|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Sockis Andrejs
Valsts statistikas pārvaldes Rudzātu nodaļas brīvprātīgais korespondents
Dzimis 1895. g. Jēkabpils apriņķa Zasas pag. Dzīvojis Rudzātu pag. Astesmeža Lejniekos. Bijis aizsargs, pagasta pūtēju orķestra vad. 1945. g. 20. febr. arestēts un deportēts uz Krasnojarskas novadu, kur 1945. g. 31. jūl. miris.
1935. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
 Solovjova Jeļena
Dizainere, dizaina kritiķe
Dzimusi 1989.g. Riebiņos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā. Studējusi Rīgas Tehniskajā un Milānas Politehniskajā universitātē. Koncentrējoties uz publiskā sektora pakalpojumu uzlabošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par dizainu, attīsta un realizē dizaina projektus valsts pārvaldē, trenē dažādu jomu pārstāvjus dizaina metožu lietošanā. Ir aktīva dizaina kritiķe un publiciste. Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina gada balvas koordinatore, LMA lektore. Veido publikācijas žurnāliem „Latvijas Arhitektūra”, „Deko”, kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālam „Satori”, radio „Klasika” vada raidījumu ciklu „Kāpēc dizains?”
Soms Henrihs
Vēsturnieks, vēstures doktors, profesors
Dzimis 1958. g. 10. martā Rožkalnu pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā un Vārkavas vidusskolā. Studējis LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1976-1981). Kopš 1981. g. - DU lektors, docents, Humanitārās fakultātes vēstures katedras vadītājs, asociētais profesors. Latgales Pētniecības institūta Valdes priekšsēdētāja vietnieks zinātniskajā darbā. Latgales informācijas centra dibinātājs.
Soms Jānis
Skolotājs, žurnālists, publicists
Dzimis 1907. g. 17. jūn. Rožkalnu pagasta Stirnās. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu (1939), strādājis par skolotāju. Bijis vairāku latgaliešu preses izdevumu līdzstrādnieks. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1957. g. atgriezies Latvijā un dzīvojis Jelgavas rajonā, Tetelē.
Miris 1976. g. 16.dec., apbedīts Kalupes kapos.
Sondore Anita
Zinātniece, matemātikas doktore, DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas un fizikas katedras asociētā profesore, Latvijas Matemātikas Biedrības biedre
Dzimusi 1966. g. 2. nov. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā. Beigusi LU fizikas un matemātikas fakultāti (1990), LU doktorante (1991-1994). Dr. math. grādu ieguvusi 1998. g. DU Fizikas un matemātikas fakultātes docētāja no 1990. g. Asistente (1995-1999), lektore (2000-2001), docente (2001-2016), no 2016. g. asociētā profesore. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits 17.
Sondore (Savicka) Anita
Rotu dizainere un juveliere
Dzimusi 1968. g. 13. apr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu vizuālajā un lietišķajā mākslā. Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā. Rotu darināšanas prasmi apguvusi Oļega Auzera juvelieru mākslas koledžā, zeltkaļu apmācībās Ermini Rotu Skolā Romā un slavenajā Parīzes Van Cleef & Arpels ateljē.
2013. g. nodibinājusi savu juvelierzīmolu Anita Sondore. 2014. g. jūlijā zīmols prezentēts JA NY Jauno Dizaineru Galerijā Ņujorkā, kur viņas radītās kolekcijas guvušas augstu atzinību Amerikas specializētajos rotu izdevumos. Pasaulē plaši pazīstamajā A` Design Award konkursā Itālijā dizainere saņēmusi sudraba un bronzas godalgas, kļūstot par pirmo juvelieri no Latvijas, kas šajā konkursā savā kategorijā sasniegusi tik augstu vērtējumu.
Sondore Anna
Dizainere, stikla apstrādes māksliniece
Dzimusi 1938. g. 2. jūl. Rīgā. Beigusi Rīgas LMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu (1957), LVMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus (1971). Strādājusi kombinātā „Māksla” (1963-1966). Vairākus gadus bijusi Līvānu stikla fabrikas galvenā māksliniece. LPSR Mākslinieku savienības dizaineru sekcijas biedre kopš 1979. g. Saņēmusi 13 autorapliecības par sadzīves priekšmetu dizainu. Izstādēs piedalījusies kopš 1964. g.
Sondore Valentīna
Medicīnas doktore
Dzimusi 1940. g.17. nov. Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā un Vidsmuižas vidusskolā. Studējusi Rīgas Medicīnas institūtā (1958-1963). Bijusi Rīgas Medicīnas akadēmijas bioķīmijas katedras laborante, zinātniskā līdzstrādniece, vadošā pētniece (1961-1966), Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorijas līdzstrādniece (no 1966). Valsts Infektoloģijas centra galvenā ārsta vietniece zinātnes jautājumos (no 1995). Latvijas Zinātnes padomes nozaru ekspertu komisijas locekle. Pētījusi aknu slimību rašanās, attīstības un ārstēšanas problēmas. 182 zinātnisko publikāciju un 10 izgudrojumu autore.
Sondore Zinaida
Izglītības darbiniece, zinātniece
Dzimusi 1938. g. 26. sept. Silajāņu pagastā. Studējusi DU Bioloģijas un ķīmijas fakultātē (1962), ieguvusi bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotāja specialitāti, A. Hercena Ļeņingradas Valsts pedagoģiskā institūta aspirantūrā (1975). DU Botānikas katedras vecākā laborante (1964-1967), asistente (1967-1975), Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākā pasniedzēja (1975-1980), Zooloģijas un fizioloģijas katedras docente (1980-1991), Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedras docente, DU Zinātniskās padomes sekretāre (1991), Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedras docente, katedras vadītāja (1993-1999), DU Senāta sekretāre (1993-1996), DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Domes sekretāre (1996-1999), kopš 1999.g. - DU Bioloģijas katedras docente. Publicēti 12 zinātniskie un 12 metodiskie raksti. Stažējusies MVU (1970). Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības padomes locekle.
Sosnovskis Kazimirs
Prāvests, dekāns
Dzimis 1918. g. 17. martā Rīgā, Sv. Franciska draudzē. Garīgo izglītību ieguvis Rīgas Universitātes Romas katoļu Teoloģijas fakultātē, kurā iestājies 1936. g. Par priesteri iesvētīts 1941. g. 4. apr. Rīgā. Primicijas dievkalpojums noticis 1941. g. Bijis Rīgas Sv. Alberta draudzes vikārs (1941-1942), Līvānu draudzes vikārs (1942-1943), Pļaviņu draudzes prāvests, apkalpoja Koknesi un Skrīverus (1943-1944), Līvānu draudzes vikārs, apkalpoja Pļaviņas un Koknesi (1944-1945), Iršu draudzes prāvests, apkalpoja Pļaviņas, Koknesi, Ērgļus (1945-1946), Tallinas draudzes prāvests (un visas Igaunijas, izņemot Tartu) (1946-1947), Cēsu draudzes prāvests, apkalpoja Siguldu un Raunu, un Cēsu dekanāta dekāns (1947-1953), Daugavpils Jaunavas Marijas draudzes prāvests (1953-1956), Līvānu draudzes prāvests un Līvānu dekanāta dekāns (1956-1964), Skaistkalnes draudzes prāvests (1964-1966), Valmieras draudzes prāvests un dekanāta dekāns, Moldāvijas Romas katoļu draudžu prāvests (1980-1984), Liepājas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1984-1991), Bauskas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1991-1993), Liepājas draudzes prāvests, dekanāta dekāns, Liepājas diecēzes ģenerālvikārs (1993-1995).
Miris 1995. g. 27. apr., apbedīts Liepājas baznīcas dārzā.
Sparāns Nikodēms
Ķirurgs
Dzimis 1939. g. 28. martā Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis RMI, strādājis par ķirurgu Dagdas un Daugavpils rajona dzelzceļnieku slimnīcā. Bijis šīs slimnīcas 2. ķirurģijas nodaļas vadītājs, pēc tam slimnīcas galvenā ārsta vietnieks, SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” struktūrvienības „Plaušu slimību un tuberkulozes centrs” vadītājs.
Spekmanis Ernests
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1905. g. 7. febr. Dzērves pag. Beidzis LU teoloģijas fakultāti. 1937.g. ordinēts kā Rīgas apriņķa vikārs. 1939. g. iecelts par Līvānu, Kalupes un Preiļu draudžu mācītāju. 1948. g. arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, kalpojis Skrundas, Snēpeles, Ivandes un Ēdoles draudzēs.
Miris 1974. g. 28. aug. Apbedīts Kuldīgas Kalna kapos.
Spēlmane Emīlija
Pedagoģe, novadpētniece
Dzimusi 1912. g. 4.okt. Madonas rajona Stirnienē. Mācījusies Stirnienes pamatskolā, Varakļānu 2. pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā un Latvijas Tautas universitātes pedagoģijas fakultātē. Strādājusi Riebiņu pamatskolā, Daugavpils rajona Ilgās, Aksnītē un Jēkabpils rajona Elkšņu pamatskolā, Neretas skolā, 22 gadi aizvadīti darbā Gostiņu 8-gadīgajā skolā un Pļaviņu vidusskolā. Viņas fondos apkopoti izziņas materiāli par apmēram 120 novadniekiem. Kopā ar D. Jermoloviču viņa veidojusi grāmatu par savu pirmo darba vietu – Riebiņu skolu un arī Sēlijas novadu.
Mirusi 2001. g.
Sperga Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1933. g. 5. jūn. Galēnos, Karakapu mājās. Mācījies Galēnu 7 gadīgajā skolā (1941-1949), Varakļānu vidusskolā (1949-1953), DU Filoloģijas fakultātē (1953-1957), Rīgas Romas katedrāles Garīgajā seminārā (1958-1965). Strādājis Alūksnes rajona Gaujienes vidusskolā par latviešu valodas skolotāju un bibliotēkas vadītāju. Bijis Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcas vikārs (1965-1967), Ludzas rajona Mežvidu draudzes prāvests (1967-1971), strādājis Peipiņu un Rageļu draudzēs (1971-1973), apkalpojis Kaunatas un Dukstigala draudzes (1973-1975). 1975. g. nozīmēts darbā uz Rēzeknes Svētā Andreja draudzi. Bijis Ludzas dekāns.
Miris 1984. g. 11. nov. Ludzā, apbedīts Galēnu kapsētā.
Spoģis Alberts
Dzejnieks, filozofs, publicists
Dzimis 1924. g.9. okt.Vārkavas pagasta Batišķos. Mācījies Vārkavas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā, ievainots, 1944. g. evakuēts uz Vāciju, nokļuvis angļu gūstā Beļģijā. Pēc gūsta palicis uz dzīvi Vācijā. Beidzis Blaumaņa latviešu bēgļu nometnes ģimnāziju Oldenburgā Vācijā (1949). Studējis baltu un ģermāņu valodas un salīdzināmo valodniecību Baltijas universitātē Pinnebergā, filozofiju, katoļu teoloģiju, vēsturi un žurnālistiku Bonnas, Hamburgas, Madrides un Minsteres universitātēs. Bijis Minsteres ģimnāzijas skolotājs (kopš 1957), saimniecības vadītājs (kopš 1983), izveidojis tur bagātīgu latgaliešu literatūras un citu kultūras vērtību krātuvi „Latgaļu sāta”, vedis un sūtījis grāmatas uz Latvijas skolām un bibliotēkām. Rakstījis literatūrkritiku, filozofiskus rakstus un esejas. Iznākuši 6 dzejoļu krājumi. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2020.g. 15. martā.
Sprūdžs Alberts
Literāts
Dzimis 1908. g. 29. dec. Varakļānu pagasta Dekšārēs. Beidzis Dekšāru pamatskolu, Varakļānu ģimnāziju, skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī. Strādājis par tautskolotāju Bukmuižas pagasta Egļu pamatskolā (1928), Vidsmuižas pagasta Sondoru pamatskolā (1929-1932), par ierēdni Hipotēku bankā Rīgā (1932-1938). Pirmā publikācija – dzejolis „Es asmu laimeigs” (1927). Periodikā publicējis stāstus, pastāstus, literatūrkritikas un literatūvēstures apcerējumus. Rakstījis gan latgaliešu rakstu, gan literārajā valodā. Darbos atspoguļojiss rūpes par dzimtā novada attīstību. Mākslinieciski spēcīgākie ir autobiogrāfiskie jaunatnes stāsti.
Miris 1944. g. 7. apr. Rēzeknē.
Sprūdžs Dominiks
Priesteris
Dzimis 1901. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Katrīnas ģimnāzijā un Aglonas ģimnāzijā. Ordinēts 1926. g. Bijis vikārs Viļakā (1927.- 1928.g.). Kalpojis Aglonā, Raģeļos, Bebrebnē, tad bijis vikārs Ludzā un Viļakā, pēc tam prāvests Vanagu draudzē.
Miris 1931. g. 21. jūn. Krāslavas klosterī, apbedīts Krāslavas kapos.
Spūle - Statkus Ilze
Juriste, Mg.iur.
Dzimusi 1982.g. 17.martā Preiļu rajonā. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā un LU. Valsts Kultūrkapitāla fonda iekšēja audita nodaļas vadītāja vietniece. Rīgas Domes Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja. Rīgas Domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece.
Spūle Olga
Novadpētniece, izglītības un kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. g. 9. janv. Preiļu pagasta Mazajos Gavaros. Beigusi Lašu 6 kl. pamatskolu, mācījusies Madonas vidusskolā. Bijusi aktīva mazpulka dalībniece. 1944 -1977.g. strādājusi par skolotāju Eglaines pamatskolā. Skolā vadījusi dramatisko un deju kolektīvu, no 1935. g. piedalījusies visos Dziesmu svētkos, darbojusies Eglaines dramatiskajā kolektīvā, daudz darījusi tautas tradīciju un novadnieku piemiņas saglabāšanā. Bijusi liela rokdarbniece. 1997. g. apbalvota ar 1. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Mirusi 2007. g. 30. aug.
Spūlis Alfons
Jūrniecības darbinieks, kuģu kontroles inspektors
Dzimis 1938. g. 14. apr. Vārkavas pagastā. Beidzis Ribinskas upju skolu (1960). Vecākā mehāniķa diplomu ieguvis 1964. g., iekšējo ūdeņu visu grupu kuģu kapteiņa diplomu – 1979. g. Bijis Volgatanker upju tankkuģu mehāniķis, vecākais mehāniķis pirmais stūrmanis (1960 -1966). Latvijas upju kuģniecības kapteinis mehāniķis uz m/k M-86 (1966-1972), vecākais mehāniķis uz m/k Meteor-1 (līdz 1979). 1979. g. pieņēmis jauno m/k Voshod-1, bijis šī kuģa vecākais mehāniķis, kapteinis (1980-1990), kapteinis mehāniķis (1990-1991). Latvijas Upju reģistra inspektors (1991-1992). Latvijas Kuģa reģistra Kuģu tehniskas inspekcijas vadītāja vietnieks (1992-2000), Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors (kopš 2000).
Spūlis Andris
Diplomāts
Dzimis Preiļu rajonā. Mācījies Vārkavas vidusskolā. Bijis SAB darbinieks, Ārlietu Ministrijas pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Latvijas vēstniecības Baltkrievijā otrais sekretārs ekonomiskajos jautājumos.JPS „Republikāniskā uzņēmējdarbības konfederācija” pārstāvniecības vadītājs Latvijā, SO « Minskas galvaspilsētas uzņēmēju un darba devēju savienības» goda biedrs.
Spūlis Broņislavs
Skolotājs, filologs, filoloģijas maģistrs, publicists, Latgales skolu vēstures pētnieks
Dzimis 1899. g. 4. maijā Vārkavas pagasta Vilcānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā. Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus Daugavpilī (1918) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti (1939). Bijis Preiļu pilsētas skolas skolotājs (1921-1922), Balvu komercskolas skolotājs (1927-1928), Latvijas skolu departamenta Tautskolu direkcijas direktora biedrs (1929-1939), Pļaviņu ģimnāzijas direktors (1939-1941), Pieminekļu valdes darbinieks (1941-1942), Rēzeknes komercskolas direktors (1942-1944), Preiļu 1.vidusskolas direktors (1945-1946), pēc tam atkal strādājis Rīgā. (1946-1960) – bijis skolotājs Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, Raiņa vakara vidusskolā un pasniedzējs LU. Vairāku latgaliešu preses izdevumu redaktors, rakstījis par izglītības un kultūras jautājumiem. Sastādījis grāmatu Latgales skolām „Dzimtene” (1929), noorganizējis biedrību „Latgaliešu studentu fonds” (1929).
Miris 1974. g.25. okt. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.
Spūls – Vilcāns Raimonds
A/S „Latvijas Finieris” plānošanas, analīzes un kooperācijas dienesta direktors
Dzimis 1970. g. 1. maijā Preiļu rajonā. Studējis LLU Meža fakultātē. No 1994. g. strādājis A/ S „Latvijas Finieris”. Bijis maiņas meistars, inženieris – kontrolieris, mehāniķis. No 1996. g. rūpnīcas „Hapaks”
direktors. A/S „Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Stakle Alnis
Fotomākslinieks
Dzimis 1975.g. 22. aug. Līvānos. DU ieguvis maģistra grādu pedagoģijas nozarē, vides izglītības apakšnozarē. Strādā par fotogrāfijas un vizuālās kultūras pasniedzēju un fotožurnālistikas vieslektoru Rīgas Stradiņa universitātē. Fotoaģentūras „Photographer.ru” biedrs. Kopš 1998. g. bijušas 18 personālizstādes, piedalījies vairāk nekā 30 kolektīvajās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. 2006. g. „Latvijas gada balvas fotogrāfijā” ieguvējs, Latvijas Fotogrāfijas muzeja ekspertu padomes loceklis. Darbi publicēti mākslas un fotogrāfijas žurnālos Latvijā, Slovākijā, Polijā, Anglijā, Austrijā, Nīderlandē, Ziemeļīrijā, glabājas muzeju, galeriju un uzņēmumu mākslas darbu kolekcijās: Latvijas fotogrāfijas muzejā/Rīgā, Soloniku Fotogrāfijas muzejā Grieķijā, Museo Nacional de Bellas Artes, Buenos Airesa/Argentīna, galerijā ‘Leica’, Prāgā/Čehija, VAS ‘Latvenergo’, SIA Latio un arī privātajās kolekcijās Vācijā, Anglijā, Krievijā un Latvijā. 2011. g. pasaules prestižākajā fotokonkursā Sony World Photography Awards kategorijā Gada labākais arhitektūras fotogrāfs, ieguvis 1.vietu.
Staņka – Puisāns Stanislavs
Garīdznieks
Dzimis 1814. g. 14. apr. Rēzeknes rajona Žogotu sādžā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Teoloģijas fakultātē (1934-1939). Par priesteri iesvētīts 1939. g.18. maijā Rīgā. Bijis Dagdas un Līvānu draudzes vikārs (1940), Ostronas draudzes prāvests (1940-1942), Ciskādu draudzes vikārs (1942-1943), Borovkas un Spruktu, Landskoronas, Beresnes, Briģu, Zilupes, Bukmuižas, Andzelmuižas, Višķu draudzes prāvests, apkalpojis arī Nīdermuižu, Augškalni un Ambeļus (1948-1950), Balbinovas, Pustiņas, Piedrujas, Rēzeknes Sv. Andreja draudzes prāvests un Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes vikārs (1953-1954), Līvānu draudzes vikārs (1954-1955), Riebiņu draudzes prāvests un Vidsmuižas draudzes vikārs (1955-1960), Viļakas draudzes vikārs (1961-1970), Augšklanes draudzes prāvests (1970-1982), rezidents pie Augšklanes baznīcas (1982). Miris 1982. g.10. jūn., apbedīts Aglonas kapsētā
Staris Alfrēds
Vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors
Dzimis 1926. g. 16. febr. Rožupes pagasta Starēs. Mācījies Vanagu sešklasīgajā pamatskolā, Pļaviņu un Līvānu vidusskolās. Beidzis LU, Zinātņu akadēmijas vēstures institūta aspirantūru. Bijis Pļaviņu vidusskolas direktors. Kopš 1972. g. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā. Strādājis LU. Pētījis Latvijas skolu un pedagoģiskās domas vēstures problēmas. Piedalījies Latvijas skolu vēstures Pedagoģiskās domas antoloģijas un vairāku zinātnisko rakstu krājumu sastādīšanā un rediģēšanā. 2011.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.
Miris 2011. g. 24. jūn. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapos.
Staris Andris
Iekšlietu ministrijas darbinieks, policijas pulkvedis
Dzimis 1950. g .5. sept.Preiļu raj. Vanagos. Iekšlietu sistēmā nostrādājis 30 gadus ( kopš 1973. g.), 11 no tiem – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. 1991. g. - LR Iekšlietu ministrijas Milicijas departamenta priekšnieka vietnieks, Kriminālās milicijas pārvaldes priekšnieks. 1993. g.- Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. 1998. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Staudža Leokādija
Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1910. g. 14. nov. Krievijā. Mācījusies Rēzeknes ģimnāzijā, studējusi LU filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādājusi Viļakas ģimnāzijā, 1940. g. iecelta par Jaunaglonas ģimnāzijas direktori. Bēgļu gaitās devusies uz Vāciju. 1949. g. kopā ar ģimeni ieceļojusi Kanādā. Aktīvi darbojusies Vinipegas Latviešu Biedrībā.
Mirusi 1996. g.4. febr. Vinipegā.
Stepiņš Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1945. g. 6.febr.Rēzeknes raj. Mākoņkalna pag. Stikutu sādžā. Mācījies Baltezera septiņgadīgajā skolā, tad ieguvis vidējo izglītību un mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1976. g. iesvētīts par priesteri. Primācijas dievkalpojums notika Pušas baznīcā. Pēc iesvētīšanas par priesteri divus gadus strādājis Aglonā, pēc tam bijis vikārs Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā. No 1979. g. līdz 1987.g.bijis prāvests Bukmuižā, tad 11 gadus dekāns Dagdā, 3 gadus Aglonas dekāns, bet kopš 2001. g. - Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns. 1997. g. apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi, 2009. g. piešķirta LV aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme.
Stikāne Anastasija
Filoloģe, filoloģijas doktore, docente
Dzimusi 1927. g. 23. febr. Preiļu pagasta Adamovkā. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā, Jaunaglonas ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi LU Filoloģijas fakultātē (1946-1951), aspirantūrā, specialitāte – latviešu literatūra (1951-1954). Filoloģijas zinātņu kandidāta grādu ieguvusi 1958. g. LU lektore (kopš 1955), docente, latviešu literatūras katedras vadītāja (kopš 1961). 70 zinātnisko publikāciju autore. Sarakstījusi mācību grāmatu „Latviešu bērnu literatūra” (1977).
Mirusi 2008. g. 22. janv. Apbedīta Rēzeknes rajona Maltā.
Stipris Pēteris
Koktēlnieks
Dzimis 1947. g. 2. janv. Preiļu rajona Rudzātos. Beidzis Rīgas LMV Koktēlniecības. nodaļu. Kokgriezējs kombinātā „Māksla” (1968-1974). Visbiežāk strādājis griezuma tehnikā. Darbiem raksturīga vijīga plastika, bagātīgi aizpildīta virsma. Veidojis ciļņus par arhitektūras, dabas, tautas tradīciju tēmām, ar alegorisku un vispārinātu saturu. Darinājis arī skulpturālus griezumus – balvas un galda dekorus. Kopš 1970. g. piedalījies izstādēs: Bulgārijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1972. g.
Stivrišķe Natālija
Pedagoģe, ilggadēja Līvānu stikla muzeja vadītāja un gide
Dzimusi 1931. g. 8. dec. Ilūkstē. Mācījusies Ilūkstes vidusskolā, Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājusi Aknīstē, Dignājā, bijusi direktora vietniece Līvānu vakarskolā un Jersikas pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolas direktore.. Pēc aiziešanas pensijā – ilggadēja Līvānu Stikla muzeja vadītāja un gide. 2009. g. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi.
Stolders Jānis
Ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts, docents
Dzimis 1926. g. 8. febr. Preiļu pagasta Bluzmu ciemā. Mācijies Preiļu 1. vidusskolā, Daugavpils komercskolā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē. Ekonomikas zinātņu kandidāts (1962). LLA Lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas katedras asistents (1952-1959), vecākais pasniedzējs (1959-1963), docents (1963-1969). Grāmatvedības un statistikas katedras vadītājs (1966-1968). Nozīmīgākās publikācijas: Produkcijas pašizmaksa kolhozos(1960); Lauksaimniecības enciklopēdija. 1- 4., 1962-71.
Miris 1989. g. 10. sept., apbedīts 2. Meža kapos Rīgā.
 Streičs Jānis
Kinorežisors, scenārists, aktieris, gleznotājs, Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Starptautisko kinofestivālu laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1936. g. 26. sept. Preiļu raj. Anspokos. Vēlāk dzīvojis Preiļu pagasta Caicos. Mācījies Gailīšu pamatskolā (1944.-1951.g.) un Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951.-1955.). Strādājis par skolotāju Preiļos un darbojies amatierteātrī Preiļu kultūras namā. Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu. 22 spēlfilmu režisors, grāmatu Lāga dvēseļu straumē , un „1991 - Tas garais cilvēkbērna gads”, autors. Preiļu pilsētas Goda pilsonis. 1998. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Strelēvičs Vincents
Prāvests
Dzimis 1888. g. 3. jūl. Aizputes apriņķī. Mācījies Kuldīgas vācu ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1914. g. Pēterpilī. Strādājis Rīgas Sāpju Dievmātes, Līksnas, Bebrenes, Skaistkalnes un Aglonas draudzēs. 1929. g. ieguvis monsinjora titulu. No 1932. g. Sv. Jēkaba katedrāles prāvests un kūrijas notārs. 1937. g. paaugstināts par prelātu. Latviski pārtulkojis Jauno Derību. 1950. g. ieradies Brazīlijā, bet 1955. g. pārcēliess uz dzīvi ASV.
Miris 1983. g.4. jūn. Minesotā, ASV.
Strods Aloizs
Filozofijas profesors, LLU Sociālo zinātņu fakultātes mācību spēks
Dzimis 1924. g. 20. jūn. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Lielstrodu 1. pakāpes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Vēstures fakultātē. Bijis direktors Lielstrodu skolā, vēstures skolotājs Varakļānu vidusskolā (1949), vēstures skolotājs Ilūkstes 1.vidusskolā (1950), direktors Valmieras rajona Matīšu vidusskolā. 1959. g. Valmieras rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs. 1967. g. Maskavas universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju „Atsvešināšanās problēma un vispusīgi attīstītas personības veidošana”, bet 1985. g. – zinātņu doktora disertāciju par tēmu „Vācu personālisms”. No 1980. g. profesors un LLU Filozofijas katedras vadītājs (1987.-1991.). Publicējis ~ 100 zinātnisku rakstu, monogrāfiju un vairākas brošūras. Aktīvi darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā kā priekšsēdētājs (1990.-1993.) un kā valdes loceklis (kopš 1993.), LLU Konventa loceklis (kopš 1991.), LZA Promocijas un habilitācijas padomes loceklis (kopš 1992.). Saņēmis vairākus valdības apbalvojumus – Izglītības darba teicamnieks (1960.), ordeni “Goda zīme” (1960.), 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1996.) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998.).
Miris 2008. g. 31. okt. Jelgavā. Apbedīts Bērzu kapos.
Strods Francis
Pedagogs, filologs, publicists
Dzimis 1907. g. 23. aug. Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Sārnu, Teicienieku pamatskolā, Varakļānu ģimnāzijā, studējis LU filoloģijas fakultātē. Strādājis Aglonas ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā. Varakļānu vidusskolas direktors (1944-1950). Mācījis fiziku, matemātiku, bijis internāta audzinātājs Gulbenes rajona Gulbīšu pamatskolā. Pārvaldījis grieķu, latīņu, ģermāņu un slāvu valodas. Publicējies laikrakstos „Latgolas Bolss”, „Novadnieks”, „Stars”, „Katōļu Dzeive” un citur.
Miris 1999. g. Jersikā.
Strods Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 2. martā Rēzeknes apriņķī, Bērzgales pagasta Liuzinieku ciemā. Mācījies Mežvidu 6-klasīgajā pamatskolā, Ludzas valsts ģimnāzijā, Aglonas katoļu ģimnāzijā. 1938. g. iestājies Garīgajā seminārā Rīgā. 1944. g. 10. dec. iesvētīts par priesteri. Strādājis par vikāru Ludzā un Viļakā, bijis prāvests Augstkalnē un Aglonas dekanātā. Tad pārcelts uz Raipoles draudzi, kalpojis Kārsavas un Dricēnu draudzēs. Stoļerovā kalpojis 21 gadu. 1984. g. pārcelts uz Skaistkalnes draudzi.
Gājis bojā 1988. g. 1. apr. Apbedīts Skaistkalnes baznīcas dārzā.
Strods Kazimirs
Garīdznieks
Dzimis 1906. g. 9. janv. Nīdermuižas draudzes Krasnogorskas sādžā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. 1936. g. 21. maijā iesvētīts par priesteri. Pirmā darba vieta bijusi Indras, pēc tam Barkavas draudzē, apkalpojot Madonu un Lubānu. 1939. g. pārcelts uz Līvāniem, tad uz Kaunatu, vēlāk uz Mežvidiem.
Miris 1941. g., apbedīts Krasnogorskas kapsētā.
Strods Onufrijs
Latvijas PSR kultūras ministra vietnieks
Dzimis 1904. g. Preiļu rajonā. 1933. g. beidzis Ļeņingradas Austrumu institūta aspirantūru. Strādājis ideoloģiskajā un pedagoģiskajā darbā. No 1953. līdz 1958. g. bijis LPSR kultūras ministra vietnieks.
Miris 1958. g. 5. jūl.
Strods Pēteris
Katoļu bīskaps, filologs un publicists, filozofijas doktors, profesors, Sv. Tēva galma prelāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1892. g. 1. maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisāgu mājās. Mācījies Varakļānos, Gatčinā, Pēterpils Garīgajā seminārā un akadēmijā. Insbrukā ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1920) un Aglonas Garīgajā seminārā (1942-1944), Krāslavas un Rēzeknes vidusskolās. 1948. g. ieguvis bīskapa titulu. Sarakstījis „Latgalīšu volūdas gramatiku latgalīšim”, „Patīseibas maklātōjim”, daudzas reliģiska satura grāmatas, rediģējis latgaliešu preses izdevumus. 1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960. g.5. aug. Jūrmalā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Stuburs Andrejs
Sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni un Daugavas Vanagu zelta nozīmi
Dzimis 1923. g. 17. maijā Preiļos. Mācījies Gailīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Valsts dzelzceļnieku tehnikumā. Cīnījies latviešu leģionā. Apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras ordeni. Pēc kara apmeties uz dzīvi Holandē, kur bijis viens no Daugavas Vanagu Holandes nodaļas dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs. Pēc tam pārcēlies uz Nirnbergu, kur nodibinājis un vadījis DV Nirnbergas nodaļu. 1955. g. apbalvots ar DV zelta nozīmi. Bijis ilggadējs LCP loceklis un LCK Hesenes apgabala pārstāvis.
Miris 1988. g. 10. jūn. Frankfurtē.
Stupāne Vija
Gleznotāja
Dzimusi 1976. g. 12. dec. Preiļos. Mācījusies Aglonas vidusskolā, Rēzeknes mākslas koledžā – reklāmas un interjera specialitātē, LMA Latgales filiālē – glezniecības nodaļā. 2005. g. ar triptihu „Mājas” ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā. Regulāri piedalās plenēros Latvijā : Raunā, Berķenelē, Riebiņos un citur. Izstādes Rēzeknē, Jēkabpilī, Preiļos, Līvānos, Ludzā, Krāslavā, Rīgā. 2006. g. mākslinieces gleznas izstādītas Vitebskā, kur kļuvusi par konkursa laureāti.
Stupāns Antons
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis Preiļos. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Skolotāju institūtā. 1932. g. iecelts par Preiļu pagasta valdes sekretāru. Okupācijas laikā strādājis par veikalvedi, grāmatvedi un pārtikas nodaļas vadītāju Hanavas latviešu kooperatīvā. 1950. g. pārcēlies uz St. Paulu Minesotā.
Miris 1977. g.
Stupāns Jānis
Skolotājs, fiziķis un matemātiķis, docents
Dzimis 1923. g. 22. janv. Rušonas pagasta Caicos. Mācījies Preiļu pagasta Gailīšu pamatskolā. Studējis Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos, Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Bijis skolotājs Gailīšu pamatskolā (1943-1944), Preiļu 1.vidusskolā (1945-1950), Cēsu skolotāju institūta vecākais lektors (1952-1954), Skolu zinātniskās pētniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1954-1955), Daugavpils Pedagoģiskā institūta vecākais lektors, docents, Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Neklātienes nodaļas prorektors (1955-1983).
Miris 1995. g.12. apr. Daugavpilī, apbedīts Daugavpilī, Jaunajos kapos.
Stupāns Jānis
Kuģu vadītājs
Dzimis 1937. g. 3. okt. Riebiņu pagastā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1958), Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehnisko institūtu (1986). Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1966. g. No 1959. g. LJK. Braucis par kapteiņa 3. un 2. palīgu uz tvaikoņiem (1960-1964), par kapteiņa vecāko palīgu uz tvaikoņa Kotlasa (1964-1969), par kapteini uz m/k Imants Sudmalis (1969-1970, 1970-1972, 1973), Narva (1970, 1977), Auseklis (1972-1973), Jēkabs Alksnis (1973), Altajs, Ape (1974), Auce (1975-1977, 1978-1979, 1980-1983, 1983-1984, 1984-1986), Alūksne, Artjoms (1977-1978), Ardatova (1979-1980), Apšeronska (1983), Bauska (1984), Abrene (1986), Ventspils (1986-1987, 1987-1991), Taganroga (1987). Ārzemēs sabiedrību kuģu kapteinis (1991-1999).
Stupāns Jāzeps
Filozofs, politologs
Dzimis 1918. g. 7. dec. Preiļu pagastā. Mācījies Aglonas katoļu ģimnāzijā un līdz 1940. g. strādājis Preiļu pagasta valdē. 1944. g. iesaukts Latviešu leģionā un nosūtīts uz vācu instruktoru skolu Dienvidslāvijā. 1950. g. beidzis Neuštates latviešu ģimnāziju un studējis Mārburgas universitātē politisko filozofiju. Dienvidslāvijas Neuštates kopas biedrs, un kultūras nozares vadītājs. Apbalvots ar DN RV valdes atzinības rakstu.
Miris 1988. g. aprīlī Neištatē (Vācija).
Stūre Inese
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas zinātņu doktore
Dzimusi 1967. g. 28. jūn. Kārsavā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi LU Ģeogrāfijas fakultātē. Ģeogrāfijas maģistre (1997). Doktorantūra: 1999 -2002. g. ģeogrāfijas zinātņu nozarē. Dr. ģeogr. grādu ieguvusi 2005. g. Strādājusi Vidzemes augstskolā, bijusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Preiļos. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente, ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas direktore, ģeomorfoloģijas un ģeomehānikas katedras lektore. Grāmatu “Kultūras un dabas mantojuma aizsardzība un attīstības plānošana” (2004.), un “Jūrmalciema aizjomu ainavas stāsts. To Štrandkrug zvejibas zemnieku landšafts” (2009.) autore. Izglitības un zinātnes ministrijas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatore. Bijusi IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte.
Stūris Valērijs
Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1964. g. 11. martā Vecpilī. Studējis Latvijas Valsts universitātē ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Valsts ģeoloģijas pārvaldē kā inženieris ģeologs, Vides aizsardzības komitejā, „Laukkredītā” Rēzeknē, Preiļu rajona padomē. Konsultants Politikas koordinācijas departamentā Valsts kancelejā. Funkciju audita grupas pārstāvis valsts pārvaldes institūciju īstenoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu pārvaldības jomā. LR Valsts kontroles politiku plānošanas projektu un analīzes procesu vadītājs.
Sk. tālāk >>> |
