mācījies Preiļu pagasta un Preiļu pilsētas skolā. 1916. – 1918. g. studējis Pēterpils Romas katoļu garīgajā seminārā, kuru nepabeidz. Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību.
Bijis Daugavpils apriņķa valdes darbvedis, Kalupes pamatskolas skolotājs, strādājis Valsts statistikas pārvaldes lauksaimniecības nodaļā, kā jaunākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Iekšlietu ministrijas Latgales lietu darbvedībā, vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Valsts civildienestā, Finanšu misistrijas vecākais grāmatvedis un revidents, rūpnīcas VEF komercdirektors, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras zvērināts revidents.
Miris 1996. g. 18. febr. Apbedīts Sarkandaugavas kapos.

 

Rimovičs Antons
Garīdznieks, koktēlnieks
Dzimis 1865. g. 9. nov. Lietuvā, Šauļu apriņķa Šakinā. Pirmo izglītību ieguvis Šauļos, pēc tam mācījies Svētās Katrīnas ģimnāzijā Pēterpilī un Pēterpils Garīgajā seminārā. Pirmā darba vieta bijusi Melnajā Dugstigalā, pēc tam divus gadus kalpojis par palīgmācītāju Līvānos. Tad atkal atgriezies Melnajā Dukstigalā. 1897. g. iecelts par prāvestu Balvu draudzē.Vēlāk kalpojis Andrupenes, Rudzātu, Sventes un  Rubeņu draudzēs. Līdztekus draudžu garīgai aprūpei cītīgi nodevies koktēlniecībai. Viņa reliģiskā  rakstura skulptūras un kokgriezumi glabājas daudzās Latgales katoļu baznīcās. Daļa no tām nonākušas Latvijas muzejos vai citās kultūras vērtību krātuvēs, tai skaitā arī Šauļu muzejā.
Miris 1933. g. 1. jūl., apbedīts Rubeņu baznīcas dārzā.
Rinkins Eduards
Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs
1928. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Rinkins Konrāds

Lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1890.g. Vārkavas pagasta valdes darbinieks. Valsts statistikas pārvaldes Vārkavas pag. brīvprātīgais korespondents.
1935. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1941.g. 14. jūn. arestētsun deportēts uz Vjatlagu Kirovas apgabalā.
Miris pirms sprieduma pasludināšanas 1941.g. 14. dec.

Ritenbergs Džems
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. g.  21. febr. Preiļos. 1. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. 1919. g. 1. febr. brīvprātīgi iestājies landesvērā Liepājā,  piedalījies Kurzemes atbrīvošanā un kaujās Latgalē. Atvaļināts 1920. g. 29. okt.  Dīsburgā studējis kalnu inženierzinātnes. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Rivčs Antons
Keramiķis
Dzimis 1900. g. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Leiņakalnā. Pie Izidora Vilcāna guvis pirmās amata iemaņas. Nopietni keramikai pievērsies kopš 1925. g., strādājot kopā ar brāli Polikarpu. Darbi atrodas lielākajos Latvijas muzejos, Pēterburgā un keramikas muzejā Sevrā.
Miris 1962. g.
Rivčs Polikarps
Keramiķis
Dzimis 1898. g. 25. martā Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Leiņakalnā. Amatu apguvis pie sava tēva. Patstāvīgi ar keramiku nodarbojies kopš 1912. g. Strādājis kopā ar brāli. MS biedrs (1962). No 1936. g. piedalījies izstādēs. Darbi eksponēti Latvijā un ārzemēs: Parīzē (1937.), Berlīnē (1938.), Ļeņingradā (1956., 1958.), Ņujorkā, Meksikā, Kubā.1959. g.- personālizstāde Liepājā (kopā ar brāli Antonu). 1937. g. 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā ieguvis bronzas medaļu, 1937. g. Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē – sudraba medaļu, 1940. g. Latgales mākslas izstādē Daugavpilī – zelta medaļu. Darbi atrodas lielākajos Latvijas muzejos, Pēterburgā un keramikas muzejā Sevrā.
Miris 1967. g. 12 .maijā.
Rībenieks Roberts
 

Medicīnas zinātņu doktors
Dzimis 1952. g. Līvānos. VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”  44. nodaļas vadītājs, ķirurgs. Latvijas un Starptautiskās Ķirurgu asociācijas biedrs.

