Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1547065 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Klupša Anita
Izglītības darbiniece
Dzimusi 1961. g. 28. maijā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi Daugavpils PI un LU. Ķīmijas, bioloģijas un latv. val. skolotāja, Vides zinātņu maģistre. Kalnciema sākumskolas, pēc tam - vidusskolas direktore, Latvijas Veselību veicinošas skolas Zemgales reģionālā centra vad.
Kļavinska Antra
Filoloģijas doktore, Rēzeknes Augstskolas lektore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece un Rēzeknes Augstskolas Mūžizglītības centra un tālmācības projektu koordinatore.
Dzimusi 1972. g. Preiļu novadā. Mācījusies Pelēču pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē. Valodniece. Pēta etnonīmumus – dažādu tautību nosaukumus.
Kokalis Antons
Pedagogs
Dzimis 1909. g. 21. febr. Silajāņu pagasta Guļānu sādžā. Mācījies Feimaņu pagasta pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu valodas nodaļā. Ģimnāzijas studiju laikā vācis un apkopojis Silajāņu un Feimaņu pagastu tautasdziesmas un pasakas, kuras pēc tam nosūtījis Latviešu folkloras krātuvei. 1937. g. 15. okt. iesaukts Latvijas armijā. Dienējis Zemgales divīzijas 11. Dobeles kājnieku pulkā. Demobilizējies 1939. g. 15. apr., atgriezies Rīgā un pabeidzis studijas LU. Strādājis par skolotāju Varakļānu Valsts vidusskolā un Aglonas valsts ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. 1944. g. brīvprātīgi iestājies Latviešu SS leģiona 6. robežsardzes pulkā, bijis vada komandieris.
Kritis 1944. g.septembrī.
Kokins Bronislavs
Garīdznieks, filozofijas doktors
Dzimis 1912. g. 6.martā Naujenes pag. Mācījies vietējā 4 kl. pamatsk., Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Luvēnas universitātē. Ordinēts 1935. g. Kalpojis Aglonas, Baltinavas, Indras, Balbinovas draudzēs. Bijis Aglonas Garīgā semināra profesors un inspektors, filozofijas pasniedzējs, Aglonas ģimnāzijas kapelāns, internāta audzinātājs un latīņu val. pasniedzējs.1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Par nopelniem Baznīcas labā saņēmis Vatikāna apbalvojumu „Pro Ecclesia et Pontifice”.
Miris 1997. g.13.sept. Apbedīts Toronto.
Kokins Francis
Pedagogs
Dzimis 1927. g. 3. janv. Daugavpils rajona Ambeļos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Zasas vidusskolā, bijis Jaunjelgavas un Jēkabpils 1. vidusskolas direktors, 17 gadus - Aglonas internātskolas direktors un fizikas skolotājs, vairāk kā 10 gadus – Rīgas 3. internātskolas direktors. LPSR Nopelniem bagātais skolotājs, par izcilu darbu saņēmis valdības apbalvojumus – ordeņus un medaļas.
Kokins Jānis
Politiķis, DPU pasniedzējs
Dzimis 1937. g. 28. febr. Pelēču pagastā. Mācījies Niedru 7 gad. sk., Špoģu vidusskolā, studējis DPU, aspirantūrā Maskavas Universitātes skaitļošanas, matemātikas un kibernētikas fakultātē. Strādājis: DPI Matemātikas katedras asistents, vec. pasniedzējs, Matemātiskās analīzes katedras vec. pasn., DPI Informātikas katedras vec. pasn., katedras lektors. Zinātniskās pētniecības virzieni: matemātiskā loģika, skaitliskās metodes, triecienmehānikas matemātiskās metodes. Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors par programmēšanu, ģeofiziku, triecienmehāniku, augstskolu metodiku. LR 5. Saeimā ievēlēts no saraksta „Latvijas Zemnieku Savienība”. Darbojies mandātu un iesniegumu komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Miris 2013. g. 9. febr.
Kokle Terēze
Dzimusi 1934. g. 21. okt. Līvānos. Mācījusies Līvānu vidusskolā un Rīgas tirdzniecības skolā. Strādājusi elektrospuldžu rūpnīcā un Neredzīgo biedrībā par grāmatvedi, 37 gadus nostrādājusi Mākslas fonda salonā. Gleznotāja Leo Kokles sieva.
Kokorevičs Voldemārs
Gleznotājs
Dzimis 1957. g. 20. martā Daugavpils raj., Vaboles pag. Mācījies Naujenes, Naudaskalna pamatskolās, Aglonas vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājis Preiļu siera rūpnīcā kā mākslinieks-noformētājs. Darbus veidojis arī metālā, kokā plastmasā, stiklā, uz auduma u.c. Darbojas kā gleznotājs, veidojis interjerus, kokgrebumus un svētbildes vairākām Latvijas baznīcām. Pirmā personālizstāde 1985. g. siera rūpnīcā. Katru gadu piedalās izstādēs - gan Mākslas dienu ietvaros, gan plenēros. Darbi mākslas salonos Jēkabpilī, Daugavpilī un Rīgā.
Kokorīte Ilga
Dr. ģeogrāfijas doktore, LU BI pētniece, LU ĢZZF vides monitoringa laboratorijas vadītāja
Dzimusi 1977. g. 18.febr. Preiļos. Mācījusies Aglonas ģimnāzijā. 2001. g. beigusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, iegūstot dabaszinātņu maģistra grādu vides zinātnē. 2007. g. aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi Dr. ģeogr. grādu. Strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā par pētnieci un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes nodaļā - laboratorijas vadītāja un vadošais pētnieks.
Kolosova – Peresta Tatjana
Pedagoģe, kultūras un reliģijas pētniece
Dzimusi 1955. g. 9.okt. Habarovskas apgabalā. Kopš 1961. g. dzīvojusi Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Daudzus gadus bijusi Preiļu Skolēnu jaunrades nama vadītāja. 1986. un 1989. g. noorganizējusi skolēnu draudzības festivālus. Dibinājusi un vadījusi Preiļu Slāvu kultūras un izglītības biedrību (1997 - 2005). Organizējusi festivālus „Slāvu mūzikas dienas” un „Spēlē, harmonika, Latgalē!”. Pētījusi vecticībnieku vēsturi un kultūru. Publikācijas reģionālajā presē, almanahos un krājumos („Меч духовный”, „ Поморские вести”, „ Старообрядческий Кaлендарь”, „Провинциалный альманах”) u. c. 2008. g. iznācis rakstu krājums „Москвино за нами”. Piedalījusies un uzstājusies vairākās starptautiskās konferencēs Krievijā, Polijā, Lietuvā. 2004. g. Preiļos organizējusi starptautisku konferenci „Vecticība : vēsture, kultūra un sadzīve”. Sadraudzības veicināšanas iniciatore starp Preiļu un Glubokoje (Baltkrievija) pilsētām. Dzīvojusi un strādājusi Lielbritānijā. Tur izveidojusi biedrību «Древнеправославная Поморская Церковь Великобритании и Ирландии.
