Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1532912 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Tatarņikovs Oļegs |
 |
Ģeogrāfijas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1948. g. 15. janv. Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils PTS, Pleskavas pedagoģiskajā institūtā, aspirantūrā - Maskavā.
Krievijas dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Pleskavas Valsts universitātes ģeogrāfijas katedras profesors, Maskavas Valsts universitātes erozijas problēmu koordinācijas padomes biedrs. Vairāk kā 80 zinātnisku publikāciju autors. |
| Teilāns Jānis |
 |
Kordiriģents, mūzikas pedagogs, folklorists
Dzimis 1941. g. 27. martā Stirnienē. Absolvējis Stirnienes septiņgadīgo skolu un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, kur apguvis arī klavierspēli. Strādājis par skolotāju vairākās Jēkabpils un Preiļu rajona skolās. Preiļu mūzikas skolas dibinātājs un direktors. Līdztekus pedagoga darbam vadījis vairākus rajona korus, ar kuriem piedalījies Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Kopš 1964. g. vadījis visus lielākos Preiļu rajona folkloras ansambļus, ar tiem piedalījies visos Starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”. Saņēmis Kultūras ministrijas pateicības un Goda rakstus.
Miris 2019.g.12.dec. |
| Terenkevičs Viktors |
 |
Garīdznieks, skolotājs, publicists, bibliofils, dabaszinātņu maģistrs, teoloģijas profesors
Dzimis 1907. g. Zilupes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, studējis LU dabaszinātņu fakultātē. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas pagasta Bērzgales draudzes prāvests (1930-1945). Līdztekus tiešajiem darba pienākumiem pētījis Rušona ezera floru.Bijis Ludzas dekāns un draudzes prāvests, pēc tam profesors Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā. 1950. g. it kā par sakariem ar nacionālajiem partizāniem, ticis arestēts. Ievērību pelna viņa Zīdūnī, Olūtā u.c. periodiskajos izdevumos iespiestie dabaszinātņu tēmai veltīti raksti un apcerējumi par ievērojamiem zinātniekiem.
Miris 1951. g. Rīgas Centrālcietumā. |
| Thomsen (Jermolajeva) Ludmila |
 |
Basketboliste, Starptautiskās klases sporta meistare
Dzimusi 1964. g. 1. aug. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā (1971-1979), Rīgas 4. vidusskolā (1979-1982), LU Tautsaimniecības plānošanas fakultātē (1982-1983), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, CVU- Vest, Esbjerg DK – Bakalaurs egroterapija (2001-2006). TTT junioru komandas dalībniece (1980.- 1983), PSRS junioru čempione (1983), TTT basketbola meistarkomandas spēlētāja (1983.- 1988), PSRS čempione (1984), Eiropas čempionvienību kausa 2. vietas ieguvēja (1985), PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvēja (1985), PSRS sporta meistare basketbolā (1986), PSRS vicečempione (1986), Lilianas Ronketi kausa ieguvēja (1987), PSRS starptautiskās klases sporta meistare basketbolā (1987), PSRS studentu izlases kandidāte (1988), vairākkārtēja Latvijas čempione un vicečempione, Vācu Bundeslīga 1991.-1992 -9. vieta, HSG Humboldt Universität zu Berlin (1991), Dānijas čempione HBC Horsens (1993), 2. vieta Åbyhøj, Århus (1994), 3. vieta Åbyhøj, Århus (1995). Strādājusi Esbjergas Komūnā, vēlāk Koldingas komūnā, Sociālā un Nodarbinātības pārvaldē, Komunikācijas un palīglīdzekļi – ergoterapeite (no 2007.g.). |
| Timošenko Jānis |
 |
Zinātnieks, literāts, fizikas doktors
Dzimis 1987.g. 23. aug. Preiļos. Mācījās Riebiņu vidusskolā, Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2014. g. absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas doktora studiju programmu. Strādā Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē un LU Cietvielu fizikas institūtā, piedalās valsts fizikas olimpiāžu organizēšanā. Prof. Vjačeslava Kaščejeva vadībā izstrādāto pētījumu teorētiskās nanoelektronikas jomā 2012. g. Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no gada sasniegumiem Latvijas zinātnē. 2014. g. LZA par gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē nominējusi jauno evolucionāro algoritmu metodi kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumu. Absolvējis Latvijas Rakstnieku savienības Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra veidoto kultūrizglītības programmu Literārā akadēmija. Piedalījās festivālos Prozas lasījumi 2009, Prozas lasījumi 2011 un Prozas lasījumi 2013. Stāsti Dzelzs un Smilšuvīrs publicēti literārā žurnālā Latvju Teksti. Latvijas Universitātē 2015.gadā ieguvis fizikas doktora grādu. Tāpat viņš ir strādājis Pēcdoktorantūrā divās universitātēs ASV Ņujorkas štatā kā grupas vadītājs un Friča Habera institūtā Vācijā. LU viesdocents kursā "Ievads statistiskajā fizikā". 2022.g. ieguvis Rentgenspektroskopijas nozares augstāko apbalvojumu- Farela Laitla balvu rentgenstaru absorbcijas spektroskopijas datu analīzei. |
