Aizsargs, policists. Apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi
Dzimis 1904. g. Jasmuižas pagastā. Latvijas brīvvalsts laikā bijis policists Arendolē un Kalupē.  Izrādījis bruņotu pretošanos 1941. g. jūnija deportāciju laikā, bijis pašaizsardzības vienības organizētājs Vārkavas un Kalupes apkārtnē. 1939.g. apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi. 2010.g. 22. aug. Arendolē viņam  atklāts un iesvētīts piemiņas akmens ar uzrakstu “Policists nu Randaukys “Pavasaru”.1941. goda 14. junī palyka vītā un izdareja bruņōtu pretōšonūs okupantu varai”.
Miris 1982. g. Anglijā.

Babris Miks

Telpu futbolists
Dzimis 1999. g. 3. oktobrī Preiļos. 2006. – 2015. g. mācījies Preiļu 1. pamatskolā, 2015. – 2018. g. Preiļu Valsts ģimnāzijā. Latvijas Universitātē ieguvis sporta trenera specialitāti, apgūst bakalaura programmu sporta zinātnē.  2020. un 2022. g. atzīts par Latvijas gada futbolistu. Pārstāvējis klubus “Babīte”, “Skonto”, TFK “Rēzekne”, “Petrow/Beitar”. Divkārtējs Latvijas čempions telpu futbolā.

Keramiķis
Dzimis 1925. g. 14.maijā Rušonas pag. Babros. Mācījies Antonišķu pamatskolā un Silajāņu septiņgadīgajā skolā. Keramikai nopietni pievērsies tikai pensijas gados. Izstādēs piedalījies kopš 1985.g. Nozīmīgākās bijušas Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Plovdivā. 1988. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums.                                             
Miris 1992. g. 11. jūl. Preiļos. 

Keramiķis
Dzimis 1925 .g. 23. jūn.Silajāņu pag. Ezergailīšos. Mācījies Feimaņu pamatskolā. Ar keramiku nodarbojies no 1942. g. Amatu apguvis pie A.Paulāna un O.Šļiukas. Izstādēs piedalījies kopš 1956.g. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1984. g. ,1961.g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Darinājis krūzes, medauniekus, eļļas traukus, vāzes, vienžubura svečturus. Darbi eksponēti Latvijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā.
Miris 2004.g.  

Prāvests
Dzimis 1918. g. 9. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Somersetas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Latvijas Universitātē un katoļu Garīgajā seminārā studējis teoloģiju. 1936.g. iestājies mariāņu klosterī Viļānos. Par priesteri ordinēts 1942. g. 21. dec. Kalpojis Viļānu, Nagļu – Gaigalavas draudzēs. 1944. g. devies uz kapucīnu klosteri Wembingā, pēc tam uz Romu, kur studējis Angelicum Universitātē. Tur ieguvis licenciāta grādu teoloģijā. Biblicum institūtā ieguvis doktora grādu. Pēc studijām kalpojis Brazīlijā un Čikāgā. Līdztekus pienākumiem draudzē, aktīvi piedalījies Čikāgas latviešu radio un „Amerikas Balss” raidījumos, izdevis mēnešrakstu „Aglonas Vēstis”, vairākus gadus bijis ALKA prezidents, LKSAA „Dzintars” goda biedrs. Pēc Trešās atmodas atgriezies Latvijā. 2009. g. Mariāņu klostera priekšnieks B. Baginskis apbalvots ar Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. Miris 2013. g.  14. oktobrī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā. 

Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1949. g. 2. janv. Rīgā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1973. g. , 1974. g. - 1977.g.bijusi Preiļu raj.slimnīcas onkoloģe, 1977.- 1984. g.- Preiļu slimnīcas galvenā ārste. Kopš  1984. g. - Baseina poliklīnikas „Via Una” direktore, galvenā ārste. 1997.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība.
Mirusi 2017. g. 24. dec. Rīgā. Apbedīta  Meža kapos.

Gleznotāja, pedagoģe
Dzimusi 1953. g. 12. febr. Preiļos. Beigusi Preiļu 1. vidusskolu, studējusi  Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagogi bijuši ievērojamie mākslinieki  K. Ubāns, I. Vecozols, E. Iltners, B. Bērziņš. Māksliniece daudz glezno ainavas, pievērsusies sakrālajai tematikai, viņas darbi sastopami vairākās Latvijas baznīcās, tie izstādīti daudzās mākslas galerijās. Personālizstādes rīkotas Rīgā un Preiļos (1994, 2011). Vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. 

Lauksaimniecības darbinieks, publicists
Dzimis 1911. g.  28. jūl.  Varšavas apgabalā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Bijis sēklkopības agronoms Ilūkstē, Lauksaimniecības ministrijas Augļkoku skolu republikāniskā kantora pārvaldnieks. 1956. g.  iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Upmalas pagasta Mačānu ciemā. Vēlāk vadījis dīķsaimniecību Tukuma rajonā, līdztekus nodarbojies ar dārzkopību. Strādājis Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un LLA Ģeodēzijas katedrā, Lauksaimniecības ministrijas augu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas Graudkopības pārvaldes priekšnieks. Daudz rakstījis Latgales presē par lauksaimniecību, piedalījies „Latgales kalendāra” veidošanā.
Miris 1984. g. 1.nov. Apglabāts Ikšķiles pareizticīgo kapsētā.

Balabkins Nikolajs

Zinātnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1926. g. 17. jūl. Daugavpilī. Pēc Preiļu pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils komercskolā. 1944.g. ģimene devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. g. uzsācis studijas Georga Augusta universitātē. 1951.g. ieradies ASV un turpinājis iegūt izglītību Ratgersa universitātē Ņūbransvikā. Doktora grāds tautsaimniecībā. Mūža darbs saistīts ar Līhaijas universitāti Bētlemes pilsētā Pensilvānijā. Publicējis 8 ar tautsaimniecības tēmu saistītas grāmatas. 2 no tām tulkotas latviešu valodā: “Tautsaimnieka piezīmes. Raksti, runas, recenzijas” un ”Tautsaimnieka atziņu ceļš”. Ir viens no 13 Amerikas tautsaimniekiem, kurš piedalījies pasākumā “Lielie tautsaimniecības domātāji”. Ieguvis vairākas akadēmiskas atzinības, tostarp arī Latvijā. 1991. g. ievēlēts par LZA locekli. 1994. g. saņēmis Līhaijas universitātes balvu, bet 2002. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Mg.sc.hum literāte, teātra kritiķe
Dzimusi 1986. g. 3.okt. Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Studējusi LU. Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārajā studiju programmā ieguvusi maģistra grādu (Mg.Sc. Hum.). Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu studiju programmā iegūts bakalaura grāds (Bc. Sc. Soc.) Publikācijas laikrakstā Kultūras Diena un žurnālos Karogs, Teātra Vēstnesis, Sieviete. Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom TV komunikāciju un sabiedrisko attiecību menedžere. Korporatīvo attiecību konsultante @ Hauska & Partner. LU LFMI zinātniskā asistente, UNESCO LNK komunikācijas konsultante.

Dr.sc.ing. profesors, dzelzceļa transporta speciālists
Dzimis 1942. g.  22. aug. Preiļu raj. Gailīšos. Beidzis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu.1975. g.-1991.g.strādājis šā institūta Rīgas filiālē, 1991.g. - 1999. g. bijis RTU Dzelzceļa transporta institūta dzelzceļa ritošā sastāva katedras vadītājs. Kopš 1999. g. -  RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūta direktors. Zinātniski pētnieciskā darba galvenais virziens: dzelzceļa transporta vadība. Publicējis vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus.
Miris 2011. g. 12.sept. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos. 