Kolupaila Stepans
Hidrologs, tehnisko zinātņu doktors
Dzimis 1892. g. 14. sept. Pelēču pag. Tumanišķos. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis Maskavas Mērniecības institūtā, Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijis Maskavas Mērniecības institūta pasniedzējs, profesors. Kauņas Augstākās tehniskās skolas, Dotnuvas zemkopības un mežkopības skolas pasniedzējs, Kauņas universitātes pasniedzējs, docents, profesors. Lietuvas Enerģētikas komitejas un ūdensspēka nodaļas vadītājs. Sarakstījis un publicējis ap 100 zinātniskus darbus - rakstus un grāmatas par Lietuvas upju hidrometriju. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju , pēc tam – uz ASV.
Miris 1964. g. 9. apr. Sautbendā.
Kondrovs Onufrijs
Keramiķis
Dzimis 1910. g. martā Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Veideru sādžā. Ap 1939. g. pārcēlies uz Silajāņu pagasta „Dūbēm”. Amata prasmi apguvis pie Polikarpa Vilcāna. Podniecība bijusi kā iztikas avots – braucis uz tirgiem Rogovkā, Viļānos, Daugavpilī. Darinājis saimniecības traukus- medauniekus, svilpauniekus, krējuma un puķu podus. 1960. g. ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Kopš 1957. g. piedalījies izstādēs.
Miris 1997.g. 30. janv. Aglonā.
Kononovs Aleksandrs
Rakstnieks, pedagogs
Dzimis 1895. g. Preiļu rajonā. Bērnībā vasaras pavadījis Riebiņu pagastā. Mācījies Dvinskas reālskolā, Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē. Strādājis par skolotāju (no 1918. g.). Pirmā grāmata „Mefistofeļa atcelšana” iznākusi 1934. g., 1949. g. klajā nākusi autobiogrāfiskā triloģija „Stāsts par uzticīgu sirdi”.
Miris 1957. g.
Koreckis Pēteris
Politiķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1876. g. 22. jūl. Silajāņu pagastā. Mācījies Pēterpils universitātē, Konstantīna kara skolā. Bijis veiksmīgs advokāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, I Saeimas deputāts.
Miris 1930. g. Rīgā.
Korsaks Kārlis
Tautsaimnieks
Dzimis 1911. g. 3. okt. Pēterpilī. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU. Bijis Nodokļu departamenta un Tautas labklājības ministrijas Bezdarba apkarošanas fonda darbinieks, Latgales Kristīgo zemnieku partijas un studentu korporācijas „Lacuania” biedrs. 1941. g. deportēts uz Sibīriju.
Kotāns Rihards
Sportists, Latvijas bobsleja izlases treneris
Dzimis 1965. g. 10. martā Rušonas pag. Mācījies Murjāņu sporta skolā, studējis LVFKI. XIV Ziemas olimpiskajās spēlēs 12. vieta četriniekā, 13. vieta četriniekā pasaules čempionātā. Eiropas čempionātā 14. vieta divniekā, 13. vieta četriniekā, 13.vieta divniekā, 11. un 14. vieta četriniekā, PSR čempions divniekā. Divkārtējs LPSR čempions vieglatlētikas desmitcīņā un LPSR čempions septiņcīņā telpās. Latvijas bobsleja izlases treneris, junioru izlases galvenais treneris.
Miris 2010. g. 20. martā.
Kovaļenko (Bebriša) Jeļena
Saksofoniste
Dzimusi 1984. g. 19. nov. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Muzicējusi saksofonu kvartetā „N[ex]t” (alta saksofons) un The Sparkling5.
Kovaļevskis Aleksandrs
Zinātnieks, biologs
Dzimis 1840. g. 19. nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vadībā, pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loceklis, Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās biedrības loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loceklis.
Miris 1901. g. 22. nov. Apbedīts Pēterburgā.
Kovaļevskis Staņislavs
Pedagogs, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks
Dzimis 1895. g. 8. sept. Rušonas pagastā. Mācījies Preiļu augstākajā pirmmācības skolā, 1918. g. beidzis Latgales skolotāju savienības pedagoģiskos kursus un sācis strādāt Rozentovā. Pēc tam bijis Taukuļu skolas skolotājs, Feimaņu skolas pārzinis. I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, aizsargu pulka rotas komandieris, 1939. g. apbalvots ar Viestura ordeni.
Gājis bojā 1940.gadā.
Kovaļevskis Vladimirs
Zinātnieks, biologs
Dzimis 1842. g. 14. aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu skolā. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājuši V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu. Bijis Maskavas universitātes ģeoloģijas fakultātes docents.
Miris 1883. g. 28. apr. Maskavā.
Kovaļovs Nikolajs
Mākslinieks, literāts
Dzimis 1937. g. 1. maijā Sanktpēterburgā (Ļeņingradā). Mācījies mākslas vidusskolā, studējis Ļeņingradas Repina mākslas institūtā. Strādājis Murmanskas pedagoģiskajā universitātē. Nopelniem bagātais Krievijas mākslinieks. Krievijas rakstnieku un mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Krievijas mākslas akadēmijas sudraba medaļu. Gleznas glabājas Sanktpēterburgas, Permas, Krasnojarskas un Murmanskas mākslas muzejos, kā arī privātkolekcijās Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē, Vācijā, ASV. Kopš 1980. g. vasaras pavada Latvijā, Riebiņu novadā. Grāmatā „Mīlestības turpinājumā” („В продолжение любви”) autors veselu nodaļu veltījis Latgalei. 2012. g. noorganizējis Latgales fotomākslinieku izstādi Murmanskā. Piedalījies Preiļu novada krievu autoru dzejas pasākumos.
Kovči Otto
Kikbokseris, džeza pianists, mūzikas pedagogs
Dzimis Ungārijā. Mācījies Līvānu mūzikas skolā, Līvānu 1. vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, trenējies Līvānu kikboksa klubā „SKITS”. Eiropas kikboksa čempions, 6 kārtējais Latvijas čempions, Starptautisko džeza festivālu dalībnieks, Rīgas Pedagoģiskās izglītības vadības akadēmijas Džeza fakultātes students.