| Točko - Ativi Olga |
 |
Volejboliste
Dzimusi 1982. g.1. jūl. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils 4.vidusskolā. Spēlējusi VK Ķīmiķis komandā. Latvijas čempione (Ķīmiķa sastāvā), Francijas čempione (RC Cannes). Francijas kausa ieguvēja (Villebon 93), Šveices čempione (ar Volero), Grieķijas čempione (ar Panathinaikos). VolleyballClub Rabita Baku, Clubeel Sportiv Universitar Metal Galati Rumānija Divīzijas A1 spēlētāja. Sportistes karjeru noslēgusi 2014. g. |
| Tomašickis Leons (arī Leonīds) |
 |
Skolotājs, tēlnieks, gleznotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 22. jūn. Ludzā. Mācījies Ludzas ģimnāzijā, Latvijas Mākslas akadēmijā. Dzīvojis Aglonas pagasta Gailīšos, strādājis par skolotāju Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas vidusskolā (1944-1954). Pēc viņa projekta veidota Vissvētākās Jaunavas Marijas – Māras zemes karalienes statuja Ludzā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas pieminekļa meta izstrādāšanas konkursā, saņēmis galveno godalgu un prēmiju. 1996. g. apbalvots ar 4.šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Miris 1996. g.27. febr. Rīgā. |
| Tomašunas Vincents |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1867. g. Lietuvā. Mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1890. g. Pirmā darba vieta bijusi Aglonas draudze. Tad kalpojis Ciskādu, Viļānu un Varakļānu draudzēs. Pēc Pirmā pasaules kara iecelts par dekānu Krāslavā.
Miris 1948. g. 4. jūn., apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā. |
| Treibšo Vladislavs |
 |
Prāvests
Dzimis 1904. g. 18. aug. Baltkrievijā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1927. g. 26. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. 1927. g. Bēržu draudzes vikārs, skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1931), Aglonas draudzes vikārs (1932-1933), veicis ordeņa formāciju dažādās vietās Polijā (1934-1937), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1938-1939), pēc tam prāvests (1939-1982), rezidents pie Rīgas Sv. Franciska baznīcas (1982-1995).
Miris 1995. g. 31. dec., apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas priesteru kapos. |
| Tretjuka Olga |
 |
Bioķīmiķe, bioloģijas doktore
Dzimusi 1951. g. 2. aug. Preiļu rajona Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā (1958-1965) un Viļānu vidusskolā (1965-1968). Studējusi LU (1968-1973). Dr.biol. grāds iegūts 1992. g. Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laborante, vecākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1971-1975), PSRS Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta aspirante (1975-1978), Latvijas Hepatoloģijas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1978-1986), Latvijas Medicīnas akadēmijas medicīniskās ģenētikas un bioloģijas katedras asistente un lektore (1986-1995), Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra klīniskās laboratorijas ārste (no 1995). Bezpeļņas organizācijas Valsts akciju sabiedrības Valsts zāļu aģentūra farmakoloģijas nodaļas vecākā referente un klīnisko pētījumu nodaļas vadītāja, 58 zinātnisko publikāciju, 6 racionalizācijas priekšlikumu un 1 izgudrojuma autore. |
|
Tretjuks Pēteris
|
|
Izglītības darbinieks
Dzimis 1953. g. 5. maijā Galēnu pagastā. Mācījies Viļānu vidusskolā, studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (matemātikas specialitāte). Bijis matemātikas skolotājs un direktora vietnieks Sīļukalna pamatskolā. Pēc tam (1986 – 2023) – Viļānu vidusskolas direktors. Sabiedriskais darbinieks, Viļānu domes deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks. 9. Saeimas deputāta kandidāts (Jaunais laiks, 2006). Grāmatas „Ieskats Latgales skolu vēsturē” (1990) līdzautors. |
| Trimalnieks Dominiks |
 |
Prāvests
Dzimis 1914. g. 24. jūn. Dricānu draudzes Trimalnieku ciemā. Mācījies Dricānu 6-klasīgajā pamatskolā un Aglonas vīriešu ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1938. g. 3. apr. Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dricānu baznīcā. Līdz 1940. g. 20. jūn.bijis vikārs Ostrones draudzē, arī Vidsmuižā (1940.g.). Pēc tam Viļakā un Kristus Karaļa draudzē, apkalpojot Madlienu. No 1944. g. okt. līdz 1947. g. 17. sept. bijis prāvests Kristus Karaļa baznīcā, tad kalpojis Balvos. No 1953. g. 6. maija līdz mūža beigām bijis Bukmuižas draudzes prāvests un apkalpojis arī Andzelmuižu.