                             

Robežnieks Osvalds
  Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nodaļas aizsargs
1929. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Rokjāns Broņislavs
Inženieris mežkopis
Dzimis 1926. g. 8. sept. Daugavpils apriņķa Jasmuižas pagastā. Mācījies Višķu pamatskolā, Daugavpils 1. ģimnāzijā. Beidzis LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1952) un aspirantūru (1956). DPI Lauksaimniecības pamatu katedras vadītājs un Dabaszinātņu fakultātes dekāns (1959-1965). Latvijas Dabaszinātņu biedrības Daugavpils pilsētas nodaļas vadītājs (1959-1965). Strādājis LLU no 1956. līdz 2003.g.: lauksaimniecības zinātņu kandidāts (1958), docents (1961), Dr.silv. (1992), docents emeritus (1994). 10 publikāciju autors. Pētījis baltalkšņu ieaudzēšanu oligotrofos apstākļos, barības vielu apriti egļu vērī un grīnī. Apbalvots ar vairākiem republikas un Daugavpils pilsētas Goda rakstiem.
Miris 2008. g. 29. jūn., apbedīts Baložu kapsētā Jelgavā.
Romaņenko Nikolajs
Sporta treneris
Dzimis 1952 .g. 1.janv. Baltkrievijā. Mācījies Novopolockas 2.vidusskolā. Studējis Baltkrievijas Fiziskās kultūras institūtā. Sporta pedagoģijas maģistrs. Bijis Līvānu stikla rūpnīcas sporta metodiķis un basketbola treneris, Preiļu rajona ISS treneris, Daugavpils basketbola kluba treneris, sieviešu basketbola komandas „DU” un BJSS galvenais treneris.
Romanovskis Broņislavs
Vēsturnieks, literatūras zinātnieks, publicists, bibliofils
Dzimis 1911. g. 3. martā Saunas pagasta Gribustos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1928.-1933). LU studējis vēsturi un pedagoģiju. Līdztekus mācībām strādājis par bibliotekāru Latvijas Valsts un J.Misiņa bibliotēkās. Publicējies latgaliešu presē. Vācis un krājis grāmatas, laikrakstus un rokrakstus par Latgali. Iesaukts Latviešu leģionā. 19.divīzijas sastāvā piedalījies Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanā (1944 -1945). 1945. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam - uz Jaunzēlandi, dzīvojis Velingtonā. Sarakstījis grāmatu „Tautas gara liecinieki” (1954).
Miris 1998. g. 25. jūn. Jaunzēlandē.
Romanovskis Salimons
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1894. g. 28. nov. Saunas pagasta Gribustos.  Beidzis Preiļu 6 klasīgo pamatskolu. Bijis Preiļu pagasta padomes un valdes loceklis (1928.-1930.), valdes priekšsēdētājs (1930.-1934.), Preiļu pilsētas galva (1934.-1940.), Romas katoļu jaunatnes biedrības Preiļu nodaļas priekšsēdētājs. Atlaists no ieņemamā amata 1940. g. 6.jūl. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.
Romanovskis Voldemārs
Žurnālists, publicists, dzejnieks un tulkotājs
Dzimis 1949. g. 15. maijā Saunas pagasta Utinānos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā (1956.-1964.) un Preiļu vakara vidusskolā (1964.-1967.). Studējis žurnālistiku M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1969.-1974.) Strādājis Preiļos (1975.-1995.) – bijis Kultūras nodaļas inspektors, rajona laikraksta „Ļeņina Karogs”  un Latgales televīzijas korespondents. Paralēli tam dažus gadus strādājis par vācu valodas skolotāju Salas pamatskolā. Rakstījis dzeju, daudz tulkojis.
Miris 1995. g. 16. aug. Preiļos, apbedīts Preiļu kapos.
Romāne Mārīte (īst. v. Marija Romāne)
Žurnāliste, literāte
Dzimusi 1932. g. 15. maijā Rožkalnu pagasta Romānos. Mācījusies Neicenieku un Vanagu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1947.-1951). Studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1951.-1955). Skolotāja Rīgas 53.vidusskolā (1955.-1965), Radio Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja (1965.-1980), izdevniecības „Liesma” Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja (1980-1985). LPSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas Izdevniecību daļas vadītāja (1985.-1988). Rakstījusi stāstus, raidlugas un aprakstus. 1984. g. iznācis dokumentālu miniatūru ktājums „Desmitvīru spēks”. 
Rubīne Helēna
Farmakognoste, farmācijas doktore, D.H. Grindeļa prēmijas laureāte