Balode Tekla

Balodis Arturs

Dr.Med. Radiologs, RSU Radioloģijas katedras docents
Dzimis 1988. g. 15. febr. Stabulnieku pagastā. Mācījies Dravnieku pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē ieguvis ārsta grādu. 2013 – 2017. g. rezidentūra Radioloģijas specialitātē (LU) un doktorantūras studijas RSU. 2020.g. aizstāvējis promocijas darbu “Cerebrālā infarkta attēldiagnostikas un reperfūzijas taktikas saistība ar radioloģisko un klīnisko iznākumu” un ieguvis zinātniskā doktora grādu Ph. D. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologs. Latvijas ārstu biedrības izglītības komisijas valdes loceklis. Latvijas Radiologu asociācijas biedrs un valdes loceklis. Eiropas Radiologu asociācijas biedrs. RSU Radioloģijas katedras docents.

Baranovskis Anatolijs

Žurnālists, politologs
Dzimis 1939. g.19. sept. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU vēstures un filoloģijas fakultātē. Darbojies Latvijas kultūras sakaru komitejas padomē. Strādājis Latvijas Telegrāfa Aģentūrā. Bijis propagandas un aģitācijas nodaļas Preses, radio un televīzijas sektora vadītājs. RIA ”Novosti” Latvijas biroja vadītājs.
Miris 2010. g. 23. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Baranovskis Leonīds

Žurnālists, politologs
Dzimis 1933.g. 7. febr. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU filoloģijas  fakultātē. Ilgus gadus bijis LATINFORM ārzemju ziņu galvenais redaktors.
Miris 2001.g.10. jūl.

Bārbalis Pēteris

Agroķīmiķis, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors
Dzimis 1927. g. 3.janv. Preiļu pag.”Gribuškās”. Mācījies Preiļu pag. pamatskolā, Daugavpils valsts ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā, LLA Agronomijas faultātē. Strādājis Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūtā, vadījis Republikānisko agroķīmijas laboratoriju, bijis republikas lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas direktors, vadījis institūta Augšņu iekultivēšanas nodaļu. 1971. g. ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora, bet dažus gadus vēlāk – profesora grādu. Ar viņa līdzdalību radīta Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību automatizētā datu banka. Bijis viens no trim, kuri pārstāvēja mūsu valsti Pasaules augsnes pētnieku biedrībā. 120 zinātnisko un populārzinātnisko darbu autors un līdzautors, viņa zinātniskā vadībā izstrādātas un veiksmīgi aizstāvētas 7 lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas.Miris 1983.g. 1.aug. Apbedīts Jaundubultu kapos.

Bārs Egīls (īst.v. Jānis Tievgalis)

Dzejnieks
Dzimis 1940. g. 2. jūn. Rīgā. Mācījies Vārkavas pamatskolā. 15 gadus  pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju.Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla” (1998., 2000.). Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V. Atāls, iekļauti 1972. g. - 1995.g. sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan V. Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem.            
Miris 1997. g. 27. jūn. Apbedīts Rēzeknē. 

Baško Jezups(Jāzeps)

Dzejniece, dramaturģe, prozaiķe
Dzimusi 1992.g. 17. dec. Preiļos. Mācījusies: 2009 – 2013 Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Ilustrators (specializācija – grafika).Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pabeigusi Literārās Akadēmijas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa,  2014 – 2018 Latvijas Kultūras akadēmijā. Ieguvusi Humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās (specializācija – dramaturgs). Publicējas kopš 2016. gada. 2022. gadā klajā nācis debijas dzejoļu krājums "Veranda". Pirmā publikācija 2016. g. : „Manas ģimenes sieviešu balsis”. Domuzīme, Nr. 3., pēc tam interneta žurnālos "Satori", "Punctum Magazine", kā arī jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?”  2022.g. saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju.

Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra vadītājs
Dzimis 1943. g. Preiļu rajonā. Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra ģenerālsekretārs. 2014. g. piešķirts Goda biedra tituls un izteikta atzinība par pašaizliedzību un mūža ieguldījumu latviskas un taisnīgas Latvijas valsts veidošanā un par enerģiski aktīvo līdzdalību partijas darbā.

Satversmes sapulces deputāts
Dzimis 1878.g. 18. maijā Rušonas pag. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Piedalījies krievu-japāņu karā, dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriezies dzimtenē kalpoja pie Kastīres muižas īpašnieka.No Latgales zemnieku partijas ticis ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu.
Miris 1960. g.15. nov. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.

Bicāns Jānis

ES oficiālo publikāciju biroja Tiesību aktu konsolidācijas nodaļas vadītāja
Luksemburgā
Dzimusi 1978. g. 29. apr.  Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, LU studējusi Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta Cilvēktiesību pamatkursā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedrības vadībā.

Binduka Marta

Starptautisko attiecību speciāliste, projektu vadītāja
Dzimusi 1987.g. 5. aug. Rīgā. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Rēzeknes mākslas vidusskolā vizuāli plastiskās mākslas izglītības programmā. Studējusi Latvijas Universitātē un Tartu Universitātē. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē.
Māksliniece – gleznotāja. Viņas darbos dominē ūdens motīvs,  zilie toņi dažādās nokrāsās, atspoguļojas cilvēka un dabas savstarpējās attiecības.
Kopš 2020.g. ir “Sabiedrības par atklātību – Delna interešu aizstāvības un projektu vadītāja. Pirms tam strādājusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Institūtā un Valsts policijā. Kopš 2012. g. studenšu korporācijas “Dzintra” biedre.

4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1894. g. 26. novembrī Bebru pagastā. Zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. Līdz 1918. g. dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. 31. martā - 1. apr. Latgalē izlūkgājienā pie Mežulovas un Pogorelovas sādžām iznīcināja ienaidnieka sakaru līniju, tādejādi lielā mērā sekmēdams 39 gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi. Par to 1922.g. saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Atvaļināts 1921. g. 24. febr. Bijis zemkopis Kokneses pag. Aizpurvēs, no 1938. g. - mežsargs Vārkavas pag., no 1940.g. vecākais mežsargs Krāslavā.
Miris 1941.g. 7.novembrī  Izvaltā. Apbedīts Krāslavas kapos.

Gleznotāja
Dzimusi 1948. g. 3. sept. Līvānos. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Strādājusi Preiļu raj. sadzīves pakalpojumu kombināta noformēšanas darbnīcā, „Daiļrade” un a/s ”Ventamonjaks”. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas „Mirkli apstājies”, M.Laukmanes Pieskarties bezgalībai un  Atvērts logs uz jūru,  K. Apškrūmas Ieklausies brīnumā, ieklausies!  ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Pirmā personālizstāde Preiļos 1986.g.  

Pedagoģe, Preiļu novada Goda pilsone
Dzimusi 1935. g. 4. febr. Sutru pagasta Rauniešos. Mācījusies Dambīšu pamatskolā, Vanagu 7 gadīgajā skolā, Līvānu vidusskolā. Studējusi Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1954. g. Preiļu 1. vidusskolas fizikas skolotāja, ilggadēja Preiļu  rajona fizikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Gadu desmitiem vadījusi skolas un kultūras nama deju kolektīvus. Līdz aiziešanai pensijā, strādājusi Preiļu Valsts ģimnāzijā, devusi saviem audzēkņiem dziļas, noturīgas un pat izcilas zināšanas fizikā. Daudzi no viņiem guvuši panākumus valsts un starptautiskajās mācību olimpiādēs. Par panākumiem mācību un audzināšanas darbā saņēmusi vairākus  Izglītības ministrijas un rajona izglītības nodaļas apbalvojumus, 2006.g. saņēmusi Ministru  prezidenta Pateicības rakstu un MK balvu, bet 2011. g. – V. Dombrovska parakstītu Goda diplomu par skolēnu sagatavošanu Starptautiskajai fizikas olimpiādei. Par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā, audzēkņu matemātikas, fizikas izpratnes veicināšanā un sasniegumiem interešu izglītības jomā, 2023. g. 26. okt. viņai piešķirts apbalvojums „Preiļu novada Goda pilsonis.”