Miris 1957. g. 27. maijā, apbedīts Pilcenes kapsētā. |
| Trizna Jāzeps |
 |
Mākslinieks un mākslas vēsturnieks, tulkotājs un redaktors, mākslas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1919. g. 9. jūl. Aglonas pagasta Šumskos. Mācījies Grāveru pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis ģermāņu filoloģiju. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Beļģiju. Tur beidzis Lūvenas universitāti, bijis šīs universitātes Mākslas vēstures, muzeoloģijas un restaurācijas fakultātes dekāns, profesors. Katoļu žurnāla „Gaisma” redaktors. Franču valodā sarakstījis monogrāfiju par mākslas vēsturi. Par nopelniem mākslas darbu zinātniskajā analīzē un restaurācijā saņēmis Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmijas prēmiju, Beļģijas Karaliskā arheoloģijas akadēmija titulējusi par savu goda dalībnieku.
Miris 2015. g. 25. janv. Luvēnā. |
|
Trubka Roberts
|
 |
Veterinārārsts, veterinārmedicīnas zinātņu doktors
Dzimis 1939. g.7. jūn. Silajāņu pagasta Sudaru sādžā. Mācījies Silajāņu pamatskolā un Rēzeknes zooveterinārajā tehnikumā. Studējis LLU. Bijis veterinārais ārsts Kuldīgas rajona padomju saimniecībā „Vilgāle” (1962-1964). Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZP institūta aspirants (1964-1968), zinātniskais līdzstrādnieks (1968-1988), Nelipīgo slimību nodaļas vadītājs (1988-1991). No 1992. g. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Infekcijas slimību katedras docents. No 2000. g. LLU Pārtikas un vides higiēnas institūta asociētais profesors. Kopš 2012. g. pensijā.Vairāk kā 60 mācību materiālu un zinātnisku publikāciju autors. Par labiem darba rezultātiem apbalvots ar medaļām un goda rakstiem. |
| Trūps Donats |
 |
Tautskolotājs, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1898. g. 19. maijā Varakļānu pagastā. Mācījies Pēterpilī. Strādājis Stirnienē par pagasta skrīvera palīgu (1915). Jaunatnes žurnāla „Gunkurs” līdzstrādnieks un redaktors (1917-1918). Strādājis Varakļānu, Viļānu un Stirnienes pamatskolās. Darbojies Latgaliešu skolotāju savienības valdē.1940. g.apbalvots ar Atzinības rakstu. No 1916. g. „Dryvā” publicējis dzejoļus un korespondences, 1917. g. kļuvis par jaunatnes žurnāla „Guņkurs” līdzstrādnieku un vēlāk – par tā redaktoru. Pēc kara strādāja par skolotāju Dekšāru, Murmastienas, Sīļukalna u.c. pamatskolās.
Miris 1978. g., apbedīts Varakļānu kapos. |
| Tuhto Aleksandrs |
 |
Dziedātājs
Dzimis 1913. g. 22. apr. Preiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1921-1928) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1929-1933). LU studējis arhitektūru. Dziedāšanu mācījies pie Latvijas konservatorijas profesora Eižena Vitinga. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus dziedājis Latvijas Valsts filharmonijā un Viktora Sama vadītajā vīru vokālajā kvartetā.
Miris 1990. g. 21. maijā Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos.
|
| Tuhto Marija |
 |
Pedagoģe
Dzimusi 1883. g. 19. apr. Beigusi Jēkabpils sieviešu skolu (1900). Strādājusi Tukuma ev. lut. draudzes skolā (1905-1907), Sēlpils pagasta skolā (1907-1908), Inķenu meiteņu skolā (1908-1911), Glazmankas ministrijas skolā (1911-1915), Goru apriņķa Rosļakova augstākajā tautskolā (1915 -1916), Preiļu ministrijas skolā (1916-1919), Preiļu latviešu pamatskolā (1919-1926), Preiļu pilsētas krievu skolā (1926-1936), Salupes pamatskolā par pārzini (1936-1940). 1938. g. 22. sept. apbalvota ar Izglītības ministrijas Atzinības Krusta V šķīru. 1939. g. 9. nov. apbalvota ar atzinības Krusta 1. pakāpes goda zīmi.
|
| Tumans Antons |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1885.g. 25. dec. Silajāņu pagasta Ščadriniekos. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils garīgajā seminārā. Kalpojis Barkavas, Nautrēnu, Riebiņu, Malnavas, Asūnes, Ruskulovas draudzēs.
Miris 1971. g. 24. nov. Aglonā, apbedīts Aglonas kapsētā.
|
| Tumans Pēteris |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1909. g. 12. okt. Feimaņu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas teoloģijas augstskolā. Kalpojis Ludzas, Rugāju, Vidsmuižas, Kombuļu, Bērzgales un Dricānu draudzēs.
Miris 1997. g. 31. janvārī. |
| Tumovs – Beķis Jāzeps |
 |
Nopelniem bagātais sadzīves pakalpojumu darbinieks, LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs
Dzimis 1931.g.27. apr.Aglonas pagastā. Beidzis PSKP CK Neklātienes augstāko partijas skolu. Komjaunatnes darbā no 1949-1955. LKP Krustpils rajona komitejas nodaļas sekretārs, LKP Viļānu rajona komitejas un LKP Rēzeknes rajona komitejas sekretārs (1955-1964). Strādājis LKP CK (19664 -1967), LKP Jelgavas rajona komitejā (1967-1969), LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs (1969-1976). Kopš 1976. g. LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs. LKP CK loceklis (kopš 1971). LPSR AP deputāts. |
| Turkopuls Ādams |
 |
Lauksaimniecības kooperators, agronoms, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1891. g. 26. martā Saunas pag. Dēļupē. Mācījies Preiļu ministrijas skolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Belostokas komercskolā un Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā. I pasaules kara dalībnieks, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Latgales lietu departamenta padomnieks (1919.-1920.), Zemkopības ministrijas inspektors un zemkopības ministra biedrs (1920.-1921.), sabiedrības „Latgales lauksaimnieks” direktors (1926.-1949.), izdevis laikrakstu „Latgolas Vōrds”, bijis pirmais „Latgolas zemnīku kalendāra” redaktors. 1926. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 30. maijā Rīgā. Apbedīts Meža kapos. |
| Turkopuls Jānis |
 |
Skolotājs, pirmais akadēmiski izglītotais filologs Latgalē, publicists un rakstnieks
Dzimis 1899. g. 1. nov. Rožupes pagastā. Mācījies Preiļu tautskolā, tirdzniecības skolā Pēterburgā, Pēterburgas universitātes Vēstures fakultātē, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Bijis Ludzas ģimnāzijas direktors (1923-1939), viens no Latgales Tautas universitātes dibinātājiem un tās valdes priekšsēdētāja biedrs. Publicējis pētījumu par Preiļu pagasta izloksni. Palīdzējis J. Endzelīnam vākt Latvijas vietvārdus. Darbojies Izglītības ministrijas ieceltajā komisijā, kas izstrādāja (1927-1928) vienotos latgaliešu dialekta ortogrāfijas noteikumus. Latgaliešu lasāmās grāmatas „Dzimtine”(1929, 1930, 1931) līdzautors.
Miris 1939. g. 2. okt. Ludzā, apbedīts Ludzas kapos. |
|
Turkopuls Pēteris
|
 |
Ārsts (traumatologs – ortopēds)
Dzimis 1936. g. 4. dec. Rīgā (citviet Preiļu pag. Kamčatkā), Latgales izgītības darbinieka Jāņa Turkopula ģimenē. Mācījies: Līdumnieku 7 – gadīgajā skolā, Franču licejā Rīgā, feldšeru-vecmāšu skolā, studējis RMI. Sarakstījis un izdevis grāmatu „Koks vēl nelūzt : par Turkopulu dzimtu un Latviju”. Aizkraukles slimnīcas traumatoloģijas nodaļas vadītājs. Latgaliešu preses izdevumos publicē rakstus par valodu un vēsturi.
|
| Turks Aleksandrs |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1907. g. Stoļerovas draudzē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1927. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā.1932. g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Borovkas, Spruktu, Kombuļu, Naujienes, Nautrēnu un Mežvidu draudzēs. 1945. g. apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem spaidu darbos. Atbrīvots 1956. g. Priestera darbu atsācis Elernas draudzē. Kopš 1972. g. bijis Aizkalnes un Nīdermuižas draudžu prāvests.
Miris 1982. g. 16. jūn., apbedīts Aizkalnes baznīcas dārzā. |
| Turks Nikodēms |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1914. g. Pieniņu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, pēc 3. kursa iestājies kapucīnu klosterī un aizbraucis uz Vāciju. Ordinēts 1940. g.18. jūn. Pēc primicijas Pieniņu baznīcā Tēvs Filips ticis nozīmēts Viļakas klostera pakļautībā.
Miris 1942. g. 8. janv., apbedīts Viļakā pie kapucīnu klostera. Padomju gados kaps ticis nolīdzināts. 1995. g.12. jūn. pīšļi pārapbedīti un uzstādīta kapu plāksne. |
| Turlajs Jāzeps |
 |
Priesteris
Dzimis 1928. g. 1. janv. Makašānu pagasta Šķerbiniekos. Pabeidzis 7 klases un divus kursus biškopības tehnikumā, 1970. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1975. g. 24. maijā svētā Jēkaba katedrālē. No 1975. g. 26. maija līdz 1976. g. 22. jūn. bijis vikārs Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, tad prāvests Rušonā, vēlāk Feimaņos. No 1982. g. 27. apr. prāvests Rozentovā.
Miris 1999. g. 21. apr. Rēzeknē, apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā. |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Tatarņikovs Oļegs |
|
Ģeogrāfijas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1948. g. 15. janv. Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils PTS, Pleskavas pedagoģiskajā institūtā, aspirantūrā - Maskavā.
Krievijas dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Pleskavas Valsts universitātes ģeogrāfijas katedras profesors, Maskavas Valsts universitātes erozijas problēmu koordinācijas padomes biedrs. Vairāk kā 80 zinātnisku publikāciju autors. |
| Teilāns Jānis |
|
Kordiriģents, mūzikas pedagogs, folklorists
Dzimis 1941. g. 27. martā Stirnienē. Absolvējis Stirnienes septiņgadīgo skolu un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, kur apguvis arī klavierspēli. Strādājis par skolotāju vairākās Jēkabpils un Preiļu rajona skolās. Preiļu mūzikas skolas dibinātājs un direktors. Līdztekus pedagoga darbam vadījis vairākus rajona korus, ar kuriem piedalījies Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Kopš 1964. g. vadījis visus lielākos Preiļu rajona folkloras ansambļus, ar tiem piedalījies visos Starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”. Saņēmis Kultūras ministrijas pateicības un Goda rakstus.
Miris 2019.g.12.dec. |
| Terenkevičs Viktors |
|
Garīdznieks, skolotājs, publicists, bibliofils, dabaszinātņu maģistrs, teoloģijas profesors
Dzimis 1907. g. Zilupes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, studējis LU dabaszinātņu fakultātē. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas pagasta Bērzgales draudzes prāvests (1930-1945). Līdztekus tiešajiem darba pienākumiem pētījis Rušona ezera floru.Bijis Ludzas dekāns un draudzes prāvests, pēc tam profesors Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā. 1950. g. it kā par sakariem ar nacionālajiem partizāniem, ticis arestēts. Ievērību pelna viņa Zīdūnī, Olūtā u.c. periodiskajos izdevumos iespiestie dabaszinātņu tēmai veltīti raksti un apcerējumi par ievērojamiem zinātniekiem.
Miris 1951. g. Rīgas Centrālcietumā. |
| Thomsen (Jermolajeva) Ludmila |
| |
Basketboliste, Starptautiskās klases sporta meistare
Dzimusi 1964. g. 1. aug. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā (1971-1979), Rīgas 4. vidusskolā (1979-1982), LU Tautsaimniecības plānošanas fakultātē (1982-1983), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, CVU- Vest, Esbjerg DK – Bakalaurs egroterapija (2001-2006). TTT junioru komandas dalībniece (1980.- 1983), PSRS junioru čempione (1983), TTT basketbola meistarkomandas spēlētāja (1983.- 1988), PSRS čempione (1984), Eiropas čempionvienību kausa 2. vietas ieguvēja (1985), PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvēja (1985), PSRS sporta meistare basketbolā (1986), PSRS vicečempione (1986), Lilianas Ronketi kausa ieguvēja (1987), PSRS starptautiskās klases sporta meistare basketbolā (1987), PSRS studentu izlases kandidāte (1988), vairākkārtēja Latvijas čempione un vicečempione, Vācu Bundeslīga 1991.-1992 -9. vieta, HSG Humboldt Universität zu Berlin (1991), Dānijas čempione HBC Horsens (1993), 2. vieta Åbyhøj, Århus (1994), 3. vieta Åbyhøj, Århus (1995). Strādājusi Esbjergas Komūnā, vēlāk Koldingas komūnā, Sociālā un Nodarbinātības pārvaldē, Komunikācijas un palīglīdzekļi – ergoterapeite (no 2007.g.). |
| Timošenko Jānis |
|
Zinātnieks, literāts, fizikas doktors
Dzimis 1987.g. 23. aug. Preiļos. Mācījās Riebiņu vidusskolā, Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2014. g. absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas doktora studiju programmu. Strādā Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē un LU Cietvielu fizikas institūtā, piedalās valsts fizikas olimpiāžu organizēšanā. Prof. Vjačeslava Kaščejeva vadībā izstrādāto pētījumu teorētiskās nanoelektronikas jomā 2012. g. Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no gada sasniegumiem Latvijas zinātnē. 2014. g. LZA par gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē nominējusi jauno evolucionāro algoritmu metodi kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumu. Absolvējis Latvijas Rakstnieku savienības Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra veidoto kultūrizglītības programmu Literārā akadēmija. Piedalījās festivālos Prozas lasījumi 2009, Prozas lasījumi 2011 un Prozas lasījumi 2013. Stāsti Dzelzs un Smilšuvīrs publicēti literārā žurnālā Latvju Teksti. Latvijas Universitātē 2015.gadā ieguvis fizikas doktora grādu. Tāpat viņš ir strādājis Pēcdoktorantūrā divās universitātēs ASV Ņujorkas štatā kā grupas vadītājs un Friča Habera institūtā Vācijā. LU viesdocents kursā "Ievads statistiskajā fizikā". 2022.g. ieguvis Rentgenspektroskopijas nozares augstāko apbalvojumu- Farela Laitla balvu rentgenstaru absorbcijas spektroskopijas datu analīzei. |
| Točko - Ativi Olga |
|
Volejboliste
Dzimusi 1982. g.1. jūl. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils 4.vidusskolā. Spēlējusi VK Ķīmiķis komandā. Latvijas čempione (Ķīmiķa sastāvā), Francijas čempione (RC Cannes). Francijas kausa ieguvēja (Villebon 93), Šveices čempione (ar Volero), Grieķijas čempione (ar Panathinaikos). VolleyballClub Rabita Baku, Clubeel Sportiv Universitar Metal Galati Rumānija Divīzijas A1 spēlētāja. Sportistes karjeru noslēgusi 2014. g. |
| Tomašickis Leons (arī Leonīds) |
|
Skolotājs, tēlnieks, gleznotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 22. jūn. Ludzā. Mācījies Ludzas ģimnāzijā, Latvijas Mākslas akadēmijā. Dzīvojis Aglonas pagasta Gailīšos, strādājis par skolotāju Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas vidusskolā (1944-1954). Pēc viņa projekta veidota Vissvētākās Jaunavas Marijas – Māras zemes karalienes statuja Ludzā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas pieminekļa meta izstrādāšanas konkursā, saņēmis galveno godalgu un prēmiju. 1996. g. apbalvots ar 4.šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Miris 1996. g.27. febr. Rīgā. |
| Tomašunas Vincents |
|
Garīdznieks
Dzimis 1867. g. Lietuvā. Mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1890. g. Pirmā darba vieta bijusi Aglonas draudze. Tad kalpojis Ciskādu, Viļānu un Varakļānu draudzēs. Pēc Pirmā pasaules kara iecelts par dekānu Krāslavā.
Miris 1948. g. 4. jūn., apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā. |
| Treibšo Vladislavs |
|
Prāvests
Dzimis 1904. g. 18. aug. Baltkrievijā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1927. g. 26. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. 1927. g. Bēržu draudzes vikārs, skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1931), Aglonas draudzes vikārs (1932-1933), veicis ordeņa formāciju dažādās vietās Polijā (1934-1937), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1938-1939), pēc tam prāvests (1939-1982), rezidents pie Rīgas Sv. Franciska baznīcas (1982-1995).
Miris 1995. g. 31. dec., apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas priesteru kapos. |
| Tretjuka Olga |
|
Bioķīmiķe, bioloģijas doktore
Dzimusi 1951. g. 2. aug. Preiļu rajona Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā (1958-1965) un Viļānu vidusskolā (1965-1968). Studējusi LU (1968-1973). Dr.biol. grāds iegūts 1992. g. Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laborante, vecākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1971-1975), PSRS Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta aspirante (1975-1978), Latvijas Hepatoloģijas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1978-1986), Latvijas Medicīnas akadēmijas medicīniskās ģenētikas un bioloģijas katedras asistente un lektore (1986-1995), Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra klīniskās laboratorijas ārste (no 1995). Bezpeļņas organizācijas Valsts akciju sabiedrības Valsts zāļu aģentūra farmakoloģijas nodaļas vecākā referente un klīnisko pētījumu nodaļas vadītāja, 58 zinātnisko publikāciju, 6 racionalizācijas priekšlikumu un 1 izgudrojuma autore. |
|
Tretjuks Pēteris
|
|
Izglītības darbinieks
Dzimis 1953. g. 5. maijā Galēnu pagastā. Mācījies Viļānu vidusskolā, studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (matemātikas specialitāte). Bijis matemātikas skolotājs un direktora vietnieks Sīļukalna pamatskolā. Pēc tam (1986 – 2023) – Viļānu vidusskolas direktors. Sabiedriskais darbinieks, Viļānu domes deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks. 9. Saeimas deputāta kandidāts (Jaunais laiks, 2006). Grāmatas „Ieskats Latgales skolu vēsturē” (1990) līdzautors. |
| Trimalnieks Dominiks |
|
Prāvests
Dzimis 1914. g. 24. jūn. Dricānu draudzes Trimalnieku ciemā. Mācījies Dricānu 6-klasīgajā pamatskolā un Aglonas vīriešu ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1938. g. 3. apr. Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dricānu baznīcā. Līdz 1940. g. 20. jūn.bijis vikārs Ostrones draudzē, arī Vidsmuižā (1940.g.). Pēc tam Viļakā un Kristus Karaļa draudzē, apkalpojot Madlienu. No 1944. g. okt. līdz 1947. g. 17. sept. bijis prāvests Kristus Karaļa baznīcā, tad kalpojis Balvos. No 1953. g. 6. maija līdz mūža beigām bijis Bukmuižas draudzes prāvests un apkalpojis arī Andzelmuižu.
Miris 1957. g. 27. maijā, apbedīts Pilcenes kapsētā. |
| Trizna Jāzeps |
|
Mākslinieks un mākslas vēsturnieks, tulkotājs un redaktors, mākslas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1919. g. 9. jūl. Aglonas pagasta Šumskos. Mācījies Grāveru pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis ģermāņu filoloģiju. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Beļģiju. Tur beidzis Lūvenas universitāti, bijis šīs universitātes Mākslas vēstures, muzeoloģijas un restaurācijas fakultātes dekāns, profesors. Katoļu žurnāla „Gaisma” redaktors. Franču valodā sarakstījis monogrāfiju par mākslas vēsturi. Par nopelniem mākslas darbu zinātniskajā analīzē un restaurācijā saņēmis Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmijas prēmiju, Beļģijas Karaliskā arheoloģijas akadēmija titulējusi par savu goda dalībnieku.
Miris 2015. g. 25. janv. Luvēnā. |
|
Trubka Roberts
|
|
Veterinārārsts, veterinārmedicīnas zinātņu doktors
Dzimis 1939. g.7. jūn. Silajāņu pagasta Sudaru sādžā. Mācījies Silajāņu pamatskolā un Rēzeknes zooveterinārajā tehnikumā. Studējis LLU. Bijis veterinārais ārsts Kuldīgas rajona padomju saimniecībā „Vilgāle” (1962-1964). Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZP institūta aspirants (1964-1968), zinātniskais līdzstrādnieks (1968-1988), Nelipīgo slimību nodaļas vadītājs (1988-1991). No 1992. g. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Infekcijas slimību katedras docents. No 2000. g. LLU Pārtikas un vides higiēnas institūta asociētais profesors. Kopš 2012. g. pensijā.Vairāk kā 60 mācību materiālu un zinātnisku publikāciju autors. Par labiem darba rezultātiem apbalvots ar medaļām un goda rakstiem. |
| Trūps Donats |
|
Tautskolotājs, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1898. g. 19. maijā Varakļānu pagastā. Mācījies Pēterpilī. Strādājis Stirnienē par pagasta skrīvera palīgu (1915). Jaunatnes žurnāla „Gunkurs” līdzstrādnieks un redaktors (1917-1918). Strādājis Varakļānu, Viļānu un Stirnienes pamatskolās. Darbojies Latgaliešu skolotāju savienības valdē.1940. g.apbalvots ar Atzinības rakstu. No 1916. g. „Dryvā” publicējis dzejoļus un korespondences, 1917. g. kļuvis par jaunatnes žurnāla „Guņkurs” līdzstrādnieku un vēlāk – par tā redaktoru. Pēc kara strādāja par skolotāju Dekšāru, Murmastienas, Sīļukalna u.c. pamatskolās.
Miris 1978. g., apbedīts Varakļānu kapos. |
| Tuhto Aleksandrs |
|
Dziedātājs
Dzimis 1913. g. 22. apr. Preiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1921-1928) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1929-1933). LU studējis arhitektūru. Dziedāšanu mācījies pie Latvijas konservatorijas profesora Eižena Vitinga. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus dziedājis Latvijas Valsts filharmonijā un Viktora Sama vadītajā vīru vokālajā kvartetā.
Miris 1990. g. 21. maijā Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos.
|
| Tuhto Marija |
|
Pedagoģe
Dzimusi 1883. g. 19. apr. Beigusi Jēkabpils sieviešu skolu (1900). Strādājusi Tukuma ev. lut. draudzes skolā (1905-1907), Sēlpils pagasta skolā (1907-1908), Inķenu meiteņu skolā (1908-1911), Glazmankas ministrijas skolā (1911-1915), Goru apriņķa Rosļakova augstākajā tautskolā (1915 -1916), Preiļu ministrijas skolā (1916-1919), Preiļu latviešu pamatskolā (1919-1926), Preiļu pilsētas krievu skolā (1926-1936), Salupes pamatskolā par pārzini (1936-1940). 1938. g. 22. sept. apbalvota ar Izglītības ministrijas Atzinības Krusta V šķīru. 1939. g. 9. nov. apbalvota ar atzinības Krusta 1. pakāpes goda zīmi.
|
| Tumans Antons |
|
Garīdznieks
Dzimis 1885.g. 25. dec. Silajāņu pagasta Ščadriniekos. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils garīgajā seminārā. Kalpojis Barkavas, Nautrēnu, Riebiņu, Malnavas, Asūnes, Ruskulovas draudzēs.
Miris 1971. g. 24. nov. Aglonā, apbedīts Aglonas kapsētā.
|
| Tumans Pēteris |
|
Garīdznieks
Dzimis 1909. g. 12. okt. Feimaņu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas teoloģijas augstskolā. Kalpojis Ludzas, Rugāju, Vidsmuižas, Kombuļu, Bērzgales un Dricānu draudzēs.