Dzimusi 1924. g. 30. nov. Rušonas pagasta Kalna Rubeņos. Mācījusies Aizkalnes pagasta Kastīres, vēlākajā Kļaviņu pamatskolā (1933.-1937), Naudaskalna pamatskolā, Preiļu pagasta Priekuļu pamatskolā (1938.-1939.) un Jaunaglonas ģimnāzijā (1939.-1944.). Studējusi LU (1946.-1950.) un Rīgas Medicīnas institūtā (1950.-1951). Strādājusi par skolotāju Kļaviņu pamatskolā (1944.-1946), provizori un farmācijas inspektori Galvenajā aptieku pārvaldē Rīgā (1951.-1952). Rīgas Medicīnas institūtā Farmācijas fakultātes farmakoloģijas katedras asistente, vēlāk vecākā pasniedzēja (1952.-1985). Pētījusi ārstniecības augu fotoķīmiju, izplatības areālu un mikroelementu ietekmi uz to kultūrām. Ir 65 zinātniskās publikācijas un grāmatas „Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana”, „Ārstniecības augu vākšana”, „Zāļu lietošana”. Aptuveni  300 populārzinātnisku publikāciju autore. Par nopelniem Latvijas farmācijas attīstībā apbalvota ar D.H. Grindeļa medaļu.
Mirusi 2007. g. 11. oktobrī.
Rubīne Natālija
Preiļu novada politiski represēto apvienības vadītāja
Dzimusi 1950. g. 12. jūn. Omskas apg. Isiļkuļskas raj. Skolas gaitas uzsākusi Sibīrijā, pēc tam mācījusies Priekuļu pamatskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Studējusi Jelgavas LU. 26 gadus bijusi kolhoza grāmatvede un ekonomiste Pelēčos. Aktīvi darbojas biedrībās „Nīdermuižas draudze” un „Veiksmes biķeris”, vada Preiļu novada politiski represēto apvienību un biedrību „Likteņa ceļš”. Raksta projektus. Piesaistot dažādu fondu finansējumu, izdevies Pelēču pamatskolā ierīkot Radošo ideju istabu, iegādāties tērpus Nīdermuižas katoļu baznīcas korim un svētku procesijām, uzstādīt piemiņas plāksni politiski represētajiem u.c. Saņēmusi Latgales gada balvu nominācijā „Aktīvais seniors”, „Preiļu novada Eiropas cilvēks”, VAF „Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā.
Rubīns Pēteris
  Militārais darbinieks, ģenerālis
Dzimis 1892. g. Rušonas pagasta Kalna Rubeņos. Dienējis cara mātes gvardes pulkā. 1. Pasaules kara dalībnieks, Jura krusta kavalieris, bijis vairakkārt ievainots. Pēc Pilsoņu kara palicis Krievijā. Beidzis Frunzes Kara akadēmiju Maskavā. Bijis sarkanās armijas brigādes komandieris Maskavas kara apgabalā. 1937. g. izslēgts no kompartijas, pazemināts dienesta pakāpē līdz pulkvedim un no Maskavas izsūtīts uz Orlu. 1937. g. 25. dec. arestēts, bet 1938. g. 20. okt. tiesāts, apvainojot kā latviešu nacionālistu, pretpadomju organizācijas biedru, un tajā pašā dienā, pēc kara tribunāla sprieduma, nošauts. 1956. g. 26. nov. reabilitēts.  
Rubule Sarmīte
Aktrise
Dzimusi 1980. g. 14. nov. Rīgā. Bērnība pagājusi Madonā, pēc tam ģimene pārcēlusies uz Preiļiem. Mācījusies Sarkaņu pamatskolā, Preiļu 1. vidusskolā. 2002 .g. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu mākslas aktiera specialitātē un tajā pašā gadā sākusi strādāt Dailes teātrī. Nozīmīgākās lomas izrādēs: Penelope un Diks, Vagīnas monologi, Tobāgo!, Kaligula, Piedzēries kuģis, Striptīzs, Melanholiskais valsis, Izvirtulis; Seriālā: Likteņa līdumnieki, Svešā dzīve; TV filmā: Naktssargs un veļas mazgātāja.  
Ručs Kazimirs
Garīdznieks, prelāts
Dzimis 1915. g. 4. dec. Vārkavas pagastā. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1942. g. 7. jūn. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Cēsu apkārtnes katoļu draudzēs. Sniedzis garīgo aprūpi Ziemeļvācijā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem (1946-1950). Studēja Beļģijā Lēvenas Katoļu universitātes Baznīcas tiesību fakultātē, ieguvis juridisko zinātņu kandidāta un doktora grādu (1950-1954). Turpat līdz 1957. g. studējis sociālās zinātnes. Juridiskās zināšanas papildinājis Sv. Rotas augstākajā Baznīcas tribunālā Vatikānā, iegūstot tribunāla advokāta diplomu (1957-1960). No 1960.-1963. g. bijis bīskapa Boļeslava Sloskāna sekretārs, latviešu un igauņu pārstāvis Pāvesta Emigrācijas komitejā Vatikānā, latviešu un igauņu katoļu garīgās aprūpes vadītājs ārzemēs. Apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu un ar LR Atzinības Krustu (2005).
Miris 2007. g. 2. apr. Briselē.
Rudzāts Alberts
