PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Maijs 2024

P O T C P S Sv
  0102030405
06070809101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 756

Kopējais skaits: 1281178

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Šaršūns Broņislavs 
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1896. g. 4. janv. Rožkalnu pagasta Apakšperšakos. 1. pasaules kara laikā dienējis 3. Kaukāza kājnieku pulkā. 1919. g.15. okt. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās. Atvaļināts 1921. g. 15. martā. Pēc tam saimniekojis piešķirtajā jaunsaimniecībā – Kalupes pagasta „Varoņos”. Padomju okupācijas laikā apcietināts. 1941. g. 31. maijā Daugavpils apriņķa tiesa piespriedusi 10 gadus ieslodzījumā. 
Miris 1943. g.  21. janv. Kraslagā. 
Ščotkovskis Stefans Vincents Andžejs
Stefanpoles muižas zemju īpašnieks
Dzimis 1843. g. 1. febr. Riebiņu pagasta Stefanpolē. Atbalstījis 1863. g. poļu sacelšanās dalībniekus, par ko ģimenei tika atsavināti īpašumi Latgalē, bet pats ticis izsūtīts uz Krieviju. 1867. g. saņēmis atļauju apmesties uz dzīvi Polijā, vienlaikus zaudējot iespēju atgriezties dzimtas īpašumos Stefanpolē. Polijā iegādājies jaunus īpašumus, kuri par godu vectēvam Stefanam (dzīvojis Radopolē ) un zaudētajai Stafanpoles muižai, nosaukti par Stefanovo. Bijis dzelzceļa kalpotājs Varšavā.
Miris 1879. g. Varšavā.
Šeļegovs Voldemārs
Vijolnieks, profesors, LPSR Nopelniem bagātais mūzikas pasniedzējs
Dzimis 1914. g. 20. janv. Polockā. Mācījies Aizkalnes un Preiļu pamatskolās, Daugavpils 1. ģimnāzijā un Daugavpils Tautas konservatorijā. LU studējis arhitektūru (1934-1942) un mūziku Latvijas konservatorijā (1944-1953). Bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra orķestra mākslinieks (1944-1952), Rīgas Kirova rajona mūzikas skolas pedagogs (1949-1958), E. Dārziņa mūzikas vidusskolas stīgu instrumentu nodaļas vadītājs (1962-1978). Kopš 1962. g. -  Latvijas konservatorijas docents, vēlāk profesors. 
Miris 1997. g. 14. sept. 
Ševels Andris
Prāvests
Dzimis 1974. g. 13. aug. Tukumā. Studējis Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā (1993-1997), Ļubļinas katoļu universitātē (1998-2002). 1997. g. iestājies Mariāņu kongregācijā. 2002. g. 11. maijā Aglonā ordinēts par priesteri. No 2002. līdz 2005. g.  kā vikārs kalpojis Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzē. Vidsmuižas Svētā Gara draudzes prāvests, Daugavpils Forštates Jēzus Sirds katoļu draudzes prāvests, kā arī Neokatehumenālā ceļa un kustības „Par dzīvību” garīgais vadītājs. Kopš 2000. g. bijis žurnāla „Katōļu Dzeive” galvenais redaktors.  2018. g. saņēmis Polijas republikas Nopelnu Krustu.
Šikur – Kalvani Staņislavs
Garīdznieks
Dzimis 
1892. g. Bērzgales draudzē. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1918. g. Pēterpilī. Kalpojis Līksnas, Nautrēnu, Šķilbēnu, Istalnas, Vanagu, Demenes, Silenes, Lauceses un Sventes draudzēs. 
Miris 1970. g. 1. nov. Apbedīts Sventes kapsētā.
Šimfa Silvija
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos, Saeimas deputāte
Dzimusi 1954. g.13. nov. Vārkavas novada Staru ciemā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi LU Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā. Strādājusi par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā, par vecāko laboranti Daugavpils pedagoģiskajā institūtā. 11 gadus bijusi korespondente un nodaļas vadītāja Jēkabpils laikrakstā „Padomju Daugava”. 1990. g. ievēlēta par Jēkabpils rajona TDP priekšsēdētāju. Latvijas Pašvaldību savienības locekle. No 2002. g. - padomniece sociālajos un veselības jautājumos Latvijas Pašvaldību savienībā, lektore LU un Latvijas Pašvaldību mācību centrā, konsultatīvās padomes „Veselības veicināšana” locekle, Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas un Ministru kabineta Starpnozaru koordinācijas padomes locekle. No 2007 .g. – Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos. 12. Saeima deputāte. Darbojas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, Parlamentārās izmeklēšanas komisijā.  
Šiško Silvija  
  Bibliogrāfe
Dzimusi 1938. g. 10. martā Silajāņu pagastā. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1966). Sociālo zinātņu maģistre (1997). Kopš 1966. g. strādā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Retro grāmatu un rokrakstu nodaļā. Kopš 1971. g. galvenā bibliogrāfe. Katalogu „V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas inkunābuli” (1981), „Seniespiedumi latviešu valodā. 1525 – 1855” (1999, Spīdolas balva) un grāmatas „Latviešu grāmatu grafika. 17. gadsimts” (1988) līdzautore. 2000. g. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.
Škapare (Pīzele) Tekla
Skolotāja, publiciste, rakstniece
Dzimusi 1916. g. 2. febr. Aglonā. Beigusi LU filoloģijas fakultāti. Ar literāro pseidonīmu T. Šaltupe, publicējusies “Zīdūnī” un “Olūtā”.
Mirusi 2009. g. 19. sept.
Škutāns Staņislavs

Garīdznieks un skolotājs, mariāņu ordeņa tēvs, vēstures maģistrs un teoloģijas doktors
Dzimis 1901. g. 16. nov. Krāslavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Katoļu garīgajā seminārā, LU studējis vēsturi. 1927. g. iestājies Mariāņu kongregācijā. 1930. g.iesvētīts par priesteri. Kā skolotājs strādājis Aglonas ģimnāzijā (1933-1940, 1942-1944) un Aglonas Garīgajā seminārā (1942-1943). 1944. g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Romā ieguvis doktora grādu teoloģijā. 1957. g. iesvētīts par Mariāņu kongregācijas vispasaules ģenerālpriekšnieku.
Miris 1995. g. 25. febr. ASV, Čikāgā.  

Šliks Stepans

  Kuģu vadītājs, zivsaimniecības darbinieks
Dzimis 1935. g. 25. maijā Preiļu rajonā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1955), Kaļiņingradas Augstāko inženieru jūrskolu (1982). Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1968. g. Darbu Ekspedīcijas zvejas pārvaldē sācis 1956. g. Vidējo zvejas traleru, lielo zvejas saldētājtraleru kapteinis 3., 2. un vecākais palīgs (1956-1973). Mācību kuģa Navigators kapteinis (1973-1974). Rīgas traleru flotes bāzes lielo zvejas saldētājtraleru kapteiņdirektors (1974-1980). Flagmaņkapteinis (no 1982). Mācību transportkuģa Nikolajs Zicars, mācību ražošanas r/k Eholots maiņas kapteinis (no 1982). Rīgas traleru un refrižeratoru flotes bāzes zvejas s/t Sergejs Ļuļins (1987-1988), Čečerska kapteiņdirektors (1988). A/s Rīgas zvejniecība zvejas s/t Kalngale kapteiņdirektors (1995-1996).
Šļahota Antons
Garīdznieks
Dzimis 1891. g. 27. aug. Asūnes pagastā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1916. g. 20 gadus kalpojis Landskornas draudzē, Dagdā, Nautrēnos, Pustiņā, Aucē. Bijis Šķaunes pamatskolas pārzinis, prāvests Vārkavas un Vanagu draudzēs. 8 gadus pavadījis izsūtījumā.
Miris 1963. g 21. sept. Apbedīts Rīgā, Kristus karaļa kapos.
Šmite Anna
Ilggadēja LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vadītāja
Dzimusi 1947. g. 9. aug. Vārkavas novada Rožkalnos. Studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Trīs gadus bijusi Kabiles vidusskolas  latviešu valodas skolotāja. J. Misiņa bibliotēkā strādājusi 1973.– 2009. g., sākumā par bibliotekāri, vēlāk par redaktori un vecāko redaktori. No 1979. g. bijusi lasītavu sektora vadītāja, bet kopš 1991. - 2009. g. – Misiņa bibliotēkas vadītāja. Vairāk nekā 100 publikāciju autore un grāmatas „Svēts mantojums Rīgai: J. Misiņš un viņa bibliotēka” sastādītāja. A. Eglīša Latviešu nacionālā fonda valdes locekle. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotā konkursa „Zelta ābele 2013” balvas par mūža ieguldījumu grāmatniecībā ieguvēja.
Šņepste Elita
Politiķe
Dzimusi 1962. g. 9. dec. Madonā. Mācījusies Madonas 1.vidusskolā, studējusi LLA VF (1981-1986). Kā vetārste strādājusi Preiļu rajona kolhozā „Krasnij Oktjabrj” (1986-1990), un J.Raiņa kolhozā (1990-1991), pēc tam – veterināres privātpraksē Preiļu rajona Aizkalnes pagastā (1991-1998). Kopš 1998. g.- bijusi AS „Preiļu siers” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Piensaimnieku centrālās valdes locekle. Bijusi Aizkalnes pagasta padomes deputāte un bāriņtiesas locekle. Bijusi LR Ekonomikas ministrijas Pārtikas nozares ekspertu padomes eksperte. No Tautas partijas 2002. g. ievēlēta LR 8. Saeimā. Darbojusies Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomitejā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā. Bijusi Finanšu, pēc tam Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre.
Šņepsts Jāzeps
A/S „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs
Dzimis 1960. g. 20. martā Preiļu rajona Aizkalnes ciema „Želvos”. Mācījies Aizkalnes pamatskolā, Bebrenes sovhoztehnikumā, kur ieguva veterinārfeldšera kvalifikāciju. Specialitātē strādājis Daugavpils rajona k/s „Iskra” (1979). Studējis LLA VF (1981-1986). Kā galvenais veterinārārsts strādājis agrofirmā „Turība” (1986-1990), un J. Raiņa kolhozā kā galvenais zootehniķis (1990-1993). A/S „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis, A/S „Latvijas lopkopis un piensaimnieks” un A/S „Jēkabpils saldētava” valdes loceklis. A/S „Krāslavas piens” valdes loceklis, SIA „Vietējā” valdes loceklis (līdz 2004.g.) Bijis VAS „Latvijas Valsts meži” padomes loceklis. No Tautas partijas 1997. g. ievēlēts LR 7. Saeimā. Darbojies Aizsardzības un iekšlietu, kā arī saimnieciskajā komisijā. 2001. g. ievēlēts par Preiļu novada pašvaldības vadītāju. 2009. g. piešķirta LV Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme. Preiļu Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2012. g. 20. dec. par ieguldījumu Preiļu novada iedzīvotāju labklājības vairošanā, par nopelniem uzņēmējdarbības attīstībā, akciju sabiedrības „Preiļu siers” izaugsmē un Preiļu vārda atpazīstamības veicināšanu Latvijā un ārpus valsts robežām. 2015. g. apbalvots ar III šķiras Atzinības krustu. 
Šņepsts Pēteris
Koktēlnieks
Dzimis 1936. g. 15. maijā Preiļu rajona Aizkalnes ciema Rēzišķos. Beidzis Rīgas LMV Koktēlniecības nodaļu (1957). Strādājis kombinātā „Māksla” par kokgriezēju (1957-1989). 70.-80. gados darinājis sporta balvas, iestāžu heraldiku, dekorus, traukus. Izgatavojis mēbeles, veidojis kokgriezumus ēku interjeriem, veicis Rīgas Doma baznīcas altāra restaurāciju. Darbos bieži izmantojis abstraktas dabas formas. Nozīmīgākie darbi: dekoratīvais trauks (70. gadi), spieķis (1970), dekors (1973, 1974), sporta balvas (1974), „Egle” (1986).
Miris 1989. g. Rīgā, apbedīts Ulbrokas kapos.

Šņepsts Raimonds

   

Boksa treneris. Atvaļinātais Valsts policijas  pretterorisma vienības „Omega” pulkvežleitnants. Bijušais Monako privātpersonu miesassargs.
Dzimis 1972.g. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā un  Ogres 32. profesionāli tehniskajā vidusskolā. Absolvējis RSU un LSPA.  20 gadus dienējis Iekšlietu struktūrās, pēc tam 10 gadus strādājis Monako karalistē.

Špoģis Kazimirs
Habilitēts lauksaimniecības zinātņu doktors, profesors, valsts un politiskais darbinieks
Dzimis 1927. g. 28. martā Vārkavas pag. ”Eglīšos”. Mācījies Vārkavas pamatskolā, Rīgas tirdzniecības kooperācijas skolā, Višķu dārzkopības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 1963.-1965.g. bijis lauksaimniecības ministra vietnieks, 1965.-1973.g.- Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors, 1976.-1980.g.- LLA rektors, 1980.-1984.g.- LPSR lauksaimniecības ministrs, 1984.-1985.g. – LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1990. g. ievēlēts Augstākajā Padomē. Bijis LLU Uzņēmējdarbības katedras izveidotājs, pēc tam tās profesors. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 
Miris 2010. g. 26.martā. Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Špoļanskis Leontijs
Politiķis, valstsvīrs, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1886. g. 5. febr. Kijevā. Mācījies komercskolā (1896-1904). 1905. g. iestājies Kijevas politehniskajā institūtā. 1922. g. apmeties uz dzīvi Latvijā. Bijis Preiļu pagasta muižnieks. Studējis LU Inženierzinātņu fakultātē. 2., 3., 4. Saeimas deputāts (1925-1934), Zemkopības ministra biedrs (1928-1929). Pēc 1934. g. ziņas par L. Špoļanski ir visai skopas. Pazudis izsūtījumā.
Štagars Ludvigs
Garīdznieks, nacionālais partizānis
Dzimis 1905. g. 26. nov. Vārkavas pagastā. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1931. g. 22. martā iesvētīts par priesteri. Kalpošanu sācis Daugavpils Jaunavas Marijas draudzē kā vikārs (1931-1932), bijis Rikavas un Nagļu draudzes prāvests, pēc tam kalpojis Šķilbēnu draudzē. Ap 1945. g. iesaistījies nacionālo partizānu kustībā. 1947. g.1. aug.  ticis  arestēts un par „dzimtenes nodevību” notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma darbojies Raipoles draudzes Brodaižos (1956.g.), bet 1958. g. sākumā atkal arestēts un atradies apcietinājumā līdz 1972. g. 16. jūn. Reabilitēts 1991. g. 10. sep. Miris 1973. g. 9. okt., apbedīts Vārkavas kapos. 
Štikāns Juris
Habilitētais agronoms, profesors
Dzimis 1920. g. 19. martā Rēzeknes rajonā. Mācījies Aglonas lauksaimniecības vidusskolā, studējis LLA Agronomijas fakultātē. Pēc akadēmijas beigšanas norīkots darbā Kuldīgas MTS par agroķīmiskās laboratorijas vadītāju. Pēterlauku meliorācijas izmēģinājumu stacijas  vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.1960. g. pārgājis darbā uz Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas institūtu kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1977. g. pārcelts uz Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas ZPI. Kopš 1969. g. strādājis LLU Agronomijas fakultātē. Daudzu rekomendāciju, metodisko materiālu un populārzinātnisku rakstu autors. 
Miris 2014. g. 23. janv. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapsētā.
Šuba Oļegs 
   

Anesteziologs  reanimatologs. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.
Dzimis 1973.g. 17.oktobrī Preiļos. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā, Rīgas medicīnas skolā. Strādājis Preiļu poliklīnikā par masieri un ĀMP feldšeri. 2000.g. Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguvis ārsta grādu. 2004.g. absolvējis anestezioloģijas-reanimatoloģijas rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). 2015-2020.g. studējis RSU doktorantūrā. 2000-2010. g. bijis Gaiļezera slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas toksikologs un anesteziologs. No 2010.g. -  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs. Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks. 2019.g. par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Šumskis Viktors
  Izglītības darbinieks, zinātnieks
Dzimis 1937. g. 9. nov. Preiļu rajona Rušonas pagastā. Beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Fiziskās kultūras un sporta pasniedzējs. Aspirantūra: 1974.-1977.g. bioloģijas zinātņu nozarē. Bioloģijas zinātņu kandidāta grādu ieguvis 1978. g. Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizkultūras un sporta katedras pasniedzējs (1965-1969), vecākais pasniedzējs (1969-1985), docents (1985-1991), pamatskolas un metodiku fakultātes prodekāns (1978-1984). Fiziskās audzināšanas katedras vadītājs (1984-1990), Pedagoģijas fakultātes dekāns (1984-1990), bioloģijas zinātņu kandidāts (1982).
Šusts Oļģerts
Fagotists, Latvijas Radio redaktors, mūzikas arhivārs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
Dzimis 1927. g. 20. janv. Barkavas pagasta Opsiniekos, līdz 1945. g. dzīvojis Galēnu pagasta Ceperniekos. Mācījies Līdumnieku un Galēnu pamatskolās, Krāslavas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā un Rīgas 11.vidusskolā. Studējis Latvijas konservatorijā (1946-1953). LPSR Radio un Televīzijas simfoniskā orķestra mūziķis (1946-1974), Radio muzikālo raidījumu galvenā redaktora vietnieks (1974-1979), latviešu mūzikas, mākslinieciskās pašdarbības un bērnu mūzikas nodaļas vadītājs (1979-1980), klasiskās un ārzemju mūzikas nodaļas komentētājs (no 1980).  2017. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Šusts Voldemārs
Arhitekts, mākslas maģistrs, emeritētais profesors, LPSR Nopelniem bagātais arhitekts
Dzimis 1929. g. 14. maijā Barkavas pagasta Opsiniekos, līdz 1945. g. dzīvojis Galēnu pagasta Ceperniekos. Mācījies Līdumnieku un Galēnu pamatskolās, Krāslavas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā un Rīgas 11.vidusskolā. Studējis LU (1947-1953). Strādājis projektēšanas organizācijās Rīgā (1953-1962).  Latvijas Mākslas akadēmijas vecākais pasniedzējs (no 1962), Vides mākslas nodaļas vadītājs (no 1964). Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs (1965-1979). Publicējis rakstus par arhitektūras un mākslas jautājumiem, sarakstījis grāmatu „Telpas uztvere un kompozīcija” (1979).
Miris 2001. g. 21. aug.
Švegzda Staņislavs
  Garīdznieks
Dzimis 1870. g.  Lietuvā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1897. g. Kalpojis Viļānu un Galēnu draudzēs. 1913. g. pārcelts par skolu kapelānu uz Penzu. Pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Lietuvā, kur Utenas rajona Saldutišķī vadījis liela dievnama celtniecību. 
Miris 1947.g.
 

Uz sākumu

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites