Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1535235 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Ukins Voldemārs |
 |
Pašvaldību darbinieks, aizsargu nodaļas priekšnieks
Dzimis 1911. g. Aglonā. Beidzis Rēzeknes komercskolu. Strādājis vairākās pašvaldībās Latgalē, arī kā Kapiņu pagasta sekretārs. Bijis aizsargu nodaļas priekšnieks. Bēgļu gaitās apmeties Vircburgas nometnē. ASV ieceļojis 1950. g. Bijis rosīgs Latviešu kluba un latviešu katoļu draudzes darbinieks.
Miris 1970. g. Bafalo, ASV, apbedīts MT. Olivet katoļu kapsētas latviešu nodalījumā. |
| Ulpe Sandis |
 |
Dziedātājs
Dzimis 1989. g. Mācījies Dravnieku pamatskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Daugavpils 13.vidusskolā. Studējis DU Mūzikas un mākslas fakultātē, vokālu apguvis pie Ilonas Bageles. Republikas jauno vokālistu konkursa laureāts. Dzied jauktajos koros „Latgale” un „Daugava”, vīru korī „Forte”, Daugavpils Oranžajā korī un Nīdermuižas baznīcas korī. Piedalījies „Koru karos” un Eirovīzijas nacionālajās atlasēs. |
| Upeniece Ēvī |
 |
Tēlniece
Dzimusi 1925. g. 22. aug. Rīgā no Preiļiem nākušā Sarkandaugavas finiera fabrikas meistara Eduarda Upenieka un igaunietes Leidas Upenieces (Oinas) ģimenē. Mācījusies Rīgas daiļamatniecības skolā, beigusi LVMA Tēlniecības nodaļu. Strādājusi kombinātā „Māksla”, Rīgas 45. vidusskolā. Izstādēs piedalījusies kopš 1953.g., sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes daudzos muzejos un galerijās gan Latvijā, gan pasaulē. Skulptūra atrodas Rīgas pilsētvidē, mazās formas darbi, portreti, alegoriskas kompozīcijas ir Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, ASV. Mākslas Savienības biedre kopš 1957. g. Skulptūras veidojusi no dažādiem materiāliem: granīta, bronzas, marmora, fajansa, ģipša, šamota, māla, terakotas, sarkankoka, sudraba un porcelāna. Darbi eksponēti PSRS, Rumānijā, Čehoslovākijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā. Starp viņas darbiem ir izcili aktrišu Astrīdas Kairišas, Vijas Artmanes, Elzas Radziņas un citu personību portreti. Māksliniece pati ir sastādījusi un izdevusi katalogus par savu radošo darbību: “Tēlnieces Ēvī Upenieces nesakārtotās atmiņas” (2015, “Anima libra”) un “Ēvī Upenieces tēlniecība” (2015, “Anima libra”). Mākslinieces tēvs un vectēvs dzimuši Preiļos. 2012. g. Preiļu novadam tēlniece uzdāvināja savus darbus „Asnāte”, „Upe”, Salaspils madonna”, „Piemiņai”, Māte ar bērnu”. 2020.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 2021. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā. VKKF Mūža stipendija (2006), LMS pateicība (1972) un PSRS VTSSI bronzas medaļa (1963). 2015. gadā māksliniece tika atzīta par Goda ādažnieci.
Mirusi 2024.g. 29. augustā |
| Upenieks Ādams |
| |
Skolotājs, dzejnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1824. g. aug. (dažos avotos-1820. g.) Vārkavas pagasta Šķilteros. Izglītību ieguvis pie Vārkavas draudzes prāvesta Jarecka. Bijis pirmais Vārkavas pagasta tautskolas skolotājs. 1861. g. ievēlēts par sava pagasta vecāko. Pirmās tautskolas dibinātājs Latgalē (Vārkavā).
Miris 1905. g. 4. janv. Zeļenpolē, apbedīts Rudzātu pagasta Kivlenieku kapos. |
| Upenieks Aloizs |
| |
Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs
Dzimis 1881. g. Preiļu pag. „Upeniekos”. 18. Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs. 1938. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1940. g. 28. dec. apcietināts un ievietots Daugavpils cietumā. Par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Upenieks Antons |
| |
Policijas darbinieks
Dzimis 1883. g. 25. dec. Vārkavas pagastā. Apmeklējis vietējo pagasta draudzes skolu. 1898. g. kopā ar vecākiem izbraucis uz Sibīriju, kur strādājis par kantora darbinieku Tomskas 1. stacijā. Bijis Tomskas guberņas cietuma kancelejas darbinieks (1909), pēc tam Tomskas guberņas policists un Bogotolas policijas priekšnieks (1911-1919). 1919. g. apcietināts. Pēc atgriešanās Latvijā, 1923. g. iecelts par Ludzas apriņķa policijas priekšnieka palīgu, bet 1925. g. pārcelts uz Daugavpili par 2. iecirkņa policijas priekšnieku, pēc tam - 1927. g. - uz Aglonu par policijas priekšnieku.
Par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Upenieks Eduards |
 |
Ārsts, medicīnas doktors, sabiedriskais darbinieks, mecenāts
Dzimis 1920. g. 10. dec. Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Vārkavas pagasta Ančkinu pamatskolā, Preiļu pagasta pamatskolā (1940-1944) un Daugavpils 1.ģimnāzijā. 1944. g. mobilizēts un nosūtīts uz Vāciju. 1945. g. izceļojis uz Itāliju, vēlāk – uz Spāniju, kur beidzis Salamankas universitāti. Kopš 1954. g. dzīvo Kanādā, Toronto. Strādājis par ārstu. Bijis Latvijas goda konsuls Toronto (1972-1991). Toronto tuvumā izveidojis latviešu patversmi „Kristus dārzs”. Grāmatas „Par dzīves skaistumu un mākslu” autors, Preiļu parka kapelas atjaunošanas iniciators un sponsors. Par lielo ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā, piešķirta Preiļu pilsētas Goda pilsoņa medaļa. Par nopelniem cilvēces labā Vatikāns apbalvojis ar „Pro Ecelsia Pontifice” krustu. Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2006. g. 22. sept.
Miris 2017. g. 6. oktobrī. |
| Upenieks Francis |
 |
Dzejnieks
Dzimis 1948. g. 25. dec. Sīļukalna pagasta Upeniekos. Mācījies Vilcānu, Sīļukalna un Salas pamatskolās, Varakļānu vidusskolā. Studējis LU Filoloģijas fakultātē. Dzeja publicēta žurnālos „Liesma”, „Karogs”, laikrakstā „Padomju Students”. 1997. g. iznācis dzejoļu krājums „Skumst ķirsis, skumst pīlādžu zari”.
Miris 1971. g. 4.sept. |
| Upenieks Izidors |
 |
Priesteris
Dzimis 1938. g.13. aug.Preiļu pagasta Litavnieku sādžā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Pēc Rīgas katoļu Garīgā semināra beigšanas, ilgus gadus strādājis par priesteri Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Bijis Raunas, Smiltenes un Jaunpiebalgas katoļu draudžu prāvests. |
| Upenieki Indriķis un Jānis |
| |
Zemnieki, cīnītāji par tautas izglītību Latgalē
Dzimuši 18. gs. beigās Vārkavas pagasta Šķilteros. 1844. g. par saviem līdzekļiem Vārkavas pagastā atvēruši skolu. |
| Upenieks Kazimirs |
 |
Mūziķis un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1923.g. 2.februārī. Vārkavas pagastā. Emigrācijā aktīvi darbojies Latviešu biedrībā Vašingtonas štatā.Nodibinājis un 10 gadus sekmīgi vadījis meiteņu ansambli „Staburadze”. |
| Upenieks Ludvigs |
 |
Ārsts, medicīnas doktors
Dzimis 1922. g. 15. febr.Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Strādājis Preiļu pagasta Jaunzemu pamatskolā par skolas pārzini. Iesaukts leģionā. 1946. g. sācis medicīnas studijas Baltijas universitātes Medicīnas fakultātē Pinnebergā Vācijā. 1950. g. izceļojis uz Kanādu. Strādājis Ontārio provinces veselības pārvaldē Toronto par slimnieku kopēju. Beidzis Ķelnes universitāti Vācijā (1954). Strādājis privātā praksē Toronto.
Miris 2008. g. 8. jūnijā. |
| Upenieks Oļegs |
 |
Mūziķis
Dzimis 1956. g. 22. nov. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Bijis bundzinieks mūzikas grupās: „Tip – Top” (pievienojies 1979. g.), „Opus” (pievienojies 1982. g.), „Opus Pro” (kopš 1986. g.), „Rīga” (1990. g.), Ogres KC senioru mūzikas grupā „MusicRent”. 1980. g. Gruzijā populārās mūzikas festivālā „Pavasara ritmi”, saņēmis balvu kā labākais bundzinieks. Savulaik nominēts par „Latvijas bungu karali”. |
| Upenieks Silvestrs |
 |
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. g. 21. febr. Sīļukalna pagasta Opolo ciemā (agrāk Galēnu pag.). 1915. g. iesaukts krievu armijas 217. Kovrovas kājnieku pulkā, kurā dienējis līdz 1919. g. Latvijas nacionālajā armijā mobilizēts 1920. g. 15. martā. 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā. Atvaļināts 1921. g. 27. febr. Bijis jaunsaimnieks Opolo ciemā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā.
Miris 1978. g. 13. febr. |
| Usāns Francis |
 |
Inženieris, elektromehāniķis, aforists
Dzimis 1938. g. 10. sept. Galēnu pagastā. Mācījies Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē. SIA „Elmono” direktors. Aforismu meistars. 70 - tajos gados sācis publicēties žurnālā „Dadzis”. Iznākuši krājumi: domugraudi un prātulas „Jāņtārpiņi uz ceļmallapām”, aforismi paradoksi, sentences „Galvas pilieni”, aforismi „Nulle profilā”. Rakstnieku savienības biedrs.
Miris 2019. g. 7. jūl. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapsētā.
|
| Ušackis Andrejs |
 |
Horeogrāfs, Jūrmalas pilsētas senioru deju kolektīva „Ābelīte” vadītājs
Dzimis 1946. g. 23. nov. Preiļu rajona Vanagos. Mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, studējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes horeogrāfijas nodaļā. Dejojis TDA „Liesma”. Vadījis tautas deju kolektīvus Salas ciemā, Ķemeru un Pumpuru vidusskolā, kolhozā „Uzvara”. Senioru deju kopas „Ābelīte” mākslinieciskais vadītājs. “ Gada balva kultūrā 2013 Jūrmalā” nominācijas “ Par tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības veicināšanu” ieguvējs. |
| Ušpelis Aivars |
 |
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1974. g. 30. apr. Rēzeknes rajona Maltā. Amatu apguvis pie vectēva Antona, tēva Antona, tēvočiem Viktora un Pētera. Mācījies Maltas 1.vidusskolā, Rēzeknes LMV Keramikas nodaļā. No 1987. g. piedalījies izstādēs. 1990. g. sācis darboties TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1993. g. piešķirta TDM kvalifikācija. 1998. g. iesaistījies Latgales keramikas saglabāšanas fonda darbībā, bijis viens no tā dibinātājiem. Darbi skatāmi muzeju kolekcijās Aizkrauklē, Balvos, Jasmuižā, Rēzeknē, Olenburgā (Vācija), Sevrasāri (Helsinki, Somija), kā arī privātās kolekcijās. |
| Ušpelis Andris |
 |
Keramiķis, jurists
Dzimis 1976. g. 31. okt. Rēzeknē. Beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas koledžas Keramikas nodaļu (1995) un Rēzeknes augstskolas Humanitāro fakultāti (2000). Lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs. Pirmās amata prasmes apguvis pie tēva Pētera Ušpeļa. Izstādēs piedalās kopš 1991. g. Silajāņu keramikas tradīcijās darina svečturus, svilpauniekus, naudas krātuvītes. Kopš 1998. g. strādā par juriskonsultu. Latgales saglabāšanas fonda biedrs (1998). Tautas daiļamata meistars (1995). |
| Ušpelis Andris |
 |
Aktieris un režisors
Dzimis 1982. g. 28. okt. Preiļos.
Mācījies Silajāņu pamatskolā un Riebiņu vidusskolā, studējis Maskavas Ščukina teātra institūtā. Rēzeknes teātra studijas „Joriks” aktieris un režisors. |
| Ušpelis Antons |
 |
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1912. g. 22. nov. Silajāņu pagasta Dūbēs. Amatu mācījies no tēva, vietējiem meistariem un radiem. 1940. g. uzsācis patstāvīgas podnieka gaitas, aprīkojis savu darbnīcu un cepli. 1958.g. ieguvis TDM kvalifikāciju. 1957. g. sācis piedalīties izstādēs. Darbi eksponēti novadu, republikas, vissavienības, kā arī Ušpeļu dzimtas izstādēs Jasmuižā (1982, 1987), Rēzeknē (1983), Rīgā (1995). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Darinājis galvenokārt krūzes, vāzes, ievārījuma podus un svečturus. Mūža nogalē pievērsies arī sīkplastikai. Darbi atrodas visu nozīmīgāko Latvijas muzeju fondos, kā arī daudzās privātkolekcijās.
Miris 1993. g. 19. okt. Apbedīts Riebiņu nov. Antonišķu kapos. |
| Ušpelis Antons |
 |
Keramiķis
Dzimis 1944. g. 14. aug.Silajāņu pag. Dūbēs.
Keramikas pamatus apguvis pie tēva. Beidzis Rēzeknes LMV Keramikas nodaļu. Izstādēs piedalījies kopš 1964. g.Tautas daiļamata meistars kopš 1968. g. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs kopš 1972. g. Darbus iegādājies Latvijas Valsts Mākslas muzejs, Valsts Vēstures muzejs, Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs, Latgales Kultūrvēstures muzejs. Radoši izkopis visus Silajāņu tautas keramikai raksturīgos tipus: vāzes, krūzes, medauniekus, eļļas traukus. Apbalvots ar Mākslinieku Savienības A. Paulāna medaļu un diplomu. 2005. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2015. g. 26. aug.. Apbedīts Riebiņu novada Antonišķu kapsētā. |
| Ušpelis Pēteris |
 |
Keramiķis
Dzimis 1950. g. 2. maijā Silajāņu pag. Dūbēs.
Keramikas pamatus apguvis pie tēva, meistarību pilnveidojis pie A.Paulāna. Tautas daiļamata meistars kopš 1971. g., LPSR Mākslinieku savienības biedrs kopš 1980. g. Izstādēs piedalījies kopš 1964. g. Darbi eksponēti Parīzē, Brēmenē, Gdaņskā, Kauņā, Helsinkos, Bonnā Maskavā. Sasniedzis augstu meistarības pakāpi saimniecības un dekoratīvo trauku darināšanā. Apbalvots ar Mākslinieku Savienības iedibināto A. Paulāna medaļu un diplomu. 1995. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2003. g. 28. okt. |
| Ušpelis Viktors |
 |
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1957. g. 18. jūn. Silajāņu pagasta Dūbēs. Keramiķa iemaņas apguvis vecāku vadībā. 1984. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. 1979. g. sācis piedalīties izstādēs. Strādājis ražošanas apvienībā „Daiļrade” (1980-1990), kombinātā „Māksla” (1990-1992). 1990. g. sācis darboties Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Darbi skatāmi Balvu, Jasmuižas, Rēzeknes muzejos, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā, Oldenburgas Mākslas muzejā Vācijā, Sevrasāri Brīvdabas muzejā Somijā. Darina vāzes, krūzes, podus, pārošus, medauniekus un eļļas traukus. |
| Utināns Francis |
 |
Filozofs, filozofijas doktors, docents
Dzimis 1927. g.6. jūl. Rušonas pagasta Utinānos. Mācījies Preiļu pagasta Gailīšu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā. Studējis neklātienē Daugavpils skolotāju institūtā un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis Gailīšu pamatskolas skolotājs (1944-1950) un mācību daļas vadītājs (1950-1952), Līksnas pamatskolas mācību daļas vadītājs(1952-1955), Vaboles vidusskolas direktors (1955-1959), Ropažu vidusskolas mācību daļas vadītājs (1959-1963), LU aspirants (1963-1966). RTU filozofijas katedras vecākais pasniedzējs (1966-1970). Docents (kopš 1971), filozofijas katedras vadītājs (1977-1988; 1991-1993). 15 grāmatu un 72 zinātnisko, populārzinātnisko un zinātniski metodisko publikāciju autors. RTU Goda darbinieks. |
| Utināns Jāzeps |
 |
Daugavas Vanagu centrālās valdes priekšnieka 1. vietnieks, 1. Jātnieku pulka virsnieks
Dzimis 1907. g. 18.nov. Preiļu pagastā. Mācījies Preiļu tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Preiļu 2. pakāpes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Pabeidzis skolotāju kursus un strādājis par skolotāju un pamatskolas pārzini Daugavpils apriņķī (1926-1929). 1929. g. iestājies LU Matemātikas un dabas zinību fakultātes dabas zinību nodaļā. Bijis vairāku avīžu līdzstrādnieks. Darbojies „Daugavas Vanagu” organizācijas iniciatoru un dibinātāju grupā, kur pildījis šādus amatus: Centrālās valdes loceklis (no 1966), ASV valdes priekšnieks (1970-1976), Aprūpes nodaļas vadītājs. 1951. g. ieceļojis ASV un strādājis aizsardzības dienestā. Apbalvots ar DV zelta krūšu nozīmi.
Miris 1990. g.6. jūl. Čikāgā. Kremēts un vēlāk apglabāts Aglonas kapos. |
| Utināns Pēteris |
 |
Pašvaldību un kooperācijas darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks.
Dzimis 1897. g. 6. dec. Preiļu pag. ”Utinānos”. Beidzis Preiļu tautskolu. Bijis Preiļu pagasta revīzijas komisijas loceklis, pagasta un pilsētas valdes loceklis, nodibinājis patērētāju biedrības „Spēks” un „Turības” Preiļu nod. Bijis lauksaimniecības biedrības „Vārpa” un spirta kopdedzinātavas valdes priekšsēdētājs. Preiļu aizsargu grupas sastāvā piedalījies 1934. g. 15. maija notikumos Rīgā. 1941. g.14.jūn. deportēts uz Krieviju. 1931. g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris Vjatlagā 1941. g. 19. nov. |
| Ūzuliņa Iveta |
 |
Dr.chem., LU Ķīmijas fakultātes lektore
Dzimusi 1973. g. 1. maijā Preiļu rajonā. Beigusi LU Ķīmijas fakultāti (1998), ķīmijas maģistre. Doktorantūra: 1998 – 2001 g. ķīmijas zinātņu nozarē . Ph.D. grādu (materiālu zinātņu nozarē) ieguvusi 2002. g. Francijā, Lionas1. universitātē. 2002. g. saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu jaunajam zinātniekam par darbu „Polimerizēties spējīgu virsmas aktīvo vielu sintēze, to pielietošana emulsijas polimerizācijā un radikāļu kontrolētajā emulsijas polimerizācijā”. |
| |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Ukins Voldemārs |
|
Pašvaldību darbinieks, aizsargu nodaļas priekšnieks
Dzimis 1911. g. Aglonā. Beidzis Rēzeknes komercskolu. Strādājis vairākās pašvaldībās Latgalē, arī kā Kapiņu pagasta sekretārs. Bijis aizsargu nodaļas priekšnieks. Bēgļu gaitās apmeties Vircburgas nometnē. ASV ieceļojis 1950. g. Bijis rosīgs Latviešu kluba un latviešu katoļu draudzes darbinieks.
Miris 1970. g. Bafalo, ASV, apbedīts MT. Olivet katoļu kapsētas latviešu nodalījumā. |
| Ulpe Sandis |
|
Dziedātājs
Dzimis 1989. g. Mācījies Dravnieku pamatskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Daugavpils 13.vidusskolā. Studējis DU Mūzikas un mākslas fakultātē, vokālu apguvis pie Ilonas Bageles. Republikas jauno vokālistu konkursa laureāts. Dzied jauktajos koros „Latgale” un „Daugava”, vīru korī „Forte”, Daugavpils Oranžajā korī un Nīdermuižas baznīcas korī. Piedalījies „Koru karos” un Eirovīzijas nacionālajās atlasēs. |
| Upeniece Ēvī |
|
Tēlniece
Dzimusi 1925. g. 22. aug. Rīgā no Preiļiem nākušā Sarkandaugavas finiera fabrikas meistara Eduarda Upenieka un igaunietes Leidas Upenieces (Oinas) ģimenē. Mācījusies Rīgas daiļamatniecības skolā, beigusi LVMA Tēlniecības nodaļu. Strādājusi kombinātā „Māksla”, Rīgas 45. vidusskolā. Izstādēs piedalījusies kopš 1953.g., sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes daudzos muzejos un galerijās gan Latvijā, gan pasaulē. Skulptūra atrodas Rīgas pilsētvidē, mazās formas darbi, portreti, alegoriskas kompozīcijas ir Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, ASV. Mākslas Savienības biedre kopš 1957. g. Skulptūras veidojusi no dažādiem materiāliem: granīta, bronzas, marmora, fajansa, ģipša, šamota, māla, terakotas, sarkankoka, sudraba un porcelāna. Darbi eksponēti PSRS, Rumānijā, Čehoslovākijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā. Starp viņas darbiem ir izcili aktrišu Astrīdas Kairišas, Vijas Artmanes, Elzas Radziņas un citu personību portreti. Māksliniece pati ir sastādījusi un izdevusi katalogus par savu radošo darbību: “Tēlnieces Ēvī Upenieces nesakārtotās atmiņas” (2015, “Anima libra”) un “Ēvī Upenieces tēlniecība” (2015, “Anima libra”). Mākslinieces tēvs un vectēvs dzimuši Preiļos. 2012. g. Preiļu novadam tēlniece uzdāvināja savus darbus „Asnāte”, „Upe”, Salaspils madonna”, „Piemiņai”, Māte ar bērnu”. 2020.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 2021. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā. VKKF Mūža stipendija (2006), LMS pateicība (1972) un PSRS VTSSI bronzas medaļa (1963). 2015. gadā māksliniece tika atzīta par Goda ādažnieci.
Mirusi 2024.g. 29. augustā |
| Upenieks Ādams |
| |
Skolotājs, dzejnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1824. g. aug. (dažos avotos-1820. g.) Vārkavas pagasta Šķilteros. Izglītību ieguvis pie Vārkavas draudzes prāvesta Jarecka. Bijis pirmais Vārkavas pagasta tautskolas skolotājs. 1861. g. ievēlēts par sava pagasta vecāko. Pirmās tautskolas dibinātājs Latgalē (Vārkavā).
Miris 1905. g. 4. janv. Zeļenpolē, apbedīts Rudzātu pagasta Kivlenieku kapos. |
| Upenieks Aloizs |
| |
Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs
Dzimis 1881. g. Preiļu pag. „Upeniekos”. 18. Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs. 1938. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1940. g. 28. dec. apcietināts un ievietots Daugavpils cietumā. Par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Upenieks Antons |
| |
Policijas darbinieks
Dzimis 1883. g. 25. dec. Vārkavas pagastā. Apmeklējis vietējo pagasta draudzes skolu. 1898. g. kopā ar vecākiem izbraucis uz Sibīriju, kur strādājis par kantora darbinieku Tomskas 1. stacijā. Bijis Tomskas guberņas cietuma kancelejas darbinieks (1909), pēc tam Tomskas guberņas policists un Bogotolas policijas priekšnieks (1911-1919). 1919. g. apcietināts. Pēc atgriešanās Latvijā, 1923. g. iecelts par Ludzas apriņķa policijas priekšnieka palīgu, bet 1925. g. pārcelts uz Daugavpili par 2. iecirkņa policijas priekšnieku, pēc tam - 1927. g. - uz Aglonu par policijas priekšnieku.
Par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Upenieks Eduards |
|
Ārsts, medicīnas doktors, sabiedriskais darbinieks, mecenāts
Dzimis 1920. g. 10. dec. Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Vārkavas pagasta Ančkinu pamatskolā, Preiļu pagasta pamatskolā (1940-1944) un Daugavpils 1.ģimnāzijā. 1944. g. mobilizēts un nosūtīts uz Vāciju. 1945. g. izceļojis uz Itāliju, vēlāk – uz Spāniju, kur beidzis Salamankas universitāti. Kopš 1954. g. dzīvo Kanādā, Toronto. Strādājis par ārstu. Bijis Latvijas goda konsuls Toronto (1972-1991). Toronto tuvumā izveidojis latviešu patversmi „Kristus dārzs”. Grāmatas „Par dzīves skaistumu un mākslu” autors, Preiļu parka kapelas atjaunošanas iniciators un sponsors. Par lielo ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā, piešķirta Preiļu pilsētas Goda pilsoņa medaļa. Par nopelniem cilvēces labā Vatikāns apbalvojis ar „Pro Ecelsia Pontifice” krustu. Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2006. g. 22. sept.
Miris 2017. g. 6. oktobrī. |
| Upenieks Francis |
|
Dzejnieks
Dzimis 1948. g. 25. dec. Sīļukalna pagasta Upeniekos. Mācījies Vilcānu, Sīļukalna un Salas pamatskolās, Varakļānu vidusskolā. Studējis LU Filoloģijas fakultātē. Dzeja publicēta žurnālos „Liesma”, „Karogs”, laikrakstā „Padomju Students”. 1997. g. iznācis dzejoļu krājums „Skumst ķirsis, skumst pīlādžu zari”.
Miris 1971. g. 4.sept. |
| Upenieks Izidors |
|
Priesteris
Dzimis 1938. g.13. aug.Preiļu pagasta Litavnieku sādžā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Pēc Rīgas katoļu Garīgā semināra beigšanas, ilgus gadus strādājis par priesteri Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Bijis Raunas, Smiltenes un Jaunpiebalgas katoļu draudžu prāvests. |
| Upenieki Indriķis un Jānis |
| |
Zemnieki, cīnītāji par tautas izglītību Latgalē
Dzimuši 18. gs. beigās Vārkavas pagasta Šķilteros. 1844. g. par saviem līdzekļiem Vārkavas pagastā atvēruši skolu. |
| Upenieks Kazimirs |
|
Mūziķis un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1923.g. 2.februārī. Vārkavas pagastā. Emigrācijā aktīvi darbojies Latviešu biedrībā Vašingtonas štatā.Nodibinājis un 10 gadus sekmīgi vadījis meiteņu ansambli „Staburadze”. |
| Upenieks Ludvigs |
|
Ārsts, medicīnas doktors
Dzimis 1922. g. 15. febr.Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Strādājis Preiļu pagasta Jaunzemu pamatskolā par skolas pārzini. Iesaukts leģionā. 1946. g. sācis medicīnas studijas Baltijas universitātes Medicīnas fakultātē Pinnebergā Vācijā. 1950. g. izceļojis uz Kanādu. Strādājis Ontārio provinces veselības pārvaldē Toronto par slimnieku kopēju. Beidzis Ķelnes universitāti Vācijā (1954). Strādājis privātā praksē Toronto.
Miris 2008. g. 8. jūnijā. |
| Upenieks Oļegs |
|
Mūziķis
Dzimis 1956. g. 22. nov. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Bijis bundzinieks mūzikas grupās: „Tip – Top” (pievienojies 1979. g.), „Opus” (pievienojies 1982. g.), „Opus Pro” (kopš 1986. g.), „Rīga” (1990. g.), Ogres KC senioru mūzikas grupā „MusicRent”. 1980. g. Gruzijā populārās mūzikas festivālā „Pavasara ritmi”, saņēmis balvu kā labākais bundzinieks. Savulaik nominēts par „Latvijas bungu karali”. |
| Upenieks Silvestrs |
|
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. g. 21. febr. Sīļukalna pagasta Opolo ciemā (agrāk Galēnu pag.). 1915. g. iesaukts krievu armijas 217. Kovrovas kājnieku pulkā, kurā dienējis līdz 1919. g. Latvijas nacionālajā armijā mobilizēts 1920. g. 15. martā. 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā. Atvaļināts 1921. g. 27. febr. Bijis jaunsaimnieks Opolo ciemā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā.
Miris 1978. g. 13. febr. |
| Usāns Francis |
|
Inženieris, elektromehāniķis, aforists
Dzimis 1938. g. 10. sept. Galēnu pagastā. Mācījies Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē. SIA „Elmono” direktors. Aforismu meistars. 70 - tajos gados sācis publicēties žurnālā „Dadzis”. Iznākuši krājumi: domugraudi un prātulas „Jāņtārpiņi uz ceļmallapām”, aforismi paradoksi, sentences „Galvas pilieni”, aforismi „Nulle profilā”. Rakstnieku savienības biedrs.
Miris 2019. g. 7. jūl. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapsētā.
|
| Ušackis Andrejs |
|
Horeogrāfs, Jūrmalas pilsētas senioru deju kolektīva „Ābelīte” vadītājs
Dzimis 1946. g. 23. nov. Preiļu rajona Vanagos. Mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, studējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes horeogrāfijas nodaļā. Dejojis TDA „Liesma”. Vadījis tautas deju kolektīvus Salas ciemā, Ķemeru un Pumpuru vidusskolā, kolhozā „Uzvara”. Senioru deju kopas „Ābelīte” mākslinieciskais vadītājs. “ Gada balva kultūrā 2013 Jūrmalā” nominācijas “ Par tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības veicināšanu” ieguvējs. |
| Ušpelis Aivars |
|
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1974. g. 30. apr. Rēzeknes rajona Maltā. Amatu apguvis pie vectēva Antona, tēva Antona, tēvočiem Viktora un Pētera. Mācījies Maltas 1.vidusskolā, Rēzeknes LMV Keramikas nodaļā. No 1987. g. piedalījies izstādēs. 1990. g. sācis darboties TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1993. g. piešķirta TDM kvalifikācija. 1998. g. iesaistījies Latgales keramikas saglabāšanas fonda darbībā, bijis viens no tā dibinātājiem. Darbi skatāmi muzeju kolekcijās Aizkrauklē, Balvos, Jasmuižā, Rēzeknē, Olenburgā (Vācija), Sevrasāri (Helsinki, Somija), kā arī privātās kolekcijās. |
| Ušpelis Andris |
|
Keramiķis, jurists
Dzimis 1976. g. 31. okt. Rēzeknē. Beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas koledžas Keramikas nodaļu (1995) un Rēzeknes augstskolas Humanitāro fakultāti (2000). Lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs. Pirmās amata prasmes apguvis pie tēva Pētera Ušpeļa. Izstādēs piedalās kopš 1991. g. Silajāņu keramikas tradīcijās darina svečturus, svilpauniekus, naudas krātuvītes. Kopš 1998. g. strādā par juriskonsultu. Latgales saglabāšanas fonda biedrs (1998). Tautas daiļamata meistars (1995). |
| Ušpelis Andris |
|
Aktieris un režisors
Dzimis 1982. g. 28. okt. Preiļos.
Mācījies Silajāņu pamatskolā un Riebiņu vidusskolā, studējis Maskavas Ščukina teātra institūtā. Rēzeknes teātra studijas „Joriks” aktieris un režisors. |
| Ušpelis Antons |
|
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1912. g. 22. nov. Silajāņu pagasta Dūbēs. Amatu mācījies no tēva, vietējiem meistariem un radiem. 1940. g. uzsācis patstāvīgas podnieka gaitas, aprīkojis savu darbnīcu un cepli. 1958.g. ieguvis TDM kvalifikāciju. 1957. g. sācis piedalīties izstādēs. Darbi eksponēti novadu, republikas, vissavienības, kā arī Ušpeļu dzimtas izstādēs Jasmuižā (1982, 1987), Rēzeknē (1983), Rīgā (1995). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Darinājis galvenokārt krūzes, vāzes, ievārījuma podus un svečturus. Mūža nogalē pievērsies arī sīkplastikai. Darbi atrodas visu nozīmīgāko Latvijas muzeju fondos, kā arī daudzās privātkolekcijās.
Miris 1993. g. 19. okt. Apbedīts Riebiņu nov. Antonišķu kapos. |
| Ušpelis Antons |
|
Keramiķis
Dzimis 1944. g. 14. aug.Silajāņu pag. Dūbēs.
Keramikas pamatus apguvis pie tēva. Beidzis Rēzeknes LMV Keramikas nodaļu. Izstādēs piedalījies kopš 1964. g.Tautas daiļamata meistars kopš 1968. g. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs kopš 1972. g. Darbus iegādājies Latvijas Valsts Mākslas muzejs, Valsts Vēstures muzejs, Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs, Latgales Kultūrvēstures muzejs. Radoši izkopis visus Silajāņu tautas keramikai raksturīgos tipus: vāzes, krūzes, medauniekus, eļļas traukus. Apbalvots ar Mākslinieku Savienības A. Paulāna medaļu un diplomu. 2005. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2015. g. 26. aug.. Apbedīts Riebiņu novada Antonišķu kapsētā. |
| Ušpelis Pēteris |
|
Keramiķis
Dzimis 1950. g. 2. maijā Silajāņu pag. Dūbēs.
Keramikas pamatus apguvis pie tēva, meistarību pilnveidojis pie A.Paulāna. Tautas daiļamata meistars kopš 1971. g., LPSR Mākslinieku savienības biedrs kopš 1980. g. Izstādēs piedalījies kopš 1964. g. Darbi eksponēti Parīzē, Brēmenē, Gdaņskā, Kauņā, Helsinkos, Bonnā Maskavā. Sasniedzis augstu meistarības pakāpi saimniecības un dekoratīvo trauku darināšanā. Apbalvots ar Mākslinieku Savienības iedibināto A. Paulāna medaļu un diplomu. 1995. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2003. g. 28. okt. |
| Ušpelis Viktors |
|
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1957. g. 18. jūn. Silajāņu pagasta Dūbēs. Keramiķa iemaņas apguvis vecāku vadībā. 1984. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. 1979. g. sācis piedalīties izstādēs. Strādājis ražošanas apvienībā „Daiļrade” (1980-1990), kombinātā „Māksla” (1990-1992). 1990. g. sācis darboties Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Darbi skatāmi Balvu, Jasmuižas, Rēzeknes muzejos, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā, Oldenburgas Mākslas muzejā Vācijā, Sevrasāri Brīvdabas muzejā Somijā. Darina vāzes, krūzes, podus, pārošus, medauniekus un eļļas traukus. |
| Utināns Francis |
|
Filozofs, filozofijas doktors, docents
Dzimis 1927. g.6. jūl. Rušonas pagasta Utinānos. Mācījies Preiļu pagasta Gailīšu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā. Studējis neklātienē Daugavpils skolotāju institūtā un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis Gailīšu pamatskolas skolotājs (1944-1950) un mācību daļas vadītājs (1950-1952), Līksnas pamatskolas mācību daļas vadītājs(1952-1955), Vaboles vidusskolas direktors (1955-1959), Ropažu vidusskolas mācību daļas vadītājs (1959-1963), LU aspirants (1963-1966). RTU filozofijas katedras vecākais pasniedzējs (1966-1970). Docents (kopš 1971), filozofijas katedras vadītājs (1977-1988; 1991-1993). 15 grāmatu un 72 zinātnisko, populārzinātnisko un zinātniski metodisko publikāciju autors. RTU Goda darbinieks. |
| Utināns Jāzeps |
|
Daugavas Vanagu centrālās valdes priekšnieka 1. vietnieks, 1. Jātnieku pulka virsnieks
Dzimis 1907. g. 18.nov. Preiļu pagastā. Mācījies Preiļu tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Preiļu 2. pakāpes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Pabeidzis skolotāju kursus un strādājis par skolotāju un pamatskolas pārzini Daugavpils apriņķī (1926-1929). 1929. g. iestājies LU Matemātikas un dabas zinību fakultātes dabas zinību nodaļā. Bijis vairāku avīžu līdzstrādnieks. Darbojies „Daugavas Vanagu” organizācijas iniciatoru un dibinātāju grupā, kur pildījis šādus amatus: Centrālās valdes loceklis (no 1966), ASV valdes priekšnieks (1970-1976), Aprūpes nodaļas vadītājs. 1951. g. ieceļojis ASV un strādājis aizsardzības dienestā. Apbalvots ar DV zelta krūšu nozīmi.
Miris 1990. g.6. jūl. Čikāgā. Kremēts un vēlāk apglabāts Aglonas kapos. |
| Utināns Pēteris |
|
Pašvaldību un kooperācijas darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks.
Dzimis 1897. g. 6. dec. Preiļu pag. ”Utinānos”. Beidzis Preiļu tautskolu. Bijis Preiļu pagasta revīzijas komisijas loceklis, pagasta un pilsētas valdes loceklis, nodibinājis patērētāju biedrības „Spēks” un „Turības” Preiļu nod. Bijis lauksaimniecības biedrības „Vārpa” un spirta kopdedzinātavas valdes priekšsēdētājs. Preiļu aizsargu grupas sastāvā piedalījies 1934. g. 15. maija notikumos Rīgā. 1941. g.14.jūn. deportēts uz Krieviju. 1931. g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris Vjatlagā 1941. g. 19. nov. |
| Ūzuliņa Iveta |
|
Dr.chem., LU Ķīmijas fakultātes lektore
Dzimusi 1973. g. 1. maijā Preiļu rajonā. Beigusi LU Ķīmijas fakultāti (1998), ķīmijas maģistre. Doktorantūra: 1998 – 2001 g. ķīmijas zinātņu nozarē . Ph.D. grādu (materiālu zinātņu nozarē) ieguvusi 2002. g. Francijā, Lionas1. universitātē. 2002. g. saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu jaunajam zinātniekam par darbu „Polimerizēties spējīgu virsmas aktīvo vielu sintēze, to pielietošana emulsijas polimerizācijā un radikāļu kontrolētajā emulsijas polimerizācijā”. |
| |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