Militārais darbinieks, nacionālais partizāns
Dzimis 1905. g. 18. aug. Krustpils pagastā. Mācījies Jēkabpils Valsts vidusskolā. Beidzis kara skolas kājinieku nod., sapieru virsnieku kursus un kājnieku baterijas virsnieku kursus. Dienējis Zemgales artilērijas pulkā, bijis instruktoru rotas vada komandieris. Pēc tam – Strēlnieku 295. pulka izlūku vada komandieris. Nacionālais partizāns, virsleitnants. Bijis R. Pārupa mežabrāļu grupas organizētājs. Latvijas Tēvzemes sargu apvienības vadītājs ( Segvārds – Misters). 2. Latgales divīzijas komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru, un Kalpaka II un III šķiras ordeņiem. Nacionālo partizānu piemiņas plāksnē Rožkalnu pagasta Augšmuktos iegravēts arī Kārļa Blūma vārds.
Kritis 1946.g. 25. febr. Madonas apr. Saikavas pag.

Pedagoģe. Politiķe. 14. Saeimas deputāte
Dzimusi 1961. gada 14. novembrī.1984. g. absolvējusi  Daugavpils Pedagoģisko institūtu (bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotāja). 2005. g. pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Vārkavas novada domē no saraksta  “Uz priekšu, draugi”; 2009. g. pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Vārkavas novada domē no saraksta “Mūsu laiks”; 2013. g. pašvaldību vēlēšanās no saraksta “Mūsu laiks” ievēlēta Vārkavas novada domē un kļuvusi par domes priekšsēdētāju. No šī paša saraksta ievēlēta pašvaldībā arī 2017.g., saglabājot Vārkavas novada domes priekšsēdētājas amatu; 2021. g. Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Preiļu novada domē no LSDSP saraksta, tad arī ievēlēta par domes priekšsēdētāja otro vietnieci; 2022.g. Saeimas vēlēšanās  ievēlēta par 14. Saeimas deputāti no “Zaļo un Zemnieku savienības”, kurā iekļāvās LSDSP. Darbojas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības un Valsts pārvaldes komisijās.

Žurnāliste, Latvijas Radio galvenā redaktore
Dzimusi 1970. g. 25. nov. Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kultūras vēstures specialitātē un LU žurnalistikas fakultātē. Bijusi LTV Ziņu dienesta producente, laikraksta „Diena” reportiere, biznesa nodaļas vadītāja, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, pēc tam  laikraksta „Diena”  galvenā redaktore. Portālu „Citadiena.lv” un  „Ir”  žurnāliste. Latvijas Radio Pētnieciskās žurnalistikas d. vadītāja, raidījuma „Atvērtie faili” redaktore.
Saņēmusi Mediju foruma gada balvas, „Preses naglu”, Rietumu bankas veicināšanas prēmiju, žurnālistu prēmiju par objektīvu, korektu, lietpratīgu un profesionāli pārliecinošu darbu žurnālistikā. 2021. g. saņēmusi Latvijas žurnālistu asociācijas Izcilības balvas: nominācijā „Gada redaktors” un „Analītika / Pētniecība” par raidījumu sēriju saistībā ar „Ventspils grupējumu”. A. Lemberga prāvas aizkulisēm. 2022. gadā apstiprināta par Latvijas Radio galveno redaktori.

Agronoms un lauksaimniecības darbinieks, novadpētnieks, sabiedriskais un kultūras darbinieks 
Dzimis 1928. g. 28. apr. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LLA. 1949.g. ģimene deportēta uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, strādājis kā  agronoms Talsos,  Rīgā un Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā. Pēc aiziešanas pensijā aizrautīgi nodarbojas ar dzimtā Rudzātu pagasta vēstures pētīšanu. Ir vairāku grāmatu autors : „766. Rudzātu mazpulks”, „Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos”, „Tēvijas sargi”, „Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve”, „Gaismas pils Malnava”. Plašākais un apjomīgākais darbs par pagasta vēsturi „Mazā Zemgale laikmetu griežos” iznācis 2003. g. Par nopelniem Latvijas valsts labā,  2005. g. apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, saņēmis Br. Spūļa prēmiju. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2020.g. apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.
Miris 2021.g. 3. apr. Ķegumā. Apglabāts Rudzātu pagasta kapsētā.