Kozlovs Mihails
Eiropas Revīzijas palātas revidents no Latvijas
Dzimis Preiļos 1975. g. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātes Eirofakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē(bakalaura grāds sociālajās zinātnēs), Latvijas Universitātē (maģistra grāds sociālajās zinātnēs), Londonas Universitātes sera John Cass vārdā nosauktajā Biznesa skolā (maģistra grāds biznesa vadībā). Bijis Finanšu ministrijas ES Integrācijas nodaļas vadītājs, Finanšu ministrijas ES Integrācijas departamenta direktors. Kopš 2016.g. maija – Eiropas Revīzijas palātas loceklis.
Kozulis Ādolfs
Pārtikas rūpniecības un tirdzniecības speciālists, pedagogs
Dzimis 1936. g. 8. okt. Preiļu pag. Mācījies Priekuļu pamatskolā, Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē, LLA aspirantūrā. Bijis Rīgas tirdzniecības skolas praktisko apmācību instruktors, LLA Lauksaimniecības ekonomikas katedras laboratorijas vadītājs un pasniedzējs, LLU Uzņēmējdarbības katedras lektors.
Miris 2001. g. 26. nov. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapsētā.
Kozulis Dzintars
Pedagogs, pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks
Dzimis 1956. g. 15. maijā Preiļu rajonā. Mācījies LVU Ķīmijas fakultātē (1979). Jelgavas 1. vidusskolas ķīmijas skolotājs (1979 -1982), Murjāņu astoņgadīgās skolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā (1982 - 1984), Madonas rajona darbaudzināšanas inspektors (1984 - 1985), Murjāņu astoņgadīgās skolas skolotājs (1985 - 1990), z/s „Zīles”” zemnieks (1989 - 2000). Biedrības „Latvijas aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis, LR Zemessardzes kaprālis. Ošupes pagasta padomes priekšsēdētājs. 2013. g. apbalvots ar 4. šķiras Atzinības krustu.
Kozulis Pēteris
Mediķis
Dzimis 1923. g. 7. oktobrī Preiļu pagasta Utinānos. Mācījies Pieniņu un Anspoku pamatskolās, beidzis Varakļānu ģimnāziju. Nosūtīts darba dienestā uz Vāciju. 1943. g. ievainots, kritis amerikāņu gūstā. 1947. g. no Vācijas ieradies Beļģijā. Studējis franču valodu un filozofiju Bostonas seminārā, Namīras diecēzē, Luvēnas universitātē medicīnas fakultātes zobārstniecības specialitātē. LKSA „Dzintars” biedrs.
Kozulis – Kaža Francis
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1883. g. 15. okt. (citviet 3. okt.) Preiļu pagasta Kažos (tagad Riebiņu pagasta Sidorovkā). Bijis Preiļu un Aizkalnes pagasta vecākais, Daugavpils apriņķa valdes loceklis, Rēzeknes apriņķa pašvaldības vecākais, Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības Likvidācijas valdes priekšsēdētājs, Latviešu biedrības Tautas pils valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1965. g. 13. febr. Austrālijā
Krapāns Jānis
Katoļu priesteris
Dzimis 1932. g. 17. apr. Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1965. g. 12. jūn. ordinēts par priesteri. 1966. g. 13. janv. kā vikārs sācis kalpot Aglonas draudzē. Pēc tam bijis prāvests Rudēnu un Brodaižu draudzē, tad norīkots uz Hmeļniku draudzi Ukrainā, kur nokalpojis gandrīz 30 gadus. 1998. g. maijā monsinjors atgriezies dzimtenē. Bijis Ilūkstes dekanāta dekāns un Jelgavas diecēzes ģenerālvikārs.
Krastiņa Anna
Horeogrāfe
Dzimusi 1959. g. 22. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Latvijas Kultūras koledžā. Bijusi kustību konsultante Bruno Birmaņa modes teātrī un Zandas Krancmanes modeļu skolā. 1996. g. nodibinājusi savu modeļu studiju „Anna” un šovu deju grupu „Čilli”. Defilē pasniedzēja Ogres Valsts tehnikumā, Madlienas kultūras nama pūtēju orķestra mažorešu deju grupas vadītāja. Koncertprogrammās uzstājas kā flamenko dejotāja. 2012. g. Ogres mākslas skolas izstāžu zālē atklāta pirmā gleznu personālizstāde.
Krastiņš Bernards
Kapucīnu ordeņa priesteris
Dzimis 1912 .g. 3. jūl. Skaistkalnes pagasta Andriņu mājās. Mācījies Skaistkalnes pamatskolā, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1930. g. 6. dec. iestājies Sv. Franciska kapucīnu klosterī Skaistkalnē. 1931. g. uzsācis mācības Aglonas ģimnāzijā, kuru ar izcilām sekmēm beidzis. Uzreiz pēc tam devies uz kapucīnu novicinātu Laufenā, Vācijā. Tur pieņēmis kapucīnu ordeņa vārdu Jānis Evaņģēlists. Pēc atgriešanās Rīgā, iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1940. g. 18. jūn. Pirmā darba vieta bijusi svētā Alberta baznīca. 1944. g. jaunais priesteris vēl paspējis Rīgā iegūt teoloģijas licenciāta grādu. Uzreiz pēc tam devies emigrācijā - vispirms uz Vāciju, tad uz Beļģiju, bet 1955. g. uz Kanādu, kur Monreālā apmeties pie kapucīniem. 1985. g. iecelts par Monreālas latviešu kopas kapelānu.
Miris 1992. g. 17. okt.
Krauča Margarita
Mediķe
Dzimusi 1945. g. 22. maijā Preiļu raj. Galēnu pag. Izglītība: Ļeņingradas Pediatrijas medicīnas institūts, klīniskā ordinanatūra RMI. Stažējusies Vācijā. Republikāniskās Bērnu klīniskās slimnīcas ordinatore, nodaļas vadītāja, galvenā pediatre Rīgas pilsētas veselības pārvaldē, SIA „ Bērnu veselības centra „Ķengarags” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pediatru asociācijas ģenerālsekretāre, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes locekle, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes locekle.
Kraukle Amālija
Dziedātāja
Dzimusi 1915. g. 11. okt. Aizkalnes pag. Mācījusies Rīgas tautas konservatorijas klavieru klasē, beigusi J.Mediņa mūzikas skolas vokālo nodaļu. 1946. - 1975. g. Rīgas Operetes teātra soliste un koriste.
Krauklis Vladislavs
Poligrāfijas darbinieks
Dzimis 1909. g. 13. maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Valsts dzelzceļa tehnikumā, studējis LLA. 1944. g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes balss” un „Gaisma”, laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu biedrību un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva.
Miris 1992. g. 30. dec. Apbedīts Stokholmā.