Miris 1997. g. 31. janvārī. |
| Tumovs – Beķis Jāzeps |
|
Nopelniem bagātais sadzīves pakalpojumu darbinieks, LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs
Dzimis 1931.g.27. apr.Aglonas pagastā. Beidzis PSKP CK Neklātienes augstāko partijas skolu. Komjaunatnes darbā no 1949-1955. LKP Krustpils rajona komitejas nodaļas sekretārs, LKP Viļānu rajona komitejas un LKP Rēzeknes rajona komitejas sekretārs (1955-1964). Strādājis LKP CK (19664 -1967), LKP Jelgavas rajona komitejā (1967-1969), LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs (1969-1976). Kopš 1976. g. LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs. LKP CK loceklis (kopš 1971). LPSR AP deputāts. |
| Turkopuls Ādams |
|
Lauksaimniecības kooperators, agronoms, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1891. g. 26. martā Saunas pag. Dēļupē. Mācījies Preiļu ministrijas skolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Belostokas komercskolā un Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā. I pasaules kara dalībnieks, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Latgales lietu departamenta padomnieks (1919.-1920.), Zemkopības ministrijas inspektors un zemkopības ministra biedrs (1920.-1921.), sabiedrības „Latgales lauksaimnieks” direktors (1926.-1949.), izdevis laikrakstu „Latgolas Vōrds”, bijis pirmais „Latgolas zemnīku kalendāra” redaktors. 1926. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 30. maijā Rīgā. Apbedīts Meža kapos. |
| Turkopuls Jānis |
| |
Skolotājs, pirmais akadēmiski izglītotais filologs Latgalē, publicists un rakstnieks
Dzimis 1899. g. 1. nov. Rožupes pagastā. Mācījies Preiļu tautskolā, tirdzniecības skolā Pēterburgā, Pēterburgas universitātes Vēstures fakultātē, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Bijis Ludzas ģimnāzijas direktors (1923-1939), viens no Latgales Tautas universitātes dibinātājiem un tās valdes priekšsēdētāja biedrs. Publicējis pētījumu par Preiļu pagasta izloksni. Palīdzējis J. Endzelīnam vākt Latvijas vietvārdus. Darbojies Izglītības ministrijas ieceltajā komisijā, kas izstrādāja (1927-1928) vienotos latgaliešu dialekta ortogrāfijas noteikumus. Latgaliešu lasāmās grāmatas „Dzimtine”(1929, 1930, 1931) līdzautors.
Miris 1939. g. 2. okt. Ludzā, apbedīts Ludzas kapos. |
|
Turkopuls Pēteris
|
| |
Ārsts (traumatologs – ortopēds)
Dzimis 1936. g. 4. dec. Rīgā (citviet Preiļu pag. Kamčatkā), Latgales izgītības darbinieka Jāņa Turkopula ģimenē. Mācījies: Līdumnieku 7 – gadīgajā skolā, Franču licejā Rīgā, feldšeru-vecmāšu skolā, studējis RMI. Sarakstījis un izdevis grāmatu „Koks vēl nelūzt : par Turkopulu dzimtu un Latviju”. Aizkraukles slimnīcas traumatoloģijas nodaļas vadītājs. Latgaliešu preses izdevumos publicē rakstus par valodu un vēsturi.
|
| Turks Aleksandrs |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1907. g. Stoļerovas draudzē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1927. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā.1932. g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Borovkas, Spruktu, Kombuļu, Naujienes, Nautrēnu un Mežvidu draudzēs. 1945. g. apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem spaidu darbos. Atbrīvots 1956. g. Priestera darbu atsācis Elernas draudzē. Kopš 1972. g. bijis Aizkalnes un Nīdermuižas draudžu prāvests.
Miris 1982. g. 16. jūn., apbedīts Aizkalnes baznīcas dārzā. |
| Turks Nikodēms |
|
Garīdznieks
Dzimis 1914. g. Pieniņu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, pēc 3. kursa iestājies kapucīnu klosterī un aizbraucis uz Vāciju. Ordinēts 1940. g.18. jūn. Pēc primicijas Pieniņu baznīcā Tēvs Filips ticis nozīmēts Viļakas klostera pakļautībā.
Miris 1942. g. 8. janv., apbedīts Viļakā pie kapucīnu klostera. Padomju gados kaps ticis nolīdzināts. 1995. g.12. jūn. pīšļi pārapbedīti un uzstādīta kapu plāksne. |
| Turlajs Jāzeps |
|
Priesteris
Dzimis 1928. g. 1. janv. Makašānu pagasta Šķerbiniekos. Pabeidzis 7 klases un divus kursus biškopības tehnikumā, 1970. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1975. g. 24. maijā svētā Jēkaba katedrālē. No 1975. g. 26. maija līdz 1976. g. 22. jūn. bijis vikārs Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, tad prāvests Rušonā, vēlāk Feimaņos. No 1982. g. 27. apr. prāvests Rozentovā.
Miris 1999. g. 21. apr. Rēzeknē, apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā. |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
