Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1532907 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Sabanska Inita |
 |
Māksliniece, dzejniece
Dzimusi 1970. g. 30. sept. Preiļu rajona Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, DPI un LU Filoloģijas fakultātē studējusi krievu un latviešu valodu. Paralēli apmeklējusi zīmēšanas un gleznošanas studijas pie mākslinieka E. Miķelsona Daugavpilī un pie A. Danemanes Rīgā. 1993.g. Viļānu vidusskolā sarīkojusi pirmo izstādi „Uzdrīkstēšanās”. 1994. g. piedalījusies plenērā Kiprā. Izstādes Rīgā, Preiļos, Vācijā. Sarakstījusi Pasakas pieaugušajiem un bērniem,'' dzejoļu krājumu ''Rasas pilienā atmirdzoties'', īsformu krājumu ''Ar latgalieša atsperi dvēselē'' un pētniecisko darbu ''Latgales pērle''. 2017. g. sagatavota grāmata ''Mākslu sirdī jūtot''. |
| Saimnieks Ādams |
 |
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1897. g. 6. martā Galēnu pagastā rentnieka ģimenē. Pirms pasaules kara bijis jūrnieks, arī zemkopis. 1915. g. febr.brīvprātīgi iestājies krievu armijā. Dienējis 439. Iļeckas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā un Rīgas frontē, arī Ziemassvētku kaujās. 1919. g. pavasarī mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās pārbēdzis pie igauņiem. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. maijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, un Latgales atbrīvošanas kaujās. Atvaļināts 1922. g. 24. apr. Pēc tam bija dzelzceļa strādnieks un lauksaimnieks Luriņu pagastā un Rucavas pagasta Krūmkalnos. 1945. g. arestēts un notiesāts uz 25 gadiem.
Miris 1945. g. ieslodzījuma vietā Medvežjegorskā (Krievijā). |
| Salceviča Ilona |
 |
Literatūrzinātniece
Dzimusi 1940. g. 4. apr. Rīgā. Beigusi Rīgas 49.vidusskolu (1959), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti, Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi par laikraksta „Rezietis” literāro līdzstrādnieci (1963.-1964), izdevniecības „Zvaigzne” korektori (1965.), Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātnisko līdzstrādnieci (1965.-1969). 1970. g. sākusi stādāt ZA Valodas un literatūras institūtā 1973 - 1995. g. – zinātniskā līdzstrādniece. Bijusi lektore LU Latgales filiālē un lektore Mākslas Akadēmijas Latgales filiālē, Latgales pētniecības institūta valdes locekle, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Pētījusi un apcerējusi 20. gs. 20. - 30 gadu latviešu literatūras, kā arī latgaliešu literatūras vēstures jautājumus. Novadnieka, teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza meita, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jura Pabērza mazmeita. |
| Saleniece Olga |
 |
Skolotāja
Dzimusi 1917. g. 17. dec. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Mācījusies Kalupes pamatskolā (1924-1931) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1931-1936). Studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu nodaļā (1936 -1941). Bijusi latviešu valodas skolotāja Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā (1941-1944) un Preiļu 1. vidusskolā (1944-1948), kur noorganizējusi un vadījusi skolēnu literatāro pulciņu, veicinājusi literārās jaunrades žurnāla „Zvans” izdošanu. Bijusi lektore Daugavpils skolotāju institūtā (1948-1952) un metodiķe Daugavpils Pedagoģiskā institūta neklātienes nodaļā (1952-1960). Kā līdzautore strādājusi pie mācību grāmatas " Учебник латышского языка для взрослых” sagatavošanas (1959).
Mirusi 1960. g. 3. jūl. Daugavpilī, apbedīta Kalupes pagasta Plānišķu kapos.
|
|
Salenieks Jānis
|
 |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Kalupes luterāņu draudzes priekšnieks
Dzimis 1884. g. 1. aug. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Bijis Arendoles muižas sekretārs (līdz 1920.g.), Kalupes pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1920-1938), Preiļu pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1938-1941). Krājaizdevumu sabiedrības OLŪTS valdes priekšsēdētājs. Bijis zinošs un atsaucīgs padomdevējs zemniekiem zemes lietās un juridiskos jautājumos. Viņa vadība uzcelta Kalupes pagasta valdes ēka un Kalupes luterāņu baznīca.
Miris 1942. g. 2. martā Preiļos, apbedīts Kalupes pagasta Plānišķu kapos. |
| Saliņš Staņislavs |
 |
Inženieris mežkopis, izglītības darbinieks
Dzimis 1906. g. 2. maijā Saratovas apgabalā. 1923. g. ģimene atgriezusies Latvijā. Mācījies Daugavpils vidusskolā, studējis LU Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nod. Bijis Rušonas un Galēnu virsmežniecību mežzinis /1932 – 1935/. Tiek uzskatīts par dižkoku tēvu, jo pirmais sabiedriskā un zinātniskā apritē ieviesis jēdzienu dižkoks. 1974. g. izdevis pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem (626 koki). Izglītības darbinieks (Mežkopības katedras asistents /1945–1949/, vecākais pasniedzējs /1949–1951/, zinātnieks (lauksaimniecības zinātņu kandidāts /1954/. Sakārtojis un izdevis grāmatas „Apses”, „Latvijas dižkok un retie koki”, publicējis vairāk nekā 50 zinātniskus un populārzinātniskus darbus. Bijis viens no 6 mežkopjiem, kuram piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mežkopja goda nosaukums.
Miris 1992. g. 5. febr. Apbedīts Rīgas II Meža kapos. |
| Salmiņa Elvīra |
 |
Kordiriģente, LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece
Dzimusi 1923. g. 6. dec. Preiļos. Mācījusies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā (1930.-1937). Studējusi Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos (1937.-1943.) un Latvijas Valsts konservatorijā (1947.-1952). Bijusi Daugavpils 2. pamatskolas skolotāja (1943.-1944.), bērnudārza audzinātāja Kuldīgā (1945.-1946.), Kuldīgas 1. vidusskolas skolotāja (1946.-1947.), Ventspils mūzikas vidusskolas direktore, vēlāk skolotāja (1952.-1990.). Ventspils pilsētas kultūras nama jauktā kora, vēlākā Tautas kora „Līvzeme” diriģente (1952.-1990).
Mirusi 1994. g. 30. aug. Ventspilī, apbedīta Ventspils Meža kapos. |
| Samušs Julijans |
 |
Priesteris, dekāns
Dzimis 1899. g. 1. martā Cirmas pagastā. Mācījies Runtortas un Ludzas pilsētas skolā, studējis Pēterpils,Viļņas un Aglonas Garīgajā seminārā. 1922. g. 17. dec. Izvaltas baznīcā iesvētīts par priesteri. Piecus gadus par vikāru kaslpojis – Barkavā, tad - Rogovkā, Dagdā, Līksnā, Varakļānos un Preiļos. 1927. g. pārcelts par prāvestu uz Brunavas draudzi. No 1933. līdz 1939. g bijis Ilūkstes dekāns, Grendzes un Eglaines prāvests. Vēlāk kalpojis Lēnu, Silaiņu, Saldus, Vaiņodes un Vecpils draudzēs. 1963. g. iecelts par Krāslavas dekānu.
Miris 1980. g., apbedīts Krāslavas pilsētas kapos. |
| Sarkanis Alberts |
|
Valodnieks, filoloģijas doktors, LR vēstnieks
Dzimis 1960. g.6. apr.Dubnas pagasta Svenčos. Mācījies Arendoles pamatskolā (1967-1975) un Špoģu vidusskolā (1975-1978). Studējis LU (1978-1983). Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1983-1990). 1996. g. kļuvis par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. 1998. g. iecelts par LR vēstnieku Somijā. 2000. g. – vēstnieks Ārlietu ministrijā. 2001.g. beidzis Starptautisko studiju kursu Ženēvas drošības politikas centrā. 2001. g. – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. Latvijas vēstnieks Lietuvā, Vatikānā, Bulgārijā, Polijā, Maltas Ordenī. Apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu, Gedimina ordeni, Svētā Gregora Lielā krusta ordeni. |
| Saulītis Andrejs |
 |
Robežsargs un policijas kārtībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1902. g. 1. janv. Preiļu pagastā. Dienējis neatkarīgās Latvijas robežsargu brigādē. Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā.
Miris 1964. g. un apbedīts ASV, Aleksandrijā. |
| Saulītis Jānis Pēteris |
| |
Bibliotekārs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1921. g. 18. dec. Kapiņu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1938), Ķīles universitātē, kur studējis grieķu un latīņu valodas. Beļģijā turpinājis studijas Luvēnas universitātē, pēc tam – ASV, Saint Francis koledžā. 1961. g. ieguvis maģistra grādu klasiskajā filoloģijā. Studiju laikā strādājis Kītingas bibliotēkā.1968. g. iecelts par Iegādes departamenta vadītāju Masačūsetas universitātē. 1968. g. saņēmis piedāvājumu vadīt grāmatu iegādes nodaļu Ņujorkas universitātē. Jau pēc gada ticis iecelts par Rīda bibliotēkas direktoru. Šinī darbā nostrādājis18 gadus. Nodibinājis organizāciju „Rīda bibliotēkas draugi”. Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” biedrs, no 1960. līdz 1962. g. bijis apvienības prezidents.
Miris 2007. g. 2. dec. Beningtonā, ASV, apbedīts Aglonas kapos. |
| Saušs Staņislavs |
 |
Literāts, pedagogs
Dzimis 1918. g. 16. martā Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, LU katoļu teoloģijas fakultātē. Strādājis par skolotāju un pildījis „Latgolas Bolsa” tehniskā redaktora pienākumus. Daudz rakstījis par mākslas vēstures jautājumiem, līdzdarbojies „Tāvu zemes kalendāra” sastādīšanā. Apkopojis un sagatavojis izdošanai V. Mundura stāstu krājumu.
Miris 1997. g. 27. janvārī. |
| Savickis Jāzeps |
 |
Prāvests
Dzimis 1913. g. 14. janv. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1937. g. ordinēts Rīgas Sv. Alberta baznīcā. Strādājis Rīgas Sv. Alberta draudzē (1937-1940) un Skaistkalnes draudzē par vikāru (1940-1942), Vaiņodes draudzē par prāvestu (1942-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Līdz 1945. g. bijis vikārs Krumbahā. 1947. g. ieradies Anglijā. Līdz pat aiziešanai mūžībā, bijis Lielbritānijas latviešu katoļu biedrības kapelāns.
Miris 1989. g.4. dec. Anglijā, apbedīts Ratklifas koledžas priesteru kapsētā. |
|
Savitska Justīne
|
 |
Žurnāliste
Dzimusi 1990. g. 12. okt. Aglonā. Mācījusies Daugavpils mūzikas vidusskolā (vokālajā un kordiriģēšanas nod.) Absolvējusi Aglonas bazilikas kora skolu. LU studējusi komunikācijas zinātnes un antropoloģiju. 2014. g. aizstāvējusi bakalaura darbu par tēmu "Ķermeņa diskurss starptautiskās sieviešu kustības "FEMEN" komunikācijā “facebook.com”. Latvijas Radio Ziņu dienesta Multimediālā satura producente un LSM.lv autore. Podkāsta „Dokumentārijs” redaktore. 2018. g. saņēmusi „ Žurnalistikas cerības” balvu. Dokumentālais stāsts „Tēta projekts” nominēts prestižajai „Prix Europa 2018” gada balvai.
|
| Seile Mārīte |
 |
Pedagoģe, politiķe
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, Tventes universitātē Nīderlandē. Strādājusi par asistenti A. Liepas Neklātienes matemātikas skolā, Preiļu 1.vidusskolā par matemātikas skolotāju un direktora vietnieci. Sorosa fonda – Latvija programmā „Pārmaiņas izglītībā” par projektu koordinatori. Skolu atbalsta centra BO SIA direktore, SIA Maxima Latvija personāla direktore, SIA Primekss biznesa procesu direktore, Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktore. A. Kronvalda prēmijas laureāte (1994). 12. Saeimā – izglītības un zinātnes ministre. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte. LU studiju inovācijas nodaļas vadītāja. |
| Seilis Staņislavs |
 |
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 28. nov. Krievijā, uzaudzis un dzīvojis vecāku dzimtenē – Preiļos un Preiļu pagastā. Beidzis Preiļu pilsētas skolu un Daugavpils skolotāju institūtu. 1930. g. bijis Pustiņas pagasta pamatskolas pārzinis un šī pagasta patērētāju biedrības un pagasta tiesas priekšsēdētājs.
|
| Seimanova Iveta |
 |
Pedagoģe, kultūras vēstniece, rokdarbniece, biedrības Mans Tautastērps aktīviste
Dzimusi 1971. g. 27. sept. Galēnu pagastā. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Rīgas medicīnas skolā, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma aušanas nod. Darinājusi Rīgas tautas tērpu, balto Šķilbēnu tautu tērpu un Vidsmuižas sievas tērpu, Preiļu burnasu. |
| Selicka (dz. Kundziša) Dominika |
 |
Skolotāja, rakstniece
Dzimusi 1899. g. 27. febr. Rāznas pagasta Ladušos. Mācījusies Pēterpilī, pēc tam Rēzeknē latgaļu skolotāju sagatavošanas kursos. 1917. g. rudenī sākusi strādāt par skolotāju Kalupes skolā. No 1930. g. bijusi Silajāņu pagasta Kaušu pamatskolas skolotāja, pēc tam strādājusi Ezernieku pamatskolā. No 1922. g. presē pirmās dzejas publikācijas. Mūža nogali pavadījusi Rīgā.
Mirusi 1967. g. 14. jūn. Rīgā, apbedīta Rīgā, Meža kapos. |
| Serkovs Vladimirs |
 |
Dizainers, gleznotājs
Dzimis 1950. g. 28. jūn. Jēkabpilī, bet bērnību pavadījis Aglonas apkārtnē.
Kopš 10 gadu vecuma bijis Daugavpils tēlotājas mākslas studijas audzēknis. Beidzis Mākslas akadēmiju. Strādājis kā dizainers vairākos rūpniecības uzņēmumos Rīgā un Olainē, vēlāk Daugavpilī, bet no 1989. g. - Rēzeknes pilsētas galvenaismākslinieks.Profesionāls funkcionālā un rūpnieciskā dizaina pārstāvis komunikatīvajā mākslā, dizaingrafikā un interjerkultūrā.Veidojis daudzu firmu grafiskās zīmes un dažādus pilsētas objektu noformējumus, projektējis sabiedrisko iestāžu un privātmāju interjerus. Paralēli darbam, daudzu gadu garumā piedalījies mākslinieku plenēros Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā, Ludzā, Riebiņos, Jaunaglonā u.c., kā arī Starptautiskajos gleznotāju plenēros. Māksliniekam tuva mazpilsētu tematika un pilsētainava dažādos gadalaikos.
|
|
Silabriede Marta
|
 |
Dzejniece un tulkotāja
Dzimusi 1902.g.23. jūl. Madonas novada Saikavas pag. Ārēs. Mācījusies Saikavas ministrijas skolā, kā eksterne – Rēzeknes sieviešu ģimnāzijā. Studējusi Izglītības ministrijas Valodu institūtā Rīgā.Bijusi Barkavas pamatskolas pārzine un skolotāja Galēnu pag. Sondoru pamatskolā. Rīgā ilgus gadus strādājusi par latviešu un angļu valodas skolotāju, vadījusi latviešu un latīņu valodas kursus, kā brīvklausītāja apmeklējusi filozofijas un literatūras lekcijas LU. Bijusi Valsts izdevniecības Jaunatnes rakstu apgādniecības redaktore, strādājusi žurnāla „Karogs” redakcijā. Pārtulkojusi aptuveni 50 romānus un lugas no ukraiņu, armēņu, ungāru un čehu valodām. Līdztekus tulkotājas darbam, sacerējusi virkni orģināldzejoļu, no kuriem vairākus komponists M. Zariņš izmantojis savā daiļradē. Bērnu grāmatas „Rīta cēliens Saulainē” un ludziņas dzejā „Skaistākā eglīte” autore.
Mirusi 1984. g. 29. dec. Apbedīta Jaunciema kapos.
|
| Siliņa Anita |
 |
Vieglatlēte (soļotāja, garo distanču skrējēja)
Dzimusi 1990. g. 30. maijā Preiļos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā, Preiļu rajona BJSS, Krimuldas vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē.
Redzamākie panākumi : 8.vieta Eiropas kausa izcīņā , 9. vieta Eiropas U-20 meistarsacīkstēs, Eiropas U-23 čempionātā 6.vieta, izpildīts Olimpiskais B normatīvs uz Londonas Olimpiskajām spēlēm 20 km soļošanā, Latvijas čempione maratonā 42,195 m distancē (2012.g.). Latvijas čempione 20 km soļošanā 2013.g. dalība pieaugušo Pasaules Čempionātā ( Olimpisko spēļu B normatīva atkārtošana) , Dresdenes maratonā - 2. vieta. |
|
Silova Larisa
|
 |
Nūjošanas instruktore un trenere
Dzimusi 1973. g. 18. dec. Preiļos. Studējusi DU pedagoģijas doktorantūrā. Iegūts maģistra grāds (Mg. pead.). Fiziskās audzināšanas skolotājas, ārstnieciskās fizkultūras un masāžas metodista kvalifikācija. Kopš 2003. g. DU Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedras lektore. 2002-2003 DU Izglītības un vadības fakultātes Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedras lektore. 1998- 1999 Daugavpils logopēdiskās internātskolas sporta skolotāja.
|
|
Sinkeviča Antonija
|
 |
Sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1924.g. 8. jūn. Vārkavas pag. Pilišķos, sabiedriskā darbinieka un grāmatu krājēja Antona Dzeņa ģimenē. Mācījusies Zaķīšu pamatskolā, Jaunaglonas ģimnāzijā un Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. 1944. g. kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās. Pēc kara studējusi ģermāņu valodu Erlangenes universitātē. 1952. g. izceļojusi uz ASV.
|
|
Sinkevičs Albīns
|
 |
Pedagogs
Dzimis 1931. g. 7. aug. Vārkavas pagastā. Mācījies Vārkavas 7- gadīgajā skolā, Preiļu 1. vidusskolā, studējis Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis Gaiķu pamatskolas direktors, Kaibalas 8- gadīgās skolas direktors. Izglītības darba teicamnieks. Ogres rajona Izglītības nodaļas vadītājs. Bijis Ogres rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, LKP rajona komitejas sekretārs.
Miris 2006.g. 14. janv. Apbedīts Vārkavas kapos.
|
|
Sipeniece Austra
|
 |
Agronome, vīndare, pensionāru biedrības „Jaunpils” vadītāja
Dzimusi 1940.g. 20. oktobrī Galēnos. Mācījusies Dzērves vidusskolā (Liepājas rajonā), studējusi Lauksaimniecības akadēmijas agronomijas fakultātē. Darba gaitas uzsākusi Krāslavas rajona Mičurina kolhozā, pēc tam, 1965. g. pārcēlusies uz Tukuma rajonu. No 1972. g., līdz aiziešanai pensijā, strādājusi Jaunpils LIS par sēklkopības agronomi, bijusi galvenā agronoma vietas izpildītāja. Aktīvi piedalījusies Atmodas laika pasākumos un manifestācijās, ir saņēmusi 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. Iesaistījusies Eiropas Kopienu iniciatīvas fonda finansēto projektu rakstīšanā un realizēšanas procesā, par ko saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda balvu un Atzinības rakstu.
|
| Sirica Inese |
 |
Mākslas vēsturniece
Dzimusi 1987. g. 8. dec. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi LMA, kur 2015. g. ieguvusi mākslas zinātņu doktores grādu. Docente, Dr. art. Mākslas vēsturniece, LMA Mākslas zinātnes nodaļas izglītības metodiķe. Pēta Latvijas mākslas vēsturi 20. un 21. gadsimtā (lietišķā māksla, dizains, amatniecība), identitātes jautājumus un Latvijas etnogrāfijas vēsturi. Pētījumu rezultātus prezentē vietējās un starptautiskās konferencēs un publikācijās. Darbi: Monogrāfija “Otējums uz pūra mēbelēm”, raksti par tautas mākslu “Latvijas mākslas vēstures” III sējumā (2019), par aušanas prasmēm Latvijā grāmatā “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei” (2018), kā arī tautas lietišķās mākslas izstādes kataloga “Radītprieks” (2018) sastādīšana un raksti tajā. |
| Sirmais Pēteris |
 |
Mākslinieks
Dzimis 1932. g. 29. martā Galēnu pagastā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, Mākslas akadēmijā Interjera nodaļas dekoratīvās mākslas specialitātē. Strādājis Latvijas Patērētāju biedrībā par galveno mākslinieku (1969-1992). Pievērsies arī gleznošanai. Viņa darbos dominē dzimtās zemes ainavas. Piedalījies vairākas izstādēs. |
|
Skrastiņš Jānis
|
 |
Jurists
Dzimis 1949.g. 30. okt. Cēsu raj. Liepas ciemā. Mācījies Cēsu vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātē. 1990. – 2000. g. bijis pirmais Latvijas republikas Prokuratūras ģenerālprokurors pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1974. – 1978. g. strādājis Preiļos kā izmeklētājs. No 1979.g. bijis LPSR prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs.1989.g. kļuvis par LPSR Ģenerālprokurora vietnieku un izmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. 1990.g. kopā ar domubiedriem sācis veidot neatkarīgo Latvijas prokuratūru un ticis iecelts par LR Ģenerālprokuroru. 1995.g. saņēmis Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. 2000.g. saņēmis valdības Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas neatkarīgās prokuratūras izveidē.
Miris 2021.g. 10.jūl.
|
| Skrimblis Guntis |
 |
Kultūras darbinieks, deju speciālists
Dzimis 1958. g.24. sept. Ilūkstes rajona Gārsenes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā. Līdz 1995. g. mācījies Ķīles modernās vingrošanas un dejas akadēmijā. Strādājis Ķekavas pagasta kultūras namā, vadījis deju kolektīvu „Zīle”, pēc tam džeza deju grupu „Akcents”. Preiļu Kultūras centra vadītājs. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2019. g. piešķirts IV šķiras Atzinības krusts. |
| Skrinda Kazimirs |
 |
Advokāts
Dzimis 1908. g. 21. febr. Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā. Mācījies Jāsmuižas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā strādājis Jāsmuižas pagasta valdē un Zemkopības ministrijā.
Gājis bojā 1942. g. |
| Skromanis Antons |
 |
Agronoms, agroķīmiķis, ekonomists, habilitētais lauksaimniecības doktors un ekonomikas doktors
Dzimis 1935. g. 1. dec. Rušonas pagasta Kristapiņu ciema Laidiņos. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis LLU. Bijis padomju saimniecības „Aglona” agronoms un direktors (1960-1963), LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas nodaļas priekšnieks (1964-1968), LKP CK Lauksaimniecības nodaļas augu sektora vadītājs (1968-1971). Ekonomiku studējis Berlīnē un Šverinē. LKP CK Lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks (1974-1977), LLU vecākais pasniedzējs, docents, agroķīmijas katedras vadītājs, Agronomijas fakultātes docents (1977-1983), Republikāniskās lauksaimniecības ķimizācijas un projektēšanas stacijas direktors, Latvijas agroķīmijas vadītājs (1983-1988), VZRU „Ražība” direktors (1988-1995). Vairāk kā 250 zinātnisko publikāciju, 8 monogrāfiju un 50 mācību metodisko līdzekļu autors.
Miris 2009. g. 3. febr. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapos. |
| Skromans Antons |
 |
Prāvests
Dzimis 1904. g. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Strādājis Nautrēnu draudzē (1932-1933), Brunavas draudzē (1933-1934). Višķu draudzes prāvests (1934-1941), Aglonas draudzes prāvests/vicedekāns (1941-1942), Viļakas draudzes prāvests (1942-1945). 1945. g. 5. dec. arestēts.
Miris ieslodzījumā 1947. g. 19. dec. Apbedīts lāģera kapsētā Novosibirskā. |
|
Skrūzmane-Mičule Inga
|
 |
Māksliniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1994. g. Līvānos. Mācījusies Rožupes pamatskolā un Līvānu Mākslas skolā. Absolvējusi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli. 2019.g. aizstāvējusi diplomdarbu “Ikonas “Svētais Nikolajs Brīnumdarītājs” restaurācija”. R. Mūka muzeja krājuma glabātāja un Vidsmuižas katoļu baznīcas altārgleznu restauratore. Kopš 2017. g. piedalās gleznu izstādēs ar lielajiem studiju darbiem (klusā daba) un dabas motīvu sēriju (koki un ziedi). |
| Skuja Marta (īst.v. Mundure Valerija) |
 |
Skolotāja, rakstniece, dzejniece, nacionālās kustības dalībniece
Dzimusi 1915. g. 5. jūl. Neretas pagasta Bērziņos. Mācījusies Jaunaglonas ģimnāzijā (1928-1933). Studējusi LU matemātiku un filoloģiju (1933-1940), līdztekus tam strādājusi par ticības mācības skolotāju Rīgas pamatskolās, pēc tam veikusi tulka un korektora pienākumus V.Lōča apgādā Daugavpilī (1943-1944). Rakstījusi stāstus un dzejoļus. Dzejoļi izdoti krājumā „Naziņā” (1944). Strādājusi par skolotāju Neicinieku pamatskolā (1944). Iestājusies organizācijā „Tēvijas sargi”, bet 1945. g. – „Latvijas Tēvzemes sargu (partizāņu) apvienībā”, kur ievēlēta par tās prezidija priekšsēdētāja vietnieci un žurnāla „Tēvijas Sargs” redaktori. Literāta Viktora Mundura sieva.
1946. g.14. apr. apcietinātā, bet 1946. g.18. jūn. notiesāta uz nāvi. Nošauta Rīgas Centrālcietumā.
|
| Skutelis Antons |
|
Farmakologs, medicīnas doktors, docents
Dzimis 1939. g. 20. nov. Stabulnieku pagasta Baložos. Mācījies Silajāņu pagasta Aizmežu pamatskolā, Galēnu pagasta Vilcānu un Dravnieku pamatskolās, Vidsmuižas vidusskolā un Rīgas 1. medicīnas skolā. Studējis Rīgas medicīnas institūtā (1965-1971). Ārsts kardiologs ātrajā medicīniskajā palīdzībā Rīgā (1971-1973), Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1973-1980), Latvijas Kardioloģijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1980-1993). Latvijas Medicīnas akadēmijas farmakoloģijas katedras docents (no 1993). Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, farmakoloģijas katedras asociētais profesors. Līdzautors 22 preparātu izpētē. Par foridona izpēti piešķirta Latvijas Ministru Padomes prēmija (1990). Vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu, 8 grāmatu un 20 izgudrojumu autors vai līdzautors. Latvijas Farmakologu biedrības biedrs (1971). Latvijas farmaceitu biedrības goda biedrs.
|
| Skutelis Dainis |
 |
Dziedātājs, mūzikas pedagogs
Dzimis 1986. g. 10. dec. Preiļu rajona Saunas pagastā. Mācījies Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas kora un klavieru klasē, Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora K. Zariņa. Strādājis celtniecībā. Mūzikas skolotājs Rīgas mūzikas internātvidusskolā. Vairākus gadus bijis konkursa „Aiviekstes lakstīgala” uzvarētājs, piedalījies koncertā „Gadsimta skaistākā mūzika”, uzstājies kopā ar Latvijas Nacionālās operas tenoriem, dzied Preiļu skolotāju korī „Latgale”. 2008. g. „Latvijas Zelta talantu” konkursa uzvarētājs. Ar Preiļu rozā kori piedalījies šovā „Koru kari 2”. Uzstājies Raimonda Paula dziedāšanas svētkos „Arēnā Rīga”, kopā ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem dziedājis „Krodziņā pie Paula” un citos muzikālos projektos. Vairākas sezonas līdz 2014. g. bijis solists Nacinālajā Operā un piedalījies klasiskās mūzikas koncertos. Pastāvīgs dalībnieks Izklaides producentu apvienības 7 rīkotajos muzikālajos sarīkojumos.
|
|
Skutels Guntars
|
 |
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1985. g. 18. maijā Preiļu novada Priekuļos. Mācījies: Priekuļu pamatskolā un Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Studējis Rīgas Garīgajā semināra, pēc tam – Itālijā. Bijis Aglonas bazilikas, Bērzgales, Peipiņu un Raģeļu draudzes vikārs. Kalpo Viļakas Vissvētās Jēzus sirds draudzes draudzē, Liepnas sv. Jāņa Kristītāja draudzē, Kupravas sv. Ignācija Lojolas draudzē.Viņa vadībā Viļakas katoļu baznīcā atjaunotas logu vitrāžas, notikusi ērģeļu un jumta restaurācija, veikta baznīcas apkārtnes labiekārtošana.
|
| Slicevičs Eiženijs |
 |
Priesteris
Dzimis 1872. g. Ordinēts 1896. g. No 1905. līdz 1909.g. kalpojis par prāvestu Jezupovā, 1915.-1917. g. bijis prāvests Bērzpilī. 1920. g. dažus mēnešus vikārs Viļānos, pēc tam, līdz mūža beigām kā prāvests kalpojis Vārkavā.
Miris 1926. g. 27. nov. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
|
| Sloskāns Boļeslavs |
 |
Katoļu bīskaps
Dzimis 1893. g. 31. aug. Stirnienes pagastā. Mācījies Varakļānu skolā, Rēzeknes četrgadīga skolā. 1911. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. 1917. g. 21. janv.iesvētīts par priesteri. Pirmā Sv. Mise noturēta Ludzā 1917. g. 22. apr. Pēterpils Sv. Katrīnas draudzes vikārs (1918-1923), Pēterpils Sv. Staņislava draudzes prāvests (1923-1924), Maskavas Sv. Pētera un Pāvila baznīcas prāvests (1924), prāvests Sv. Katrīnas draudzē Pēterpilī (1925-1926). 1926. g. 10. maijā iesvētīts par Cilitānas titulārbīskapu. Iecelts par Mogiļevas un Minskas apustulisko administratoru. 1927. g. 16. sept. ticis apcietināts. 1933. g. 22. janv. ieradies dzimtenē. 1933. g. 26. martā iecelts par troņa asistentu. 1934. g. iecelts par Garīgā semināra profesoru. Vācu okupācijas laikā strādājis Aglonas Garīgajā seminārā. 1944. g. 8.okt. deportēts uz Vāciju. 2000. g. 14. apr. Roma piekrita sākt bīskapa beatifikācijas procesu Beļģijā. Savāktie materiāli tika nosūtīti uz Romu, kur īpaša komisija tos izpētīja un 2004. g. 8. nov.vienbalsīgi nobalsoja par bīskapa izcilo dzīvi un darbiem. 2004. g. 14. dec. šo balsojumu apstiprināja pilnvarota 24 kardinālu komisija.
Miris 1981. g. 18.apr. 1993. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.
|
| Smans Donats |
 |
Lauksaimnieks, sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1894. g. 28. okt. Aglonas pagastā. Mācījies Kapiņu pamatskolā un Pleskavas skolā. Kā instruktors dienējis Leibgvardijas pulkā Pēterpilī. Par varonību apbalvots ar IV pakāpes Jura krustu. Pēc atgriešanās dzimtenē darbojies Aglonas lauksaimniecības biedrības valdē, krājaizdevu sabiedrības valdē, Rušonas piensaimnieku sabiedrības valdē, Aglonas kooperatīvā, mednieku biedrībā un bijis Aglonas aizsargu nodaļas goda biedrs. Pildījis Aglonas pagasta vecākā pienākumus. 1949. g. izceļojis uz Kanādu.
Miris 1970. g. 27. janvārī.
|
|
Sokolovskis Kristaps
|
 |
Evolucionārais biologs. Ornitologs
Dzimis 1991.g. 29. maijā Pelēču pag. Ārdavas “Zaļbirzē”, Viļņu mājās. Mācījies Ārdavas pamatskolā un Višķu vidusskolā. Studējis Daugavpils Universitātē (bakalaura grāds bioloģijā), Karlštates Universitātē studējis ilgtspējas globalizāciju Upsalas Universitātē (maģistra grāds molekulārajā zinātnē), doktorants Lundas Universitātē Zviedrijā, pētījis mazu putniņu vītīšu (Phylloscopus trochilus) migrācijas paradumu saistību ar putnu ģenētiku. Lauka ornitologs ar maģistra gradu evolūcijas bioloģijā. Pēcdoktorantūras pētnieks uzņēmumā Turun yliopisto - Turku Universitātē Somijā. Iesaistījies dažādos putnu projektos, sākot no selekcijas ekoloģijas un beidzot ar specifikāciju. Devies ekspedīcijās uz Sibīriju un Etiopijas džungļiem. Daudz publicējies prestižajā žurnālā National Geographic. 2023.g. klajā nācis zinātniskais darbs “Migratory behavior and its genetic basis in willow warblers Phylloscopus trochilus”.
|
| Solovjova Jeļena |
 |
Dizainere, dizaina kritiķe
Dzimusi 1989.g. Riebiņos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā. Studējusi Rīgas Tehniskajā un Milānas Politehniskajā universitātē. Koncentrējoties uz publiskā sektora pakalpojumu uzlabošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par dizainu, attīsta un realizē dizaina projektus valsts pārvaldē, trenē dažādu jomu pārstāvjus dizaina metožu lietošanā. Ir aktīva dizaina kritiķe un publiciste. Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina gada balvas koordinatore, LMA lektore. Veido publikācijas žurnāliem „Latvijas Arhitektūra”, „Deko”, kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālam „Satori”, radio „Klasika” vada raidījumu ciklu „Kāpēc dizains?”
|
| Soms Henrihs |
 |
Vēsturnieks, vēstures doktors, profesors
Dzimis 1958. g. 10. martā Rožkalnu pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā un Vārkavas vidusskolā. Studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1976-1981). Kopš 1981. g. - DU lektors, docents, Humanitārās fakultātes vēstures katedras vadītājs, asociētais profesors. Latgales Pētniecības institūta Valdes priekšsēdētāja vietnieks zinātniskajā darbā. Latgales informācijas centra dibinātājs.
|
| Soms Jānis |
 |
Skolotājs, žurnālists, publicists
Dzimis 1907. g. 17. jūn. Rožkalnu pagasta Stirnās. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu (1939), strādājis par skolotāju. Bijis vairāku latgaliešu preses izdevumu līdzstrādnieks. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1957. g. atgriezies Latvijā un dzīvojis Jelgavas rajonā, Tetelē.
Miris 1976. g. 16.dec., apbedīts Kalupes kapos.
|
| Sondore Anita |
 |
Zinātniece, matemātikas doktore, DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas un fizikas katedras asociētā profesore, Latvijas Matemātikas Biedrības biedre
Dzimusi 1966. g. 2. nov. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā. Beigusi LU fizikas un matemātikas fakultāti (1990), LU doktorante (1991-1994). Dr. math. grādu ieguvusi 1998. g. DU Fizikas un matemātikas fakultātes docētāja no 1990. g. Asistente (1995-1999), lektore (2000-2001), docente (2001-2016), no 2016. g. asociētā profesore. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits 17. |
| Sondore (Savicka) Anita |
 |
Rotu dizainere un juveliere
Dzimusi 1968. g. 13. apr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu vizuālajā un lietišķajā mākslā. Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā. Rotu darināšanas prasmi apguvusi Oļega Auzera juvelieru mākslas koledžā, zeltkaļu apmācībās Ermini Rotu Skolā Romā un slavenajā Parīzes Van Cleef & Arpels ateljē.
2013. g. nodibinājusi savu juvelierzīmolu Anita Sondore. 2014. g. jūlijā zīmols prezentēts JA NY Jauno Dizaineru Galerijā Ņujorkā, kur viņas radītās kolekcijas guvušas augstu atzinību Amerikas specializētajos rotu izdevumos. Pasaulē plaši pazīstamajā A` Design Award konkursā Itālijā dizainere saņēmusi sudraba un bronzas godalgas, kļūstot par pirmo juvelieri no Latvijas, kas šajā konkursā savā kategorijā sasniegusi tik augstu vērtējumu. |
| Sondore Valentīna |
 |
Medicīnas doktore
Dzimusi 1940. g.17. nov. Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā un Vidsmuižas vidusskolā. Studējusi Rīgas Medicīnas institūtā (1958-1963). Bijusi Rīgas Medicīnas akadēmijas bioķīmijas katedras laborante, zinātniskā līdzstrādniece, vadošā pētniece (1961-1966), Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorijas līdzstrādniece (no 1966). Valsts Infektoloģijas centra galvenā ārsta vietniece zinātnes jautājumos (no 1995). Latvijas Zinātnes padomes nozaru ekspertu komisijas locekle. Pētījusi aknu slimību rašanās, attīstības un ārstēšanas problēmas. 182 zinātnisko publikāciju un 10 izgudrojumu autore. |
| Sondore Zinaida |
 |
Izglītības darbiniece, zinātniece
Dzimusi 1938. g. 26. sept. Silajāņu pagastā. Studējusi DU Bioloģijas un ķīmijas fakultātē (1962), ieguvusi bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja specialitāti, A. Hercena Ļeņingradas Valsts pedagoģiskā institūta aspirantūrā (1975). DU Botānikas katedras vecākā laborante (1964-1967), asistente (1967-1975), Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākā pasniedzēja (1975-1980), Zooloģijas un fizioloģijas katedras docente (1980-1991), Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedras docente, DU Zinātniskās padomes sekretāre (1991), Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedras docente, katedras vadītāja (1993-1999), DU Senāta sekretāre (1993-1996), DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes sekretāre (1996-1999), kopš 1999.g. - DU Bioloģijas katedras docente. Publicēti 12 zinātniskie un 12 metodiskie raksti. Stažējusies MVU (1970). Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības padomes locekle. |
|
Sondore – Strode Laura
|
 |
Radio žurnāliste, literāte
Dzimusi 1985.g.27.jūl. Madonas rajonā. Dzīvojusi Sīļukalnā. Mācījusies Preiļu valsts ģimnāzijā. Studējusi Daugavpils Universitātē, kur aktīvi darbojusies studentu avīzes „Lai top” veidošanā. Latgales Radio žurnāliste, kultūrvēstures raidījumu producente, redaktore/žurnāliste. Dzejas un prozas publikācijas almanahā „Olūts”. |
| Sparāns Nikodēms |
 |
Ķirurgs
Dzimis 1939. g. 28. martā Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis RMI, strādājis par ķirurgu Dagdas un Daugavpils rajona dzelzceļnieku slimnīcā. Bijis šīs slimnīcas 2. ķirurģijas nodaļas vadītājs, pēc tam slimnīcas galvenā ārsta vietnieks, SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” struktūrvienības „Plaušu slimību un tuberkulozes centrs” vadītājs. |
| Spekmanis Ernests |
 |
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1905. g. 7. febr. Dzērves pag. Beidzis LU teoloģijas fakultāti. 1937.g. ordinēts kā Rīgas apriņķa vikārs. 1939. g. iecelts par Līvānu, Kalupes un Preiļu draudžu mācītāju. 1948. g. arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, kalpojis Skrundas, Snēpeles, Ivandes un Ēdoles draudzēs.
Miris 1974. g. 28. aug. Apbedīts Kuldīgas Kalna kapos. |
| Spēlmane Emīlija |
 |
Pedagoģe, novadpētniece
Dzimusi 1912. g. 4.okt. Madonas rajona Stirnienē. Mācījusies Stirnienes pamatskolā, Varakļānu 2. pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā un Latvijas Tautas universitātes pedagoģijas fakultātē. Strādājusi Riebiņu pamatskolā, Daugavpils rajona Ilgās, Aksnītē un Jēkabpils rajona Elkšņu pamatskolā, Neretas skolā, 22 gadi aizvadīti darbā Gostiņu 8-gadīgajā skolā un Pļaviņu vidusskolā. Viņas fondos apkopoti izziņas materiāli par apmēram 120 novadniekiem. Kopā ar D. Jermoloviču viņa veidojusi grāmatu par savu pirmo darba vietu – Riebiņu skolu un arī Sēlijas novadu.
Mirusi 2001. g. |
| Sperga Jānis |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1933. g. 5. jūn. Galēnos, Karakapu mājās. Mācījies Galēnu 7 gadīgajā skolā (1941-1949), Varakļānu vidusskolā (1949-1953), DU Filoloģijas fakultātē (1953-1957), Rīgas Romas katedrāles Garīgajā seminārā (1958-1965). Strādājis Alūksnes rajona Gaujienes vidusskolā par latviešu valodas skolotāju un bibliotēkas vadītāju. Bijis Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcas vikārs (1965-1967), Ludzas rajona Mežvidu draudzes prāvests (1967-1971), strādājis Peipiņu un Rageļu draudzēs (1971-1973), apkalpojis Kaunatas un Dukstigala draudzes (1973-1975). 1975. g. nozīmēts darbā uz Rēzeknes Svētā Andreja draudzi. Bijis Ludzas dekāns.
Miris 1984. g. 11. nov. Ludzā, apbedīts Galēnu kapsētā. |
|
Spīča Malvīne
|
 |
Mūzikas pedagoģe, kultūras darbiniece
Dzimusi 1925.g. 25. aug. Lielajos Anspokos. Mācījusies Skuteļu un Kļavsalu pamatskolā un vakarskolā Daugavpilī, mūzikas skolā un pie Tāla Matīsā. Strādājusi Neretas kultūras namā un Tukuma mūzikas skolā. Dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. |
| Spoģis Alberts |
 |
Dzejnieks, filozofs, publicists
Dzimis 1924. g.9. okt.Vārkavas pagasta Batišķos. Mācījies Vārkavas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā, ievainots, 1944. g. evakuēts uz Vāciju, nokļuvis angļu gūstā Beļģijā. Pēc gūsta palicis uz dzīvi Vācijā. Beidzis Blaumaņa latviešu bēgļu nometnes ģimnāziju Oldenburgā Vācijā (1949). Studējis baltu un ģermāņu valodas un salīdzināmo valodniecību Baltijas universitātē Pinnebergā, filozofiju, katoļu teoloģiju, vēsturi un žurnālistiku Bonnas, Hamburgas, Madrides un Minsteres universitātēs. Bijis Minsteres ģimnāzijas skolotājs (kopš 1957), saimniecības vadītājs (kopš 1983), izveidojis tur bagātīgu latgaliešu literatūras un citu kultūras vērtību krātuvi „Latgaļu sāta”, vedis un sūtījis grāmatas uz Latvijas skolām un bibliotēkām. Rakstījis literatūrkritiku, filozofiskus rakstus un esejas. Iznākuši 6 dzejoļu krājumi. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2020.g. 15. martā. |
| Sprūdžs Alberts |
 |
Literāts
Dzimis 1908. g. 29. dec. Varakļānu pagasta Dekšārēs. Beidzis Dekšāru pamatskolu, Varakļānu ģimnāziju, skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī. Strādājis par tautskolotāju Bukmuižas pagasta Egļu pamatskolā (1928), Vidsmuižas pagasta Sondoru pamatskolā (1929-1932), par ierēdni Hipotēku bankā Rīgā (1932-1938). Pirmā publikācija – dzejolis „Es asmu laimeigs” (1927). Periodikā publicējis stāstus, pastāstus, literatūrkritikas un literatūvēstures apcerējumus. Rakstījis gan latgaliešu rakstu, gan literārajā valodā. Darbos atspoguļojiss rūpes par dzimtā novada attīstību. Mākslinieciski spēcīgākie ir autobiogrāfiskie jaunatnes stāsti.
Miris 1944. g. 7. apr. Rēzeknē.
|
| Sprūdžs Dominiks |
 |
Priesteris
Dzimis 1901. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Katrīnas ģimnāzijā un Aglonas ģimnāzijā. Ordinēts 1926. g. Bijis vikārs Viļakā (1927.- 1928.g.). Kalpojis Aglonā, Raģeļos, Bebrebnē, tad bijis vikārs Ludzā un Viļakā, pēc tam prāvests Vanagu draudzē.
Miris 1931. g. 21. jūn. Krāslavas klosterī, apbedīts Krāslavas kapos.
|
| Spūle - Statkus Ilze |
 |
Juriste, Mg.iur.
Dzimusi 1982.g. 17.martā Preiļu rajonā. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā un LU. Valsts Kultūrkapitāla fonda iekšēja audita nodaļas vadītāja vietniece. Rīgas Domes Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja. Rīgas Domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. |
| Spūle Olga |
 |
Novadpētniece, izglītības un kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. g. 9. janv. Preiļu pagasta Mazajos Gavaros. Beigusi Lašu 6 kl. pamatskolu, mācījusies Madonas vidusskolā. Bijusi aktīva mazpulka dalībniece. 1944 -1977.g. strādājusi par skolotāju Eglaines pamatskolā. Skolā vadījusi dramatisko un deju kolektīvu, no 1935. g. piedalījusies visos Dziesmu svētkos, darbojusies Eglaines dramatiskajā kolektīvā, daudz darījusi tautas tradīciju un novadnieku piemiņas saglabāšanā. Bijusi liela rokdarbniece. 1997. g. apbalvota ar 1. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Mirusi 2007. g. 30. aug. |
| Spūlis Alfons |
 |
Jūrniecības darbinieks, kuģu kontroles inspektors
Dzimis 1938. g. 14. apr. Vārkavas pagastā. Beidzis Ribinskas upju skolu (1960). Vecākā mehāniķa diplomu ieguvis 1964. g., iekšējo ūdeņu visu grupu kuģu kapteiņa diplomu – 1979. g. Bijis Volgatanker upju tankkuģu mehāniķis, vecākais mehāniķis pirmais stūrmanis (1960 -1966). Latvijas upju kuģniecības kapteinis mehāniķis uz m/k M-86 (1966-1972), vecākais mehāniķis uz m/k Meteor-1 (līdz 1979). 1979. g. pieņēmis jauno m/k Voshod-1, bijis šī kuģa vecākais mehāniķis, kapteinis (1980-1990), kapteinis mehāniķis (1990-1991). Latvijas Upju reģistra inspektors (1991-1992). Latvijas Kuģa reģistra Kuģu tehniskas inspekcijas vadītāja vietnieks (1992-2000), Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors (kopš 2000). Miris 2024. g. 5.maijā. |
| Spūlis Andris |
 |
Diplomāts
Dzimis Preiļu rajonā. Mācījies Vārkavas vidusskolā. Bijis SAB darbinieks, Ārlietu Ministrijas pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Latvijas vēstniecības Baltkrievijā otrais sekretārs ekonomiskajos jautājumos.JPS „Republikāniskā uzņēmējdarbības konfederācija” pārstāvniecības vadītājs Latvijā, SO « Minskas galvaspilsētas uzņēmēju un darba devēju savienības» goda biedrs. |
| Spūlis Broņislavs |
 |
Skolotājs, filologs, filoloģijas maģistrs, publicists, Latgales skolu vēstures pētnieks
Dzimis 1899. g. 4. maijā Vārkavas pagasta Vilcānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā. Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī (1918) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti (1939). Bijis Preiļu pilsētas skolas skolotājs (1921-1922), Balvu komercskolas skolotājs (1927-1928), Latvijas skolu departamenta Tautskolu direkcijas direktora biedrs (1929-1939), Pļaviņu ģimnāzijas direktors (1939-1941), Pieminekļu valdes darbinieks (1941-1942), Rēzeknes komercskolas direktors (1942-1944), Preiļu 1.vidusskolas direktors (1945-1946), pēc tam atkal strādājis Rīgā. (1946-1960) – bijis skolotājs Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, Raiņa vakara vidusskolā un pasniedzējs LU. Vairāku latgaliešu preses izdevumu redaktors, rakstījis par izglītības un kultūras jautājumiem. Sastādījis grāmatu Latgales skolām „Dzimtene” (1929), noorganizējis biedrību „Latgaliešu studentu fonds” (1929).
Miris 1974. g.25. okt. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos. |
| Spūls – Vilcāns Raimonds |
 |
A/S „Latvijas Finieris” plānošanas, analīzes un kooperācijas dienesta direktors
Dzimis 1970. g. 1. maijā Preiļu rajonā. Studējis LLU Meža fakultātē. No 1994. g. strādājis A/ S „Latvijas Finieris”. Bijis maiņas meistars, inženieris – kontrolieris, mehāniķis. No 1996. g. rūpnīcas „Hapaks”direktors. A/S „Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāja vietnieks. |
| Stanka – Puisāns Stanislavs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1814. g. 14. apr. Rēzeknes rajona Žogotu sādžā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Teoloģijas fakultātē (1934-1939). Par priesteri iesvētīts 1939. g.18. maijā Rīgā. Bijis Dagdas un Līvānu draudzes vikārs (1940), Ostronas draudzes prāvests (1940-1942), Ciskādu draudzes vikārs (1942-1943), Borovkas un Spruktu, Landskoronas, Beresnes, Briģu, Zilupes, Bukmuižas, Andzelmuižas, Višķu draudzes prāvests, apkalpojis arī Nīdermuižu, Augškalni un Ambeļus (1948-1950), Balbinovas, Pustiņas, Piedrujas, Rēzeknes Sv. Andreja draudzes prāvests un Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes vikārs (1953-1954), Līvānu draudzes vikārs (1954-1955), Riebiņu draudzes prāvests un Vidsmuižas draudzes vikārs (1955-1960), Viļakas draudzes vikārs (1961-1970), Augšklanes draudzes prāvests (1970-1982), rezidents pie Augšklanes baznīcas (1982). Miris 1982. g.10. jūn., apbedīts Aglonas kapsētā. |
| Staris Andris |
 |
Iekšlietu ministrijas darbinieks, policijas pulkvedis
Dzimis 1950. g .5. sept.Preiļu raj. Vanagos. Iekšlietu sistēmā nostrādājis 30 gadus ( kopš 1973. g.), 11 no tiem – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. 1991. g. - LR Iekšlietu ministrijas Milicijas departamenta priekšnieka vietnieks, Kriminālās milicijas pārvaldes priekšnieks. 1993. g.- Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Staudža Leokādija |
 |
Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1910. g. 14. nov. Krievijā. Mācījusies Rēzeknes ģimnāzijā, studējusi LU filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādājusi Viļakas ģimnāzijā, 1940. g. iecelta par Jaunaglonas ģimnāzijas direktori. Bēgļu gaitās devusies uz Vāciju. 1949. g. kopā ar ģimeni ieceļojusi Kanādā. Aktīvi darbojusies Vinipegas Latviešu Biedrībā.
Mirusi 1996. g.4. febr. Vinipegā. |
| Stepiņš Jānis |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1945. g. 6.febr.Rēzeknes raj. Mākoņkalna pag. Stikutu sādžā. Mācījies Baltezera septiņgadīgajā skolā, tad ieguvis vidējo izglītību un mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1976. g. iesvētīts par priesteri. Primācijas dievkalpojums notika Pušas baznīcā. Pēc iesvētīšanas par priesteri divus gadus strādājis Aglonā, pēc tam bijis vikārs Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā. No 1979. g. līdz 1987.g.bijis prāvests Bukmuižā, tad 11 gadus dekāns Dagdā, 3 gadus Aglonas dekāns, bet kopš 2001. g. - Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns. 1997. g. apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi, 2009. g. piešķirta LV aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme. 2024.g. apbalvots ar Romas pāvesta Franciska svētības rakstu. |
| Stikāne Anastasija |
 |
Filoloģe, filoloģijas doktore, docente
Dzimusi 1927. g. 23. febr. Preiļu pagasta Adamovkā. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā, Jaunaglonas ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi LU Filoloģijas fakultātē (1946-1951), aspirantūrā, specialitāte – latviešu literatūra (1951-1954). Filoloģijas zinātņu kandidāta grādu ieguvusi 1958. g. LU lektore (kopš 1955), docente, latviešu literatūras katedras vadītāja (kopš 1961). 70 zinātnisko publikāciju autore. Sarakstījusi mācību grāmatu „Latviešu bērnu literatūra” (1977).
Mirusi 2008. g. 22. janv. Apbedīta Maltā. |
| Stolders Jānis |
 |
Ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts, docents
Dzimis 1926. g. 8. febr. Preiļu pagasta Bluzmu ciemā. Mācijies Preiļu 1. vidusskolā, Daugavpils komercskolā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē. Ekonomikas zinātņu kandidāts (1962). LLA Lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas katedras asistents (1952-1959), vecākais pasniedzējs (1959-1963), docents (1963-1969). Grāmatvedības un statistikas katedras vadītājs (1966-1968). Nozīmīgākās publikācijas: Produkcijas pašizmaksa kolhozos(1960); Lauksaimniecības enciklopēdija. 1- 4., 1962-71.
Miris 1989. g. 10. sept., apbedīts 2. Meža kapos Rīgā.
|
| Streičs Jānis |
 |
Kinorežisors, scenārists, aktieris, gleznotājs, Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Starptautisko kinofestivālu laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1936. g. 26. sept. Preiļu raj. Anspokos. Vēlāk dzīvojis Preiļu pagasta Caicos. Mācījies Gailīšu pamatskolā (1944.-1951.g.) un Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951.-1955.). Strādājis par skolotāju Preiļos un darbojies amatierteātrī Preiļu kultūras namā. Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu. 22 spēlfilmu režisors, grāmatu Lāga dvēseļu straumē , un „1991 - Tas garais cilvēkbērna gads”, autors. Preiļu pilsētas Goda pilsonis. 1998. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Strelēvičs Vincents |
 |
Prāvests
Dzimis 1888. g. 3. jūl. Aizputes apriņķī. Mācījies Kuldīgas vācu ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1914. g. Pēterpilī. Strādājis Rīgas Sāpju Dievmātes, Līksnas, Bebrenes, Skaistkalnes un Aglonas draudzēs. 1929. g. ieguvis monsinjora titulu. No 1932. g. Sv. Jēkaba katedrāles prāvests un kūrijas notārs. 1937. g. paaugstināts par prelātu. Latviski pārtulkojis Jauno Derību. 1950. g. ieradies Brazīlijā, bet 1955. g. pārcēliess uz dzīvi ASV.
Miris 1983. g.4. jūn. Minesotā, ASV. |
| Strods Aloizs |
 |
Filozofijas profesors, LLU Sociālo zinātņu fakultātes mācību spēks
Dzimis 1924. g. 20. jūn. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Lielstrodu 1. pakāpes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Vēstures fakultātē. Bijis direktors Lielstrodu skolā, vēstures skolotājs Varakļānu vidusskolā (1949), vēstures skolotājs Ilūkstes 1.vidusskolā (1950), direktors Valmieras rajona Matīšu vidusskolā. 1959. g. Valmieras rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs. 1967. g. Maskavas universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju „Atsvešināšanās problēma un vispusīgi attīstītas personības veidošana”, bet 1985. g. – zinātņu doktora disertāciju par tēmu „Vācu personālisms”. No 1980. g. profesors un LLU Filozofijas katedras vadītājs (1987.-1991.). Publicējis ~ 100 zinātnisku rakstu, monogrāfiju un vairākas brošūras. Aktīvi darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā kā priekšsēdētājs (1990.-1993.) un kā valdes loceklis (kopš 1993.), LLU Konventa loceklis (kopš 1991.), LZA Promocijas un habilitācijas padomes loceklis (kopš 1992.). Saņēmis vairākus valdības apbalvojumus – Izglītības darba teicamnieks (1960.), ordeni “Goda zīme” (1960.), 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1996.) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998.).
Miris 2008. g. 31. okt. Jelgavā. Apbedīts Bērzu kapos. |
| Strods Francis |
 |
Pedagogs, filologs, publicists
Dzimis 1907. g. 23. aug. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Sārnu, Teicienieku pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā, studējis LU filoloģijas fakultātē. Strādājis Aglonas ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā. Varakļānu vidusskolas direktors (1944-1950). Mācījis fiziku, matemātiku, bijis internāta audzinātājs Gulbenes rajona Gulbīšu pamatskolā. Pārvaldījis grieķu, latīņu, ģermāņu un slāvu valodas. Publicējies laikrakstos „Latgolas Bolss”, „Novadnieks”, „Stars”, „Katōļu Dzeive” un citur.
Miris 1999. g. Jersikā. |
| Strods Jānis |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 2. martā Rēzeknes apriņķī, Bērzgales pagasta Liuzinieku ciemā. Mācījies Mežvidu 6-klasīgajā pamatskolā, Ludzas valsts ģimnāzijā, Aglonas katoļu ģimnāzijā. 1938. g. iestājies Garīgajā seminārā Rīgā. 1944. g. 10. dec. iesvētīts par priesteri. Strādājis par vikāru Ludzā un Viļakā, bijis prāvests Augstkalnē un Aglonas dekanātā. Tad pārcelts uz Raipoles draudzi, kalpojis Kārsavas un Dricēnu draudzēs. Stoļerovā kalpojis 21 gadu. 1984. g. pārcelts uz Skaistkalnes draudzi.
Gājis bojā 1988. g. 1. apr. Apbedīts Skaistkalnes baznīcas dārzā. |
| Strods Kazimirs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1906. g. 9. janv. Nīdermuižas draudzes Krasnogorskas sādžā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. 1936. g. 21. maijā iesvētīts par priesteri. Pirmā darba vieta bijusi Indras, pēc tam Barkavas draudzē, apkalpojot Madonu un Lubānu. 1939. g. pārcelts uz Līvāniem, tad uz Kaunatu, vēlāk uz Mežvidiem.
Miris 1941. g., apbedīts Krasnogorskas kapsētā. |
| Strods Onufrijs |
 |
Latvijas PSR kultūras ministra vietnieks
Dzimis 1904. g. Preiļu rajonā. 1933. g. beidzis Ļeņingradas Austrumu institūta aspirantūru. Strādājis ideoloģiskajā un pedagoģiskajā darbā. No 1953. līdz 1958. g. bijis LPSR kultūras ministra vietnieks.
Miris 1958. g. 5. jūl. |
| Strods Pēteris |
 |
Katoļu bīskaps, filologs un publicists, filozofijas doktors, profesors, Sv. Tēva galma prelāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1892. g. 1. maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisāgu mājās. Mācījies Varakļānos, Gatčinā, Pēterpils Garīgajā seminārā un akadēmijā. Insbrukā ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1920) un Aglonas Garīgajā seminārā (1942-1944), Krāslavas un Rēzeknes vidusskolās. 1948. g. ieguvis bīskapa titulu. Sarakstījis „Latgalīšu volūdas gramatiku latgalīšim”, „Patīseibas maklātōjim”, daudzas reliģiska satura grāmatas, rediģējis latgaliešu preses izdevumus. 1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960. g.5. aug. Jūrmalā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos. |
| Stuburs Andrejs |
 |
Sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni un Daugavas Vanagu zelta nozīmi
Dzimis 1923. g. 17. maijā Preiļos. Mācījies Gailīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Valsts dzelzceļnieku tehnikumā. Cīnījies latviešu leģionā. Apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni. Pēc kara apmeties uz dzīvi Holandē, kur bijis viens no Daugavas Vanagu Holandes nodaļas dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs. Pēc tam pārcēlies uz Nirnbergu, kur nodibinājis un vadījis DV Nirnbergas nodaļu. 1955. g. apbalvots ar DV zelta nozīmi. Bijis ilggadējs LCP loceklis un LCK Hesenes apgabala pārstāvis.
Miris 1988. g. 10. jūn. Frankfurtē.
|
| Stupāne Vija |
 |
Gleznotāja
Dzimusi 1976. g. 12. dec. Preiļos. Mācījusies Aglonas vidusskolā, Rēzeknes mākslas koledžā – reklāmas un interjera specialitātē, LMA Latgales filiālē – glezniecības nodaļā. 2005. g. ar triptihu „Mājas” ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā. Regulāri piedalās plenēros Latvijā : Raunā, Berķenelē, Riebiņos un citur. Izstādes Rēzeknē, Jēkabpilī, Preiļos, Līvānos, Ludzā, Krāslavā, Rīgā. 2006. g. mākslinieces gleznas izstādītas Vitebskā, kur kļuvusi par konkursa laureāti. |
| Stupāns Antons |
| |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis Preiļos. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Skolotāju institūtā. 1932. g. iecelts par Preiļu pagasta valdes sekretāru. Okupācijas laikā strādājis par veikalvedi, grāmatvedi un pārtikas nodaļas vadītāju Hanavas latviešu kooperatīvā. 1950. g. pārcēlies uz St. Paulu Minesotā.
Miris 1977. g. |
| Stupāns Jānis |
 |
Skolotājs, fiziķis un matemātiķis, docents
Dzimis 1923. g. 22. janv. Rušonas pagasta Caicos. Mācījies Preiļu pagasta Gailīšu pamatskolā. Studējis Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos, Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis skolotājs Gailīšu pamatskolā (1943-1944), Preiļu 1.vidusskolā (1945-1950), Cēsu skolotāju institūta vecākais lektors (1952-1954), Skolu zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1954-1955), Daugavpils Pedagoģiskā institūta vecākais lektors, docents, Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Neklātienes nodaļas prorektors (1955-1983).
Miris 1995. g.12. apr. Daugavpilī, apbedīts Daugavpilī, Jaunajos kapos.
|
| Stupāns Jānis |
 |
Kuģu vadītājs
Dzimis 1937. g. 3. okt. Riebiņu pagastā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1958), Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehnisko institūtu (1986). Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1966. g. No 1959. g. LJK. Braucis par kapteiņa 3. un 2. palīgu uz tvaikoņiem (1960-1964), par kapteiņa vecāko palīgu uz tvaikoņa Kotlasa (1964-1969), par kapteini uz m/k Imants Sudmalis (1969-1970, 1970-1972, 1973), Narva (1970, 1977), Auseklis (1972-1973), Jēkabs Alksnis (1973), Altajs, Ape (1974), Auce (1975-1977, 1978-1979, 1980-1983, 1983-1984, 1984-1986), Alūksne, Artjoms (1977-1978), Ardatova (1979-1980), Apšeronska (1983), Bauska (1984), Abrene (1986), Ventspils (1986-1987, 1987-1991), Taganroga (1987). Ārzemēs sabiedrību kuģu kapteinis (1991-1999). |
| Stupāns Jāzeps |
 |
Filozofs, politologs
Dzimis 1918. g. 7. dec. Preiļu pagastā. Mācījies Aglonas katoļu ģimnāzijā un līdz 1940. g. strādājis Preiļu pagasta valdē. 1944. g. iesaukts Latviešu leģionā un nosūtīts uz vācu instruktoru skolu Dienvidslāvijā. 1950. g. beidzis Neuštates latviešu ģimnāziju un studējis Mārburgas universitātē politisko filozofiju. Dienvidslāvijas Neuštates kopas biedrs, un kultūras nozares vadītājs. Apbalvots ar DN RV valdes atzinības rakstu.
Miris 1988. g. aprīlī Neištatē (Vācija). |
| Stūre Inese |
 |
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas zinātņu doktore, Mg.Psych.Klīniskais un veselības psihologs
Dzimusi 1967. g. 28. jūn. Kārsavā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi LU Ģeogrāfijas fakultātē. Ģeogrāfijas maģistre (1997). Doktorantūra: 1999 -2002. g. ģeogrāfijas zinātņu nozarē. Dr. ģeogr. grādu ieguvusi 2005. g. LU ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Strādājusi Vidzemes augstskolā, bijusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Preiļos. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas direktore, ģeomorfoloģijas un ģeomehānikas katedras lektore. Grāmatu “Kultūras un dabas mantojuma aizsardzība un attīstības plānošana” (2004.), un “Jūrmalciema aizjomu ainavas stāsts. To Štrandkrug zvejibas zemnieku landšafts” (2009.) autore. Izglitības un zinātnes ministrijas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatore. Bijusi IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte. Latvijas klīnisko psihologu asociācijas īstenā biedre. Klīniskās un veselības psihologa privātprakse ( no 2024.g.).
|
| Stūris Valērijs |
 |
Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1964. g. 11. martā Vecpilī. Studējis Latvijas Valsts universitātē ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Valsts ģeoloģijas pārvaldē kā inženieris ģeologs, Vides aizsardzības komitejā, „Laukkredītā” Rēzeknē, Preiļu rajona padomē. Konsultants Politikas koordinācijas departamentā Valsts kancelejā. Funkciju audita grupas pārstāvis valsts pārvaldes institūciju īstenoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu pārvaldības jomā. LR Valsts kontroles politiku plānošanas projektu un analīzes procesu vadītājs. |
| Subatiņa - Brazeviča Liena |
 |
Gleznotāja, māksliniece, apģērbu dizainere, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante
Dzimusi 1980. g. 25. apr. Preiļos. Mācījusies Asares pamatskolā, Jēkabpils Mākslas skolā, Daugavpils Saules skolā, Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijā Modes dizaina nodaļas maģistrantūrā. Kopš 1996. g. piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Daugavpilī, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā. Glezno eļļas tehnikā. Darinājusi tērpus Eirovīzijas un konkursa Mis un Misters dalībniekiem. Īpašas kolekcijas veido pimsskolas vecuma bērniem. Uzņēmēja. Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante. |
| Sudarova Sofija |
 |
Pedagoģe, novadpētniece, L. Bērziņa prēmijas laureāte
Dzimusi 1941. g. 20. martā Galēnos. Mācījusies Galēnu 7-gadīgajā skolā (1948-1955), Vidsmuižas vidusskolā (1955-1959), studējusi LVU Matemātikas fakultātē, Daugavpils Universitātē, ieguvusi bioloģijas un lauksaimniecības pamatu vidusskolas skolotājas kvalifikāciju (1962-1967). Bijusi Rugāju vidusskolas direktora vietniece mācību darbā (1982-1995), Gulbenes rajona Beļavas pagasta Ozolkalna pamatskolas direktore. 2001.g. ieguvusi pedagoģijas zinātņu maģistra grādu. 2001. g.10. nov. saņēmusi Starptautisko L. Bērziņa prēmiju konkursa laureāta balvu un Goda rakstu. |
| Sudarovs Pēteris |
 |
Pedagogs, kordiriģents
Dzimis 1930. g. 11. nov. Bērzpils pagasta „Bļauskos”. Mācījies Bērzpils 7-gadīgajā skolā, Bērzpils vidusskolā, Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā dziedāšanas klasē. Strādājis Balvu rajona Lielmežnieku 7-gadīgajā skolā, Stacijas 7-gadīgajā skolā. 1956. g. rudenī sācis strādāt par dziedāšanas skolotāju Viļānu rajona Vidsmuižas vidusskolā, izveidojis 1.- 4. klašu, 5.-7. klašu bērnu kori un 8.-11. klašu jaukto kori. Koru skatēs kolektīvi guvuši labus panākumus. No 1959. g. strādājis par mūzikas skolotāju Rugāju vidusskolā, kur atjaunojis un dibinājis jaunus korus.Tie visi ar labiem panākumiem darbojušies 42 mācību gadus. No 1981. g. vadījis rajona dziedāšanas skolotāju metodisko apvienību.Vairakkārt apbalvots ar rajona un Izglītības Ministrijas Goda rakstiem. 1988. g. piešķirts „Vecākā skolotāja” nosaukums. No 2006. g.- Bērzpils folkloras kopas „Saivenis” vadītājs. Miris 2024. g. 28. janv. Apbedīts Bēržu kapsētā. |
| Sudnieks Francis |
 |
RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors
Dzimis 1933. g. 22. sept. Daugavpilī. Dzīvojis Jasmuižas pagasta Kliškovā. Mācījies Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Maskavas Dzelzceļa transporta institūtā, Ļeņingradas Dzelzceļu transporta institūtā. Bijis Daugavpils dzelzceļa transporta arodskolas direktors (1959-1962), Daugavpils Vispārtehniskās fakultātes Mašīnbūves katedras vadītājs (1972-1983), RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors(1997), inženierzinātņu doktors (1992), docents (1974), tehnisko zinātņu kandidāts (1971). Zinātniskā darba pamatvirziens – salikšanas tehnoloģisko procesu automatizācija. Tas apkopots 75 zinātniskajās publikācijās un zinātnisko rakstu krājumos. Saņēmis 4 PSRS autorapliecības. Piedalījies starptautiskās konferencēs. Apbalvots ar 1991. g. Barikāžu piemiņas, LR NBS komandiera Goda zīmi. |
| Sudraba Velga |
 |
Dr. med. Psihoterapeite, RSU docente
Dzimusi 1961. g. 2. martā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā , Rīgas 2. medicīnas skolā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Medicīnas Akadēmijā un Viļņas universitātē. Kopš 2014. g. Rīgas Stradiņa universitātes docente. 1996.-2014.g. bijusi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe-psihoterapeite. 1994.-1996.g. kā psihoterapeite strādājusi Aizkraukles Veselības centrā. Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Journal of Alcoholism & Drug Dependence (JALDD), redkolēģijas locekle. Society for the Study of Addiction (SSA), biedre. European Society for Biomedical Research. |
| Sulainis Haralds |
 |
Kultūras darbinieks, tautas mūzikas ansambļa „Valdemārs” vadītājs, TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” producents
Dzimis 1966. g. 11. okt. Rīgā. Mācījies Rimicānu 8 - gad. skolā un Vārkavas vidusskolā. Beidzis Preiļu mūzikas skolu (1985), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1987), Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde, tautas mūzikas ansambļa “Valdemārs” dibināšanas iniciators, vadītājs un solists (kopš 1985). Vairāku dziesmu autors. Radošās apvienības AR TV producents – TV raidījums “JŪRAS LAIKS” (1999 – 2004); Radošās apvienības JŪRAS VĒSTIS - TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” režisors - producents (kopš 2004). Vairāku TV videofilmu producents – režisors. No 2013. g. R/A “BALTIC MARINE NEWS. LV” redaktors – producents. |
| Surgunte Inga |
 |
Režisore, Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore.
Dzimusi 1980. g. 17. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Pikardijas Universitātes (Francija) Literatūras un Teātra fakultātēs, Latvijas Kultūras akadēmijā (Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās), Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (Baltu filoloģijas literatūras nodaļa), Latvijas Kultūras akadēmijā (Teātra mākslas maģistrantūra, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās).
Kopš 2011. g. Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore ; („Pēdējā izstāde” (2013) (nominēta „1kg kultūras” LTV1 un Dienas kultūras gada balvai). 2008-2011 - darba ar apmeklētājiem un pedagoģisko programmu vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. 2004-2006 - direktora vietniece audzināšanas darbā Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2002-2009 - latviešu valodas pasniedzēja starptautiskajā valodu centrā „Berlitz”. 2002-2003 - pasākumu administratore Rīgas Latviešu biedrības namā. Bijusi režisore dzejas iestudējumam „Dzejkoncerts” (2014), projekta „Laikmetīgās mākslas sezona Preilis” vadītāja un izstāžu kuratore (2014). Grupas „Sigma” koncerta „Paliec tepat” režisore (2013). Instalācija „Viesnīca Latvija. Palimpsest” (2012). Režisore latviešu jaunākās dzejas iestudējumam „Mūsu dienu skaņu celiņš” (2011), izrādei „Aklā” (Dirty Deal Teatro), Edvarta Virzas franču lirikas atdzejojumiem veltītam iestudējumam „Edvarts Parīzē”. 2002-2006 Teātra studijas vadītāja Preiļu novada kultūras centrā ; (2005. gadā - diploms par labāko režijas darbu Latvijas amatierteātros). Literatūras un teātra kritikas publikācijas preses izdevumos „Kultūras Forums”, „Teātra vēstnesis”, „Latvju teksti”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzeja speciāliste. |
| Surgunts Andis |
 |
Dzejnieks
Dzimis 1984. g. 27. nov. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU Teoloģijas fakultātē ieguvis bakalaura diplomu Humanitāro zinātņu un reliģijas zinātnē. Kopš 2005. g. publicējas žurnālā “Karogs”, laikrakstā “Kultūras forums”. Aizrāvies ar Rilkes dzeju.
Miris 2018. g. Apglabāts Preiļu Jaunajos kapos. |
|
Svikle - Popova Rasma
|
 |
Pedagoģe, karjeras konsultante, dzejniece
Dzimusi 1994. g. 14. febr. Preiļu pagastā.
Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Daugavpils Universitātē studējusi psiholoģiju un filoloģiju. Darba gaitas uzsākusi Daugavpils mācību centrā, Būvniecības tehnikumā, DU Karjeras un iniciatīvu atbalsta centrā. Strādā Līvānu novada skolās par karjeras konsultanti. Dzeju sākusi rakstīt pamatskolas gados un publicējusies portālos draugiem.lv., lakuga.lv., žurnālā „Literatūra.Teātris. Kino”, kā arī vairākos Latgales dzejnieku kopkrājumos. Dzejoļu krājums „ Pārtapšana” iznācis 2020.g. Nominēta Latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks 2019”. Aizrautīgi fotografē dabu. Darbi apskatāmi facebook grupā „Dabas foto” un „Rasmas Svikle photography”.
|
| Svikša Floriāns |
 |
Latgales skautu organizācijas sekretārs
Dzimis 1909. g. 20. nov. Silajāņu pagastā. 20 gadus darbojies grāmattirdzniecībā. Bijis Ludzas grāmatnīcas vadītājs /1936-1944/. 1924.g. kā praktikants sācis darbu „Leta” grāmatu veikalā Rēzeknē, pēc tam strādājis Latgales izglītības kooperatīva „Gaisma” grāmatu veikalā. Bijis Iekšlietu ministrijas tūrisma biroja aģents Rēzeknē.1936.g. pārcēlies uz Ludzu, kur noorganizējis „Gaismas”nodaļu un vadījis vienīgo grāmatnīcu Ludzas apriņķī. Latvijas jaunatnes organizācijas Ludzas apriņķa priekšnieks.
Miris 1969. g. 24. martā Stoke Mandeville slimnīcā , Aylesbury, Anglijā.
|
|
Svikša Pēteris
|
 |
Izglītības darbinieks
Dzimis 1904. gada 29. janv. Silajāņu pagasta “Kuļčos”. Mācījies Rēzeknes vidusskolā. Studējis dabaszinātnes Latvijas Universitātē. Silajāņu pagasta pamatskolas pārzinis, tautskolu inspektors Abrenes un Daugavpils apriņķī. Pašvaldību darbinieks. Bijis Silajāņu lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs. Lauksaimniecības kameras loceklis. 1940. gada Latgales dziesmu svētku laikā apbalvots ar Atzinības krustu. Daugavpils aizsargu pulka kultūras nodaļas vadītājs. 40.-50. gados bija viens no Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas dibinātājiem un skolotājiem. Vircburgas latviešu skolas skolotājs. 1957.g. pieņemot Amerikas pilsonību, uzvārds mainīts uz Swentons.
Miris 1970. g. augustā. Apbedīts Čikāgā.
|
| Svilāns Jānis |
 |
Garīdznieks, vēsturnieks
Dzimis 1916. g. 15. febr. Varakļānu pagastā. Mācījies Varakļānu 6-klasīgajā pamatskolā, studējis Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. 1943. g. 25. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ciskādu, Kupravas, Liepnas Kūdupes, Bukmuižas draudzēs. No 1953. līdz 1963. g. kalpojis Balvu draudzē (reizē apkalpojis Sproģu, Kupravas un Liepnas draudzes).1963. g. pārcelts uz Jasmuižas un Nīdermuižas draudzēm, pēc tam kalpojis Baltinavā un Škilbēnos . Publicējies žurnālos „Katōļu Dzeive”, „Gaisma”, „Zīdūnis”, „Latgolas Vōrds”, „Gredzens” un „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”. Sastādījis grāmatu par Latvijas katoļu dievnamiem un kapelām.
Miris 1996. g. 26. sept., apbedīts Viļakas kapsētā. |
| |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Sabanska Inita |
|
Māksliniece, dzejniece
Dzimusi 1970. g. 30. sept. Preiļu rajona Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, DPI un LU Filoloģijas fakultātē studējusi krievu un latviešu valodu. Paralēli apmeklējusi zīmēšanas un gleznošanas studijas pie mākslinieka E. Miķelsona Daugavpilī un pie A. Danemanes Rīgā. 1993.g. Viļānu vidusskolā sarīkojusi pirmo izstādi „Uzdrīkstēšanās”. 1994. g. piedalījusies plenērā Kiprā. Izstādes Rīgā, Preiļos, Vācijā. Sarakstījusi Pasakas pieaugušajiem un bērniem,'' dzejoļu krājumu ''Rasas pilienā atmirdzoties'', īsformu krājumu ''Ar latgalieša atsperi dvēselē'' un pētniecisko darbu ''Latgales pērle''. 2017. g. sagatavota grāmata ''Mākslu sirdī jūtot''. |
| Saimnieks Ādams |
|
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1897. g. 6. martā Galēnu pagastā rentnieka ģimenē. Pirms pasaules kara bijis jūrnieks, arī zemkopis. 1915. g. febr.brīvprātīgi iestājies krievu armijā. Dienējis 439. Iļeckas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā un Rīgas frontē, arī Ziemassvētku kaujās. 1919. g. pavasarī mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās pārbēdzis pie igauņiem. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. maijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, un Latgales atbrīvošanas kaujās. Atvaļināts 1922. g. 24. apr. Pēc tam bija dzelzceļa strādnieks un lauksaimnieks Luriņu pagastā un Rucavas pagasta Krūmkalnos. 1945. g. arestēts un notiesāts uz 25 gadiem.
Miris 1945. g. ieslodzījuma vietā Medvežjegorskā (Krievijā). |
| Salceviča Ilona |
|
Literatūrzinātniece
Dzimusi 1940. g. 4. apr. Rīgā. Beigusi Rīgas 49.vidusskolu (1959), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti, Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi par laikraksta „Rezietis” literāro līdzstrādnieci (1963.-1964), izdevniecības „Zvaigzne” korektori (1965.), Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātnisko līdzstrādnieci (1965.-1969). 1970. g. sākusi stādāt ZA Valodas un literatūras institūtā 1973 - 1995. g. – zinātniskā līdzstrādniece. Bijusi lektore LU Latgales filiālē un lektore Mākslas Akadēmijas Latgales filiālē, Latgales pētniecības institūta valdes locekle, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Pētījusi un apcerējusi 20. gs. 20. - 30 gadu latviešu literatūras, kā arī latgaliešu literatūras vēstures jautājumus. Novadnieka, teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza meita, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jura Pabērza mazmeita. |
| Saleniece Olga |
|
Skolotāja
Dzimusi 1917. g. 17. dec. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Mācījusies Kalupes pamatskolā (1924-1931) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1931-1936). Studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu nodaļā (1936 -1941). Bijusi latviešu valodas skolotāja Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā (1941-1944) un Preiļu 1. vidusskolā (1944-1948), kur noorganizējusi un vadījusi skolēnu literatāro pulciņu, veicinājusi literārās jaunrades žurnāla „Zvans” izdošanu. Bijusi lektore Daugavpils skolotāju institūtā (1948-1952) un metodiķe Daugavpils Pedagoģiskā institūta neklātienes nodaļā (1952-1960). Kā līdzautore strādājusi pie mācību grāmatas " Учебник латышского языка для взрослых” sagatavošanas (1959).
Mirusi 1960. g. 3. jūl. Daugavpilī, apbedīta Kalupes pagasta Plānišķu kapos.
|
|
Salenieks Jānis
|
|
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Kalupes luterāņu draudzes priekšnieks
Dzimis 1884. g. 1. aug. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Bijis Arendoles muižas sekretārs (līdz 1920.g.), Kalupes pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1920-1938), Preiļu pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1938-1941). Krājaizdevumu sabiedrības OLŪTS valdes priekšsēdētājs. Bijis zinošs un atsaucīgs padomdevējs zemniekiem zemes lietās un juridiskos jautājumos. Viņa vadība uzcelta Kalupes pagasta valdes ēka un Kalupes luterāņu baznīca.
Miris 1942. g. 2. martā Preiļos, apbedīts Kalupes pagasta Plānišķu kapos. |
| Saliņš Staņislavs |
|
Inženieris mežkopis, izglītības darbinieks
Dzimis 1906. g. 2. maijā Saratovas apgabalā. 1923. g. ģimene atgriezusies Latvijā. Mācījies Daugavpils vidusskolā, studējis LU Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nod. Bijis Rušonas un Galēnu virsmežniecību mežzinis /1932 – 1935/. Tiek uzskatīts par dižkoku tēvu, jo pirmais sabiedriskā un zinātniskā apritē ieviesis jēdzienu dižkoks. 1974. g. izdevis pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem (626 koki). Izglītības darbinieks (Mežkopības katedras asistents /1945–1949/, vecākais pasniedzējs /1949–1951/, zinātnieks (lauksaimniecības zinātņu kandidāts /1954/. Sakārtojis un izdevis grāmatas „Apses”, „Latvijas dižkok un retie koki”, publicējis vairāk nekā 50 zinātniskus un populārzinātniskus darbus. Bijis viens no 6 mežkopjiem, kuram piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mežkopja goda nosaukums.
Miris 1992. g. 5. febr. Apbedīts Rīgas II Meža kapos. |
| Salmiņa Elvīra |
|
Kordiriģente, LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece
Dzimusi 1923. g. 6. dec. Preiļos. Mācījusies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā (1930.-1937). Studējusi Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos (1937.-1943.) un Latvijas Valsts konservatorijā (1947.-1952). Bijusi Daugavpils 2. pamatskolas skolotāja (1943.-1944.), bērnudārza audzinātāja Kuldīgā (1945.-1946.), Kuldīgas 1. vidusskolas skolotāja (1946.-1947.), Ventspils mūzikas vidusskolas direktore, vēlāk skolotāja (1952.-1990.). Ventspils pilsētas kultūras nama jauktā kora, vēlākā Tautas kora „Līvzeme” diriģente (1952.-1990).
Mirusi 1994. g. 30. aug. Ventspilī, apbedīta Ventspils Meža kapos. |
| Samušs Julijans |
|
Priesteris, dekāns
Dzimis 1899. g. 1. martā Cirmas pagastā. Mācījies Runtortas un Ludzas pilsētas skolā, studējis Pēterpils,Viļņas un Aglonas Garīgajā seminārā. 1922. g. 17. dec. Izvaltas baznīcā iesvētīts par priesteri. Piecus gadus par vikāru kaslpojis – Barkavā, tad - Rogovkā, Dagdā, Līksnā, Varakļānos un Preiļos. 1927. g. pārcelts par prāvestu uz Brunavas draudzi. No 1933. līdz 1939. g bijis Ilūkstes dekāns, Grendzes un Eglaines prāvests. Vēlāk kalpojis Lēnu, Silaiņu, Saldus, Vaiņodes un Vecpils draudzēs. 1963. g. iecelts par Krāslavas dekānu.
Miris 1980. g., apbedīts Krāslavas pilsētas kapos. |
| Sarkanis Alberts |
|
Valodnieks, filoloģijas doktors, LR vēstnieks
Dzimis 1960. g.6. apr.Dubnas pagasta Svenčos. Mācījies Arendoles pamatskolā (1967-1975) un Špoģu vidusskolā (1975-1978). Studējis LU (1978-1983). Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1983-1990). 1996. g. kļuvis par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. 1998. g. iecelts par LR vēstnieku Somijā. 2000. g. – vēstnieks Ārlietu ministrijā. 2001.g. beidzis Starptautisko studiju kursu Ženēvas drošības politikas centrā. 2001. g. – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. Latvijas vēstnieks Lietuvā, Vatikānā, Bulgārijā, Polijā, Maltas Ordenī. Apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu, Gedimina ordeni, Svētā Gregora Lielā krusta ordeni. |
| Saulītis Andrejs |
|
Robežsargs un policijas kārtībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1902. g. 1. janv. Preiļu pagastā. Dienējis neatkarīgās Latvijas robežsargu brigādē. Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā.
Miris 1964. g. un apbedīts ASV, Aleksandrijā. |
| Saulītis Jānis Pēteris |
| |
Bibliotekārs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1921. g. 18. dec. Kapiņu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1938), Ķīles universitātē, kur studējis grieķu un latīņu valodas. Beļģijā turpinājis studijas Luvēnas universitātē, pēc tam – ASV, Saint Francis koledžā. 1961. g. ieguvis maģistra grādu klasiskajā filoloģijā. Studiju laikā strādājis Kītingas bibliotēkā.1968. g. iecelts par Iegādes departamenta vadītāju Masačūsetas universitātē. 1968. g. saņēmis piedāvājumu vadīt grāmatu iegādes nodaļu Ņujorkas universitātē. Jau pēc gada ticis iecelts par Rīda bibliotēkas direktoru. Šinī darbā nostrādājis18 gadus. Nodibinājis organizāciju „Rīda bibliotēkas draugi”. Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” biedrs, no 1960. līdz 1962. g. bijis apvienības prezidents.
Miris 2007. g. 2. dec. Beningtonā, ASV, apbedīts Aglonas kapos. |
| Saušs Staņislavs |
|
Literāts, pedagogs
Dzimis 1918. g. 16. martā Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, LU katoļu teoloģijas fakultātē. Strādājis par skolotāju un pildījis „Latgolas Bolsa” tehniskā redaktora pienākumus. Daudz rakstījis par mākslas vēstures jautājumiem, līdzdarbojies „Tāvu zemes kalendāra” sastādīšanā. Apkopojis un sagatavojis izdošanai V. Mundura stāstu krājumu.
Miris 1997. g. 27. janvārī. |
| Savickis Jāzeps |
|
Prāvests
Dzimis 1913. g. 14. janv. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1937. g. ordinēts Rīgas Sv. Alberta baznīcā. Strādājis Rīgas Sv. Alberta draudzē (1937-1940) un Skaistkalnes draudzē par vikāru (1940-1942), Vaiņodes draudzē par prāvestu (1942-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Līdz 1945. g. bijis vikārs Krumbahā. 1947. g. ieradies Anglijā. Līdz pat aiziešanai mūžībā, bijis Lielbritānijas latviešu katoļu biedrības kapelāns.
Miris 1989. g.4. dec. Anglijā, apbedīts Ratklifas koledžas priesteru kapsētā. |
|
Savitska Justīne
|
| |
Žurnāliste
Dzimusi 1990. g. 12. okt. Aglonā. Mācījusies Daugavpils mūzikas vidusskolā (vokālajā un kordiriģēšanas nod.) Absolvējusi Aglonas bazilikas kora skolu. LU studējusi komunikācijas zinātnes un antropoloģiju. 2014. g. aizstāvējusi bakalaura darbu par tēmu "Ķermeņa diskurss starptautiskās sieviešu kustības "FEMEN" komunikācijā “facebook.com”. Latvijas Radio Ziņu dienesta Multimediālā satura producente un LSM.lv autore. Podkāsta „Dokumentārijs” redaktore. 2018. g. saņēmusi „ Žurnalistikas cerības” balvu. Dokumentālais stāsts „Tēta projekts” nominēts prestižajai „Prix Europa 2018” gada balvai.
|
| Seile Mārīte |
|
Pedagoģe, politiķe
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, Tventes universitātē Nīderlandē. Strādājusi par asistenti A. Liepas Neklātienes matemātikas skolā, Preiļu 1.vidusskolā par matemātikas skolotāju un direktora vietnieci. Sorosa fonda – Latvija programmā „Pārmaiņas izglītībā” par projektu koordinatori. Skolu atbalsta centra BO SIA direktore, SIA Maxima Latvija personāla direktore, SIA Primekss biznesa procesu direktore, Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktore. A. Kronvalda prēmijas laureāte (1994). 12. Saeimā – izglītības un zinātnes ministre. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte. LU studiju inovācijas nodaļas vadītāja. |
| Seilis Staņislavs |
|
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 28. nov. Krievijā, uzaudzis un dzīvojis vecāku dzimtenē – Preiļos un Preiļu pagastā. Beidzis Preiļu pilsētas skolu un Daugavpils skolotāju institūtu. 1930. g. bijis Pustiņas pagasta pamatskolas pārzinis un šī pagasta patērētāju biedrības un pagasta tiesas priekšsēdētājs.
|
| Seimanova Iveta |
|
Pedagoģe, kultūras vēstniece, rokdarbniece, biedrības Mans Tautastērps aktīviste
Dzimusi 1971. g. 27. sept. Galēnu pagastā. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Rīgas medicīnas skolā, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma aušanas nod. Darinājusi Rīgas tautas tērpu, balto Šķilbēnu tautu tērpu un Vidsmuižas sievas tērpu, Preiļu burnasu. |
| Selicka (dz. Kundziša) Dominika |
|
Skolotāja, rakstniece
Dzimusi 1899. g. 27. febr. Rāznas pagasta Ladušos. Mācījusies Pēterpilī, pēc tam Rēzeknē latgaļu skolotāju sagatavošanas kursos. 1917. g. rudenī sākusi strādāt par skolotāju Kalupes skolā. No 1930. g. bijusi Silajāņu pagasta Kaušu pamatskolas skolotāja, pēc tam strādājusi Ezernieku pamatskolā. No 1922. g. presē pirmās dzejas publikācijas. Mūža nogali pavadījusi Rīgā.
Mirusi 1967. g. 14. jūn. Rīgā, apbedīta Rīgā, Meža kapos. |
| Serkovs Vladimirs |
|
Dizainers, gleznotājs
Dzimis 1950. g. 28. jūn. Jēkabpilī, bet bērnību pavadījis Aglonas apkārtnē.
Kopš 10 gadu vecuma bijis Daugavpils tēlotājas mākslas studijas audzēknis. Beidzis Mākslas akadēmiju. Strādājis kā dizainers vairākos rūpniecības uzņēmumos Rīgā un Olainē, vēlāk Daugavpilī, bet no 1989. g. - Rēzeknes pilsētas galvenaismākslinieks.Profesionāls funkcionālā un rūpnieciskā dizaina pārstāvis komunikatīvajā mākslā, dizaingrafikā un interjerkultūrā.Veidojis daudzu firmu grafiskās zīmes un dažādus pilsētas objektu noformējumus, projektējis sabiedrisko iestāžu un privātmāju interjerus. Paralēli darbam, daudzu gadu garumā piedalījies mākslinieku plenēros Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā, Ludzā, Riebiņos, Jaunaglonā u.c., kā arī Starptautiskajos gleznotāju plenēros. Māksliniekam tuva mazpilsētu tematika un pilsētainava dažādos gadalaikos.
|
|
Silabriede Marta
|
|
Dzejniece un tulkotāja
Dzimusi 1902.g.23. jūl. Madonas novada Saikavas pag. Ārēs. Mācījusies Saikavas ministrijas skolā, kā eksterne – Rēzeknes sieviešu ģimnāzijā. Studējusi Izglītības ministrijas Valodu institūtā Rīgā.Bijusi Barkavas pamatskolas pārzine un skolotāja Galēnu pag. Sondoru pamatskolā. Rīgā ilgus gadus strādājusi par latviešu un angļu valodas skolotāju, vadījusi latviešu un latīņu valodas kursus, kā brīvklausītāja apmeklējusi filozofijas un literatūras lekcijas LU. Bijusi Valsts izdevniecības Jaunatnes rakstu apgādniecības redaktore, strādājusi žurnāla „Karogs” redakcijā. Pārtulkojusi aptuveni 50 romānus un lugas no ukraiņu, armēņu, ungāru un čehu valodām. Līdztekus tulkotājas darbam, sacerējusi virkni orģināldzejoļu, no kuriem vairākus komponists M. Zariņš izmantojis savā daiļradē. Bērnu grāmatas „Rīta cēliens Saulainē” un ludziņas dzejā „Skaistākā eglīte” autore.
Mirusi 1984. g. 29. dec. Apbedīta Jaunciema kapos.
|
| Siliņa Anita |
|
Vieglatlēte (soļotāja, garo distanču skrējēja)
Dzimusi 1990. g. 30. maijā Preiļos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā, Preiļu rajona BJSS, Krimuldas vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē.
Redzamākie panākumi : 8.vieta Eiropas kausa izcīņā , 9. vieta Eiropas U-20 meistarsacīkstēs, Eiropas U-23 čempionātā 6.vieta, izpildīts Olimpiskais B normatīvs uz Londonas Olimpiskajām spēlēm 20 km soļošanā, Latvijas čempione maratonā 42,195 m distancē (2012.g.). Latvijas čempione 20 km soļošanā 2013.g. dalība pieaugušo Pasaules Čempionātā ( Olimpisko spēļu B normatīva atkārtošana) , Dresdenes maratonā - 2. vieta. |
|
Silova Larisa
|
| |
Nūjošanas instruktore un trenere
Dzimusi 1973. g. 18. dec. Preiļos. Studējusi DU pedagoģijas doktorantūrā. Iegūts maģistra grāds (Mg. pead.). Fiziskās audzināšanas skolotājas, ārstnieciskās fizkultūras un masāžas metodista kvalifikācija. Kopš 2003. g. DU Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedras lektore. 2002-2003 DU Izglītības un vadības fakultātes Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedras lektore. 1998- 1999 Daugavpils logopēdiskās internātskolas sporta skolotāja.
|
|
Sinkeviča Antonija
|
| |
Sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1924.g. 8. jūn. Vārkavas pag. Pilišķos, sabiedriskā darbinieka un grāmatu krājēja Antona Dzeņa ģimenē. Mācījusies Zaķīšu pamatskolā, Jaunaglonas ģimnāzijā un Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. 1944. g. kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās. Pēc kara studējusi ģermāņu valodu Erlangenes universitātē. 1952. g. izceļojusi uz ASV.
|
|
Sinkevičs Albīns
|
| |
Pedagogs
Dzimis 1931. g. 7. aug. Vārkavas pagastā. Mācījies Vārkavas 7- gadīgajā skolā, Preiļu 1. vidusskolā, studējis Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis Gaiķu pamatskolas direktors, Kaibalas 8- gadīgās skolas direktors. Izglītības darba teicamnieks. Ogres rajona Izglītības nodaļas vadītājs. Bijis Ogres rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, LKP rajona komitejas sekretārs.
Miris 2006.g. 14. janv. Apbedīts Vārkavas kapos.
|
|
Sipeniece Austra
|
| |
Agronome, vīndare, pensionāru biedrības „Jaunpils” vadītāja
Dzimusi 1940.g. 20. oktobrī Galēnos. Mācījusies Dzērves vidusskolā (Liepājas rajonā), studējusi Lauksaimniecības akadēmijas agronomijas fakultātē. Darba gaitas uzsākusi Krāslavas rajona Mičurina kolhozā, pēc tam, 1965. g. pārcēlusies uz Tukuma rajonu. No 1972. g., līdz aiziešanai pensijā, strādājusi Jaunpils LIS par sēklkopības agronomi, bijusi galvenā agronoma vietas izpildītāja. Aktīvi piedalījusies Atmodas laika pasākumos un manifestācijās, ir saņēmusi 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. Iesaistījusies Eiropas Kopienu iniciatīvas fonda finansēto projektu rakstīšanā un realizēšanas procesā, par ko saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda balvu un Atzinības rakstu.
|
| Sirica Inese |
|
Mākslas vēsturniece
Dzimusi 1987. g. 8. dec. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi LMA, kur 2015. g. ieguvusi mākslas zinātņu doktores grādu. Docente, Dr. art. Mākslas vēsturniece, LMA Mākslas zinātnes nodaļas izglītības metodiķe. Pēta Latvijas mākslas vēsturi 20. un 21. gadsimtā (lietišķā māksla, dizains, amatniecība), identitātes jautājumus un Latvijas etnogrāfijas vēsturi. Pētījumu rezultātus prezentē vietējās un starptautiskās konferencēs un publikācijās. Darbi: Monogrāfija “Otējums uz pūra mēbelēm”, raksti par tautas mākslu “Latvijas mākslas vēstures” III sējumā (2019), par aušanas prasmēm Latvijā grāmatā “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei” (2018), kā arī tautas lietišķās mākslas izstādes kataloga “Radītprieks” (2018) sastādīšana un raksti tajā. |
| Sirmais Pēteris |
|
Mākslinieks
Dzimis 1932. g. 29. martā Galēnu pagastā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, Mākslas akadēmijā Interjera nodaļas dekoratīvās mākslas specialitātē. Strādājis Latvijas Patērētāju biedrībā par galveno mākslinieku (1969-1992). Pievērsies arī gleznošanai. Viņa darbos dominē dzimtās zemes ainavas. Piedalījies vairākas izstādēs. |
|
Skrastiņš Jānis
|
| |
Jurists
Dzimis 1949.g. 30. okt. Cēsu raj. Liepas ciemā. Mācījies Cēsu vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātē. 1990. – 2000. g. bijis pirmais Latvijas republikas Prokuratūras ģenerālprokurors pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1974. – 1978. g. strādājis Preiļos kā izmeklētājs. No 1979.g. bijis LPSR prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs.1989.g. kļuvis par LPSR Ģenerālprokurora vietnieku un izmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. 1990.g. kopā ar domubiedriem sācis veidot neatkarīgo Latvijas prokuratūru un ticis iecelts par LR Ģenerālprokuroru. 1995.g. saņēmis Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. 2000.g. saņēmis valdības Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas neatkarīgās prokuratūras izveidē.
Miris 2021.g. 10.jūl.
|
| Skrimblis Guntis |
|
Kultūras darbinieks, deju speciālists
Dzimis 1958. g.24. sept. Ilūkstes rajona Gārsenes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā. Līdz 1995. g. mācījies Ķīles modernās vingrošanas un dejas akadēmijā. Strādājis Ķekavas pagasta kultūras namā, vadījis deju kolektīvu „Zīle”, pēc tam džeza deju grupu „Akcents”. Preiļu Kultūras centra vadītājs. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2019. g. piešķirts IV šķiras Atzinības krusts. |
| Skrinda Kazimirs |
|
Advokāts
Dzimis 1908. g. 21. febr. Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā. Mācījies Jāsmuižas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā strādājis Jāsmuižas pagasta valdē un Zemkopības ministrijā.
Gājis bojā 1942. g. |
| Skromanis Antons |
|
Agronoms, agroķīmiķis, ekonomists, habilitētais lauksaimniecības doktors un ekonomikas doktors
Dzimis 1935. g. 1. dec. Rušonas pagasta Kristapiņu ciema Laidiņos. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis LLU. Bijis padomju saimniecības „Aglona” agronoms un direktors (1960-1963), LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas nodaļas priekšnieks (1964-1968), LKP CK Lauksaimniecības nodaļas augu sektora vadītājs (1968-1971). Ekonomiku studējis Berlīnē un Šverinē. LKP CK Lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks (1974-1977), LLU vecākais pasniedzējs, docents, agroķīmijas katedras vadītājs, Agronomijas fakultātes docents (1977-1983), Republikāniskās lauksaimniecības ķimizācijas un projektēšanas stacijas direktors, Latvijas agroķīmijas vadītājs (1983-1988), VZRU „Ražība” direktors (1988-1995). Vairāk kā 250 zinātnisko publikāciju, 8 monogrāfiju un 50 mācību metodisko līdzekļu autors.
Miris 2009. g. 3. febr. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapos. |
| Skromans Antons |
|
Prāvests
Dzimis 1904. g. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Strādājis Nautrēnu draudzē (1932-1933), Brunavas draudzē (1933-1934). Višķu draudzes prāvests (1934-1941), Aglonas draudzes prāvests/vicedekāns (1941-1942), Viļakas draudzes prāvests (1942-1945). 1945. g. 5. dec. arestēts.
Miris ieslodzījumā 1947. g. 19. dec. Apbedīts lāģera kapsētā Novosibirskā. |
|
Skrūzmane-Mičule Inga
|
| |
Māksliniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1994. g. Līvānos. Mācījusies Rožupes pamatskolā un Līvānu Mākslas skolā. Absolvējusi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli. 2019.g. aizstāvējusi diplomdarbu “Ikonas “Svētais Nikolajs Brīnumdarītājs” restaurācija”. R. Mūka muzeja krājuma glabātāja un Vidsmuižas katoļu baznīcas altārgleznu restauratore. Kopš 2017. g. piedalās gleznu izstādēs ar lielajiem studiju darbiem (klusā daba) un dabas motīvu sēriju (koki un ziedi). |
| Skuja Marta (īst.v. Mundure Valerija) |
|
Skolotāja, rakstniece, dzejniece, nacionālās kustības dalībniece
Dzimusi 1915. g. 5. jūl. Neretas pagasta Bērziņos. Mācījusies Jaunaglonas ģimnāzijā (1928-1933). Studējusi LU matemātiku un filoloģiju (1933-1940), līdztekus tam strādājusi par ticības mācības skolotāju Rīgas pamatskolās, pēc tam veikusi tulka un korektora pienākumus V.Lōča apgādā Daugavpilī (1943-1944). Rakstījusi stāstus un dzejoļus. Dzejoļi izdoti krājumā „Naziņā” (1944). Strādājusi par skolotāju Neicinieku pamatskolā (1944). Iestājusies organizācijā „Tēvijas sargi”, bet 1945. g. – „Latvijas Tēvzemes sargu (partizāņu) apvienībā”, kur ievēlēta par tās prezidija priekšsēdētāja vietnieci un žurnāla „Tēvijas Sargs” redaktori. Literāta Viktora Mundura sieva.
1946. g.14. apr. apcietinātā, bet 1946. g.18. jūn. notiesāta uz nāvi. Nošauta Rīgas Centrālcietumā.
|
| Skutelis Antons |
|
Farmakologs, medicīnas doktors, docents
Dzimis 1939. g. 20. nov. Stabulnieku pagasta Baložos. Mācījies Silajāņu pagasta Aizmežu pamatskolā, Galēnu pagasta Vilcānu un Dravnieku pamatskolās, Vidsmuižas vidusskolā un Rīgas 1. medicīnas skolā. Studējis Rīgas medicīnas institūtā (1965-1971). Ārsts kardiologs ātrajā medicīniskajā palīdzībā Rīgā (1971-1973), Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1973-1980), Latvijas Kardioloģijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1980-1993). Latvijas Medicīnas akadēmijas farmakoloģijas katedras docents (no 1993). Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, farmakoloģijas katedras asociētais profesors. Līdzautors 22 preparātu izpētē. Par foridona izpēti piešķirta Latvijas Ministru Padomes prēmija (1990). Vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu, 8 grāmatu un 20 izgudrojumu autors vai līdzautors. Latvijas Farmakologu biedrības biedrs (1971). Latvijas farmaceitu biedrības goda biedrs.
|
| Skutelis Dainis |
|
Dziedātājs, mūzikas pedagogs
Dzimis 1986. g. 10. dec. Preiļu rajona Saunas pagastā. Mācījies Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas kora un klavieru klasē, Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora K. Zariņa. Strādājis celtniecībā. Mūzikas skolotājs Rīgas mūzikas internātvidusskolā. Vairākus gadus bijis konkursa „Aiviekstes lakstīgala” uzvarētājs, piedalījies koncertā „Gadsimta skaistākā mūzika”, uzstājies kopā ar Latvijas Nacionālās operas tenoriem, dzied Preiļu skolotāju korī „Latgale”. 2008. g. „Latvijas Zelta talantu” konkursa uzvarētājs. Ar Preiļu rozā kori piedalījies šovā „Koru kari 2”. Uzstājies Raimonda Paula dziedāšanas svētkos „Arēnā Rīga”, kopā ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem dziedājis „Krodziņā pie Paula” un citos muzikālos projektos. Vairākas sezonas līdz 2014. g. bijis solists Nacinālajā Operā un piedalījies klasiskās mūzikas koncertos. Pastāvīgs dalībnieks Izklaides producentu apvienības 7 rīkotajos muzikālajos sarīkojumos.
|
|
Skutels Guntars
|
| |
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1985. g. 18. maijā Preiļu novada Priekuļos. Mācījies: Priekuļu pamatskolā un Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Studējis Rīgas Garīgajā semināra, pēc tam – Itālijā. Bijis Aglonas bazilikas, Bērzgales, Peipiņu un Raģeļu draudzes vikārs. Kalpo Viļakas Vissvētās Jēzus sirds draudzes draudzē, Liepnas sv. Jāņa Kristītāja draudzē, Kupravas sv. Ignācija Lojolas draudzē.Viņa vadībā Viļakas katoļu baznīcā atjaunotas logu vitrāžas, notikusi ērģeļu un jumta restaurācija, veikta baznīcas apkārtnes labiekārtošana.
|
| Slicevičs Eiženijs |
|
Priesteris
Dzimis 1872. g. Ordinēts 1896. g. No 1905. līdz 1909.g. kalpojis par prāvestu Jezupovā, 1915.-1917. g. bijis prāvests Bērzpilī. 1920. g. dažus mēnešus vikārs Viļānos, pēc tam, līdz mūža beigām kā prāvests kalpojis Vārkavā.
Miris 1926. g. 27. nov. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
|
| Sloskāns Boļeslavs |
|
Katoļu bīskaps
Dzimis 1893. g. 31. aug. Stirnienes pagastā. Mācījies Varakļānu skolā, Rēzeknes četrgadīga skolā. 1911. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. 1917. g. 21. janv.iesvētīts par priesteri. Pirmā Sv. Mise noturēta Ludzā 1917. g. 22. apr. Pēterpils Sv. Katrīnas draudzes vikārs (1918-1923), Pēterpils Sv. Staņislava draudzes prāvests (1923-1924), Maskavas Sv. Pētera un Pāvila baznīcas prāvests (1924), prāvests Sv. Katrīnas draudzē Pēterpilī (1925-1926). 1926. g. 10. maijā iesvētīts par Cilitānas titulārbīskapu. Iecelts par Mogiļevas un Minskas apustulisko administratoru. 1927. g. 16. sept. ticis apcietināts. 1933. g. 22. janv. ieradies dzimtenē. 1933. g. 26. martā iecelts par troņa asistentu. 1934. g. iecelts par Garīgā semināra profesoru. Vācu okupācijas laikā strādājis Aglonas Garīgajā seminārā. 1944. g. 8.okt. deportēts uz Vāciju. 2000. g. 14. apr. Roma piekrita sākt bīskapa beatifikācijas procesu Beļģijā. Savāktie materiāli tika nosūtīti uz Romu, kur īpaša komisija tos izpētīja un 2004. g. 8. nov.vienbalsīgi nobalsoja par bīskapa izcilo dzīvi un darbiem. 2004. g. 14. dec. šo balsojumu apstiprināja pilnvarota 24 kardinālu komisija.
Miris 1981. g. 18.apr. 1993. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.
|
| Smans Donats |
|
Lauksaimnieks, sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1894. g. 28. okt. Aglonas pagastā. Mācījies Kapiņu pamatskolā un Pleskavas skolā. Kā instruktors dienējis Leibgvardijas pulkā Pēterpilī. Par varonību apbalvots ar IV pakāpes Jura krustu. Pēc atgriešanās dzimtenē darbojies Aglonas lauksaimniecības biedrības valdē, krājaizdevu sabiedrības valdē, Rušonas piensaimnieku sabiedrības valdē, Aglonas kooperatīvā, mednieku biedrībā un bijis Aglonas aizsargu nodaļas goda biedrs. Pildījis Aglonas pagasta vecākā pienākumus. 1949. g. izceļojis uz Kanādu.
Miris 1970. g. 27. janvārī.
|
|
Sokolovskis Kristaps
|
| |
Evolucionārais biologs. Ornitologs
Dzimis 1991.g. 29. maijā Pelēču pag. Ārdavas “Zaļbirzē”, Viļņu mājās. Mācījies Ārdavas pamatskolā un Višķu vidusskolā. Studējis Daugavpils Universitātē (bakalaura grāds bioloģijā), Karlštates Universitātē studējis ilgtspējas globalizāciju Upsalas Universitātē (maģistra grāds molekulārajā zinātnē), doktorants Lundas Universitātē Zviedrijā, pētījis mazu putniņu vītīšu (Phylloscopus trochilus) migrācijas paradumu saistību ar putnu ģenētiku. Lauka ornitologs ar maģistra gradu evolūcijas bioloģijā. Pēcdoktorantūras pētnieks uzņēmumā Turun yliopisto - Turku Universitātē Somijā. Iesaistījies dažādos putnu projektos, sākot no selekcijas ekoloģijas un beidzot ar specifikāciju. Devies ekspedīcijās uz Sibīriju un Etiopijas džungļiem. Daudz publicējies prestižajā žurnālā National Geographic. 2023.g. klajā nācis zinātniskais darbs “Migratory behavior and its genetic basis in willow warblers Phylloscopus trochilus”.
|
| Solovjova Jeļena |
| |
Dizainere, dizaina kritiķe
Dzimusi 1989.g. Riebiņos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā. Studējusi Rīgas Tehniskajā un Milānas Politehniskajā universitātē. Koncentrējoties uz publiskā sektora pakalpojumu uzlabošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par dizainu, attīsta un realizē dizaina projektus valsts pārvaldē, trenē dažādu jomu pārstāvjus dizaina metožu lietošanā. Ir aktīva dizaina kritiķe un publiciste. Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina gada balvas koordinatore, LMA lektore. Veido publikācijas žurnāliem „Latvijas Arhitektūra”, „Deko”, kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālam „Satori”, radio „Klasika” vada raidījumu ciklu „Kāpēc dizains?”
|
| Soms Henrihs |
|
Vēsturnieks, vēstures doktors, profesors
Dzimis 1958. g. 10. martā Rožkalnu pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā un Vārkavas vidusskolā. Studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1976-1981). Kopš 1981. g. - DU lektors, docents, Humanitārās fakultātes vēstures katedras vadītājs, asociētais profesors. Latgales Pētniecības institūta Valdes priekšsēdētāja vietnieks zinātniskajā darbā. Latgales informācijas centra dibinātājs.
|
| Soms Jānis |
|
Skolotājs, žurnālists, publicists
Dzimis 1907. g. 17. jūn. Rožkalnu pagasta Stirnās. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu (1939), strādājis par skolotāju. Bijis vairāku latgaliešu preses izdevumu līdzstrādnieks. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1957. g. atgriezies Latvijā un dzīvojis Jelgavas rajonā, Tetelē.
Miris 1976. g. 16.dec., apbedīts Kalupes kapos.
|
| Sondore Anita |
|
Zinātniece, matemātikas doktore, DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas un fizikas katedras asociētā profesore, Latvijas Matemātikas Biedrības biedre
Dzimusi 1966. g. 2. nov. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā. Beigusi LU fizikas un matemātikas fakultāti (1990), LU doktorante (1991-1994). Dr. math. grādu ieguvusi 1998. g. DU Fizikas un matemātikas fakultātes docētāja no 1990. g. Asistente (1995-1999), lektore (2000-2001), docente (2001-2016), no 2016. g. asociētā profesore. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits 17. |
| Sondore (Savicka) Anita |
|
Rotu dizainere un juveliere
Dzimusi 1968. g. 13. apr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu vizuālajā un lietišķajā mākslā. Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā. Rotu darināšanas prasmi apguvusi Oļega Auzera juvelieru mākslas koledžā, zeltkaļu apmācībās Ermini Rotu Skolā Romā un slavenajā Parīzes Van Cleef & Arpels ateljē.
2013. g. nodibinājusi savu juvelierzīmolu Anita Sondore. 2014. g. jūlijā zīmols prezentēts JA NY Jauno Dizaineru Galerijā Ņujorkā, kur viņas radītās kolekcijas guvušas augstu atzinību Amerikas specializētajos rotu izdevumos. Pasaulē plaši pazīstamajā A` Design Award konkursā Itālijā dizainere saņēmusi sudraba un bronzas godalgas, kļūstot par pirmo juvelieri no Latvijas, kas šajā konkursā savā kategorijā sasniegusi tik augstu vērtējumu. |
| Sondore Valentīna |
|
Medicīnas doktore
Dzimusi 1940. g.17. nov. Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā un Vidsmuižas vidusskolā. Studējusi Rīgas Medicīnas institūtā (1958-1963). Bijusi Rīgas Medicīnas akadēmijas bioķīmijas katedras laborante, zinātniskā līdzstrādniece, vadošā pētniece (1961-1966), Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorijas līdzstrādniece (no 1966). Valsts Infektoloģijas centra galvenā ārsta vietniece zinātnes jautājumos (no 1995). Latvijas Zinātnes padomes nozaru ekspertu komisijas locekle. Pētījusi aknu slimību rašanās, attīstības un ārstēšanas problēmas. 182 zinātnisko publikāciju un 10 izgudrojumu autore. |
| Sondore Zinaida |
|
Izglītības darbiniece, zinātniece
Dzimusi 1938. g. 26. sept. Silajāņu pagastā. Studējusi DU Bioloģijas un ķīmijas fakultātē (1962), ieguvusi bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja specialitāti, A. Hercena Ļeņingradas Valsts pedagoģiskā institūta aspirantūrā (1975). DU Botānikas katedras vecākā laborante (1964-1967), asistente (1967-1975), Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākā pasniedzēja (1975-1980), Zooloģijas un fizioloģijas katedras docente (1980-1991), Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedras docente, DU Zinātniskās padomes sekretāre (1991), Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedras docente, katedras vadītāja (1993-1999), DU Senāta sekretāre (1993-1996), DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes sekretāre (1996-1999), kopš 1999.g. - DU Bioloģijas katedras docente. Publicēti 12 zinātniskie un 12 metodiskie raksti. Stažējusies MVU (1970). Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības padomes locekle. |
|
Sondore – Strode Laura
|
| |
Radio žurnāliste, literāte
Dzimusi 1985.g.27.jūl. Madonas rajonā. Dzīvojusi Sīļukalnā. Mācījusies Preiļu valsts ģimnāzijā. Studējusi Daugavpils Universitātē, kur aktīvi darbojusies studentu avīzes „Lai top” veidošanā. Latgales Radio žurnāliste, kultūrvēstures raidījumu producente, redaktore/žurnāliste. Dzejas un prozas publikācijas almanahā „Olūts”. |
| Sparāns Nikodēms |
|
Ķirurgs
Dzimis 1939. g. 28. martā Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis RMI, strādājis par ķirurgu Dagdas un Daugavpils rajona dzelzceļnieku slimnīcā. Bijis šīs slimnīcas 2. ķirurģijas nodaļas vadītājs, pēc tam slimnīcas galvenā ārsta vietnieks, SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” struktūrvienības „Plaušu slimību un tuberkulozes centrs” vadītājs. |
| Spekmanis Ernests |
| |
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1905. g. 7. febr. Dzērves pag. Beidzis LU teoloģijas fakultāti. 1937.g. ordinēts kā Rīgas apriņķa vikārs. 1939. g. iecelts par Līvānu, Kalupes un Preiļu draudžu mācītāju. 1948. g. arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, kalpojis Skrundas, Snēpeles, Ivandes un Ēdoles draudzēs.
Miris 1974. g. 28. aug. Apbedīts Kuldīgas Kalna kapos. |
| Spēlmane Emīlija |
|
Pedagoģe, novadpētniece
Dzimusi 1912. g. 4.okt. Madonas rajona Stirnienē. Mācījusies Stirnienes pamatskolā, Varakļānu 2. pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā un Latvijas Tautas universitātes pedagoģijas fakultātē. Strādājusi Riebiņu pamatskolā, Daugavpils rajona Ilgās, Aksnītē un Jēkabpils rajona Elkšņu pamatskolā, Neretas skolā, 22 gadi aizvadīti darbā Gostiņu 8-gadīgajā skolā un Pļaviņu vidusskolā. Viņas fondos apkopoti izziņas materiāli par apmēram 120 novadniekiem. Kopā ar D. Jermoloviču viņa veidojusi grāmatu par savu pirmo darba vietu – Riebiņu skolu un arī Sēlijas novadu.
Mirusi 2001. g. |
| Sperga Jānis |
|
Garīdznieks
Dzimis 1933. g. 5. jūn. Galēnos, Karakapu mājās. Mācījies Galēnu 7 gadīgajā skolā (1941-1949), Varakļānu vidusskolā (1949-1953), DU Filoloģijas fakultātē (1953-1957), Rīgas Romas katedrāles Garīgajā seminārā (1958-1965). Strādājis Alūksnes rajona Gaujienes vidusskolā par latviešu valodas skolotāju un bibliotēkas vadītāju. Bijis Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcas vikārs (1965-1967), Ludzas rajona Mežvidu draudzes prāvests (1967-1971), strādājis Peipiņu un Rageļu draudzēs (1971-1973), apkalpojis Kaunatas un Dukstigala draudzes (1973-1975). 1975. g. nozīmēts darbā uz Rēzeknes Svētā Andreja draudzi. Bijis Ludzas dekāns.
Miris 1984. g. 11. nov. Ludzā, apbedīts Galēnu kapsētā. |
|
Spīča Malvīne
|
| |
Mūzikas pedagoģe, kultūras darbiniece
Dzimusi 1925.g. 25. aug. Lielajos Anspokos. Mācījusies Skuteļu un Kļavsalu pamatskolā un vakarskolā Daugavpilī, mūzikas skolā un pie Tāla Matīsā. Strādājusi Neretas kultūras namā un Tukuma mūzikas skolā. Dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. |
| Spoģis Alberts |
|
Dzejnieks, filozofs, publicists
Dzimis 1924. g.9. okt.Vārkavas pagasta Batišķos. Mācījies Vārkavas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā, ievainots, 1944. g. evakuēts uz Vāciju, nokļuvis angļu gūstā Beļģijā. Pēc gūsta palicis uz dzīvi Vācijā. Beidzis Blaumaņa latviešu bēgļu nometnes ģimnāziju Oldenburgā Vācijā (1949). Studējis baltu un ģermāņu valodas un salīdzināmo valodniecību Baltijas universitātē Pinnebergā, filozofiju, katoļu teoloģiju, vēsturi un žurnālistiku Bonnas, Hamburgas, Madrides un Minsteres universitātēs. Bijis Minsteres ģimnāzijas skolotājs (kopš 1957), saimniecības vadītājs (kopš 1983), izveidojis tur bagātīgu latgaliešu literatūras un citu kultūras vērtību krātuvi „Latgaļu sāta”, vedis un sūtījis grāmatas uz Latvijas skolām un bibliotēkām. Rakstījis literatūrkritiku, filozofiskus rakstus un esejas. Iznākuši 6 dzejoļu krājumi. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2020.g. 15. martā. |
| Sprūdžs Alberts |
|
Literāts
Dzimis 1908. g. 29. dec. Varakļānu pagasta Dekšārēs. Beidzis Dekšāru pamatskolu, Varakļānu ģimnāziju, skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī. Strādājis par tautskolotāju Bukmuižas pagasta Egļu pamatskolā (1928), Vidsmuižas pagasta Sondoru pamatskolā (1929-1932), par ierēdni Hipotēku bankā Rīgā (1932-1938). Pirmā publikācija – dzejolis „Es asmu laimeigs” (1927). Periodikā publicējis stāstus, pastāstus, literatūrkritikas un literatūvēstures apcerējumus. Rakstījis gan latgaliešu rakstu, gan literārajā valodā. Darbos atspoguļojiss rūpes par dzimtā novada attīstību. Mākslinieciski spēcīgākie ir autobiogrāfiskie jaunatnes stāsti.
Miris 1944. g. 7. apr. Rēzeknē.
|
| Sprūdžs Dominiks |
|
Priesteris
Dzimis 1901. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Katrīnas ģimnāzijā un Aglonas ģimnāzijā. Ordinēts 1926. g. Bijis vikārs Viļakā (1927.- 1928.g.). Kalpojis Aglonā, Raģeļos, Bebrebnē, tad bijis vikārs Ludzā un Viļakā, pēc tam prāvests Vanagu draudzē.
Miris 1931. g. 21. jūn. Krāslavas klosterī, apbedīts Krāslavas kapos.
|
| Spūle - Statkus Ilze |
|
Juriste, Mg.iur.
Dzimusi 1982.g. 17.martā Preiļu rajonā. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā un LU. Valsts Kultūrkapitāla fonda iekšēja audita nodaļas vadītāja vietniece. Rīgas Domes Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja. Rīgas Domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. |
| Spūle Olga |
|
Novadpētniece, izglītības un kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. g. 9. janv. Preiļu pagasta Mazajos Gavaros. Beigusi Lašu 6 kl. pamatskolu, mācījusies Madonas vidusskolā. Bijusi aktīva mazpulka dalībniece. 1944 -1977.g. strādājusi par skolotāju Eglaines pamatskolā. Skolā vadījusi dramatisko un deju kolektīvu, no 1935. g. piedalījusies visos Dziesmu svētkos, darbojusies Eglaines dramatiskajā kolektīvā, daudz darījusi tautas tradīciju un novadnieku piemiņas saglabāšanā. Bijusi liela rokdarbniece. 1997. g. apbalvota ar 1. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Mirusi 2007. g. 30. aug. |
| Spūlis Alfons |
|
Jūrniecības darbinieks, kuģu kontroles inspektors
Dzimis 1938. g. 14. apr. Vārkavas pagastā. Beidzis Ribinskas upju skolu (1960). Vecākā mehāniķa diplomu ieguvis 1964. g., iekšējo ūdeņu visu grupu kuģu kapteiņa diplomu – 1979. g. Bijis Volgatanker upju tankkuģu mehāniķis, vecākais mehāniķis pirmais stūrmanis (1960 -1966). Latvijas upju kuģniecības kapteinis mehāniķis uz m/k M-86 (1966-1972), vecākais mehāniķis uz m/k Meteor-1 (līdz 1979). 1979. g. pieņēmis jauno m/k Voshod-1, bijis šī kuģa vecākais mehāniķis, kapteinis (1980-1990), kapteinis mehāniķis (1990-1991). Latvijas Upju reģistra inspektors (1991-1992). Latvijas Kuģa reģistra Kuģu tehniskas inspekcijas vadītāja vietnieks (1992-2000), Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors (kopš 2000). Miris 2024. g. 5.maijā. |
| Spūlis Andris |
|
Diplomāts
Dzimis Preiļu rajonā. Mācījies Vārkavas vidusskolā. Bijis SAB darbinieks, Ārlietu Ministrijas pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Latvijas vēstniecības Baltkrievijā otrais sekretārs ekonomiskajos jautājumos.JPS „Republikāniskā uzņēmējdarbības konfederācija” pārstāvniecības vadītājs Latvijā, SO « Minskas galvaspilsētas uzņēmēju un darba devēju savienības» goda biedrs. |
| Spūlis Broņislavs |
|
Skolotājs, filologs, filoloģijas maģistrs, publicists, Latgales skolu vēstures pētnieks
Dzimis 1899. g. 4. maijā Vārkavas pagasta Vilcānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā. Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī (1918) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti (1939). Bijis Preiļu pilsētas skolas skolotājs (1921-1922), Balvu komercskolas skolotājs (1927-1928), Latvijas skolu departamenta Tautskolu direkcijas direktora biedrs (1929-1939), Pļaviņu ģimnāzijas direktors (1939-1941), Pieminekļu valdes darbinieks (1941-1942), Rēzeknes komercskolas direktors (1942-1944), Preiļu 1.vidusskolas direktors (1945-1946), pēc tam atkal strādājis Rīgā. (1946-1960) – bijis skolotājs Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, Raiņa vakara vidusskolā un pasniedzējs LU. Vairāku latgaliešu preses izdevumu redaktors, rakstījis par izglītības un kultūras jautājumiem. Sastādījis grāmatu Latgales skolām „Dzimtene” (1929), noorganizējis biedrību „Latgaliešu studentu fonds” (1929).
Miris 1974. g.25. okt. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos. |
| Spūls – Vilcāns Raimonds |
|
A/S „Latvijas Finieris” plānošanas, analīzes un kooperācijas dienesta direktors
Dzimis 1970. g. 1. maijā Preiļu rajonā. Studējis LLU Meža fakultātē. No 1994. g. strādājis A/ S „Latvijas Finieris”. Bijis maiņas meistars, inženieris – kontrolieris, mehāniķis. No 1996. g. rūpnīcas „Hapaks”direktors. A/S „Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāja vietnieks. |
| Stanka – Puisāns Stanislavs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1814. g. 14. apr. Rēzeknes rajona Žogotu sādžā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Teoloģijas fakultātē (1934-1939). Par priesteri iesvētīts 1939. g.18. maijā Rīgā. Bijis Dagdas un Līvānu draudzes vikārs (1940), Ostronas draudzes prāvests (1940-1942), Ciskādu draudzes vikārs (1942-1943), Borovkas un Spruktu, Landskoronas, Beresnes, Briģu, Zilupes, Bukmuižas, Andzelmuižas, Višķu draudzes prāvests, apkalpojis arī Nīdermuižu, Augškalni un Ambeļus (1948-1950), Balbinovas, Pustiņas, Piedrujas, Rēzeknes Sv. Andreja draudzes prāvests un Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes vikārs (1953-1954), Līvānu draudzes vikārs (1954-1955), Riebiņu draudzes prāvests un Vidsmuižas draudzes vikārs (1955-1960), Viļakas draudzes vikārs (1961-1970), Augšklanes draudzes prāvests (1970-1982), rezidents pie Augšklanes baznīcas (1982). Miris 1982. g.10. jūn., apbedīts Aglonas kapsētā. |
| Staris Andris |
|
Iekšlietu ministrijas darbinieks, policijas pulkvedis
Dzimis 1950. g .5. sept.Preiļu raj. Vanagos. Iekšlietu sistēmā nostrādājis 30 gadus ( kopš 1973. g.), 11 no tiem – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. 1991. g. - LR Iekšlietu ministrijas Milicijas departamenta priekšnieka vietnieks, Kriminālās milicijas pārvaldes priekšnieks. 1993. g.- Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Staudža Leokādija |
|
Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1910. g. 14. nov. Krievijā. Mācījusies Rēzeknes ģimnāzijā, studējusi LU filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādājusi Viļakas ģimnāzijā, 1940. g. iecelta par Jaunaglonas ģimnāzijas direktori. Bēgļu gaitās devusies uz Vāciju. 1949. g. kopā ar ģimeni ieceļojusi Kanādā. Aktīvi darbojusies Vinipegas Latviešu Biedrībā.
Mirusi 1996. g.4. febr. Vinipegā. |
| Stepiņš Jānis |
|
Garīdznieks
Dzimis 1945. g. 6.febr.Rēzeknes raj. Mākoņkalna pag. Stikutu sādžā. Mācījies Baltezera septiņgadīgajā skolā, tad ieguvis vidējo izglītību un mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1976. g. iesvētīts par priesteri. Primācijas dievkalpojums notika Pušas baznīcā. Pēc iesvētīšanas par priesteri divus gadus strādājis Aglonā, pēc tam bijis vikārs Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā. No 1979. g. līdz 1987.g.bijis prāvests Bukmuižā, tad 11 gadus dekāns Dagdā, 3 gadus Aglonas dekāns, bet kopš 2001. g. - Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns. 1997. g. apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi, 2009. g. piešķirta LV aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme. 2024.g. apbalvots ar Romas pāvesta Franciska svētības rakstu. |
| Stikāne Anastasija |
|
Filoloģe, filoloģijas doktore, docente
Dzimusi 1927. g. 23. febr. Preiļu pagasta Adamovkā. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā, Jaunaglonas ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi LU Filoloģijas fakultātē (1946-1951), aspirantūrā, specialitāte – latviešu literatūra (1951-1954). Filoloģijas zinātņu kandidāta grādu ieguvusi 1958. g. LU lektore (kopš 1955), docente, latviešu literatūras katedras vadītāja (kopš 1961). 70 zinātnisko publikāciju autore. Sarakstījusi mācību grāmatu „Latviešu bērnu literatūra” (1977).
Mirusi 2008. g. 22. janv. Apbedīta Maltā. |
| Stolders Jānis |
|
Ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts, docents
Dzimis 1926. g. 8. febr. Preiļu pagasta Bluzmu ciemā. Mācijies Preiļu 1. vidusskolā, Daugavpils komercskolā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē. Ekonomikas zinātņu kandidāts (1962). LLA Lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas katedras asistents (1952-1959), vecākais pasniedzējs (1959-1963), docents (1963-1969). Grāmatvedības un statistikas katedras vadītājs (1966-1968). Nozīmīgākās publikācijas: Produkcijas pašizmaksa kolhozos(1960); Lauksaimniecības enciklopēdija. 1- 4., 1962-71.
Miris 1989. g. 10. sept., apbedīts 2. Meža kapos Rīgā.
|
| Streičs Jānis |
| |
Kinorežisors, scenārists, aktieris, gleznotājs, Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Starptautisko kinofestivālu laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1936. g. 26. sept. Preiļu raj. Anspokos. Vēlāk dzīvojis Preiļu pagasta Caicos. Mācījies Gailīšu pamatskolā (1944.-1951.g.) un Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951.-1955.). Strādājis par skolotāju Preiļos un darbojies amatierteātrī Preiļu kultūras namā. Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu. 22 spēlfilmu režisors, grāmatu Lāga dvēseļu straumē , un „1991 - Tas garais cilvēkbērna gads”, autors. Preiļu pilsētas Goda pilsonis. 1998. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Strelēvičs Vincents |
|
Prāvests
Dzimis 1888. g. 3. jūl. Aizputes apriņķī. Mācījies Kuldīgas vācu ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1914. g. Pēterpilī. Strādājis Rīgas Sāpju Dievmātes, Līksnas, Bebrenes, Skaistkalnes un Aglonas draudzēs. 1929. g. ieguvis monsinjora titulu. No 1932. g. Sv. Jēkaba katedrāles prāvests un kūrijas notārs. 1937. g. paaugstināts par prelātu. Latviski pārtulkojis Jauno Derību. 1950. g. ieradies Brazīlijā, bet 1955. g. pārcēliess uz dzīvi ASV.
Miris 1983. g.4. jūn. Minesotā, ASV. |
| Strods Aloizs |
|
Filozofijas profesors, LLU Sociālo zinātņu fakultātes mācību spēks
Dzimis 1924. g. 20. jūn. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Lielstrodu 1. pakāpes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Vēstures fakultātē. Bijis direktors Lielstrodu skolā, vēstures skolotājs Varakļānu vidusskolā (1949), vēstures skolotājs Ilūkstes 1.vidusskolā (1950), direktors Valmieras rajona Matīšu vidusskolā. 1959. g. Valmieras rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs. 1967. g. Maskavas universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju „Atsvešināšanās problēma un vispusīgi attīstītas personības veidošana”, bet 1985. g. – zinātņu doktora disertāciju par tēmu „Vācu personālisms”. No 1980. g. profesors un LLU Filozofijas katedras vadītājs (1987.-1991.). Publicējis ~ 100 zinātnisku rakstu, monogrāfiju un vairākas brošūras. Aktīvi darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā kā priekšsēdētājs (1990.-1993.) un kā valdes loceklis (kopš 1993.), LLU Konventa loceklis (kopš 1991.), LZA Promocijas un habilitācijas padomes loceklis (kopš 1992.). Saņēmis vairākus valdības apbalvojumus – Izglītības darba teicamnieks (1960.), ordeni “Goda zīme” (1960.), 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1996.) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998.).
Miris 2008. g. 31. okt. Jelgavā. Apbedīts Bērzu kapos. |
| Strods Francis |
|
Pedagogs, filologs, publicists
Dzimis 1907. g. 23. aug. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Sārnu, Teicienieku pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā, studējis LU filoloģijas fakultātē. Strādājis Aglonas ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā. Varakļānu vidusskolas direktors (1944-1950). Mācījis fiziku, matemātiku, bijis internāta audzinātājs Gulbenes rajona Gulbīšu pamatskolā. Pārvaldījis grieķu, latīņu, ģermāņu un slāvu valodas. Publicējies laikrakstos „Latgolas Bolss”, „Novadnieks”, „Stars”, „Katōļu Dzeive” un citur.
Miris 1999. g. Jersikā. |
| Strods Jānis |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 2. martā Rēzeknes apriņķī, Bērzgales pagasta Liuzinieku ciemā. Mācījies Mežvidu 6-klasīgajā pamatskolā, Ludzas valsts ģimnāzijā, Aglonas katoļu ģimnāzijā. 1938. g. iestājies Garīgajā seminārā Rīgā. 1944. g. 10. dec. iesvētīts par priesteri. Strādājis par vikāru Ludzā un Viļakā, bijis prāvests Augstkalnē un Aglonas dekanātā. Tad pārcelts uz Raipoles draudzi, kalpojis Kārsavas un Dricēnu draudzēs. Stoļerovā kalpojis 21 gadu. 1984. g. pārcelts uz Skaistkalnes draudzi.
Gājis bojā 1988. g. 1. apr. Apbedīts Skaistkalnes baznīcas dārzā. |
| Strods Kazimirs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1906. g. 9. janv. Nīdermuižas draudzes Krasnogorskas sādžā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. 1936. g. 21. maijā iesvētīts par priesteri. Pirmā darba vieta bijusi Indras, pēc tam Barkavas draudzē, apkalpojot Madonu un Lubānu. 1939. g. pārcelts uz Līvāniem, tad uz Kaunatu, vēlāk uz Mežvidiem.
Miris 1941. g., apbedīts Krasnogorskas kapsētā. |
| Strods Onufrijs |
|
Latvijas PSR kultūras ministra vietnieks
Dzimis 1904. g. Preiļu rajonā. 1933. g. beidzis Ļeņingradas Austrumu institūta aspirantūru. Strādājis ideoloģiskajā un pedagoģiskajā darbā. No 1953. līdz 1958. g. bijis LPSR kultūras ministra vietnieks.
Miris 1958. g. 5. jūl. |
| Strods Pēteris |
|
Katoļu bīskaps, filologs un publicists, filozofijas doktors, profesors, Sv. Tēva galma prelāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1892. g. 1. maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisāgu mājās. Mācījies Varakļānos, Gatčinā, Pēterpils Garīgajā seminārā un akadēmijā. Insbrukā ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1920) un Aglonas Garīgajā seminārā (1942-1944), Krāslavas un Rēzeknes vidusskolās. 1948. g. ieguvis bīskapa titulu. Sarakstījis „Latgalīšu volūdas gramatiku latgalīšim”, „Patīseibas maklātōjim”, daudzas reliģiska satura grāmatas, rediģējis latgaliešu preses izdevumus. 1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960. g.5. aug. Jūrmalā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos. |
| Stuburs Andrejs |
|
Sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni un Daugavas Vanagu zelta nozīmi
Dzimis 1923. g. 17. maijā Preiļos. Mācījies Gailīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Valsts dzelzceļnieku tehnikumā. Cīnījies latviešu leģionā. Apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni. Pēc kara apmeties uz dzīvi Holandē, kur bijis viens no Daugavas Vanagu Holandes nodaļas dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs. Pēc tam pārcēlies uz Nirnbergu, kur nodibinājis un vadījis DV Nirnbergas nodaļu. 1955. g. apbalvots ar DV zelta nozīmi. Bijis ilggadējs LCP loceklis un LCK Hesenes apgabala pārstāvis.
Miris 1988. g. 10. jūn. Frankfurtē.
|
| Stupāne Vija |
|
Gleznotāja
Dzimusi 1976. g. 12. dec. Preiļos. Mācījusies Aglonas vidusskolā, Rēzeknes mākslas koledžā – reklāmas un interjera specialitātē, LMA Latgales filiālē – glezniecības nodaļā. 2005. g. ar triptihu „Mājas” ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā. Regulāri piedalās plenēros Latvijā : Raunā, Berķenelē, Riebiņos un citur. Izstādes Rēzeknē, Jēkabpilī, Preiļos, Līvānos, Ludzā, Krāslavā, Rīgā. 2006. g. mākslinieces gleznas izstādītas Vitebskā, kur kļuvusi par konkursa laureāti. |
| Stupāns Antons |
| |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis Preiļos. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Skolotāju institūtā. 1932. g. iecelts par Preiļu pagasta valdes sekretāru. Okupācijas laikā strādājis par veikalvedi, grāmatvedi un pārtikas nodaļas vadītāju Hanavas latviešu kooperatīvā. 1950. g. pārcēlies uz St. Paulu Minesotā.
Miris 1977. g. |
| Stupāns Jānis |
|
Skolotājs, fiziķis un matemātiķis, docents
Dzimis 1923. g. 22. janv. Rušonas pagasta Caicos. Mācījies Preiļu pagasta Gailīšu pamatskolā. Studējis Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos, Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis skolotājs Gailīšu pamatskolā (1943-1944), Preiļu 1.vidusskolā (1945-1950), Cēsu skolotāju institūta vecākais lektors (1952-1954), Skolu zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1954-1955), Daugavpils Pedagoģiskā institūta vecākais lektors, docents, Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Neklātienes nodaļas prorektors (1955-1983).
Miris 1995. g.12. apr. Daugavpilī, apbedīts Daugavpilī, Jaunajos kapos.
|
| Stupāns Jānis |
|
Kuģu vadītājs
Dzimis 1937. g. 3. okt. Riebiņu pagastā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1958), Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehnisko institūtu (1986). Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1966. g. No 1959. g. LJK. Braucis par kapteiņa 3. un 2. palīgu uz tvaikoņiem (1960-1964), par kapteiņa vecāko palīgu uz tvaikoņa Kotlasa (1964-1969), par kapteini uz m/k Imants Sudmalis (1969-1970, 1970-1972, 1973), Narva (1970, 1977), Auseklis (1972-1973), Jēkabs Alksnis (1973), Altajs, Ape (1974), Auce (1975-1977, 1978-1979, 1980-1983, 1983-1984, 1984-1986), Alūksne, Artjoms (1977-1978), Ardatova (1979-1980), Apšeronska (1983), Bauska (1984), Abrene (1986), Ventspils (1986-1987, 1987-1991), Taganroga (1987). Ārzemēs sabiedrību kuģu kapteinis (1991-1999). |
| Stupāns Jāzeps |
|
Filozofs, politologs
Dzimis 1918. g. 7. dec. Preiļu pagastā. Mācījies Aglonas katoļu ģimnāzijā un līdz 1940. g. strādājis Preiļu pagasta valdē. 1944. g. iesaukts Latviešu leģionā un nosūtīts uz vācu instruktoru skolu Dienvidslāvijā. 1950. g. beidzis Neuštates latviešu ģimnāziju un studējis Mārburgas universitātē politisko filozofiju. Dienvidslāvijas Neuštates kopas biedrs, un kultūras nozares vadītājs. Apbalvots ar DN RV valdes atzinības rakstu.
Miris 1988. g. aprīlī Neištatē (Vācija). |
| Stūre Inese |
|
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas zinātņu doktore, Mg.Psych.Klīniskais un veselības psihologs
Dzimusi 1967. g. 28. jūn. Kārsavā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi LU Ģeogrāfijas fakultātē. Ģeogrāfijas maģistre (1997). Doktorantūra: 1999 -2002. g. ģeogrāfijas zinātņu nozarē. Dr. ģeogr. grādu ieguvusi 2005. g. LU ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Strādājusi Vidzemes augstskolā, bijusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Preiļos. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas direktore, ģeomorfoloģijas un ģeomehānikas katedras lektore. Grāmatu “Kultūras un dabas mantojuma aizsardzība un attīstības plānošana” (2004.), un “Jūrmalciema aizjomu ainavas stāsts. To Štrandkrug zvejibas zemnieku landšafts” (2009.) autore. Izglitības un zinātnes ministrijas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatore. Bijusi IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte. Latvijas klīnisko psihologu asociācijas īstenā biedre. Klīniskās un veselības psihologa privātprakse ( no 2024.g.).
|
| Stūris Valērijs |
|
Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1964. g. 11. martā Vecpilī. Studējis Latvijas Valsts universitātē ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Valsts ģeoloģijas pārvaldē kā inženieris ģeologs, Vides aizsardzības komitejā, „Laukkredītā” Rēzeknē, Preiļu rajona padomē. Konsultants Politikas koordinācijas departamentā Valsts kancelejā. Funkciju audita grupas pārstāvis valsts pārvaldes institūciju īstenoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu pārvaldības jomā. LR Valsts kontroles politiku plānošanas projektu un analīzes procesu vadītājs. |
| Subatiņa - Brazeviča Liena |
| |
Gleznotāja, māksliniece, apģērbu dizainere, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante
Dzimusi 1980. g. 25. apr. Preiļos. Mācījusies Asares pamatskolā, Jēkabpils Mākslas skolā, Daugavpils Saules skolā, Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijā Modes dizaina nodaļas maģistrantūrā. Kopš 1996. g. piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Daugavpilī, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā. Glezno eļļas tehnikā. Darinājusi tērpus Eirovīzijas un konkursa Mis un Misters dalībniekiem. Īpašas kolekcijas veido pimsskolas vecuma bērniem. Uzņēmēja. Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante. |
| Sudarova Sofija |
| |
Pedagoģe, novadpētniece, L. Bērziņa prēmijas laureāte
Dzimusi 1941. g. 20. martā Galēnos. Mācījusies Galēnu 7-gadīgajā skolā (1948-1955), Vidsmuižas vidusskolā (1955-1959), studējusi LVU Matemātikas fakultātē, Daugavpils Universitātē, ieguvusi bioloģijas un lauksaimniecības pamatu vidusskolas skolotājas kvalifikāciju (1962-1967). Bijusi Rugāju vidusskolas direktora vietniece mācību darbā (1982-1995), Gulbenes rajona Beļavas pagasta Ozolkalna pamatskolas direktore. 2001.g. ieguvusi pedagoģijas zinātņu maģistra grādu. 2001. g.10. nov. saņēmusi Starptautisko L. Bērziņa prēmiju konkursa laureāta balvu un Goda rakstu. |
| Sudarovs Pēteris |
| |
Pedagogs, kordiriģents
Dzimis 1930. g. 11. nov. Bērzpils pagasta „Bļauskos”. Mācījies Bērzpils 7-gadīgajā skolā, Bērzpils vidusskolā, Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā dziedāšanas klasē. Strādājis Balvu rajona Lielmežnieku 7-gadīgajā skolā, Stacijas 7-gadīgajā skolā. 1956. g. rudenī sācis strādāt par dziedāšanas skolotāju Viļānu rajona Vidsmuižas vidusskolā, izveidojis 1.- 4. klašu, 5.-7. klašu bērnu kori un 8.-11. klašu jaukto kori. Koru skatēs kolektīvi guvuši labus panākumus. No 1959. g. strādājis par mūzikas skolotāju Rugāju vidusskolā, kur atjaunojis un dibinājis jaunus korus.Tie visi ar labiem panākumiem darbojušies 42 mācību gadus. No 1981. g. vadījis rajona dziedāšanas skolotāju metodisko apvienību.Vairakkārt apbalvots ar rajona un Izglītības Ministrijas Goda rakstiem. 1988. g. piešķirts „Vecākā skolotāja” nosaukums. No 2006. g.- Bērzpils folkloras kopas „Saivenis” vadītājs. Miris 2024. g. 28. janv. Apbedīts Bēržu kapsētā. |
| Sudnieks Francis |
| |
RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors
Dzimis 1933. g. 22. sept. Daugavpilī. Dzīvojis Jasmuižas pagasta Kliškovā. Mācījies Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Maskavas Dzelzceļa transporta institūtā, Ļeņingradas Dzelzceļu transporta institūtā. Bijis Daugavpils dzelzceļa transporta arodskolas direktors (1959-1962), Daugavpils Vispārtehniskās fakultātes Mašīnbūves katedras vadītājs (1972-1983), RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors(1997), inženierzinātņu doktors (1992), docents (1974), tehnisko zinātņu kandidāts (1971). Zinātniskā darba pamatvirziens – salikšanas tehnoloģisko procesu automatizācija. Tas apkopots 75 zinātniskajās publikācijās un zinātnisko rakstu krājumos. Saņēmis 4 PSRS autorapliecības. Piedalījies starptautiskās konferencēs. Apbalvots ar 1991. g. Barikāžu piemiņas, LR NBS komandiera Goda zīmi. |
| Sudraba Velga |
| |
Dr. med. Psihoterapeite, RSU docente
Dzimusi 1961. g. 2. martā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā , Rīgas 2. medicīnas skolā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Medicīnas Akadēmijā un Viļņas universitātē. Kopš 2014. g. Rīgas Stradiņa universitātes docente. 1996.-2014.g. bijusi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe-psihoterapeite. 1994.-1996.g. kā psihoterapeite strādājusi Aizkraukles Veselības centrā. Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Journal of Alcoholism & Drug Dependence (JALDD), redkolēģijas locekle. Society for the Study of Addiction (SSA), biedre. European Society for Biomedical Research. |
| Sulainis Haralds |
| |
Kultūras darbinieks, tautas mūzikas ansambļa „Valdemārs” vadītājs, TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” producents
Dzimis 1966. g. 11. okt. Rīgā. Mācījies Rimicānu 8 - gad. skolā un Vārkavas vidusskolā. Beidzis Preiļu mūzikas skolu (1985), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1987), Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde, tautas mūzikas ansambļa “Valdemārs” dibināšanas iniciators, vadītājs un solists (kopš 1985). Vairāku dziesmu autors. Radošās apvienības AR TV producents – TV raidījums “JŪRAS LAIKS” (1999 – 2004); Radošās apvienības JŪRAS VĒSTIS - TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” režisors - producents (kopš 2004). Vairāku TV videofilmu producents – režisors. No 2013. g. R/A “BALTIC MARINE NEWS. LV” redaktors – producents. |
| Surgunte Inga |
| |
Režisore, Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore.
Dzimusi 1980. g. 17. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Pikardijas Universitātes (Francija) Literatūras un Teātra fakultātēs, Latvijas Kultūras akadēmijā (Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās), Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (Baltu filoloģijas literatūras nodaļa), Latvijas Kultūras akadēmijā (Teātra mākslas maģistrantūra, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās).
Kopš 2011. g. Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore ; („Pēdējā izstāde” (2013) (nominēta „1kg kultūras” LTV1 un Dienas kultūras gada balvai). 2008-2011 - darba ar apmeklētājiem un pedagoģisko programmu vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. 2004-2006 - direktora vietniece audzināšanas darbā Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2002-2009 - latviešu valodas pasniedzēja starptautiskajā valodu centrā „Berlitz”. 2002-2003 - pasākumu administratore Rīgas Latviešu biedrības namā. Bijusi režisore dzejas iestudējumam „Dzejkoncerts” (2014), projekta „Laikmetīgās mākslas sezona Preilis” vadītāja un izstāžu kuratore (2014). Grupas „Sigma” koncerta „Paliec tepat” režisore (2013). Instalācija „Viesnīca Latvija. Palimpsest” (2012). Režisore latviešu jaunākās dzejas iestudējumam „Mūsu dienu skaņu celiņš” (2011), izrādei „Aklā” (Dirty Deal Teatro), Edvarta Virzas franču lirikas atdzejojumiem veltītam iestudējumam „Edvarts Parīzē”. 2002-2006 Teātra studijas vadītāja Preiļu novada kultūras centrā ; (2005. gadā - diploms par labāko režijas darbu Latvijas amatierteātros). Literatūras un teātra kritikas publikācijas preses izdevumos „Kultūras Forums”, „Teātra vēstnesis”, „Latvju teksti”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzeja speciāliste. |
| Surgunts Andis |
| |
Dzejnieks
Dzimis 1984. g. 27. nov. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU Teoloģijas fakultātē ieguvis bakalaura diplomu Humanitāro zinātņu un reliģijas zinātnē. Kopš 2005. g. publicējas žurnālā “Karogs”, laikrakstā “Kultūras forums”. Aizrāvies ar Rilkes dzeju.
Miris 2018. g. Apglabāts Preiļu Jaunajos kapos. |
|
Svikle - Popova Rasma
|
| |
Pedagoģe, karjeras konsultante, dzejniece
Dzimusi 1994. g. 14. febr. Preiļu pagastā.
Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Daugavpils Universitātē studējusi psiholoģiju un filoloģiju. Darba gaitas uzsākusi Daugavpils mācību centrā, Būvniecības tehnikumā, DU Karjeras un iniciatīvu atbalsta centrā. Strādā Līvānu novada skolās par karjeras konsultanti. Dzeju sākusi rakstīt pamatskolas gados un publicējusies portālos draugiem.lv., lakuga.lv., žurnālā „Literatūra.Teātris. Kino”, kā arī vairākos Latgales dzejnieku kopkrājumos. Dzejoļu krājums „ Pārtapšana” iznācis 2020.g. Nominēta Latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks 2019”. Aizrautīgi fotografē dabu. Darbi apskatāmi facebook grupā „Dabas foto” un „Rasmas Svikle photography”.
|
| Svikša Floriāns |
| |
Latgales skautu organizācijas sekretārs
Dzimis 1909. g. 20. nov. Silajāņu pagastā. 20 gadus darbojies grāmattirdzniecībā. Bijis Ludzas grāmatnīcas vadītājs /1936-1944/. 1924.g. kā praktikants sācis darbu „Leta” grāmatu veikalā Rēzeknē, pēc tam strādājis Latgales izglītības kooperatīva „Gaisma” grāmatu veikalā. Bijis Iekšlietu ministrijas tūrisma biroja aģents Rēzeknē.1936.g. pārcēlies uz Ludzu, kur noorganizējis „Gaismas”nodaļu un vadījis vienīgo grāmatnīcu Ludzas apriņķī. Latvijas jaunatnes organizācijas Ludzas apriņķa priekšnieks.
Miris 1969. g. 24. martā Stoke Mandeville slimnīcā , Aylesbury, Anglijā.
|
|
Svikša Pēteris
|
| |
Izglītības darbinieks
Dzimis 1904. gada 29. janv. Silajāņu pagasta “Kuļčos”. Mācījies Rēzeknes vidusskolā. Studējis dabaszinātnes Latvijas Universitātē. Silajāņu pagasta pamatskolas pārzinis, tautskolu inspektors Abrenes un Daugavpils apriņķī. Pašvaldību darbinieks. Bijis Silajāņu lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs. Lauksaimniecības kameras loceklis. 1940. gada Latgales dziesmu svētku laikā apbalvots ar Atzinības krustu. Daugavpils aizsargu pulka kultūras nodaļas vadītājs. 40.-50. gados bija viens no Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas dibinātājiem un skolotājiem. Vircburgas latviešu skolas skolotājs. 1957.g. pieņemot Amerikas pilsonību, uzvārds mainīts uz Swentons.
Miris 1970. g. augustā. Apbedīts Čikāgā.
|
| Svilāns Jānis |
| |
Garīdznieks, vēsturnieks
Dzimis 1916. g. 15. febr. Varakļānu pagastā. Mācījies Varakļānu 6-klasīgajā pamatskolā, studējis Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. 1943. g. 25. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ciskādu, Kupravas, Liepnas Kūdupes, Bukmuižas draudzēs. No 1953. līdz 1963. g. kalpojis Balvu draudzē (reizē apkalpojis Sproģu, Kupravas un Liepnas draudzes).1963. g. pārcelts uz Jasmuižas un Nīdermuižas draudzēm, pēc tam kalpojis Baltinavā un Škilbēnos . Publicējies žurnālos „Katōļu Dzeive”, „Gaisma”, „Zīdūnis”, „Latgolas Vōrds”, „Gredzens” un „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”. Sastādījis grāmatu par Latvijas katoļu dievnamiem un kapelām.
Miris 1996. g. 26. sept., apbedīts Viļakas kapsētā. |
| |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