Krēmers Jūda
Ķīmiķis farmaceits
Dzimis 1907. g. 25. jūn. Līvānos. Mācījies Līvānu 6 kl. pamatskolā, studējis LU. Bijis aptieku pārvaldnieks Līvānos, Ventspilī un Rīgā , pēc tam – LU Medicīnas fakultātes bioķīmijas katedras vecākais laborants, asistents, RMI docētājs, profesors. Pētījis olbaltumu nozīmi uzturā un parentālajā barošanā. Vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju autors.
Miris 1979. g. 25. sept. Apbedīts Šmerļa kapsētā Rīgā.
Kriķis Andris
Ķīmiķis, inženieris mežkopis
Dzimis 1936. g. 16. febr. Līvānos. Beidzis LLA, RPI. Bijis LV meliorācijas projektēšanas institūta vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Vissavienības Zinātniskās pētniecības institūta Dabas aizsardzības laboratorijas vadītājs, LR Vides aizsardzības komitejas Vides aizsardzības darba koordinācijas pārvaldes priekšnieks, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides problēmu analīzes centra Helsinku komisijas LA Latvijas biroja vadītājs. Ap 60 zinātnisko publikāciju, 2 monogrāfiju autors.
Kriķis Jūlijs
Inženieris, purvu pētnieks
Dzimis 1903. g. 29. jūl. Launkalnes pag. Inženieris kultūrtehniķis. Viņa vadībā uzcelta Līvānu kūdras fabrika, bijis tās pārvaldnieks. Latvijas ZA purvu zinību institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Miris 1983 .g. 10. nov. Carnikavā. Apbedīts Siguldas kapos.
Kriķis Juris
Fiziķis – matemātiķis
Dzimis 1939. g. 10. nov. Līvānos. Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūta darbinieks.
Krimans Daniels
Daudzkārtējs Sarptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājs, topošais fiziķis
Dzimis 1996. g. 21. novembrī. Mācījies Aglonas vidusskolā un Aglonas mūzikas skolā. Studē LU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Strādā Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Sasniegumi Valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs: Sudraba medaļa 26. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2015.g. Bronzas medaļa 46. starptautiskajā fizikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa 25. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2014.g. Pirmā vieta un zelta medaļa 36. Valsts bioloģijas olimpiādē 2014.g.Zelta medaļa 15.Valsts ekonomikas olimpiādē 2014.g. 1.vieta un zelta diploms 64.Valsts matemātikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Valsts fizikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Lingvistikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa Valsts bioloģijas olimpiādē 2015.g. Saņēmis Ministru Kabineta balvu un diplomus, 3 Valsts prezidentu apsveikumus un Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu.
Kristovska Ineta
Dr.philol., Dr.oec. Ekonomikas un Kultūras augstskolas prorektore
Dzimusi 1968. g. 2. febr. Līvānos. Mācījusies LU. Dr. philol. Latvijas Tālmācības centra direktore. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docente, LU Rēzeknes Augstskolas filoloģijas katedras docente. Publicēti vairāk kā 20 zinātniski darbi valodniecībā, daudzas publikācijas par tālmācības jautājumiem. 2005. g. aizstāvējusi promocijas darbu ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Krīvāns Jāzeps
Ērģelnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1878. g. 31. jūl. Krāslavā. Mācījies vietējā draudzes skolā, studējis Varšavas konservatorijas ēģeļu klasē. Strādājis par ērģelnieku Līvānos, vadījis baznīcas kori Preiļu draudzē, bijis arī mūzikas skolotājs, strādājis Palīdzības komitejā bēgļiem un vadījis bērnu patversmi. Dibinājis un vadījis baznīcas korus, sagatavojis Latgales draudzēm 111 ērģelniekus, mācīdams tos gan privāti, gan vadīdams ērģeļu klasi Rēzeknes tautas konservatorijā. 1922. g. pārcēlies uz Rēzekni, kur strādājis par ērģelnieku un mūzikas pedagogu.
Miris 1972. g. 17.martā. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos.
Krivojs Juris
Jūrniecības darbinieks
Dzimis 1940. g. 22. aug. Rīgā. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas jūrskolā. Strādājis par loci, pēc tam par kapteini z/k „Zvejnieks” uz zivju apstrādes kuģa.1991. g. iecelts par Rīgas tirdzniecības ostas direktoru. Bijis ostas valdes priekšsēdētājs, prezidents, padomnieks. SIA „Rīgas Centrālais Termināls” direktoru padomes loceklis. SIA „Amberholding Latvia” un „Amberholdings Liepāja” direktors. Latvijas Regbija federācijas prezidents, Latvijas Jūrniecības fonda pārvaldes loceklis.
Krolis Lauris
Dzejnieks
Dzimis 1989. g. 18. apr. Rīgā. Mācījies Galēnu pamatskolā, LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Bijis avīzes redaktors Galēnu pamatskolā un Rīgas katoļu ģimnāzijā. Pirmais dzejolis tapis 2000. g.. Ieguvis LU Fonda „Ceļamaizes” stipendiju. Bloga interesanti.eu autors. Mikrouzņēmums Lauris Krolis IK darbojas tulkošanas sfērā.
Krops Vaclavs
Rakstnieks un publicists
Dzimis 1885. g. 28. jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, bijis brīvklausītājs Pēterburgas universitāšu juridiskajās fakultātēs. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Zinias” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas.
Miris 1929. g. 3.j anv. Apbedīts Krāslavā.
Krumholcs Ivo
Intelektuālo spēļu veidotājs, Latvijas radio žurnālists, erudīcijas konkursu eksperts
Dzimis 1966. g. oktobrī Vitrupē. Radio programmu „Lieliskais piecinieks” un Monopols vadītājs. Vēstures un filozofijas pasniedzējs. Latvijas Radio strādā kopš 1992. g. Strādājis Aglonas internātģimnāzijā.
Krusts Konstantīns
Rakstnieks un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1912. g. 8. aug. Rīgā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. Jau pamatskolas laikā sācis pierakstīt latgaliešu tautasdziesmas un sūtījis tās Latviešu folkloras krātuvei, par ko apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Mācoties Aglonas ģimnāzijā aktīvi piedalījies literārajā katoļu jaunatnes pulciņā. Turpinājis vākt folkloras materiālus, pievērsies tulkošanai un literārajai darbībai. 2. Pasaules kara beigās devies uz Vāciju, 1950. g. - uz ASV. Emigrācijā aktīvi darbojies latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis fabulas un humoreskas, kurās kritizētas trimdas dzīves negācijas. Bijis laikraksta Latgolas Bolss redaktors (1971 - 1985). Literārais pseidonīms Nautris.
Miris1985. g. 17. janv. Denvera, ASV
Sk. tālāk >>>
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Klupša Anita
Izglītības darbiniece
Dzimusi 1961. g. 28. maijā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi Daugavpils PI un LU. Ķīmijas, bioloģijas un latv. val. skolotāja, Vides zinātņu maģistre. Kalnciema sākumskolas, pēc tam - vidusskolas direktore, Latvijas Veselību veicinošas skolas Zemgales reģionālā centra vad.
Kļavinska Antra
Filoloģijas doktore, Rēzeknes Augstskolas lektore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece un Rēzeknes Augstskolas Mūžizglītības centra un tālmācības projektu koordinatore.
Dzimusi 1972. g. Preiļu novadā. Mācījusies Pelēču pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē. Valodniece. Pēta etnonīmumus – dažādu tautību nosaukumus.
Kokalis Antons
Pedagogs
Dzimis 1909. g. 21. febr. Silajāņu pagasta Guļānu sādžā. Mācījies Feimaņu pagasta pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu valodas nodaļā. Ģimnāzijas studiju laikā vācis un apkopojis Silajāņu un Feimaņu pagastu tautasdziesmas un pasakas, kuras pēc tam nosūtījis Latviešu folkloras krātuvei. 1937. g. 15. okt. iesaukts Latvijas armijā. Dienējis Zemgales divīzijas 11. Dobeles kājnieku pulkā. Demobilizējies 1939. g. 15. apr., atgriezies Rīgā un pabeidzis studijas LU. Strādājis par skolotāju Varakļānu Valsts vidusskolā un Aglonas valsts ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. 1944. g. brīvprātīgi iestājies Latviešu SS leģiona 6. robežsardzes pulkā, bijis vada komandieris.
Kritis 1944. g.septembrī.
Kokins Bronislavs
Garīdznieks, filozofijas doktors
Dzimis 1912. g. 6.martā Naujenes pag. Mācījies vietējā 4 kl. pamatsk., Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Luvēnas universitātē. Ordinēts 1935. g. Kalpojis Aglonas, Baltinavas, Indras, Balbinovas draudzēs. Bijis Aglonas Garīgā semināra profesors un inspektors, filozofijas pasniedzējs, Aglonas ģimnāzijas kapelāns, internāta audzinātājs un latīņu val. pasniedzējs.1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Par nopelniem Baznīcas labā saņēmis Vatikāna apbalvojumu „Pro Ecclesia et Pontifice”.
Miris 1997. g.13.sept. Apbedīts Toronto.
Kokins Francis
Pedagogs
Dzimis 1927. g. 3. janv. Daugavpils rajona Ambeļos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Zasas vidusskolā, bijis Jaunjelgavas un Jēkabpils 1. vidusskolas direktors, 17 gadus - Aglonas internātskolas direktors un fizikas skolotājs, vairāk kā 10 gadus – Rīgas 3. internātskolas direktors. LPSR Nopelniem bagātais skolotājs, par izcilu darbu saņēmis valdības apbalvojumus – ordeņus un medaļas.
Kokins Jānis
Politiķis, DPU pasniedzējs
Dzimis 1937. g. 28. febr. Pelēču pagastā. Mācījies Niedru 7 gad. sk., Špoģu vidusskolā, studējis DPU, aspirantūrā Maskavas Universitātes skaitļošanas, matemātikas un kibernētikas fakultātē. Strādājis: DPI Matemātikas katedras asistents, vec. pasniedzējs, Matemātiskās analīzes katedras vec. pasn., DPI Informātikas katedras vec. pasn., katedras lektors. Zinātniskās pētniecības virzieni: matemātiskā loģika, skaitliskās metodes, triecienmehānikas matemātiskās metodes. Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors par programmēšanu, ģeofiziku, triecienmehāniku, augstskolu metodiku. LR 5. Saeimā ievēlēts no saraksta „Latvijas Zemnieku Savienība”. Darbojies mandātu un iesniegumu komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Miris 2013. g. 9. febr.
Kokle Terēze
Dzimusi 1934. g. 21. okt. Līvānos. Mācījusies Līvānu vidusskolā un Rīgas tirdzniecības skolā. Strādājusi elektrospuldžu rūpnīcā un Neredzīgo biedrībā par grāmatvedi, 37 gadus nostrādājusi Mākslas fonda salonā. Gleznotāja Leo Kokles sieva.
Kokorevičs Voldemārs
Gleznotājs
Dzimis 1957. g. 20. martā Daugavpils raj., Vaboles pag. Mācījies Naujenes, Naudaskalna pamatskolās, Aglonas vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājis Preiļu siera rūpnīcā kā mākslinieks-noformētājs. Darbus veidojis arī metālā, kokā plastmasā, stiklā, uz auduma u.c. Darbojas kā gleznotājs, veidojis interjerus, kokgrebumus un svētbildes vairākām Latvijas baznīcām. Pirmā personālizstāde 1985. g. siera rūpnīcā. Katru gadu piedalās izstādēs - gan Mākslas dienu ietvaros, gan plenēros. Darbi mākslas salonos Jēkabpilī, Daugavpilī un Rīgā.
Kokorīte Ilga
Dr. ģeogrāfijas doktore, LU BI pētniece, LU ĢZZF vides monitoringa laboratorijas vadītāja
Dzimusi 1977. g. 18.febr. Preiļos. Mācījusies Aglonas ģimnāzijā. 2001. g. beigusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, iegūstot dabaszinātņu maģistra grādu vides zinātnē. 2007. g. aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi Dr. ģeogr. grādu. Strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā par pētnieci un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes nodaļā - laboratorijas vadītāja un vadošais pētnieks.
Kolosova – Peresta Tatjana
Pedagoģe, kultūras un reliģijas pētniece
Dzimusi 1955. g. 9.okt. Habarovskas apgabalā. Kopš 1961. g. dzīvojusi Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Daudzus gadus bijusi Preiļu Skolēnu jaunrades nama vadītāja. 1986. un 1989. g. noorganizējusi skolēnu draudzības festivālus. Dibinājusi un vadījusi Preiļu Slāvu kultūras un izglītības biedrību (1997 - 2005). Organizējusi festivālus „Slāvu mūzikas dienas” un „Spēlē, harmonika, Latgalē!”. Pētījusi vecticībnieku vēsturi un kultūru. Publikācijas reģionālajā presē, almanahos un krājumos („Меч духовный”, „ Поморские вести”, „ Старообрядческий Кaлендарь”, „Провинциалный альманах”) u. c. 2008. g. iznācis rakstu krājums „Москвино за нами”. Piedalījusies un uzstājusies vairākās starptautiskās konferencēs Krievijā, Polijā, Lietuvā. 2004. g. Preiļos organizējusi starptautisku konferenci „Vecticība : vēsture, kultūra un sadzīve”. Sadraudzības veicināšanas iniciatore starp Preiļu un Glubokoje (Baltkrievija) pilsētām. Dzīvojusi un strādājusi Lielbritānijā. Tur izveidojusi biedrību «Древнеправославная Поморская Церковь Великобритании и Ирландии.
Kolupaila Stepans
Hidrologs, tehnisko zinātņu doktors
Dzimis 1892. g. 14. sept. Pelēču pag. Tumanišķos. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis Maskavas Mērniecības institūtā, Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijis Maskavas Mērniecības institūta pasniedzējs, profesors. Kauņas Augstākās tehniskās skolas, Dotnuvas zemkopības un mežkopības skolas pasniedzējs, Kauņas universitātes pasniedzējs, docents, profesors. Lietuvas Enerģētikas komitejas un ūdensspēka nodaļas vadītājs. Sarakstījis un publicējis ap 100 zinātniskus darbus - rakstus un grāmatas par Lietuvas upju hidrometriju. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju , pēc tam – uz ASV.
Miris 1964. g. 9. apr. Sautbendā.
Kondrovs Onufrijs
Keramiķis
Dzimis 1910. g. martā Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Veideru sādžā. Ap 1939. g. pārcēlies uz Silajāņu pagasta „Dūbēm”. Amata prasmi apguvis pie Polikarpa Vilcāna. Podniecība bijusi kā iztikas avots – braucis uz tirgiem Rogovkā, Viļānos, Daugavpilī. Darinājis saimniecības traukus- medauniekus, svilpauniekus, krējuma un puķu podus. 1960. g. ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Kopš 1957. g. piedalījies izstādēs.
Miris 1997.g. 30. janv. Aglonā.
Kononovs Aleksandrs
Rakstnieks, pedagogs
Dzimis 1895. g. Preiļu rajonā. Bērnībā vasaras pavadījis Riebiņu pagastā. Mācījies Dvinskas reālskolā, Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē. Strādājis par skolotāju (no 1918. g.). Pirmā grāmata „Mefistofeļa atcelšana” iznākusi 1934. g., 1949. g. klajā nākusi autobiogrāfiskā triloģija „Stāsts par uzticīgu sirdi”.
Miris 1957. g.
Koreckis Pēteris
Politiķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1876. g. 22. jūl. Silajāņu pagastā. Mācījies Pēterpils universitātē, Konstantīna kara skolā. Bijis veiksmīgs advokāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, I Saeimas deputāts.
Miris 1930. g. Rīgā.
Korsaks Kārlis
Tautsaimnieks
Dzimis 1911. g. 3. okt. Pēterpilī. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU. Bijis Nodokļu departamenta un Tautas labklājības ministrijas Bezdarba apkarošanas fonda darbinieks, Latgales Kristīgo zemnieku partijas un studentu korporācijas „Lacuania” biedrs. 1941. g. deportēts uz Sibīriju.
Kotāns Rihards
Sportists, Latvijas bobsleja izlases treneris
Dzimis 1965. g. 10. martā Rušonas pag. Mācījies Murjāņu sporta skolā, studējis LVFKI. XIV Ziemas olimpiskajās spēlēs 12. vieta četriniekā, 13. vieta četriniekā pasaules čempionātā. Eiropas čempionātā 14. vieta divniekā, 13. vieta četriniekā, 13.vieta divniekā, 11. un 14. vieta četriniekā, PSR čempions divniekā. Divkārtējs LPSR čempions vieglatlētikas desmitcīņā un LPSR čempions septiņcīņā telpās. Latvijas bobsleja izlases treneris, junioru izlases galvenais treneris.
Miris 2010. g. 20. martā.
Kovaļenko (Bebriša) Jeļena
Saksofoniste
Dzimusi 1984. g. 19. nov. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Muzicējusi saksofonu kvartetā „N[ex]t” (alta saksofons) un The Sparkling5.
Kovaļevskis Aleksandrs
Zinātnieks, biologs
Dzimis 1840. g. 19. nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vadībā, pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loceklis, Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās biedrības loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loceklis.
Miris 1901. g. 22. nov. Apbedīts Pēterburgā.
Kovaļevskis Staņislavs
Pedagogs, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks
Dzimis 1895. g. 8. sept. Rušonas pagastā. Mācījies Preiļu augstākajā pirmmācības skolā, 1918. g. beidzis Latgales skolotāju savienības pedagoģiskos kursus un sācis strādāt Rozentovā. Pēc tam bijis Taukuļu skolas skolotājs, Feimaņu skolas pārzinis. I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, aizsargu pulka rotas komandieris, 1939. g. apbalvots ar Viestura ordeni.
Gājis bojā 1940.gadā.
Kovaļevskis Vladimirs
Zinātnieks, biologs
Dzimis 1842. g. 14. aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu skolā. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājuši V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu. Bijis Maskavas universitātes ģeoloģijas fakultātes docents.
Miris 1883. g. 28. apr. Maskavā.
Kovaļovs Nikolajs
Mākslinieks, literāts
Dzimis 1937. g. 1. maijā Sanktpēterburgā (Ļeņingradā). Mācījies mākslas vidusskolā, studējis Ļeņingradas Repina mākslas institūtā. Strādājis Murmanskas pedagoģiskajā universitātē. Nopelniem bagātais Krievijas mākslinieks. Krievijas rakstnieku un mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Krievijas mākslas akadēmijas sudraba medaļu. Gleznas glabājas Sanktpēterburgas, Permas, Krasnojarskas un Murmanskas mākslas muzejos, kā arī privātkolekcijās Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē, Vācijā, ASV. Kopš 1980. g. vasaras pavada Latvijā, Riebiņu novadā. Grāmatā „Mīlestības turpinājumā” („В продолжение любви”) autors veselu nodaļu veltījis Latgalei. 2012. g. noorganizējis Latgales fotomākslinieku izstādi Murmanskā. Piedalījies Preiļu novada krievu autoru dzejas pasākumos.
Kovči Otto
Kikbokseris, džeza pianists, mūzikas pedagogs
Dzimis Ungārijā. Mācījies Līvānu mūzikas skolā, Līvānu 1. vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, trenējies Līvānu kikboksa klubā „SKITS”. Eiropas kikboksa čempions, 6 kārtējais Latvijas čempions, Starptautisko džeza festivālu dalībnieks, Rīgas Pedagoģiskās izglītības vadības akadēmijas Džeza fakultātes students.
Kozlovs Mihails
Eiropas Revīzijas palātas revidents no Latvijas
Dzimis Preiļos 1975. g. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātes Eirofakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē(bakalaura grāds sociālajās zinātnēs), Latvijas Universitātē (maģistra grāds sociālajās zinātnēs), Londonas Universitātes sera John Cass vārdā nosauktajā Biznesa skolā (maģistra grāds biznesa vadībā). Bijis Finanšu ministrijas ES Integrācijas nodaļas vadītājs, Finanšu ministrijas ES Integrācijas departamenta direktors. Kopš 2016.g. maija – Eiropas Revīzijas palātas loceklis.
Kozulis Ādolfs
Pārtikas rūpniecības un tirdzniecības speciālists, pedagogs
Dzimis 1936. g. 8. okt. Preiļu pag. Mācījies Priekuļu pamatskolā, Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē, LLA aspirantūrā. Bijis Rīgas tirdzniecības skolas praktisko apmācību instruktors, LLA Lauksaimniecības ekonomikas katedras laboratorijas vadītājs un pasniedzējs, LLU Uzņēmējdarbības katedras lektors.
Miris 2001. g. 26. nov. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapsētā.
Kozulis Dzintars
Pedagogs, pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks
Dzimis 1956. g. 15. maijā Preiļu rajonā. Mācījies LVU Ķīmijas fakultātē (1979). Jelgavas 1. vidusskolas ķīmijas skolotājs (1979 -1982), Murjāņu astoņgadīgās skolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā (1982 - 1984), Madonas rajona darbaudzināšanas inspektors (1984 - 1985), Murjāņu astoņgadīgās skolas skolotājs (1985 - 1990), z/s „Zīles”” zemnieks (1989 - 2000). Biedrības „Latvijas aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis, LR Zemessardzes kaprālis. Ošupes pagasta padomes priekšsēdētājs. 2013. g. apbalvots ar 4. šķiras Atzinības krustu.
Kozulis Pēteris
Mediķis
Dzimis 1923. g. 7. oktobrī Preiļu pagasta Utinānos. Mācījies Pieniņu un Anspoku pamatskolās, beidzis Varakļānu ģimnāziju. Nosūtīts darba dienestā uz Vāciju. 1943. g. ievainots, kritis amerikāņu gūstā. 1947. g. no Vācijas ieradies Beļģijā. Studējis franču valodu un filozofiju Bostonas seminārā, Namīras diecēzē, Luvēnas universitātē medicīnas fakultātes zobārstniecības specialitātē. LKSA „Dzintars” biedrs.
Kozulis – Kaža Francis
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1883. g. 15. okt. (citviet 3. okt.) Preiļu pagasta Kažos (tagad Riebiņu pagasta Sidorovkā). Bijis Preiļu un Aizkalnes pagasta vecākais, Daugavpils apriņķa valdes loceklis, Rēzeknes apriņķa pašvaldības vecākais, Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības Likvidācijas valdes priekšsēdētājs, Latviešu biedrības Tautas pils valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1965. g. 13. febr. Austrālijā
Krapāns Jānis
Katoļu priesteris
Dzimis 1932. g. 17. apr. Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1965. g. 12. jūn. ordinēts par priesteri. 1966. g. 13. janv. kā vikārs sācis kalpot Aglonas draudzē. Pēc tam bijis prāvests Rudēnu un Brodaižu draudzē, tad norīkots uz Hmeļniku draudzi Ukrainā, kur nokalpojis gandrīz 30 gadus. 1998. g. maijā monsinjors atgriezies dzimtenē. Bijis Ilūkstes dekanāta dekāns un Jelgavas diecēzes ģenerālvikārs.
Krastiņa Anna
Horeogrāfe
Dzimusi 1959. g. 22. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Latvijas Kultūras koledžā. Bijusi kustību konsultante Bruno Birmaņa modes teātrī un Zandas Krancmanes modeļu skolā. 1996. g. nodibinājusi savu modeļu studiju „Anna” un šovu deju grupu „Čilli”. Defilē pasniedzēja Ogres Valsts tehnikumā, Madlienas kultūras nama pūtēju orķestra mažorešu deju grupas vadītāja. Koncertprogrammās uzstājas kā flamenko dejotāja. 2012. g. Ogres mākslas skolas izstāžu zālē atklāta pirmā gleznu personālizstāde.
Krastiņš Bernards
Kapucīnu ordeņa priesteris
Dzimis 1912 .g. 3. jūl. Skaistkalnes pagasta Andriņu mājās. Mācījies Skaistkalnes pamatskolā, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1930. g. 6. dec. iestājies Sv. Franciska kapucīnu klosterī Skaistkalnē. 1931. g. uzsācis mācības Aglonas ģimnāzijā, kuru ar izcilām sekmēm beidzis. Uzreiz pēc tam devies uz kapucīnu novicinātu Laufenā, Vācijā. Tur pieņēmis kapucīnu ordeņa vārdu Jānis Evaņģēlists. Pēc atgriešanās Rīgā, iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1940. g. 18. jūn. Pirmā darba vieta bijusi svētā Alberta baznīca. 1944. g. jaunais priesteris vēl paspējis Rīgā iegūt teoloģijas licenciāta grādu. Uzreiz pēc tam devies emigrācijā - vispirms uz Vāciju, tad uz Beļģiju, bet 1955. g. uz Kanādu, kur Monreālā apmeties pie kapucīniem. 1985. g. iecelts par Monreālas latviešu kopas kapelānu.
Miris 1992. g. 17. okt.
Krauča Margarita
Mediķe
Dzimusi 1945. g. 22. maijā Preiļu raj. Galēnu pag. Izglītība: Ļeņingradas Pediatrijas medicīnas institūts, klīniskā ordinanatūra RMI. Stažējusies Vācijā. Republikāniskās Bērnu klīniskās slimnīcas ordinatore, nodaļas vadītāja, galvenā pediatre Rīgas pilsētas veselības pārvaldē, SIA „ Bērnu veselības centra „Ķengarags” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pediatru asociācijas ģenerālsekretāre, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes locekle, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes locekle.
Kraukle Amālija
Dziedātāja
Dzimusi 1915. g. 11. okt. Aizkalnes pag. Mācījusies Rīgas tautas konservatorijas klavieru klasē, beigusi J.Mediņa mūzikas skolas vokālo nodaļu. 1946. - 1975. g. Rīgas Operetes teātra soliste un koriste.
Krauklis Vladislavs
Poligrāfijas darbinieks
Dzimis 1909. g. 13. maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Valsts dzelzceļa tehnikumā, studējis LLA. 1944. g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes balss” un „Gaisma”, laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu biedrību un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva.
Miris 1992. g. 30. dec. Apbedīts Stokholmā.
Krēmers Jūda
Ķīmiķis farmaceits
Dzimis 1907. g. 25. jūn. Līvānos. Mācījies Līvānu 6 kl. pamatskolā, studējis LU. Bijis aptieku pārvaldnieks Līvānos, Ventspilī un Rīgā , pēc tam – LU Medicīnas fakultātes bioķīmijas katedras vecākais laborants, asistents, RMI docētājs, profesors. Pētījis olbaltumu nozīmi uzturā un parentālajā barošanā. Vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju autors.
Miris 1979. g. 25. sept. Apbedīts Šmerļa kapsētā Rīgā.
Kriķis Andris
Ķīmiķis, inženieris mežkopis
Dzimis 1936. g. 16. febr. Līvānos. Beidzis LLA, RPI. Bijis LV meliorācijas projektēšanas institūta vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Vissavienības Zinātniskās pētniecības institūta Dabas aizsardzības laboratorijas vadītājs, LR Vides aizsardzības komitejas Vides aizsardzības darba koordinācijas pārvaldes priekšnieks, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides problēmu analīzes centra Helsinku komisijas LA Latvijas biroja vadītājs. Ap 60 zinātnisko publikāciju, 2 monogrāfiju autors.
Kriķis Jūlijs
Inženieris, purvu pētnieks
Dzimis 1903. g. 29. jūl. Launkalnes pag. Inženieris kultūrtehniķis. Viņa vadībā uzcelta Līvānu kūdras fabrika, bijis tās pārvaldnieks. Latvijas ZA purvu zinību institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Miris 1983 .g. 10. nov. Carnikavā. Apbedīts Siguldas kapos.
Kriķis Juris
Fiziķis – matemātiķis
Dzimis 1939. g. 10. nov. Līvānos. Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūta darbinieks.
Krimans Daniels
Daudzkārtējs Sarptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājs, topošais fiziķis
Dzimis 1996. g. 21. novembrī. Mācījies Aglonas vidusskolā un Aglonas mūzikas skolā. Studē LU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Strādā Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Sasniegumi Valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs: Sudraba medaļa 26. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2015.g. Bronzas medaļa 46. starptautiskajā fizikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa 25. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2014.g. Pirmā vieta un zelta medaļa 36. Valsts bioloģijas olimpiādē 2014.g.Zelta medaļa 15.Valsts ekonomikas olimpiādē 2014.g. 1.vieta un zelta diploms 64.Valsts matemātikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Valsts fizikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Lingvistikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa Valsts bioloģijas olimpiādē 2015.g. Saņēmis Ministru Kabineta balvu un diplomus, 3 Valsts prezidentu apsveikumus un Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu.
Kristovska Ineta
Dr.philol., Dr.oec. Ekonomikas un Kultūras augstskolas prorektore
Dzimusi 1968. g. 2. febr. Līvānos. Mācījusies LU. Dr. philol. Latvijas Tālmācības centra direktore. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docente, LU Rēzeknes Augstskolas filoloģijas katedras docente. Publicēti vairāk kā 20 zinātniski darbi valodniecībā, daudzas publikācijas par tālmācības jautājumiem. 2005. g. aizstāvējusi promocijas darbu ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Krīvāns Jāzeps
Ērģelnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1878. g. 31. jūl. Krāslavā. Mācījies vietējā draudzes skolā, studējis Varšavas konservatorijas ēģeļu klasē. Strādājis par ērģelnieku Līvānos, vadījis baznīcas kori Preiļu draudzē, bijis arī mūzikas skolotājs, strādājis Palīdzības komitejā bēgļiem un vadījis bērnu patversmi. Dibinājis un vadījis baznīcas korus, sagatavojis Latgales draudzēm 111 ērģelniekus, mācīdams tos gan privāti, gan vadīdams ērģeļu klasi Rēzeknes tautas konservatorijā. 1922. g. pārcēlies uz Rēzekni, kur strādājis par ērģelnieku un mūzikas pedagogu.
Miris 1972. g. 17.martā. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos.
Krivojs Juris
Jūrniecības darbinieks
Dzimis 1940. g. 22. aug. Rīgā. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas jūrskolā. Strādājis par loci, pēc tam par kapteini z/k „Zvejnieks” uz zivju apstrādes kuģa.1991. g. iecelts par Rīgas tirdzniecības ostas direktoru. Bijis ostas valdes priekšsēdētājs, prezidents, padomnieks. SIA „Rīgas Centrālais Termināls” direktoru padomes loceklis. SIA „Amberholding Latvia” un „Amberholdings Liepāja” direktors. Latvijas Regbija federācijas prezidents, Latvijas Jūrniecības fonda pārvaldes loceklis.
Krolis Lauris
Dzejnieks
Dzimis 1989. g. 18. apr. Rīgā. Mācījies Galēnu pamatskolā, LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Bijis avīzes redaktors Galēnu pamatskolā un Rīgas katoļu ģimnāzijā. Pirmais dzejolis tapis 2000. g.. Ieguvis LU Fonda „Ceļamaizes” stipendiju. Bloga interesanti.eu autors. Mikrouzņēmums Lauris Krolis IK darbojas tulkošanas sfērā.
Krops Vaclavs
Rakstnieks un publicists
Dzimis 1885. g. 28. jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, bijis brīvklausītājs Pēterburgas universitāšu juridiskajās fakultātēs. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Zinias” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas.
Miris 1929. g. 3.j anv. Apbedīts Krāslavā.
Krumholcs Ivo
Intelektuālo spēļu veidotājs, Latvijas radio žurnālists, erudīcijas konkursu eksperts
Dzimis 1966. g. oktobrī Vitrupē. Radio programmu „Lieliskais piecinieks” un Monopols vadītājs. Vēstures un filozofijas pasniedzējs. Latvijas Radio strādā kopš 1992. g. Strādājis Aglonas internātģimnāzijā.
Krusts Konstantīns
Rakstnieks un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1912. g. 8. aug. Rīgā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. Jau pamatskolas laikā sācis pierakstīt latgaliešu tautasdziesmas un sūtījis tās Latviešu folkloras krātuvei, par ko apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Mācoties Aglonas ģimnāzijā aktīvi piedalījies literārajā katoļu jaunatnes pulciņā. Turpinājis vākt folkloras materiālus, pievērsies tulkošanai un literārajai darbībai. 2. Pasaules kara beigās devies uz Vāciju, 1950. g. - uz ASV. Emigrācijā aktīvi darbojies latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis fabulas un humoreskas, kurās kritizētas trimdas dzīves negācijas. Bijis laikraksta Latgolas Bolss redaktors (1971 - 1985). Literārais pseidonīms Nautris.
Miris1985. g. 17. janv. Denvera, ASV
Sk. tālāk >>>
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