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 5.okt. Mētenas (Odzienas) pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Iesaukts Latviešu leģionā. Par Kurzemes kaujām apbalvots ar otrās pakāpes Dzelzskrustu. Strādājis telefonu rūpnīcā „Western Electric”. Ierodoties Indianpolē, iesaistījies arī sabiedriskā darbā – Daugavas Vanagu un Latviešu katoļu biedrībās (Latgaļu folkloras komitejas loceklis). 
Miris 2011. g. 24. febr. Indianpolē, ASV. 
Rudzāts Juris
Aizsargs
Dzimis 1915. g. Līvānu pagastā. Mācījies un strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā, sastāvējis Latvijas Aizsargu organizācijā. Līvānu pagastā izveidojis nacionālo partizānu vienību.
Miris 1945. g. 17. nov. Jersikas pagastā, apbedīts Upenieku kapos.
Rumpēters Arkādijs
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1890. g. 31. dec. Vidridžu pagastā. Mācījies Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Studējis Tērbatas un Latvijas Universitātēs. 1922. g. ieguvis mācītāja amata kandidāta tiesības pie Baznīcas virsvaldes un ordinēts par Rīgas apriņķa vikāru. Bijis Daugavpils, Krāslavas, Kalupes, Varakļānu ev. lut. draudžu mācītājs. 1923 – 1930. g. kalpojis Preiļu draudzē. 1937. g. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu un ticis paaugstināts par Latgales iecirkņa prāvestu. Bijis Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils nod. valdes loceklis, Brāļu kapu komitejas Daugavpils nod. valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.
Miris 1962. g. 24. febr. Apbedīts Viskonsīnas Memorial kapsētā.
Rusiņš Antons
Leģionārs, skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1921. g. 2. apr. Vārkavas pagasta Sutros. Mācījies Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.g. iesaukts latviešu leģionā, pēc tam izsūtīts uz Gulaga lēģerī Karēlijā. Pēc atgriešanās Latvijā ilgus gadus strādājis par rēķinvedi kolhozā, bet no 1959. g.- Zasas vidusskolā. Četru grāmatu autors.
Miris 2005.g.4.maijā.
Ruskulis Antons
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1902. g. 26. aug. Aglonas pagastā. Mācījies Mežinieku pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā studējis teoloģiju, bet LU – tautsaimniecību. Latgales kristīgo partijas biedrs. Strādājis Finanšu ministrijā par akcīzes kontrolieri. No 1934. līdz 1936. g.  Krāslavā veicis finansu inspektora pienākumus. No 1936. – 1940. g. bijis Krāslavas pilsētas vecākais. Būdams prasmīgs saimnieciskās dzīves vadītājs, panācis, ka šajos gados palielinājies pilsētas budžets, uzplaukusi tirdzniecība un attīstījusies rūpniecība. Bijis Krāslavas latviešu biedrības valdes loceklis. 1941. g. jūnijā no  Daugavpils deportēts uz Sibīriju.
Miris 1942. g. 30. jūnijā izsūtījumā Sibīrijā, Kirova apgabala Vjatlagā.
Rutkovskis Gunārs
Tautsaimnieks, bibliotekārs, tautsaimniecības maģistrs, bibliotēku zinātņu maģistrs
Dzimis 1928. g. 21. maijā Preiļos. Kopš 1944. g. dzīvo emigrācijā. Beidzis ASV Bostonas koledžu (1957) un Kolumbijas universitāti (1961.). Fordenas universitātes bibliotēkas periodikas nodaļas vadītājs (1959.-1962), Hārvarda universitātes darbinieks (1962.-1965), Hārvarda koledžas un Bostonas publiskās bibliotēkas vicedirektors (kopš 1965).
Ruža Oksana
Ekonomikas zinātņu doktore
Dzimusi 1983. g. 3. febr. Preiļos.Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Studējusi Rēzeknes Augstskolā. 2013. g. DU aizstāvējusi promocijas darbu „Dzīvojamā nekustamā īpašuma analīze un vērtēšana reģionālajā aspektā”. DU Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece 2014. g. par nozīmīgiem sasniegumiem sociālajā zinātnē saņēmusi DU Gada balvu. DU Ekonomikas promocijas padomes locekle.
 

Uz sākumu

 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Balsošana
Vai Jūs izmantojat Preiļu Galvenās bibliotēkas attālinātos pakalpojumus? ( Izdevumu rezervēšana, grāmatu termiņa pagarināšana, iestāšanās rindā uz grāmatu, informācijas meklēšana e-kopkatalogā, novadpētniecības datubāzē, 3tD-e GRĀMATU bibliotēku)

Ļoti bieži

Bieži

Reti

Ļoti reti

Nav informācijas

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites