[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Viborna Iveta
(literārais pseidonīms Kristīne Jokste)
Literāte, ārste – radioloģe
Dzimusi 1965. g. 29. nov. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā apguvusi logopēdes specialitāti. Strādājusi Aizkrauklē, Mazzalvē, Preiļu pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa”, Preiļu slimnīcā. 2008. g. Daugavpils teātra izsludinātajā lugu konkursā 1. vietu ieguvusi ar darbu „Klepernīku pogosta zvaigzne”.

Vilcāne Antonija
Arheoloģe, vēstures doktore, LU aģentūras Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja
Dzimusi 1956. g. 16. janv. Preiļu pagasta „Bukos”. Mācījusies Preiļu 1.vidudsskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LZA Vēstures institūta aspirantūrā. Zinātnisko darbu veltījusi seno latgaļu kultūras un etniskās vēstures pētniecībai. Organizējusi un vadījusi arheoloģiskos izrakumus Jersikā, Preiļos, Dinaburgas cietoksnī un citviet Latgales dienvidreģionā. Zinātnisko publikāciju skaitā ir vairāk kā 12 zinātniskie raksti, 16 konferenču tēzes, atskaites sesiju materiāli, 4 recenzijas, 9 populārzinātniskie raksti. Ar referātiem uzstājusies vairākās starptautiskās arheologu konferencēs, 2004. g. izdota grāmata „Senā Jersika”. 2001. g. aizstāvējusi doktora disertāciju „ Latgales kultūras veidošanās dzelzs laikmetā (1.-12.gs.). Pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla”. Par ieguldījumu Latgales vēstures izpētē un kultūras mantojuma saglabāšanā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas pētniecei piešķirta Bronislava Spūļa prēmija.

Vilcāne Vineta
Žurnāliste, vēsturniece 
Dzimusi 1989. g. 19. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi vēsturi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot maģistra grādu. Strādājusi Latvijas vēstures institūtā kā krājuma glabātāja Etnogrāfisko materiālu krātuvē, vēlāk zinātniskā asistenta p.i. Etnoloģijas nodaļā, pētnieciskās intereses saistot ar mājturības vēsturi un kultūras procesiem Latgalē 19. gadsimtā – mūsdienās. Teksta līdzautore grāmatai “Uz vakariņām Latvijas brīvvalstī: gadsimtu senas receptes toreiz un tagad” (2014). Strādājusi par žurnālisti VSIA “Latvijas Vēstnesis” portālā www.lvportals.lv. Viena no biedrības “Preiļu alternatīvās kultūras atbalsta centrs” (PAKAC) dibinātājām, studiju gados aktīvi iesaistījusies biedrības “Latgolys Studentu centrs” darbā, kļūstot par biedrības valdes priekšsēdētāju un vairāku biedrības īstenoto projektu vadītāju. Vairāku gadu garumā vadījusi projektu “Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv” , esot gan portāla redaktore, gan žurnāliste. Latvijas Radio1 raidījuma Kolnasāta producente. Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks 2017 par Latvijas Radio stāstu ciklu Latgales kongress.10 stāsti.

Vilcāns Eliass
Policijas un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1899. g. 27. dec. Vārkavas pagastā. Beidzis pilsētas skolu Krievijā. 1924. g. iestājies policijas dienestā. Bijis dzelzceļa policijas uzraugs. 1930. g. iecelts par Zilupes policijas iecirkņa priekšnieku. 1934. g. iestājies Daugavpils pilsētas valdes dienestā. Darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās. Bijis Zilupes pilsētas domnieks un skolu valdes loceklis, Daugavpils krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis un sekretārs. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās un sastāvējis Latvijas atvaļināto karavīru biedrībā.
Miris 1968. g. 10. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Vilcāns Francis
Sporta pasākumu organizators
Dzimis 1931. g. 5.  okt. Preiļu rajonā. Absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Bijis sporta biedrību „Spartaks” un „Daugava” Daugavpils nodaļas vadītājs, fizkultūras skolotājs Daugavpils 1. vidusskolā, vadījis Daugavpils sporta veterānu padomi un izaudzinājis virkni talantīgu sportistu.
Miris 2008. g. 4. martā Daugavpilī.

Vilcāns Jānis
Elektrozinātņu maģistrs, inženieris, aeronautikas un kosmonautikas pētnieks
Dzimis 1922. g. 16. nov.  Saunas pagasta Streičaukā. Mācījies Orinšu, Salas un Sutru pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. ģimnāzijā, Baltijas universitātē Hamburgā, Kvīnas universitātē Kingstonā, Ziemeļaustrumu universitātē, papildinājies Masačūsetas Tehnoloģiskajā institūtā. Kopš 1966. g. strādājis ASV federālajā valsts dienestā – Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldē (NASA) kā programmu un projektu vadītājs. Ziemeļaustrumu universitātē 1975. g. ieguvis sabiedrības vadības maģistra grādu. Autors daudzām zinātniskajām publikācijām, ieguvis patentu par parametriskajiem mikroviļņu pastiprinātājiem, saņēmis augstus ASV valdības un zinātnisko iestāžu apbalvojumus. Ziņas par viņu atrodamas vairākos ASV enciklopēdiskos izdevumos.
Miris 2002. g. 28. janv. ASV Masačūsetas štatā.

Vilcāns Jānis
Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks
Dzimis 1929. g. 7. aug. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks. Viens no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) stipendiātiem par mūža ieguldījumu sportā.
Miris 2008. g. 5. martā Rīgā.

Vilcāns Pēteris
Garīdznieks, Rēzeknes – Aglonas diecēzes ģenerālvikārs, Līvānu dekanāta dekāns
Dzimis 1929. g. 16. janv. Atašienē. Mācījies Atašienes pamatskolā, Varakļānu un Līvānu pamatskolās, Rīgas metropolijas katoļu seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 28. martā. Primīcijas dievkalpojums 1951. g. 15. apr. Aglonā. Kalpojis Rušonas, Bērzgales, Aglonas, Nīdermuižas, Jasmuižas, Preiļu, Malnavas draudzēs. No 2004.  g. - Svētā Erceņģeļa Miķeļa Līvānu Romas katoļu draudzes prāvests.
Miris 2012 .g. 31. okt. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.

Vilcāns Polikarps
Keramiķis
Dzimis 1894. g. 26. janv. Silajāņu pagasta „Dūbēs”. Viens no ievērojamākajiem Silajāņu keramikas stila dekoratīvo formu radītājiem. Izkopis grafiskā raksta elementus un kompozīcijas paņēmienus, bijis teicams kolorists. Amatu apguvis pie tēva Joahima. Patstāvīgi podnieka amata gaitas uzsācis 1910. g., pievērsies galvenokārt saimniecības trauku darināšanai. Dekoratīvajai keramikai pievērsies 20 – to gadu nogalē. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums piešķirts 1958. g. Darbi atrodas visu lielāko Latvijas muzeju krājumos un daudzās privātkolekcijās. Piedalījies izstādēs Parīzē, Berlīnē, Maskavā, Bukarestē, Leipcigā.
1937. g. Francijā saņēmis zelta medaļu un diplomu, bet Latvijā sudraba medaļu,1938. g. Vācijā – Starptautiskās amatniecības Goda diplomu, un 1940. g. Latgales novada daiļamatniecības izstādē apbalvots ar sudraba medaļu un diplomu.
Miris 1969. g. 8. maijā. Apbedīts Riebiņu novada Antonišķu kapos.

Vilcāns Staņislavs
Keramiķis
Dzimis 1918. g. 23. sept. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Dūbēs. Amatu apguvis pie tēva un tēvabrāļa Polikarpa Vilcāna. Pastāvīgi ar keramiku nodarbojies no 1935. gada.
1955.-1957. g. strādājis r/a Latvijas keramika Krustpils cehā. No 1957. g. dzīvojis Daugavpilī, kur strādājis Novadpētniecības un mākslas muzejā (1960.-1965.), pēc tam (1971.-1991.) r/a Daiļrade keramikas darbnīcā.Tautas daiļamata meistars no 1960. g.
Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. g. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sāka attīstīties novada podniecība, izveidojās Tautas lietišķās mākslas studija Latgale, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. Darbi izceļas ar augsti profesionālu līmeni.
1942. g. piedalījies izstādē Preiļos un ticis godalgots ar diplomu. Aktīvi izstādēs piedalījies no 1947. g. Nozīmīgākās no tām: 1978., 1980. Francijā; 1980., 1992. Rīgā; 1979., 1989., 1982. Latgales keramika Maskavā; 1979.g. Ungārijā; 1986. Portugālē, Polijā, Vācijā; 1995. Latgales svečturi Viļņā (Lietuvā); 1998. Veltījums vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā.
Miris 2001. g.  9. dec. Apbedīts Daugavpilī.

Vilcāns Stanislavs
Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vārkavas pagasta „Barībiņās”
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Vilciņa Anastasija
Ekonomikas doktore, profesore
Dzimusi 1952. g. 4. apr. Līvānu novada Staru „Kvedervecumos”. Mācījusies Neicinieku un Rimicānu pamatskolās, Rīgas 2. internātskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un aspirantūrā. LLA Politekonomijas katedras asistente (1976.-1984.), vecākā pasniedzēja (1984.-1989.), LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docente (1990.-1998.), asociētā profesore (1998.-2001), ekonomikas doktore, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studiju vadītāja, LLU Konventa locekle, Ekonomikas fakultātes domes locekle, LLU Ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes locekle, LLMZA īstenā locekle, Liepājas universitātes vadībzinātņu katedras profesore. Pētījusi nodarbinātības un bezdarba praktiskos jautājumus, globalizācijas un tautsaimniecības risku problemātiku. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore.

Vilmane Janīna
Izglītības darbiniece, folkloras vācēja
Dzimusi 1928. g. 29. aug. Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. 1950. g. augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. g., līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam  kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978. g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai.  Saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.

Vilnis Kazimirs
Priesteris
Dzimis 1907. g. 18. nov. Nautrēnu draudzē. Mācījies Aglonas  Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1933. g. 25. maijā. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs un skolu kapelāns (1933-1934), Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests (1934-1944). 1944. g. rudenī prāvests nokļuvis Zviedrijā. Apmeties uz dzīvi pie Zviedrijas bīskapa Millera un apkalpojis katoļus Zviedrijā un Dānijā. 1946. g. sācis izdot žurnālu „Dzimtenes Balss”. 1948. g. norīkots darbā Eskilsturā. Tur  izveidojis draudzi un uzcēlis dievnamu – Svētā Krusta kapelu. 1965. g. pārcelts uz Falunā. Arī tur 1972. g. tiek uzcelta baznīca. 1974. g. sācis izdot „Dzimtenes kalendāru”.
Miris 1988. g. 27. janv. Zviedrijā, apbedīts Stokholmā.

Viļumanis Aleksandrs
Diriģents
Dzimis 1942. g. 30. augustā Preiļos. Muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas, opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1970. g. sācis strādāt Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu, bet 1975. g.  iecelts par LNO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. No 1990. līdz 1994. g.  strādājis par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī. No 1994. g. strādājis Latvijas Nacionālajā operā par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Ar Latvijas Nacionālās operas un baleta trupu viesojies Francijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā. No 2000. g. Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents.  Repertuārā aptuveni 50 operu un 30 baletu nosaukumi.
Apbalvojumi : 1994. g. Apvienotā karaliste, Teldec kritiķa prēmija Gada labākais diriģents (L. Delībs, “Kopēlija”), 1994. g. Latvijas Teātra Savienības balva Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1996. g. Lielās mūzikas balvas laureāts par J. Mediņa “Uguns un nakts ”iestudējumu. 1998. g. Latvijas Teātra savienības balva - Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par VI Starptautiskajiem operas mūzikas svētkiem Siguldā (Dž. Verdi opera Trubadūrs, Š. Guno Fausts). 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par Latvijas Valsts 80. g. jubilejas svinīgā koncerta vadīšanu. 2000. g. Teodora Reitera Lielā balva.

Vincevičs Vladislavs
Keramiķis
Dzimis 1945. g. 18. nov. Preiļu raj. Vidsmuižas „Ceperniekos.” Mācījies Līdumnieku pamatskolā, 1961. – 1965. g.  Profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles Keramikas nodaļā. 1995. g. iestājies Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1980. g. kļuvis par Tautas daiļamata meistaru. 1988. g. uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Izstādēs sācis piedalīties no 1978. g. Pirmā personālizstāde 1985. g. Jasmuižā. Darbi izstādīti Bulgārijā, Čehoslovākijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā u.c. Apbalvojumi: 1982. g. RA „Daiļrade” goda raksts par piedalīšanos keramikas izstādē Maskavā starptautiskajā simpozijā, 1985. g. PSRS Kultūras ministrijas, Latvijas mākslinieku savienības goda diploms par piedalīšanos lietišķās mākslas izstādē, republikāniskā E. Melngaiļa kultūras centra goda raksts par ieguldījumu Latgales keramikas attīstībā u.c.

Vinkšno Irēna
Juriste
Dzimusi 1942. g. 1. nov. Rīgā. Bērnības un pirmie skolas gadi aizvadīti Preiļu rajona Jersikā. Vidusskolu pabeigusi Rīgā. Darba gaitas sākusi tekstilfabrikā „Rīgas adītājs”, pēc tam strādājusi fabrikā „Uzvara”, Centrālās statistikas pārvaldes skaitļošanas centrā, Ministru Padomes Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā, 1.Rīgas Valsts notariāta kantorī. Vienlaikus studējusi LU Juridiskās fakultātes vakara nodaļā. No 1977. līdz 1993. g. strādājusi LPSR un Latvijas Republikas Prokuratūrā par tiesās izskatāmo civillietu uzraudzības daļas prokurori. 1993. g. ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.
Mirusi 2009.g. 16. jūl., apbedīta Vecajos Mārupes kapos.

Virketis Pauls
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1864. g. 13. nov. Lietuvā, Plungē. Mācījies Jelgavas reālģimnāzijā un Pēterpils Garīgajā seminārā. 1892. g. 12. apr. iesvētīts par priesteri. Vikārs Varakļānos (1892-1895), Līvānos, Rēzeknē (1896-1897), prāvests Prezmā (1898-1902), Stirnienē (1903-1911), Asūnē (1911-1927), no 1927.g. prāvests Stirnienē.
Miris 1946. g., apbedīts Stirnienes baznīcas dārzā.

Višņevskis Jānis
Garīdznieks, dzejnieks un folkloras vācējs
Dzimis 1861. g. 30. dec. Atašienes pagasta Lindānu ciemā. Mācījies Stirnienes pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, Daugavpils reālskolā, Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Latviešu valodas pasniedzējs (1884-1885). Pirmo Sv. Misi noturējis 1885. g. 15. maijā Atašienes baznīcā. Strādājis par vikāru Krāslavā, tad Līvānos (1888-1889), par prāvestu Eversmuižā, par dekānu Ludzā, mūža pēdējos gados bijis Rikavas draudzes prāvests. Rakstījis dzeju, savācis ap trīs tūkstoši tautas dziesmu.
Miris 1914. g. 20. maijā, apbedīts Rikavas draudzes kapos.

Vizulis Ādams
Garīdznieks, rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 20. maijā Ludzas apriņķa Baltinavas pagasta Zelču ciemā. Mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā, apmeklējis zīmēšanas un gleznošanas kursus, apguvis mūzikas pamatus. Studējis Pēterpils konservatorijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1913. g. Kalpojis Krāslavas draudzē, bija vikārs Pēterpils Sv. Staņislava baznīcā, prāvests Līvānu, Daugavpils, Atašienes, Rubenes un Malnavas draudzēs. Atjaunojis I pasaules karā nopostīto Līvānu katoļu baznīcu. Darbojies kā preses darbinieks – laikrakstu Dryva, Latgolas Vōrds un Korūgs redaktors. Dibinājis katoļu biedrību „Saule”, mūzikas biedrību „Lira” un ērģelnieku skolu, kuru pats arī vadījis. Bijis Latgales Kristīgo zemnieku savienības priekšsēdētājs 1928. g. 14. nov. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1970. g. 22. apr. Krāslavā, apbedīts Baltinavas kapos.

Vizulis Izidors
Starptautisko zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1918.g.20.jūnijā Baltinavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē, Getingenas un Freiburgas universitātēs. Emigrācijā ilgus gadus bijis mācību spēks Ilinoisas un Dienviddakotas universitātēs. Bez starptautisko tiesību profesora pienākumiem aktīvi iesaistījies arī pētniecības un sabiedriskajā darbā. Bijis LKSAA „Dzintars” prezidents. 6 grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autors. Par sasniegumiem pētniecības darbā piešķirta „Lasallian” godalga, PBLA Kultūras fonda goda diploms, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds juridiskajās zinātnēs.
Miris 2005.g.2.febr. Čikāgā.

Vīnkalns Aivars

Vjakse Aloizs
Kara lidotājs, Latvijas aviācijas pulka seržants
Dzimis 1909. g. 3. sept. Saunas pagastā. 1936. g.beidzis Latvijas Aerokluba civilās aviācijas kursus un Latvijas kara aviācijas pulka lidotāju – motoristu skolu. Dienējis Latvijas armijas aviācijas pulkā, 5. eskadriļā un latviešu leģionā. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Angliju, tad uz Kanādu. Trimdā aktīvi darbojies Daugavas Vanagu organizācijā.
Miris 1987. g. 9. janv. Apbedīts Kanādā, Toronto.

Vjakse Ineta
Labklājības Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece
Dzimusi 1977. g. 29. sept. Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU Tiesību zinātņu fakultātē.

Vogulis – Tumovs Antons
Fotomākslinieks
Dzimis 1950. g. 2. aprīlī Rušonas pagastā. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, I Tehniskajā sakaru skolā, Tautas Universitātes Fotomākslas fakultātē. Strādājis par tehniķi sakaru sistēmā, pēc tam – SIA “ANGRO”.  Fotokluba “Rīga” biedrs kopš 1982. g. No 1987. g. Fotomākslinieku Savienības biedrs. Latgales fotokluba biedrs. Piedalījies daudzās pašmāju un ārzemju izstādēs. Francijas fotomākslas muzejā glabājas viņa darbi  “Rīts”, “Pieskāriens”, ‘Nogruvums”, “Spilvu laiks Latgalē”.

Voitiņš Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1918. g. 8. dec. Atašienē. Mācījies Stalidzānu un Atašienes pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, vēsturi un filoloģiju studējis LU. Strādājis par skolotāju Vanagu pamatskolā. 1942. g. iestājies Garīgajā seminārā, kuru pašmācības ceļā pabeidzis 1946. g. Tā paša gada 15. jūlijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ludzā, Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā, Bikavā, Stružānos. 1950. g. 10. febr. arestēts un notiesāts uz 7 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā turpinājis kaplot Smiltenes, Raunas, Kombuļu, Alsungas, Jūrkalnes, Ludzas draudzēs. Kopš 1989. g. - Valmieras Romas katoļu draudzes dekāns.
Miris 1912. g. 5. jūn.

Volonts Jānis
Valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1882.7.apr. Preiļu pag. Cišos.
Studējis Pobedinska augstākajos komerczinību kursos Pēterburgā. Pēc atgriešanās Latvijā, kļuvis par Daugavpils pilsētas mēru (1923.-1937.) 1928. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1938. līdz 1940. g. bijis Tautas labklājības ministrs.  1941. g. apcietināts un deportēts uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris 1943. g. 16. martā. Reabilitēts 1988. g. 2. jūn.