PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Jūlijs 2024

P O T C P S Sv
01020304050607
08091011121314
15161718192021
22232425262728
293031    

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 1109

Kopējais skaits: 1347721

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Začests Julians
  Garīdznieks, prelāts
Dzimis 1913. g. 20. dec. Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā. Mācījies Ludzas ģimnāzijā, studējis Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1938. g. 3. apr. Kalpojis : Ruskulova, 1941; Augstkalne, 1941-1942; Stoļerova, 1942-1944; Nīdermuiža, 1948-1954; Kalupe un Arendole, 1954-1956; Ciskāda, 1956-1957; Rēzekne (arī dekanāta dekāns, 1957-1960; Nautrēni (arī dekanāta dekāns), 1962-1964; Līvāni (arī dekanāta dekāns).
Miris 2004. g. 21. jūn. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.
Zadvinska Paulīna
Gleznotāja
Dzimusi 1927. g. 22. janv. Vārkavas pagasta Pilišķos, pašvaldību darbinieka un publicista Antona Dzeņa ģimenē. Mācījusies Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils ģimnāzijā. 1944. g. kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Turpinājusi mācības Fišbahas DP nometnes Kārļa Skalbes ģimnāzijā. 1950. g. izceļojusi uz ASV. Gleznošanu apguvusi vietējos izglītības centros un pie privātiem skolotājiem. Darbojas eļļas glezniecībā un akvareļtehnikā. Glezno ziedus un dabas ainavas. Grandraipidu Latviešu katoļu draudzes sabiedrisko lietu komitejas priekšniece. 
Zagorskis Augusts
  Keramiķis
Dzimis 1900. g. Riebiņu novada “Eisāgos”. Balstoties uz Latgales tautas keramikas tradīcijām, darinājis svečturus, vāzes, krūzes u.c. traukus. Keramiķa savdabība izpaužas trauka formas plastiskā veidojumā, rotājuma motīvu un izpildījuma paņēmienu atturīgā lietojumā (baltmāla aplējumi, ieskrāpējumi, līkloči). Darbi atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas un  Latvijas Vēstures muzejā, Raiņa muzeja “Jasmuiža” keramikas krājumā.
Miris 1963. g., apbedīts Eisāgu kapos.
Zagorskis Francis 
Zinātnieks arheologs, vēstures zinātņu kandidāts
Dzimis 1929. g. 18. sept. Riebiņu pagasta Reiniekos. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Varakļānu un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LU Vēstures fakultātē. 1953. g. kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks sācis strādāt PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta Arheoloģijas nodaļā. Savu zinātnisko darbu veltījis akmens laikmeta izpētei Latvijā. 1967. g. aizstāvējis vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu „Agrais un attīstītais neolīts Austrumlatvijā”. Izrakumos gūtās atziņas atspoguļojis vairāk kā 90 zinātniskos un populārzinātniskos darbos. Pētījumi par apbedīšanas tradīcijām un neolīta keramiku izpelnījušies Eiropas arheologu uzmanību. 1975. g. saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija pirmo prēmiju un Valsts prēmiju (1976. g.), 1979. g. apbalvots ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija Goda rakstu.
Miris 1986. g. 4. aug.Apbedīts Salaspils kapos.
Zagorskis Ivans 
Medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors
Dzimis 1939. g. 5. janv. Pededzes pagastā. Beidzis RMI Ārstniecības fakultāti. Terapeits, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents. Bijis Preiļu rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts, LPSR Veselības ministrijas Kadru un mācību iestāžu pārvaldes priekšnieka vietnieks. RSU docētājs, Iekšķīgo slimību katedras asoc. profesors, Ārstniecības fakultātes prodekāns. Klīniskās barošanas un atslodzes dietoterapijas starptautiskās biedrības prezidents. Pētījis aknu un žultspūšļa patoloģijas. Par ilggadīgu un nozīmīgu ieguldījumu medicīnas nozares attīstībā,  augstākās izglītības veicināšanā ,organizatoriskā darba koordinēšanā un vadīšanā, kā arī par iekšķīgo slimību inovatīvu ārstēšanas metožu ieviešanu Latvijā un pasaulē. 2010. g. apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.
Zagorskis Julians
Keramiķis
Dzimis 1903. g. Riebiņu novada Eisāgos. Tautas daiļamata meistars. Darinājis saimniecības traukus – podus, eļļas traukus, smagnējas formas puķu podus ar glazētu un neglazētu virsmu. Puķu podu rotājumam izmantojis iespiedumus. Darbi atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas un  Latvijas Vēstures muzejā.
Miris 1978. g.
 Zagorskis Vatslavs

Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1927. g. 31. dec. Silajāņu pagasta Eisagu sādžā. Amatu mācījies no sava tēva Augusta, kā arī no kaimiņu meistariem. Pastāvīgi strādājis no 1957. g. Tautas daiļamata meistars. Darinājis vāzes, krūzes, svečturus, kā arī sīkplastiku. Darbiem raksturīga kompakta, plastiski izteiksmīga forma, daudzveidīgs virsmas rotājums. Darbi atrodas Jasmuižas muzeja keramikas krājumā. 
Miris 1977. g.

 

 Zalāne Inese

LLU pasniedzēja 
Dzimusi  1967. g.1. janv. Bebrenē. Mācījusies Amuļu pamatskolā, Špoģu vidusskolā. Studējusi LLA Zooinženierijas un LLA Sociālo zinātņu fakultātēs, Latvijas Zinātņu akadēmijā ieguvusi Kvalitātes sistēmas vadītājasertifikātu, bet LLU –augstskolas pasniedzēja kvalifikāciju. Papildinājusies Valsts Administrācijas skolā. Kopš 2001. g. - LLU lektore Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedrā.

 

 Zalāns Lauris
   

Sociālo tīklu satura veidotājs, radio un TV personība, raidījumu un pasākumu vadītājs
Dzimis 1995. g. 19. augustā Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā un J. Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējis žurnalistiku Biznesa augstskolā „Turība”.TV raidījuma „Ghetto Games dienasgrāmata” vadītājs, sociālo vietņu „Instagram” komiķis un You Tube” vlogeris.  Ieguvis starptautisko „Kids’ Choice Awards" apbalvojumu nominācijā „Latvijas mīļākais influenceris”.

Zaļums Jānis

Skautu vadītājs
Dzimis 1921. g. 21. janv. Preiļos. Skautu organizācijā sācis darboties 1936.  g. Lielvārdē. Būdams emigrācijā,  skautu vadītāja solījumu devis gūstekņu nometnē un organizācijā darbojies līdz sirmam vecumam. Bijis Čikāgas Staburaga skautu vienības vadītājs, vēlāk Jersikas novada priekšnieks. Rīkojis kopnieku kursus un organizējis neskaitāmas novada nometnes. Beidzis t.s. Gillwel kursus, saņēmis Meža zīmi.  Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijis lektors pirmajos skautu vadītāju kursos Lielupē. 1976. g. Latviešu gaidu kustība apbalvojusi viņu ar Gaidu pateicības zīmi, savukārt latviešu skautu kustība -  ar Baltās lilijas un Pelēkā vilka ordeņiem. No Boy Scouts of America  saņēmis Sudraba Bebra ordeni. Apbalvots ar „Avord of Merit”, sastāvējis Bultas ordenī.
Miris 2006. g. 15. maijā Morton Grove, Illinois.

Zarāne Anita 

Mūzikas pedagoģe, kora „Latgale” diriģente, ērģelniece
Dzimusi 1974. g. 5. janv. Preiļu rajona Vanagu ciemā. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu bērnu mūzikas skolā, Līvānu 1. vidusskolā, Daugavpils mūzikas koledžā, DU Mūzikas fakultātē. Kopš 1996. g. strādā Daugavpils Valsts ģimnāzijā par mūzikas skolotāju. Kora „Daugava” vadītāja (kopš 2001.g.). Daugavpils rajona Tautas izglītības un kultūras centra jauktā kora „Latgale” diriģente. Spēlē ērģeles un dzied Vanagu Sv. Annas baznīcā.

 

 Zarāne Anna (īst.v. Albīne Račinska)

Pedagoģe,  rakstniece,  novadpētniece
Dzimusi 1930. g. Jasmuižas pagasta Zarānu sādžas „Silā”. Mācījusies Špoģu pamatskolā un Daugavpils vidusskolā, studējusi Daugavpils un Cēsu Skolotāju institūtā. Strādājusi Staļģenes un Vecpiebalgas skolās.
Grāmatas „Lielupei līdzās” autore. Žurnāla „Karogs” un R.Gerkena rīkotajā 3. romānu konkursā romāni „Aizkurs”, „Bez aizvēja” ieguva 3. vietu.
Mirusi 2009. g. oktobrī.

Zarāns Juris

Garīdznieks
Dzimis 1978. g. 18. aug. Preiļu rajona Rožupē. Mācījies Rožupes pamatskolā, Rudzātu vidusskolā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, ieguvis bakalaura grādu teoloģijā. 2002. g. 22. sept. iesvētīts par priesteri Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Kā priesteris 2002. – 2004. g. kalpojis Krāslavā un Aglonā. Studējis kanoniskās tiesības Itālijā (2004-2008). 2008. g. 23.  jūn. ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu Laterāna Pontifikālās universitātes doktorantūrā Romā. Paralēli studijām kalpojis Ludzas draudzē. Prāvests Līvānu, Līksnas, Nīcgales, Madaliņas draudzēs. Starpdiacēžu tiesas tiesnesis.

Zarāns Viktors 

Pašvaldību un militārais darbinieks
Dzimis 1892. g. 24. martā  Jasmuižas pag.
No 1921. g. bijis Iekšlietu ministrijas dienestā, no 1925. g. – Rēzeknes apriņķa priekšnieks un 17.Rēzeknes aizsargu pulka komandieris, kopš 1939. g. – Bauskas aizsargu pulka komandieris.1941. g. deportēts uz Krasnojarskas nov.1930. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Nošauts 1942. g.10. okt. Jeņisejskas cietumā.

Zariņš Ignats

Rakstnieks, kultūrvēsturnieks
Dzimis 1923. g. 5.aug. Kapiņu pagasta Dunskos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Dokumentālo daiļdarbu „Aglona tālo dienu atblāzmā”, “Meti un pretmeti”, “ Nepaliec Tēvzemei parādā”, “Arī viņi alka laimes” autors.
Miris 2012. g. 26.sept.

 

Zariņš Pēteris
Kultūrvēsturnieks, publicists
Dzimis 1897. g. 29. janv. Aizkalnes pagasta “Akminājos”. Mācījies Nīdermuižas pagastskolā un Daugavpils ģimnāzijā. 1915. g. brīvprātīgi iestājies 5. Zemgales strēlnieku pulkā. Beidzis Rēzeknes skolotāju sagatavošanas kursus (1921). Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Līksnas (1921-1941) un Aizkalnes pamatskolā (1942-1944). Bijis ilggadējs, aktīvs Daugavpils Latviešu biedrības un kultūrveicināšanas biedrības „Saule” biedrs, Līksnas katoļu jaunatnes biedrības nodaļas dibinātājs un vadītājs.Vācis latviešu garamantas un trīs sējumus iesniedzis Latviešu folkloras krātuvei. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Tur noorganizējis uz 2 gadus vadījis latviešu bērnudārzu Gotorpas pilī Šlēsvigā. 1947. g. izceļojis uz Angliju, 1952. g. pārcēlies uz Kanādu. Bijis latviešu sestdienas skolas skolotājs Hamiltonā un vietējās latviešu kopas priekšsēdētājs. Sarakstījis grāmatas „Tāvu zeme” (1972) un „Latgaļu tradīcijas” (1975). 
Miris 1997. g. 10. nov. Kanādā, Hamiltonā.
Zdanovskis Aivars 



Mediķis
Dzimis 1963. g. 9. jūn. Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Bulduru lauksaimniecības tehnikumā, studējis Rīgas medicīnas institūtā. Daugavpilī strādājis par pediatru, pēc tam Grīvas poliklīnikā par ķirurgu. 1996. g. iecelts par Daugavpils rajona un Dzelzceļnieku slimnīcas galveno ārstu. 34. Daugavpils Zemessardzes bataljona zemessargs. Partijas „Latgales Gaisma” priekšsēdētāja vietnieks, SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis un slimnīcas direktors, plaušu slimību un tuberkulozes centra vadītājs, Daugavpils medicīnas skolas pasniedzējs. Daugavpils pilsētas domes deputāts.

Zeile Pēteris

Filozofs, literatūras un mākslas zinātnieks, kritiķis, filozofijas zinātņu doktors, LMA docents, profesors
Dzimis 1928. g.14. janv.Pelēču pagasta Mazuros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā, beidzis LVU Filoloģijas fakultāti un aspirantūru filozofijā. Kopš 1951. g. docētājs, vēlāk profesors, estētikas un mākslas zinātņu katedras vadītājs Latvijas Valsts mākslas akadēmijā. Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus, Latgales kultūras vēstures kursu Rēzeknes augstskolā. Pētījis estētiskās domas vēsturi Latvijā un it īpaši Latgalē. Rakstnieku savienības biedrs kopš 1960. g. Monogrāfiju „ Meistars no Ušpeļu dzimtas”, „Ar labestību sirdī : versija par Andri Vējānu”, „Ai. Māte Latgale”,” Latgales kultūras vēsture”, „Estētiskā doma Latvijā (līdz 1940.gadam)”, „Personība un vērtības”, „Konstantīns Raudive”, „Latgales glezniecība” autors. Preiļu pilsētas Goda pilsonis. Par nesavtīgu devumu Latgales kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā un nodošanā jaunākajām paaudzēm, par skolu jaunatnes pašapziņas un patriotisma veidošanu , 2008. g. apbalvots ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi.
Miris 2020.g. 5. febr.
Zeimuļs – Priževoits Aleksandrs 
Dziedātājs, aktieris
Dzimis  1963. g. 10. aug. Galēnu pagastā. Mācījies Galēnu pamatskolā, Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā, Latvijas Valsts Konservatorijas vokālajā nodaļā. Bijis Daugavpils teātra direktors, Latvijas Dabas muzeja direktora vietnieks, Latvijas vīru koru biedrības valdes pirmais priekšsēdētājs, Latgales priekšpilsētas mūzikas skolas direktora vietnieks saimniecības darbā, Rīgas vīru kora Frachori prezidents. Dziedājis Operā, filmējies J. Streiča filmā „Cilvēka bērns”.

 

Zepa – Vanaga Veneranda 
Dzejniece, dramaturģe, publiciste
Dzimusi 1926. g.10. jūn. Vārkavas pagastā. Mācījusies Vārkavas 1. seškalsīgajā pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, LVK operdziedātājas H. Cinkas – Berzinskas klasē. 1955.-1970. g. dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. Strādājusi Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldē. Literārajai daiļradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmais dzejolis laikrakstā „Latgolas Bolss”. Rakstījusi bērnu ludziņas, veikusi citu autoru darbu dramatizējumus bērnu un jauniešu uzvedumiem. Daudz publicējusies žurnālā „Katōļu Dzeive”, „Tāvu zemes kalendārs”. 2007. g. iznākusi atmiņu un dzejas grāmata „Paradīzes ābelīte”.
Mirusi 2002. g. 11. martā. Apbedīta sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā.
Zeps Izidors 
Pedagogs
Dzimis 1897. g. 6. nov. Līvānu pagasta Zepos. 1911. g. iestājies Līvānu pilsētas vidusskolā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu nav pabeidzis. 1916. g. iesaukts krievu armijā. No 1927. līdz 1940. g. strādājis 1. Vārkavas 6-klasīgajā skolā. Bijis ļoti aktīvs sabiedriskais darbinieks gan aizsargu, gan mazpulku organizācijās. Pēc 1940. g. strādājis Āmuļu 6-klasīgajā pamatskolā, bet no 1944. g. – Rimicānu pamatskolā. 1949. g. 25. martā izsūtīts uz Sibīriju. Literātes Venerandas Vanagas – Zepas tēvs.
Miris 1973. g. 12. dec., apbedīts Mežaparka kapos.
Zeps Staņislavs 



Katoļu garīdznieks, profesors
Dzimis 1908. g. 17. aug. Varakļānu draudzē, Teiceinieku sādžā. Mācījies Varakļānu ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. 1932. g. iesvētīts par priesteri. Bijis kapelāns un skolotājs Aglonas un Jaunaglonas ģimnāzijā, ilgāku laiku pildījis Rušonas draudzes prāvesta pienākumus. Skolās vadījis Marijas sodalicijas darbu, strādājis par lektoru ticības mācības skolotāju kursos Jaunaglonā, rosīgi darbojies Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Rušonas nodaļā, bijis Krāslavas dekanāta dekāns, Rīgas metropolijas Garīgā semināra profesors un inspektors.
Miris 1966. g. 23. jūl. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.
 Ziemele Māra
  

Digitālā satura veidotāja, veselīga uztura blogere
Dzimusi 1992. g. 17. jūnijā Preiļos. Absolvējusi Preiļu 1. pamatskolu, Preiļu Mūzikas un mākslas skolu, Preiļu Valsts ģimnāziju. Daugavpils Universitātē ieguvusi Vides zinātnes bakalaura un Vides plānošanas un pārvaldības maģistra grādu. Izveidojusi Instagram blogu „Ēdam skaisti”, kurš nepilna gada laikā piesaistījis vairāk kā 25 tūkstošus sekotāju. Īpaši pievērsusies veselīgu saldo ēdienu recepšu radīšanai un popularizēšanai.  Atzīta par vienu no populārākajām blogerēm Latvijā. 2021. gadā novērtēta ar uzvarētājas balvu nominācijā „Medium, ēdiens” ietekmīgo mediju influenceru Latvijā balvu ceremonijā „Golin Accelerators of  Relevance Influenceru indekss 2021” .

Ziemelis Jānis

   

Koktēlnieks, dizainers
Dzimis 1979.g. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas koledžas Koktēlniecības nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijā Funkcionālā dizaina nodaļā apguvis industriālo, produktu dizainu un ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu rūpnieciskā, jeb funkcionālo dizaina jomā. Jau pamatskolas laikā pie tēva apguvis pirmās iemaņas kokgriešanā. Akadēmijas diplomdarba ietvaros darbojies pie senā šūpuļzirdziņa idejas atdzimšanas un jaunu uzlabojumu ieviešanas, izstrādājis orģinālus krēslu dizainus. Tapuši divi šūpuļkrēsliņi bērniem – „Ola” un „Sienāzis” , kas tikušinovērti ar 1. vietu žurnāla „Deko” konkursā rūpnieciskā dizaina kategorijā. Saņēmis Hansabankas simpātiju balvu par darbu „Šūpuļkrēsls Valis”. Dizaina izstrādē nozīmīga bijusi aptuveni desmit gadus ilgā sadarbība ar uzņēmumu “Latvijas Finieris”, kad radusies interese par bērza saplākšņa pielietošanu ne tikai būvniecībā, bet arī dizainā. Pirmās saplākšņa gleznas tapušas 2003. gadā. Veidojis dažādas reprezentācijas dāvanas, pulksteņus, dekorus, koka traukus, gultas, galdus un krēslus. Izgatavojis Latvijas valsts ģērboņus – gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Ārlietu ministrijai un vairākām pašvaldībām. Radoša sadarbība izveidojusies ar stikla mākslinieci Ingu Salmiņu. Eksperimentējot ar materiāliem un veidojot oriģināla dizaina darbus – stikla un koka gaismas objektus, radītas darbu kolekcijas un sarīkotas vairākas izstādes dažādās Latgales vietās. 

Zilbermans Dāvids 
Tehnisko zinātņu profesors, vēsturnieks
Dzimis 1934. g. 10. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, studējis Tallinas politehniskajā institūtā. No 1958. g. dzīvojis Rīgā, aktīvi piedalījies getto upuru apzināšanas un masu kapu sakopšanas darbā. Vācis un apkopojis Holokausta aculiecinieku atmiņas, kuras pēc tam publicētas ASV, Izraēlā, Krievijā un Latvijā. Ilgus gadus cīnījies par tiesībām emigrēt. Uz Izraēlu devies 1971. g. Kā ASV pilsonis  dzīvo Ņujorkā. Grāmatu „ И ты это виделЯ пережила Румбулу”, „Kā zvaigzne tumsā” autors.
Preiļu Holokausta upuru piemiņas memoriāla sponsors. Par ieguldījumu Preiļu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, 2014. g. piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums un zelta nozīme. 
Zirnis Gregors

Garīdznieks
Dzimis 1908. g. 10. maijā Pušmucovas pagasta Bukānos.  Mācījies Pušmucovas pamatskolā un Ludzas vidusskolā. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1934. g. Kalpojis Ciblā un Aizpūrē 1935. g., bijis vikārs Aglonā, 1939. g. iecelts par prāvestu Stoļerovā un 1942. g. -  Kaunatā. No 1948. līdz 1949. g.bijis Baltinavas draudzes prāvests. 1949. – 1956. g. kalpojis kā dekāns Līvānos. Pēc tam bijis Vanagu  un Nīdermuižas draudžu prāvests. 
Miris 1956. g. 21. okt., apbedīts Nīdermuižas baznīcas dārzā.

 

Zīmelis Jānis
  Garīdznieks
Dzimis 1898. g. 5. martā Vārkavas pagasta Kazieru sādžā. Mācījies vietējā tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, studējis Pēterpils, Viļņas un Aglonas Garīgajā seminārā. Par priesteri ievētīts 1922. g. 1. apr.. Bijis Izvaltas draudzes vikārs (1922-1924), Peipiņu draudzes prāvests (1924-1927), no 1925. g. apkalpojis arī Kombuļu draudzi. Viņa vadībā uzcelta Peipiņu baznīca.

Miris 1927. g. 2. aprīlī, apbedīts Zakopanes kapos.

 

Znotiņš Kazimirs
Publicists, sabiedriskais darbinieks, tautsaimnieks
Dzimis 1912. g. 27. sept. Vārkavas pagastā. Mācījies Preiļu pamatskolā, Daugavpils komercskolā, Latvijas Universitātē. Strādājis par grāmatvedi Nacionālajā teātrī. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Tur iestājies Otavas universitātē. Vācijā rediģējis un izdevis katoļu nedēļas laikrakstu „Svētdienas Ziņas, nodibinājis grāmatu apgādu „Klints”, izveidojis latviešu bēgļu organizāciju. Savukārt Kanādā bijis skautu organizācijas vadītājs, aktīvs Kolumba bruņinieku loceklis, darbojies studentu korporācijā „Lacuania”.
Miris 1999. g. 26. jūn. Kanādā. Apbedīts Renfrū pilsētas katoļu kapsētā.
 Znutiņš Edgars
Daugavpils Universitātes mūzikas katedras dekāns, zinātņu doktors, kordiriģents
Dzimis 1969. g. 25. sept. Preiļu pagasta „Ivdrīšos”. Mācījies Priekuļu pamatskolā. Beidzis Daugavpils mūzikas vidusskolu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas  nodaļu, DPU studējis mūzikas pedagoģiju. Daugavpils Universitātes mūzikas katedras dekāns, zinātņu doktors. Skolotāju kora „Latgale”, Daugavpils jauktā kora „Daugava” vadītājs un diriģents. Par aktīvu dalību novada sabiedriskajā dzīvē un ilggadēju Preiļu novada skolotāju kora vadīšanu, 2023.g. saņēmis apbalvojumu Goda zīme "Par nopelniem Preiļu novada attīstībā".
 Zondaks Valerians 
Katoļu garīdznieks, bīskaps
Dzimis 1908. g. 2.apr. Susāju pagastā. Mācījies Eržepoles tautskolā, Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā un LU, kur ieguvis matemātikas maģistra grādu. 1932. g. ordinēts par priesteri. Paralēli studijām kalpojis Aglonas draudzē kā vikārs, bijis Rušonas draudzes prāvests, matemātikas un astronomijas skolotājs Jaunaglonas meiteņu un Aglonas vīriešu ģimnāzijā. Pēc otrā pasaules kara kļuvis par Rīgas metropolijas Garīgā semināra profesoru (1946–53, no 1966), rektors (no 1969). Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps (no 1972).
Miris 1986. g.27. sept. Rīgā. Apbedīts Sv. Franciska baznīcas dārzā blakus Garīgajam semināram.
 Zudāns Zenons
Zinātnieks (fizikas doktors)
Dzimis 1918. g. 10. aug.  Silajāņu pagasta Ornīšos. Mācījies Silajāņu pamatskolā un Rēzeknes ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes mehānikas fakultātes elektrotehnikas nodaļā. Bijis enerģētiķis Liepājas kara ostas darbnīcā, zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Saimnieciskās racionalizācijas institūtā. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk pārcēlies uz Brazīliju, bet 1958. g. – uz ASV. Studējis Pensilvānijas universitātes aspirantūrā un ieguvis fizikas doktora grādu. Franklina institūtā (Filadelfija), bijis mehānikas un kodolenerģētikas nodaļas vadītājs. Vairāku izgudrojumu un zinātnisko publikāciju autors.
Miris 1983. g. 10. okt. Filadelfijā.

Zukulis Pēteris

    

Tautsaimnieks, izglītības darbinieks, Preiļu Goda pilsonis
Dzimis 1929. gada 29. jūlijā Aglonas pagastā. Mācījies Aglonas pagasta Skudrīšu 7 gadīgajā skolā un Maltas sovhoztehnikumā. 1957. g. absolvējis Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Mehanizācijas nodaļu. Strādājis Aglonas profesionāli tehniskajā skolā par direktora vietnieku, pēc tam bijis Daugavpils 38. profesionāli tehniskās skolas direktors. 1968.g.norīkots darbā uz jaunās siera rūpnīcas celtniecību Preiļos, bet 1972. g.30. novembrī apstiprināts par Preiļu siera rūpnīcas pirmo direktoru, kuru vadījis līdz 1988. gadam. Bijis vairāku racionalizācijas priekšlikumu un izgudrojumu autors vai līdzautors.1976. g. kopā ar autoru kolektīvu saņēmis PSRS Ministru Padomes prēmiju 5000 rbļ. apmērā par Preiļu siera rūpnīcas celtniecības projekta izstrādāšanu un realizēšanu. 1986. gadā apbalvots ar ordeni Goda zīme. Bijis Vissavienības Tautas Saimniecības Sasniegumu izstādes bronzas (1984.g.) un sudraba (1988.g.) medaļu laureāts. 1989. g. ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu piešķirts Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda nosaukums. Preiļu Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2005. gada 9. Augustā
Miris 2002. g. 24. jūlijā.

 

Uz sākumu

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites