PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Maijs 2024

P O T C P S Sv
  0102030405
06070809101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 758

Kopējais skaits: 1281180

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Vaičuks Francis
  17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas aizsargs
1937. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Vaiders Arturs
Sporta žurnālists un eksperts
Dzimis 1955. g. 28. aug. Arendolē. Mācījies Āmuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Fiziskās kultūras un sporta komitejas instruktors, LVFKI vecākais pasniedzējs. Ilgus gadus bijis laikraksta Diena sporta nod. vadītājs. Pēc tam izveidojis savu interneta portālu parsportu.lv. Kā žurnālists piedalījies 12 olimpiskajās spēlēs. 
Miris 2016. g. 3. okt.  
Vaikulis Jānis
  Ekonomists, ekonomikas maģistrs, docents
Dzimis 1928. g. 24. jūn. Rožkalnu pagasta Lazdānos. Studējis LU. Kopš 1953. g. bijis LU mācību spēks. Autors vairākām grāmatām un monogrāfijām par uzskaites un finansu analīzes jautājumiem. Darbojies Latvijas Republikas Grāmatvedības metodiskajā padomē. 
Miris 2012. g. martā.
Vaikulis Staņislavs
Garīdznieks, monsinjors, Sv. Tēva galma prelāts, rakstnieks, literatūrkritiķis, publicists
Dzimis 1887. g. 6. dec. Rožkalnu pagasta Gadzānos. Beidzis Pēterburgas Garīgo semināru. Bijis prāvests Līksnā, Kombuļos, Atašienē (1911-1921), Varakļānos (1921-1933) un dekāns Līvānos (1933-1950). Sarakstījis garīga satura grāmatas, daudz publicējies latgaliešu presē. Rakstījis par sabiedriski politiskajiem, kultūras, literatūras u.c. jautājumiem.
Miris 1961. g. 29. maijā Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.
Vaivode - Garanča Antoņina
Dziedātāja, kontralts
Dzimusi 1922. g. 12. okt. Vārkavā. Mācījusies Vārkavas tautskolā. Dziedājusi baznīcas korī. Muzikālo izglītību apguvusi Vācijā – Minhenes Belkanto skolā pie prof. Elzas Dombergas un Edītes Effertes, Floridas valsts universitātes mūzikas nodaļā pie Elenas Nikolaidi. 1955. g. sākusi uzstāties koncertos. Izpildījusi garīgo mūziku gandrīz visās trimdas latviešu baznīcās. Dziedājusi arī slavenajā Carnegie zālē. Par saviem līdzekļiem nodibinājusi kardināla Juliāna Vaivoda Fondu. Atjaunotajai Borhu muižas kapelai Preiļos dāvinājusi 40 kg. smagu ametistu.
Mirusi 2007. g. 25. maijā Klīvlendā.
Vaivode Eleonora Terēzija
Pedagoģe, DPU docētāja, asociētā profesore
Dzimusi 1944. g. 28. jūl. Upmalas pagasta Brokovskos (agrāk Vārkavas pag.). Mācījusies Daugavpils 1.vidusskolā. Beigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Bijusi Ilūkstes 1.vidusskolas skolotāja (1965-1966), Daugavpils Pedagoģiskā institūta botānikas katedras laborante (1966-1971), docente (kopš 1988). Latvijas Pedagogu biedrības Daugavpils Pedagoģiskā institūta nodaļas prezidija priekšsēdētāja (1988-1992). Daugavpils Pedagoģiskās universitātes senatore un Dabaszinātņu fakultātes domes locekle (1998-2000). Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre, Latgales Pētniecības institūta biedre, V.Seiles un L.Bērziņa prēmiju laureāte. Pētījusi dabas zinību un bioloģijas mācīšanas metodiku un vēsturi. Publicējusi 200 zinātniskus rakstus, 3 monogrāfijas, 4 mācību grāmatu autore.
Mirusi 2011. g. 19. maijā.
Vaivods Alberts
 

Skolotājs, kora mākslinieks
Dzimis 1927. g. 20. okt. Upmalas pagasta Čeirānos. Mācījies 2. Vārkavas pamatskolā un Preiļu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks (1956-1991).
Miris 1991. g. 28.aug. Rīgā, apbedīts Rīgas rajona Stopiņu Ulbrokas kapos.

Vaivods Alfons

Garīdznieks, latviešu strēlnieks, Jura krusta kavalieris
Dzimis 1892. g. 12. martā Riebiņu pagasta Lielajos Rumpos. Beidzis Preiļu tautskolu. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos. Vēlāk mācījies Aglonas ģimnāzijā, Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Bijis vikārs Nautrēnos un Krāslavā (1929-1930), prāvests Istalsnā (1930-1931), vikārs Sv. Franciska baznīcā Rīgā (1931-1932), dekāns Dagdā (1932-1933; 1942-1962), Viļakā (1933-1935), prāvests Dievmātes baznīcā Daugavpilī un Saules skolas vadītājs (1935-1936), prāvests Viļakā (1939-1942).
Miris 1973. g. 20. nov. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.

Vaivods Andrejs

Mākslinieks, fotogrāfs, ceļotājs, lāču medību organizators Tālajos Austrumos
Dzimis 1944. g. Aglonā. Mācījies Mākslas akadēmijas rūpnieciskā dizaina nodaļā. Bijis Latvijas jaunatnes riteņbraukšanas izlases dalībnieks. Magadanas Mākslas fonda mākslinieks. Mednieks kopš 1966. g. 2007. g. izdevis fotoalbumu un atmiņu grāmatu „Lāča sirds” ar 600 lieliskām fotogrāfijām. Latvijā organizējis vairākas fotogrāfiju un medību trofeju izstādes.

 

Vaivods Antons

Mākslinieks, Jūrmalas mākslas skolas pedagogs
Dzimis 1955. g. Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu un Vārkavas pamatskolā, Rēzeknes lietišķās Mākslas vidusskolā, studējis Valsts mākslas akadēmijā. Kopš 2002. g. strādā Jūrmalas mākslas skolā par vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāju. Darbojas akvareļtehnikā, eļļas tehnikā un akriltehnikā. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, bijušas arī vairākas personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs. 2003. g. saņēmis gada balvu kultūrā par sasniegumiem pedagoģijā.

 

Vaivods Antons

Pedagogs
Dzimis 1916. g.31.aug. Vārkavas novada Upmalas „Brokovskos”. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils sešklasīgajā skolotāju institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Līksnas, Kalupes, Nīcgales un Jaunkalsnavas pamatskolās, Daugavpils 37. speciālajā profesionāli tehniskajā skolā, bijis Daugavpils apriņķa skolu inspektors. Krājis un apkopojis atmiņu pierakstus par Aglonas ģimnāziju, savu dzīves gājumu aprakstījis apcerē „Mazās hronikas.” 2009. g. klajā nākusi grāmata „Cilvēka dzīve.Te tā ir un te tās vairs nav”, kuru izdošanai sagatavojusi viņa meita, pedagoģijas doktore Eleonora Terēzija Vaivode.
Miris 2006. g. 26. maijā.

Vaivods Dominiks

Kora mākslinieks, Valsts Akadēmiskā kora solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
Dzimis 1937. g. 2. dec. Upmalas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā (1944-1951), Līvānu 1.vidusskolā (1951-1955) un Daugavpils mūzikas vidusskolā (1955-1959)

 

Vaivods Jānis      

Novadpētnieks
Dzimis 1932. g. 8. aug. Vārkavas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu 6. kl. pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā. Bijis pasta darbinieks, galvenais grāmatvedis, kolhoza iecirkņa priekšnieks. Vairāk kā 20 gadus pētījis un krājis Vanagu ciema un Vārkavas pagasta vēsturi. 2010. g. iznākusi grāmata „Vanagu vēstures lappuses”. Izveidojis dzimtas muzeju. Vadījis novadpētniecības nodarbības Latgales bērnu folkloras skolā. Ar lasījumiem par  kultūrvēsturi piedalījies Latgales pētniecības institūta zinātniskajā konferencē un 1.Pasaules latgaliešu konferencē, vairākos Latgales, Vidusdaugavas un Latvijas TV raidījumos. Saņēmis Preiļu rajona padomes Atzinības rakstu par kultūrvēsturisko izpēti, vairākas atzinības par sakoptāko lauku sētu un piedalīšanos „Ģimeņu spietā”. Par ilggadēju latgaliskās kultūras un tradīciju kopšanu no paaudzes paaudzē un nesavtīgo ieguldījumu Vanagu ciema novadpētniecībā, 2022.g. saņēmis augstāko Preiļu novada pašvaldības apbalvojumu- Preiļu novada Goda pilsoņa titulu.

Vaivods Julijans

Garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks
Dzimis 1895. g. 30. aug. Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Pēterburgas Garīgajā seminārā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē. 1918. g. 7. apr. iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs un prāvests Aglonā (1918-1920), skolu kapelāns Rēzeknē (1920), vikārs un skolu kapelāns Ludzā (1920-1921), skolu kapelāns Daugavpilī (1921-1924), vikārs Varakļānos (1924-1925), prāvests Lēnās (1925-1933), Alsungā (1933-1936), Dvietē (1936), Jaunjelgavā (1936-1937), Ventspilī (1937-1938), Liepājā (1938-1940), ģenerālvikārs Liepājā (1940-1944), Kurzemes dekanāta dekāns (1944), Liepājas bīskapa v.i. (1944-1947), Liepājas kūrijas kanclers, ģenerālvikārs un dekāns (1947-1958). 1949. g. 4. jūl. Romas pāvests J. Vaivodu iecēlis par galma prelātu. Par garīdzniekiem domātās literatūras sarakstīšanu un izplatīšanu 1958. g. 2. janv. ticis arestēts un sodīts ar 2 gadiem koncentrācijas nometnē. Pēc soda izciešanās bijis prāvests Vaiņodē (1960-1961), Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (1961-1962), Rīgas metropoloģijas ģenerālvikārs (1962-1964), kopš 1964. g. 18. novembra – bīskaps, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiacēzes un Liepājas diacēzes administrators. 1983. g. 2. febr. Romas prāvests Jānis Pāvils II J.Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Bijis Bīskapu sinodes loceklis. Sarakstījis vairākus desmitus sējumu manuskriptu – Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru. 1938. g. apbalvots ar Atzinības krustu, saņēmis kņaza Vladimira otrās pakāpes un Sv. Vladimira pirmās pakāpes ordeni.
Miris 1990. g. 24. maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.

Vaivods Juris 

Komponists un diriģents
Dzimis 1966. g. 29. martā Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā. Beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi. Stažējies Baha mūzikas akadēmijas meistarklasēs (Vācijā) un Hores Hankena  (Norvēģija) diriģēšanas meistarklasēs. Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori „Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997. g. - Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs. Vairākkārt  saņēmis Teātra balvu kā labākais mūzikas autors. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.

Vaivods Pēteris

Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 16. jūl. Preiļu raj. Vanagu draudzē. Mācījies Vanagu un Vārkavas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1944. g.23. dec. Primicijas dievkalpojums 1945. g. 4. janv. Aglonas draudzes baznīcā. Kalpojis Aglonas, Šķilbēnu, Naujenes, Raipoles, Ruskulovas un Līksnas draudzēs.
Miris 1997. g. 5. jūn. Apbedīts Līksnas katoļu baznīcas dārzā.

 

Valainis Antonijs 
Agronoms, augu ģenētiķis, lauksaimniecības doktors, emeritētais profesors
Dzimis 1912. g. 5. febr. Aglonas pagasta Cecerskos. Mācījies Putānu un Somersetas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā un Rēzeknes tehnikumā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē un LLU. Strādājis LLU (1940-1987): asistents (no 1940), vecākais pasniedzējs (no 1949), docents (no 1954) un profesora v.i. (1980-1987). 1995. g. saņēmis emeritētā profesora nosaukums. Pētījis ziemāju un vasarāju labību formu pārmaiņas. Ieguvis izejmateriālu jaunu šķirņu veidošanai. Vasaras kviešu šķirnes Mironovskaja jarovaja selekcijas līdzautors. Ap140  zinātnisko publikāciju autors. 
Miris 2001. g.
Valainis Boleslavs 
Garīdznieks
Dzimis 1912. g. Aglonas pagasta Valaiņos. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1933-1938). Par priesteri iesvētīts 1938. g. 3. aprīlī. Primicijas dievkalpojums notika 1938. g. 22. maijā Aglonā. Bijis Izvaltas draudzes vikārs un prāvests (1938-1941), Kombuļu draudzes prāvests (1941-1943), Varakļānu draudzes vikārs (1943-1944), Rundānu (arī Istras) draudzes prāvests (1944-1947), Eversmuižas un Aizpūres draudžu prāvests (1947-1949), Raipoles un Briģu draudžu prāvests (1949-1950), Pildas un Istalsnas draudžu prāvests (1950-1960), Viļakas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1960-1983). 
Miris 1983. g. 17. jūn., apbedīts Viļakas kapsētā. 
 Valainis Donats
    Aizsargs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi
Dzimis 1886. g. Aglonas pagasta Meža-Daukštos. Kad 1921. g. nodibināta Kapiņu pagasta aizsargu nodaļa, bijis viens no pirmajiem un aktīvākajiem tās biedriem, bet 1936.g. Aglonas pagasta aizsargu nodaļā  par centību paaugstināts grupas komandiera amatā. Par noziedznieka aizturēšanu, 1929.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi.
 Valainis Francis
Garīdznieks
Dzimis 1943. g.23. aug. Aglonas draudzē. Kopā ar vecākiem izceļojis uz ASV, Devenportu, Aiovas štatā. Mācījies Sv. Ambrozijas koledžā, pēc tam devies uz Romu, lai Gregoriānā studētu teoloģiju.1968. g.20. dec. Sv. Pētera bazilikā iesvētīts par priesteri.
 Valainis Vitolds

Garīdznieks, filozofijas bakalaurs, teoloģijas maģistrs
Dzimis 1939. g. 6. aug. Aglonā. Mācījies Sv. Ambrozija koledžā, ieguvis bakalaura grādu filozofijā un latīņu valodā, Sv. Bernarda Garīgajā seminārā – maģistra grādu teoloģijā. Par priesteri iesvētīts 1966. g. Strādājis Sv. Bernarda Dabuka koledžā Davenportas bīskapijā. Kā priesteris, skolotājs un sabiedriskais darbinieks darbojies St.MARY S CHURCH Keokuk Iowa.

 

 Valters Domeniks
 

17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas vada komandieris
1936. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Varslavāne Emīlija 

Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1907.g. decembrī Jasmuižas pagasta Lielkalnadruvā. Mācījusies poļu pamatskolā Jaunzemos, Preiļu 6 klasīgajā pamatskolā, Valsts Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājusi Randaukas un Aizkalnes pamatskolās. 1944. g. kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Kanādu. Bijusi vecākā un aktīvākā Montreālas Latviešu Katoļu draudzes un Pensionāru apvienības locekle.
2009. g.4. apr. Montreālā mirusi 101 gada vecumā.

Varslavāne Veronika

    

Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1910. g. 3. martā Rudzātu pagastā, Ivbuļu ģimenē. Strādājusi par skolotāju Preiļos un Dagdā. Vīrs – skolotājs Francis Varslavāns, bet vecvectēvs – Upenieks bija Latgalē pirmās zemnieku tautskolas dibinātājs Vārkavā. Bijusi Preiļu pilsētas un pagasta aizsardžu pulciņa priekšniece. Trimdā bijusi aktīva sabiedriskā darbiniece.
Mirusi 2003. .g. 15. jūl. Monreālā. Apbedīta Mount Royal kapsētas latviešu nodalījumā blakus dzīvesbiedram. 

 Varslavāns Francis

Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 21. okt. Kalupes pagastā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis pedagogs Dagdā, Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, skolas pārzinis, pilsētas valdes loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētājs un aizsargs Preiļos. Emigrācijā devies uz  Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
Miris 1986. g.3. sept. Montreālā.

 Varslavāns Leons

Pedagogs
Dzimis 1897. g. 29. sept. Kalupes pagasta Cepļukos. Mācījies Pelēču trīsklasīgajā pamatskolā,  Rēzeknes tirdzniecības skolā, pabeidzis meteorologu kursus Pēterpilī, absolvējis Daugavpils Skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas sācis Āmuļu pamatskolā, bijis Aizkalnes pamatskolas pārzinis. 1944. g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu.
Miris 2000. g.2. janv. Montreālā.

 Vasiļevskis Aleksandrs

Kordiriģents, Latgales folkloras vācējs, mūzikas skolotājs
Dzimis 1907. g. 1. martā Riebiņu pagasta „Dakaros. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājis Naujenes, Aglonas, Salas, Rites, Pieniņu pamatskolās un Aglonas vidusskolā. Paralēli pedagoga darbam, Aglonā organizējis un vadījis korus un etnogrāfiskos ansambļus, vācis un pierakstīja tautasdziesmu tekstus un melodijas.
Miris 1980. g. Apbedīts Riebiņu kapsētā.

 Vaskis Jānis


Kultūras un sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1923. g. 15. jūn. Madonas raj. Grostonas „Vašķos”. Bērnību pavadījis Preiļos, kur tēvs strādājis par ierēdni. Pēc viņa nāves ģimene atgriezusies Grostonā. 1943. g. beidzis Malnavas lauksaimniecības skolu un  ticis iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara Vācijā uzturējies Memingenas latviešu bēgļu nometnē, tad izceļojis uz ASV. Klīvlandē vadījis vīru vokālo ansambli „Atāls”, Demoinā nodibinājis Aijovas latviešu biedrības jaukto kori un bijis tā diriģents. Darbojies Klivlandes DV apvienības teātra kopā.

Veiss Kārlis
 

Vidsmuižas pagasta vecākais policijas kārtībnieks.
Dzimis 1900. g. Rīgā. Beidzis Rīgas Vācu Pētera - Doma baznīcas skolu. Piedalījies cīņās pret Bermontu, ticis paaugstināts par dižkareivi. 1921. -1923. g. strādājis Rēzeknes apr. policijā. Apbalvots ar Latvijas Aizsardzības biedrības goda zīmi – bronzas medaļu par nopelniem valsts atjaunošanas darbā. 1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Veita Marta 

Ārste
Dzimusi 1941.g. 11. martā Cēsīs. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu. 1962. g. darba gaitas uzsākusi Riebiņos, bet no 1964. g. līdz 2013. g. 29. janv. strādājusi Preiļu slimnīcā. Bijusi terapijas nodaļas vadītāja (1967 – 2000), ārste interniste (2000 – 2009), vadījusi ģimenes ārsta praksi  (2009 – 2013). Bijusi Preiļu “Žēlsirdības biedrības” dibinātāja un vadītāja. Par izciliem sasniegumiem medicīnā un mūža ieguldījumu profilaktiskajā medicīnā, pacientu ārstēšanā un jauno kolēģu audzināšanā, 2010. gadā saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības apbalvojumu – II pakāpes Goda Zīmi Tempus Hominis /Cilvēka laiks/. 2013. g., par mūža ieguldījumu medicīnā, piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Mirusi 2018. g. 24. martā.

Velcleina (Wälzlein) (Beloborodova) Darina

    

Skolotāja, bērnu grāmatu autore
Dzimusi  1986. g. 16. janv. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Studējusi Daugavpils Universitātē, ieguvusi maģistra grādu vācu un angļu valodā. Pēc tam Vechtas Universutātē (Vācijā), apguvusi  vācu un angļu valodas skolotājas profesiju. Būdama studente, piedalījusies Vechtas pilsoņu fonda projektā, kura mērķis bija veicināt migrācijas izcelsmes bērnu valodu prasmes, un pēc tam, gūto pieredzi izmantoja sava maģistra darba izstrādē. Jau kopš bērnības bijusi padziļināta interese par valodām un valdzinājušas bērnu grāmatas. Kopš 2015.g. ir skolotāja Lutenas Don Bosko skolā. 2019. g. sarakstījusi "I About Me" pirmo nodaļu. 2023.g iznākusi bērnu grāmata Ich und mein Abenteuer. Muffin erzählt seine Katzengeschichte (“Es un mans piedzīvojums. Mafins stāsta savu kaķa stāstu.”)

 Verza Arvīds

Koktēlnieks, stila mēbeļu meistars
Dzimis 1959. g. Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījies Olaines arodskolā. Bijis darbmācības skolotājs Stradu pamatskolā, Rīgas 15. arodvidusskolā. Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas izveidotājs un vadītājs. Kopā ar audzēkņiem piedalījies sakrālā inventāra izgatavošanas darbos, darinot altārus, skulpturālus tēlus, dekorus, ģērbkambaru iekārtas, kanceles un solus vairāk kā 35 dažādu konfesiju baznīcās.
Par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un jauniešu zinātniski pētnieciskā darba organizēšanā un vadīšanā, 2000. g. piešķirta A. Kronvalda prēmija. LAK Amata meistars, LAK Stila mēbeļu modelētāju biedrības biedrs. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.

Vēze Lolija (īst.v. Lolija Soma)

Dzejniece, filoloģe, publiciste
Dzimusi 1950. g.26. jūn.Aizkalnes pagasta „Rinčos”. Mācījusies Aizkalnes pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LVU filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Valsts grāmatu palātā, izdevniecībās „Zvaigzne”, „Avots” un „Zvaigzne ABC”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Valsts arhīvā. Pirmā dzejas publikācija laikrakstā „Padomju Students” (1969.g.). Dzejoļu krājums „Cerības radīšana” klajā nācis 1985. g. Piedalījusies vairāku lirikas krājumu un bērnu grāmatu sastādīšanā un tulkošanā.

Vīberga Ilze

Medicīnas zinātņu doktore, profesore
Dzimusi 1963. g. Preiļos. 1980. g. absolvējusi Preiļu 1.vidusskolu. Studējusi RMI.
LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, ginekoloģe, medicīnas doktore, klīnikas „Medeora” ginekoloģe.Vairāku publikāciju autore un grāmatas „Ginekoloģija” redaktore. Biedrības ''Papardes zieds'' viceprezidente.
Mirusi 2016. g. 22. febr. Apbedīta Ādažu novada Baltezera kapos.

 Viborna Iveta (literārais pseidonīms Kristīne Jokste)

Literāte, ārste – radioloģe
Dzimusi 1965. g. 29. nov. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā apguvusi logopēdes specialitāti. Strādājusi Aizkrauklē, Mazzalvē, Preiļu pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa”, Preiļu slimnīcā. 2008. g. Daugavpils teātra izsludinātajā lugu konkursā 1. vietu ieguvusi ar darbu „Klepernīku pogosta zvaigzne”.

 

Vidžups Egīls

   

Valsts ierēdnis
Dzimis 1981. g. 17. martā. Mācījies Riebiņu vidusskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā  (dabaszinību - matemātikas kursā), kuru 1999. g. ar teicamām sekmēm absolvējis  kā labākais audzēknis mācībās un sportā (piedalījies Pasaules skolēnu krosa čempionātā). Studējis LLU Ekonomikas fakultātē reģionālās plānošanas specialitātē. Sociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā. Aizraujas ar velosportu. Bijis Nodarbinātības Valsts aģentūras Pakalpojumu  departamenta direktora vietnieks – Attīstības nodaļas vadītājs, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu vadītājs. Valsts kontroles vecākais Valsts revidents.

 Vilcāne Antonija

Arheoloģe, vēstures doktore, LU aģentūras Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja
Dzimusi 1956. g. 16. janv. Preiļu pagasta „Bukos”. Mācījusies Preiļu 1.vidudsskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LZA Vēstures institūta aspirantūrā. Zinātnisko darbu veltījusi seno latgaļu kultūras un etniskās vēstures pētniecībai. Organizējusi un vadījusi arheoloģiskos izrakumus Jersikā, Preiļos, Dinaburgas cietoksnī un citviet Latgales dienvidreģionā. Zinātnisko publikāciju skaitā ir vairāk kā 12 zinātniskie raksti, 16 konferenču tēzes, atskaites sesiju materiāli, 4 recenzijas, 9 populārzinātniskie raksti. Ar referātiem uzstājusies vairākās starptautiskās arheologu konferencēs, 2004. g. izdota grāmata „Senā Jersika”. 2001. g. aizstāvējusi doktora disertāciju „ Latgales kultūras veidošanās dzelzs laikmetā (1.-12.gs.). Pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla”. Par ieguldījumu Latgales vēstures izpētē un kultūras mantojuma saglabāšanā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas pētniecei piešķirta Bronislava Spūļa prēmija.

 Vilcāne Vineta

   


Žurnāliste, vēsturniece 
Dzimusi 1989. g. 19. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi vēsturi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot maģistra grādu. Strādājusi Latvijas vēstures institūtā kā krājuma glabātāja Etnogrāfisko materiālu krātuvē, vēlāk zinātniskā asistenta p.i. Etnoloģijas nodaļā, pētnieciskās intereses saistot ar mājturības vēsturi un kultūras procesiem Latgalē 19. gadsimtā – mūsdienās. Teksta līdzautore grāmatai “Uz vakariņām Latvijas brīvvalstī: gadsimtu senas receptes toreiz un tagad” (2014). Strādājusi par žurnālisti VSIA “Latvijas Vēstnesis” portālā www.lvportals.lvViena no biedrības “Preiļu alternatīvās kultūras atbalsta centrs” (PAKAC) dibinātājām, studiju gados aktīvi iesaistījusies biedrības “Latgolys Studentu centrs” darbā, kļūstot par biedrības valdes priekšsēdētāju un vairāku biedrības īstenoto projektu vadītāju. Vairāku gadu garumā vadījusi projektu “Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv” , esot gan portāla redaktore, gan žurnāliste. Latvijas Radio1 raidījuma Kolnasāta producente. Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks 2017 par Latvijas Radio stāstu ciklu Latgales kongress.10 stāsti.

 Vilcāns Eliass

   

Policijas un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1899. g. 27. dec. Vārkavas pagastā. Beidzis pilsētas skolu Krievijā. 1924. g. iestājies policijas dienestā. Bijis dzelzceļa policijas uzraugs. 1930. g. iecelts par Zilupes policijas iecirkņa priekšnieku. 1934. g. iestājies Daugavpils pilsētas valdes dienestā. Darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās. Bijis Zilupes pilsētas domnieks un skolu valdes loceklis, Daugavpils krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis un sekretārs. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās un sastāvējis Latvijas atvaļināto karavīru biedrībā.
Miris 1968. g. 10. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Vilcāns Francis

  

Sporta pasākumu organizators
Dzimis 1931. g. 5.  okt. Preiļu rajonā. Absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Bijis sporta biedrību „Spartaks” un „Daugava” Daugavpils nodaļas vadītājs, fizkultūras skolotājs Daugavpils 1. vidusskolā, vadījis Daugavpils sporta veterānu padomi un izaudzinājis virkni talantīgu sportistu.
Miris 2008. g. 4. martā Daugavpilī.

 Vilcāns Jānis

  

Elektrozinātņu maģistrs, inženieris, aeronautikas un kosmonautikas pētnieks
Dzimis 1922. g. 16. nov.  Saunas pagasta Streičaukā. Mācījies Orinšu, Salas un Sutru pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. ģimnāzijā, Baltijas universitātē Hamburgā, Kvīnas universitātē Kingstonā, Ziemeļaustrumu universitātē, papildinājies Masačūsetas Tehnoloģiskajā institūtā. Kopš 1966. g. strādājis ASV federālajā valsts dienestā – Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldē (NASA) kā programmu un projektu vadītājs. Ziemeļaustrumu universitātē 1975. g. ieguvis sabiedrības vadības maģistra grādu. Autors daudzām zinātniskajām publikācijām, ieguvis patentu par parametriskajiem mikroviļņu pastiprinātājiem, saņēmis augstus ASV valdības un zinātnisko iestāžu apbalvojumus. Ziņas par viņu atrodamas vairākos ASV enciklopēdiskos izdevumos.
Miris 2002. g. 28. janv. ASV Masačūsetas štatā.

 Vilcāns Jānis

 

Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks
Dzimis 1929. g. 7. aug. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks. Viens no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) stipendiātiem par mūža ieguldījumu sportā.
Miris 2008. g. 5. martā Rīgā.

 Vilcāns Pēteris

   

Garīdznieks, Rēzeknes – Aglonas diecēzes ģenerālvikārs, Līvānu dekanāta dekāns
Dzimis 1929. g. 16. janv. Atašienē. Mācījies Atašienes pamatskolā, Varakļānu un Līvānu pamatskolās, Rīgas metropolijas katoļu seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 28. martā. Primīcijas dievkalpojums 1951. g. 15. apr. Aglonā. Kalpojis Rušonas, Bērzgales, Aglonas, Nīdermuižas, Jasmuižas, Preiļu, Malnavas draudzēs. No 2004.  g. - Svētā Erceņģeļa Miķeļa Līvānu Romas katoļu draudzes prāvests.
Miris 2012 .g. 31. okt. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.

Vilcāns Polikarps

   

Keramiķis
Dzimis 1894. g. 26. janv. Silajāņu pagasta „Dūbēs”. Viens no ievērojamākajiem Silajāņu keramikas stila dekoratīvo formu radītājiem. Izkopis grafiskā raksta elementus un kompozīcijas paņēmienus, bijis teicams kolorists. Amatu apguvis pie tēva Joahima. Patstāvīgi podnieka amata gaitas uzsācis 1910. g., pievērsies galvenokārt saimniecības trauku darināšanai. Dekoratīvajai keramikai pievērsies 20 – to gadu nogalē. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums piešķirts 1958. g. Darbi atrodas visu lielāko Latvijas muzeju krājumos un daudzās privātkolekcijās. Piedalījies izstādēs Parīzē, Berlīnē, Maskavā, Bukarestē, Leipcigā.
1937. g. Francijā saņēmis zelta medaļu un diplomu, bet Latvijā sudraba medaļu,1938. g. Vācijā – Starptautiskās amatniecības Goda diplomu, un 1940. g. Latgales novada daiļamatniecības izstādē apbalvots ar sudraba medaļu un diplomu.
Miris 1969. g. 8. maijā. Apbedīts Riebiņu novada Antonišķu kapos.

 Vilcāns Staņislavs

   

Keramiķis
Dzimis 1918. g. 23. sept. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Dūbēs. Amatu apguvis pie tēva un tēvabrāļa Polikarpa Vilcāna. Pastāvīgi ar keramiku nodarbojies no 1935. gada.
1955.-1957. g. strādājis r/a Latvijas keramika Krustpils cehā. No 1957. g. dzīvojis Daugavpilī, kur strādājis Novadpētniecības un mākslas muzejā (1960.-1965.), pēc tam (1971.-1991.) r/a Daiļrade keramikas darbnīcā.Tautas daiļamata meistars no 1960. g.
Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. g. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sāka attīstīties novada podniecība, izveidojās Tautas lietišķās mākslas studija Latgale, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. Darbi izceļas ar augsti profesionālu līmeni.
1942. g. piedalījies izstādē Preiļos un ticis godalgots ar diplomu. Aktīvi izstādēs piedalījies no 1947. g. Nozīmīgākās no tām: 1978., 1980. Francijā; 1980., 1992. Rīgā; 1979., 1989., 1982. Latgales keramika Maskavā; 1979.g. Ungārijā; 1986. Portugālē, Polijā, Vācijā; 1995. Latgales svečturi Viļņā (Lietuvā); 1998. Veltījums vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā.
Miris 2001. g.  9. dec. Apbedīts Daugavpilī.

Vilcāns Uģis

    

Audioinženieris. Mūziķis
Dzimis 1989. g. 3. martā Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā un Preiļu Mūzikas skolā. Studējis RTU. Ieguvis maģistra grādu elektroakustikā. Inženierzinātņu bakalaurs elektrotehnikas, elektronikas un komunikāciju inženierijā. Izglītību turpinājis Francijā. Audio inženieru Asociācijas biedrs. Viens no rokgrupu „Green Novice” un „Inde Indive” dibinātājiem, mūziķis un dziesmu autors. 

 Vilmane Janīna

 


   

Izglītības darbiniece, folkloras vācēja
Dzimusi 1928. g. 29. aug. Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. 1950. g. augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. g., līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam  kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978. g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai.  Saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.

Vilnis Kazimirs

 
   

Priesteris
Dzimis 1907. g. 18. nov. Nautrēnu draudzē. Mācījies Aglonas  Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1933. g. 25. maijā. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs un skolu kapelāns (1933-1934), Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests (1934-1944). 1944. g. rudenī prāvests nokļuvis Zviedrijā. Apmeties uz dzīvi pie Zviedrijas bīskapa Millera un apkalpojis katoļus Zviedrijā un Dānijā. 1946. g. sācis izdot žurnālu „Dzimtenes Balss”. 1948. g. norīkots darbā Eskilsturā. Tur  izveidojis draudzi un uzcēlis dievnamu – Svētā Krusta kapelu. 1965. g. pārcelts uz Falunā. Arī tur 1972. g. tiek uzcelta baznīca. 1974. g. sācis izdot „Dzimtenes kalendāru”.
Miris 1988. g. 27. janv. Zviedrijā, apbedīts Stokholmā.

Viļumanis Aleksandrs 


 


    

Diriģents
Dzimis 1942. g. 30. augustā Preiļos. Muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas, opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1970. g. sācis strādāt Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu, bet 1975. g.  iecelts par LNO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. No 1990. līdz 1994. g.  strādājis par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī. No 1994. g. strādājis Latvijas Nacionālajā operā par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Ar Latvijas Nacionālās operas un baleta trupu viesojies Francijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā. No 2000. g. Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents.  Repertuārā aptuveni 50 operu un 30 baletu nosaukumi.
Apbalvojumi : 1994. g. Apvienotā karaliste, Teldec kritiķa prēmija Gada labākais diriģents (L. Delībs, “Kopēlija”), 1994. g. Latvijas Teātra Savienības balva Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1996. g. Lielās mūzikas balvas laureāts par J. Mediņa “Uguns un nakts ”iestudējumu. 1998. g. Latvijas Teātra savienības balva - Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par VI Starptautiskajiem operas mūzikas svētkiem Siguldā (Dž. Verdi opera Trubadūrs, Š. Guno Fausts). 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par Latvijas Valsts 80. g. jubilejas svinīgā koncerta vadīšanu. 2000. g. Teodora Reitera Lielā balva. 2021. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu mūzikā.

Vincevičs Vladislavs 

 
    

Keramiķis
Dzimis 1945. g. 18. nov. Preiļu raj. Vidsmuižas „Ceperniekos.” Mācījies Līdumnieku pamatskolā, 1961. – 1965. g.  Profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles Keramikas nodaļā. 1995. g. iestājies Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1980. g. kļuvis par Tautas daiļamata meistaru. 1988. g. uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Izstādēs sācis piedalīties no 1978. g. Pirmā personālizstāde 1985. g. Jasmuižā. Darbi izstādīti Bulgārijā, Čehoslovākijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā u.c. Apbalvojumi: 1982. g. RA „Daiļrade” goda raksts par piedalīšanos keramikas izstādē Maskavā starptautiskajā simpozijā, 1985. g. PSRS Kultūras ministrijas, Latvijas mākslinieku savienības goda diploms par piedalīšanos lietišķās mākslas izstādē, republikāniskā E. Melngaiļa kultūras centra goda raksts par ieguldījumu Latgales keramikas attīstībā u.c.

 Višņevskis Arkādijs

 
   

Atmodas notikumu dalībnieks, LTF Preiļu nodaļas izveidotājs
Dzimis 1939. g. 1. dec. Andrupenes pagasta Jegorovā. Mācījies Raunmaņu un Lipušku pamatskolās, pabeidzis Maltas vidusskolu. 1958. g. pabeidzis Rīgas celtniecības tehnikumu.1965. g. pārcēlies uz Preiļiem un sācis strādāt par inženieri „Lauktehnikas” rajona nodaļā, pēc tam par inženieri – celtnieku agrofirmā „Krasnij Oktjabrj”. Bijis aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks. 1988.g. septembrī  LTF Preiļu nodaļas dibināšanas konferencē ticis ievēlēts par vienu no tās priekšsēdētājiem. 1989. g. februārī, pēc iesvētīšanas Preiļu katoļu baznīcā, virs grāmatu nama „Latgale” tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru cauri pilsētai iznesa Arkādijs Višņevskis.
Miris 2001. gada 26. martā Preiļos. Apbedīts Preiļu kapos.

Vizulis Izidors 


   

Starptautisko zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1918.g.20.jūnijā Baltinavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē, Getingenas un Freiburgas universitātēs. Emigrācijā ilgus gadus bijis mācību spēks Ilinoisas un Dienviddakotas universitātēs. Bez starptautisko tiesību profesora pienākumiem aktīvi iesaistījies arī pētniecības un sabiedriskajā darbā. Bijis LKSAA „Dzintars” prezidents. 6 grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autors. Par sasniegumiem pētniecības darbā piešķirta „Lasallian” godalga, PBLA Kultūras fonda goda diploms, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds juridiskajās zinātnēs.
Miris 2005.g.2.febr. Čikāgā.

Vīksniņš Alfrēds

 
   

Agronoms, pedagogs
Dzimis 1886. g . 29. nov. Litenes pagasta „Sileniekos”. 1914. g. ar I šķiras agronoma grādu beidzis Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļu, 1934. g. – Lauksaimniecības skolu nodaļas pedagoģiskos kursus. Bijis Grodņas guberņas rajona agronoms, 1915. – 1916. g. – Minskas guberņas „Ziemeļpalīdzības” bēgļu apgādes komitejas pārzinis. 1916. – 1919. g. – Samaras guberņas Armijas maizes, gaļas un lopbarības apgādes komitejas pārzinis. Pēc tam strādājis par valsts zemju pārzini Viļānu rajonā. No 1927. g. 1. maija līdz 1941.g. augustam bijis Valsts Vidsmuižas (vēlāk Ošupes) lopkopības skolas pārzinis, bet no 1941. g. 26. sept. līdz 1943. g. nov. – Preiļu lauksaimniecības skolas direktors. Devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam izceļojis uz ASV.
Miris 1961. g. 17. dec. Bostonā.

Vjakse Aloizs


   

Kara lidotājs, Latvijas aviācijas pulka seržants
Dzimis 1909. g. 3. sept. Saunas pagastā. 1936. g.beidzis Latvijas Aerokluba civilās aviācijas kursus un Latvijas kara aviācijas pulka lidotāju – motoristu skolu. Dienējis Latvijas armijas aviācijas pulkā, 5. eskadriļā un latviešu leģionā. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Angliju, tad uz Kanādu. Trimdā aktīvi darbojies Daugavas Vanagu organizācijā.
Miris 1987. g. 9. janv. Apbedīts Kanādā, Toronto.

 Vjakse Ineta 


   

Labklājības Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece
Dzimusi 1977. g. 29. sept. Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU Tiesību zinātņu fakultātē.

 Vogulis – Tumovs Antons


   

Fotomākslinieks
Dzimis 1950. g. 2. aprīlī Rušonas pagastā. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, I Tehniskajā sakaru skolā, Tautas Universitātes Fotomākslas fakultātē. Strādājis par tehniķi sakaru sistēmā, pēc tam – SIA “ANGRO”.  Fotokluba “Rīga” biedrs kopš 1982. g. No 1987. g. Fotomākslinieku Savienības biedrs. Latgales fotokluba biedrs. Piedalījies daudzās pašmāju un ārzemju izstādēs. Francijas fotomākslas muzejā glabājas viņa darbi  “Rīts”, “Pieskāriens”, ‘Nogruvums”, “Spilvu laiks Latgalē”.

Voitiņš Jānis 


     

Garīdznieks
Dzimis 1918. g. 8. dec. Atašienē. Mācījies Stalidzānu un Atašienes pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, vēsturi un filoloģiju studējis LU. Strādājis par skolotāju Vanagu pamatskolā. 1942. g. iestājies Garīgajā seminārā, kuru pašmācības ceļā pabeidzis 1946. g. Tā paša gada 15. jūlijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ludzā, Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā, Bikavā, Stružānos. 1950. g. 10. febr. arestēts un notiesāts uz 7 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā turpinājis kaplot Smiltenes, Raunas, Kombuļu, Alsungas, Jūrkalnes, Ludzas draudzēs. Kopš 1989. g. - Valmieras Romas katoļu draudzes dekāns.
Miris 1912. g. 5. jūn.

 Volonts Jānis 

 
  

Valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1882.g. 7.apr. Preiļu pag. Cišos.
Studējis Pobedinska augstākajos komerczinību kursos Pēterburgā. Pēc atgriešanās Latvijā, kļuvis par Daugavpils pilsētas mēru (1923.-1937.) 1928. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1938. līdz 1940. g. bijis Tautas labklājības ministrs.  1941. g. apcietināts un deportēts uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris 1943. g. 16. martā. Reabilitēts 1988. g. 2. jūn.

 Volonts Jānis

Garīdznieks
Dzimis 1937. g. 4. jūnijā Preiļu pag. Ondzuļos. Mācījies Preiļu pamatskolā un vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1960. g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Dagdas un Pildas draudzēs.
Gājis bojā 1965. g. 22. jūlijā, apbedīts Preiļu draudzes Sila kapos.

Volonts Justīns 

Preiļu pagasta zemkopis un lopkopis, Anspoku paraugsaimniecības izveidotājs.
Dzimis 1870. g. Preiļu pagasta Cišos. Pašmācības ceļā apguvis lauksaimniecības zinības un svešvalodas. No Preiļu muižas īpašnieka Guļkeviča dāvinājumā saņēmis Anspoku muižiņu. LR 10. gadadienā par labu saimniekošanu saņēmis Zemkopības ministrijas dāvinātu sudraba kabatas pulksteni un III šķiras Goda balvu. Kolekcionējis mākslas priekšmetus. 1941. g. 14. jūnijā arestēts un deportēts uz Sibīriju.
Miris 1941. g. Kirovas apgabala Vjatlagā.

 Vonogs Viktors (arī Vanags Viktors) 

Literatūrvēsturnieks, letonists
Dzimis 1920. g. 12. okt. Nīcgales pagasta Pļovu Vonogos. Mācījies Līksanas un Vaboles pamatskolās, Rīgas 1. un Aglonas ģimnāzijās. Studējis Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļā. Vairākos latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis apcerējumus, recenzijas un stāstus. Darbojies gan literatūrvēstures jomā, gan baleristikā. Pētījis senākos latgaliešu rakstus un vācis materiālus par Latgales folkloras krājējiem. Sarakstījis grāmatu „Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei”. Aspirants, pēc tam docētājs LVU filoloģijas fakultātē, skolotājs, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Rediģējis latgaliešu rakstu valodā izdotās grāmatas.
Miris 1995. g.13. nov. Apbedīts Līksnas Mīšteļu kapos.

 Vovere Emīlija 

Pedagoģe, amatniece
Dzimusi 1928. g. 16. aug. Galēnu pagasta „Puncuļos”. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Maltas vidusskolā, studējusi Daugavpils skolotāju institūtā, DU Matemātikas fakultātē. Bijusi skolotāja Varakļānu vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Piedalījusies pinumu izstādēs Kārsavā, Malnavā, Ludzā. „Emīlijas un Marijas meistardarbnīcas” vadītāja.
Mirusi 2016. g. 3. febr.

 Vovers Aivars

Vēstnieks, Ārlietu ministrijas speciālists
Dzimis 1958. g. 31.dec. Preiļu raj. Akmenāju c. Mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko attiecību fakultātē. Strādājis PSRS un LR Ārlietu ministrijā kā referents, Valsts sekretāra vietnieks, Informācijas, plānošanas un analīzes direkcijas direktors, speciālo uzdevumu vēstnieks. Bijis LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā, EDSO, Bulgārijā, Armēnijā un Turcijā, delegācijas vadītājs sarunām par robežas noteikšanu starp Latviju un Krieviju.

Vucāns Viktors 

 

Priekšzīmīgs lauksaimnieks Jasmuižas pagasta „Krauklīšos”
1931 .g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Vucāne Vaira

    

Pedagoģe. Latvijas Bērnu fonda viceprezidente
Dzimusi  1949. g. 6. jūn. Kuldīgas raj. Kabilē. Mācījusies Rudzātu vidusskolā. Studējusi Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Strādājusi Preiļu 1. vidusskolā, partijas darbā un bijusi Preiļu arodvidusskolas direktore. Izveidojusi un vadījusi Latvijas Bērnu fonda Preiļu nodaļu.

 

Vucena Zane


   


Māksliniece

Dzimusi 1988.g.13.dec.Vārkavas novadā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā, Daugavpils Universitātē studējusi grafisko dizainu un starpkultūru attiecības. Veikusi poligrāfijas produktu maketēšanu  un drukas dizaina veidošanu dažādos Latgales uzņēmumos. Strādājusi vairākās uzņēmējdarbības organizācijās, tostarp SIA RA Drukātava, „Latgales Druka” un Vārkavas novada domē. Veido grāmatu vāku dizainu (Nagla, I. „ Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks...” „Mazo mirkļu lielie stāsti”, Lukaševičs, V. „ Casnāgu maizeitis,”, „Latgaliešu – latviešu vārdnīca” ). Papildus grafiskajam dizainam  glezno ar eļļas pasteļiem, raksta esejas, dzeju un mākslinieciska apceres, nodarbojas ar fotografēšanu un datordizainu.

 Vucins Pēteris

Garīdznieks
Dzimis 1921. g. 6. febr. Viļānu pagasta Osnīšu sādžā. Mācījies Medinsku 4-kl. un Viļānu 6-kl. pamatskolās, Varakļānu ģimnāzijā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē un Aglonas Garīgajā seminārā. 1945. g. 16. janv. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Skaistkalnē par vikāru, bijis prāvests Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā. Līdz 1956. g. atradies izsūtījumā. Pēc atgriešanās, divus gadus kalpojis Bikavas un Strūžānu draudzēs. No 1958. līdz 1961. g. bijis dekāns Preiļos, pēc tam kalpojis Briģu un Zilupes draudzēs. 1976. g. pārcelts uz Galēnu draudzi.
Miris 1978. g. 17. maijā, apbedīts Kristus Karaļa kapos.

Vuškāns Jāzeps 

Mežsaimnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 9. apr. Dvietē. Pēc Ilūkstes ģimnāzijas beigšanas, iestājies Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. No 1940. līdz 1946. g.  kā politiski notiesātais atradies lēģerī Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā, studijas turpinājis neklātienē un strādājis par skolotāju Lociku un Aglonas vidusskolā, pēc tam - par mežziņa palīgu Preiļu mežniecībā. No 1949. g.- starprajonu meža patologs Latgalē un Sēlijā. Izstrādājis vairāk kā 40 tūrisma maršrutus pa Latviju, nolasījis aptuveni 800 lekcijas, presē publicējis aptuveni 400 rakstu. 2002. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 2005. g. 23. nov. Apbedīts Jēkabpils kapsētā.

 

Uz sākumu

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites