[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Plivda Jānis
Mākslinieks
Dzimis 1978. g. 26. dec. Preiļos. Mācījies Sutru sākumskolā, Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes mākslas koledžā. Ieguvis bakalaura grādu LMA Latgales filiāles Glezniecības nod. un mākslas maģistra grādu LMA Glezniecības nod. No 1998.g. aktīvi piedalās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārvalstīs, rīko personālizstādes ( Itālijā, Lietuvā, Līvānos, Preiļos, Krāslavā)
Plivda Zintis
Basketbolists
Dzimis 1988. g. 13. jūn. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Gulbenes vidusskolā. Spēlējis Latvijas U – 18 izlases sastāvā Eiropas basketbola čempionātā junioriem, Gulbenes ASK „Buki” un BK „Ventspils”.
Plotnieks Imants
Profesors, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu doktors
Dzimis 1929. g. 1. martā Viļānos. Mācījās Krāslavas un Preiļu vidusskolā, Rīgas Franču licejā. 1953. g. absolvējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti un trīs gadus strādājis par Izglītības ministrijas inspektoru. 1956. g. apstiprināts par Rīgas 2.vidusskolas direktoru. No 1966. g. līdz 1999. g. strādājis par pasniedzēju LVU. 1999. g. ieguvis emeritēto profesora grādu un sācis pasniegt Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas institūtā. Bijis vairāku žurnālu redakciju loceklis, ilggadējs Latvijas Psihologu biedrības priekšsēdētājs un pirmās promocijas un habilitācijas padomes psiholoģijā dibinātājs un vadītājs, vairāk kā 360 publikāciju autors.
Miris 2002. g. 6. apr. Rīgā.
Počs Konstantīns
Fiziķis, fizikas doktors, kosmosa meteoroloģisko raķešu un instrumentu konstruktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
Dzimis 1912. g. 27. febr. Varakļānu pagasta Počos. Beidzis Aglonas ģimnāziju, tad studējis LU matemātikas un dabas zinātņu fakultātē (1940). Strādājis par skolotāju Rēzeknes Valsts komercskolā, ģimnāzijā un Tautas universitātē par ķīmijas pasniedzēju (1940-1944). 1944. g. iesaukts leģionā. 1945. g. nokļuvis Honzenes nometnē Vācijā. Tur nodibinājis latviešu ģimnāziju un bijis tās direktors. 1947. g. izceļojis uz Lielbritāniju. Izglītību turpinājis Gotingenas universitātē Vācijā, studējis Mančestras un Šērfildas universitātē Anglijā. Strādājis Mančestras Nacionālā ogļu pārv. centr. laboratorijā (1949-1956). Mančestrā nodibinājis organizācijas „Daugavas vanagi” nodaļu. 1956. g. izceļojis uz Kanādu. Toronto universitātē Kanādā studējis meteoroloģiju (1956-1958) un Teksasas universitātē El Paso – atmosfēras fiziku. Piedalījies Kanādas vadības atmosfēras ozona pētīšanas projektā (1956-1958). No 1958. g. dzīvojis ASV. Inženieris firmā „CBS Electronics” (1958-1961), Klevaira elektronikas firmā Voltemā, Masačūsetsā (1961-1962). No 1962. g. raķešu konstruktors, projekta koordinators un programmas vadītājs ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorija Bostonā. Vairāk nekā 40 zinātniski pētniecisku projektu un publikāciju autors.
Miris 1994. g. 4. maijā, apbedīts Keipkodas kapsētā.
Podnieks Konstantīns
Garīdznieks
Dzimis 1904. g. Pēterpilī. Dzīvojis Rudzātos. 1920. g. iestājies Rīgas katoļu garīgajā seminārā. 1928. g. ordinēts par priesteri. Rudzātu baznīcā noturējis pirmo Svēto Misi un sācis pildīt vikāra pienākumus Varakļānu draudzē. Vēlāk kalpojis Līksnā, Preiļos, Nautrānos. Septiņus gadus vadījis Kaunatas draudzi. 1944. g. pildījis Asūnes draudzes prāvesta pienākumus.
Miris 1950. g. 31.dec.
Podskočija Jūlija
Māksliniece
Dzimusi 1991. g. 3. sept. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā, Preiļu Mūzikas un Mākslas skolā. Darbojusies Bērnu Mākslinieciskās Fantāzijas akadēmijā. LU studējusi interjerdizainu, LMA – funkcionālo dizainu.
Poišs Mārtiņš
Literatūrkritiķis, tulkotājs, žurnālists
Dzimis 1937. g. 13. janv. Rugāju pag. Mācījies Medņu pamatskolā, pēc tam Rugāju vidusskolā. Absolvējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu. 1963. g. sācis strādāt par skolotāju Preiļu rajona Jersikas astoņgadīgajā skolā, pēc tam veicis korektora darbu Latvijas Valsts izdevniecībā, strādājis Neredzīgo biedrības žurnāla Rosme redakcijā par literāro līdzstrādnieku un vecāko redaktoru.
Rakstnieku savienības biedrs kopš 1970. g. Sarakstījis divas grāmatas: Atskaites punkts (1971) un Patiesības vārds (1979), kurās vērtējis latviešu prozu un dzeju. 1973. g. uzrakstījis plašu eseju Noklusētā drāma.
Tulkojis Deivida Herberta Lorensa romānu Dēli un mīļākie, Viljama Goldinga Smaile, Elisa Petersa grāmatas, Keneta Greiema Vējš vītolos”.
Poliščuks Aleksandrs
Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris
Dzimis 1954. g. 7. okt. Līvānos. 1983. g. beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (Arkādija Kaca kurss) un tajā pašā gadā uzņemts Krievu drāmas teātra trupā. No 1979. g. līdz 1983. g. bijis KDT aktieru ārštata darbinieks.
Nozīmīgākās lomas Rīgas Krievu teātrī:
Pirmdienis («Sniegbaltīte»), Goriks («Tumšā istaba»), Sarapka («Patvaļnieki»), Tabakijs («Mauglis»), Peters («Laulības dzīves ainas»), Baltazars («Kļūdu komēdija»), Fransuā («Grēkā krišana»), Ludis («Trīnes grēki»), Sidorenko («Karstā sirds»), Ubags («Kerija»), Ivans Lukičs («Natalī»), Karels («Skapēna blēdības»), Fjodors Timofejevičs («Kaštanka»), Aršambo («Vakariņas idiotiem»), Antons («Sārtais ziediņš»), Stacijas priekšnieks («Ķiršu dārzs»), Liberto («Mīlestība kā diagnoze”)
  Poplavska Elita
Farmaceite, RSU vadošā pētniece, docente
Dzimusi 1985.g.18. sept. Preiļos. Mācījusis Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Minesotas Universitātē. Rīgas Stradiņa universitātes docente, vadošā pētniece. Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja. 2012 – 2013 Latvijas Farmaceitu biedrības prezidentes asistente, farmaceitiskās aprūpes darba grupas vadītāja. 2008 – 2012 zinātniskā un mācībspēku asistente Minesotas Universitātes Farmācijas koledžā. Pētniecības darbības virzieni: farmācijas rīcībpolitika, zāļu pieejamība un racionāla lietošana, farmācijas jomas mārketinga aktivitāšu ietekme. Health Action Europe, valdes priekšsēdētāja un valdes locekle. 2013- 2014 Pacientu Ombuds padomes locekle. 2006- 2008 Latvijas Farmācijas Studentu Asociācijas prezidente. 2015. g. saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda RSU studiju programmu modernizācijas mērķstipendiju.
Pormale Ausma (ps. Romvalde Pārsla)
Literāte, liriķe
Dzimusi 1939. g. 28. apr. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, beigusi Izglītības ministrijas Vecāko pionieru vadītāju skolu un Augstākos literāros kursus Maskavā. Strādājusi par korespondenti, jauno literātu pulciņa vadītāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par mašīnrakstītāju. 1971. g. uzņemta Rakstnieku savienībā. Izdoti dzejoļu krājumi: „Atveru logu”, „Izturība”, „Zem kokiem klausīties”, „Tāls, tāls tāds spožums” un „Zvaigžņkrusts”.
Mirusi 1979. g. 17. nov., apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.
Postiljone Antoņina
Pedagoģe
Dzimusi 1915. g. 22. apr.Vārkavā. Mācījusies Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Studējusi baltu filoloģiju LU. Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā, pēc tam Vācijas un Bostonas skolās
Mirusi 1980. g. 25.jūn. Bostonā.
 Postiljons Jānis Arvīds
Izglītības darbinieks, filoloģijas maģistrs
Dzimis 1912. g. 24. okt. Cēsīs. Mācījies Cēsu Bērzaines ģimnāzijā. Studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Ieguvis klasiskās filoloģijas maģistra grādu. Strādājis par skolotāju Rīgā, Dubultos, Abrenē un Jaunaglonas ģimnāzijā. 1944.g. devies bēgļu gaitās. Sākumā uz Vāciju, pēc tam izceļojis uz Bostonu (ASV). Bostonas universitātē ieguvis bakalaura grādu tehnoloģiju administrācijā. Bijis aktīvs DV apvienības biedrs, Amerikas Latviešu apvienības Zelta mūža biedrs.
Miris 2004.g. 18. janv. Bostonā.
Priedītis Kārlis
Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1938. g. 17. jūn. Madonas rajona Lazdonas pagasta Birzniekos. Mācījies Cesvaines vidusskolā, Rīgas 3. medicīnas skolā. Beidzis LVU (1963). Pirmā darbavieta Ainažu vidusskola. Pēc tam strādājis vairākās Rīgas vidusskolās, Latvijas Radio, dažādos nozaru laikrakstos. 1980.-1988. g. bijis Preiļu rajona laikraksta „Ļeņina Karogs” korespondents, nodaļas vadītājs, atbildīgais sekretārs. Rakstījis dzeju, dziesmu tekstus un aprakstus, daudz tulkojis.1973. g. igauņu valodā iznācis tēlojumu cikls „Bērnības varavīksnes”. Pēc nāves, 1998. g. – klajā nācis dzejas un tēlojumu krājums „Ledus rozes”.
Miris 1988. g.27. sept.Preiļos, apbedīts Katlakalna kapos.
Prikulis Alberts
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g. 4. febr. Riebiņu pagasta Sprindžos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā (1948-1959). Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1959.-1964.) ķīmijas fakultātē, (1965.-1969.) RPI aspirantūrā. Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi :
1972. g. Ķīmijas zinātņu kandidāts. 1974. g. Docents. 1992. g. Ķīmijas doktors.
1959.-1960. Rīgas penicilīna rūpnīcas aparātstrādnieks.1960.-1964. Rīgas Politehniskā institūta laborants.1965.- 1969.g. Rīgas Politehniskā institūta pasniedzējs. 1969. g.- Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas inženieris.1969.- 1992. g. Latvijas Universitātes vecākais pasniedzējs, docents. 1989. – 1992. g. Izglītības un zinātnes ministrijas nodaļas vadītājs, ministra padomnieks. 1992. – 2007. g.. Akadēmisko programmu aģentūras (sākotnēji “Tempus birojs”), direktors.Zinātniskā darbība: 1961.- 1969. g. Rīgas politehniskajā institūtā veikti pētījumi organiskajā ķīmijā. 1969.- 1989. Latvijas Valsts universitātē pētījumi bioorganiskajā ķīmijā par monoamīnoksidāzes inhibitoru sintēzi un izpēti.
1986. – 1988. g. Latvijas Valsts universitātē pētījumi par datoru izmantošanu ķīmijas mācīšanā. 1988. – 1992.g. Didaktiski pētījumi ķīmijas priekšmeta satura jomā.
1964. – 1992. g. vairāk kā 40 publikācijas un 4 izgudrojumi ķīmijas nozarē. Ap 20 publikāciju pedagoģijas jomā, t.sk. mācību grāmata organiskajā ķīmijā, datorprogrammas ķīmijas mācīšanai, programmas organiskās ķīmijas mācīšanai neķīmiķiem.
Akadēmisko programmu aģentūras (APA) direktors.
Prīkuļs Pōvuls
Rakstnieks, dzejnieks
Dzimis 1910. g. 29. jūn. Pēterburgā. Pēc tēva nāves (1912) māte ar bērniem atgriezusies tēva dzimtajā ciemā – Rušonas pagasta Sedežos. Beidzis Kategrades pamatskolu un pēc tam daudz mācījies pašmācības ceļā, jo materiālie apstākļi nedeva iespēju tālāk izglītoties skolās. Kopš 1933. g. latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis dzejoļus, balādes un stāstus. Daļa stāstu izdoti krājumā „Nūsamaļdejušī” (1943).
Miris 1966. g. 15. jūn., apbedīts Ondzuļu kapos.
Priževoits Ēvalds
Gleznotājs
Dzimis 1937. g. 5.aug. Daugavpilī. Mācījies Somersetas pamatskolā. 1944. g. kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, vēlāk – uz ASV. Vairāk nekā 150 gleznu autors. 1972. g. martā notikusi Ē. Priževoita gleznu izstāde Indianapolē, bet oktobrī - Minneapolē.
Miris 1972. g.26. okt. ASV, Indianopolē.
Priževoits Pēteris
Pedagogs, matemātikas maģistrs, publicists
Dzimis 1907. g. 3. jūl. Galēnu pagasta Briškās. Mācījies Rēzeknes pamatskolā un Rēzeknes vidusskolā (1923-1927). Beidzis LU (1935) ar matemātikas maģistra grādu. Bijis Aglonas ģimnāzijas skolotājs (1935-1941) un direktors (1941-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju, 1949. g. – uz ASV.
Miris 1968. g.1. jūl. Indianopolē.
Prokofjevs Pēteris
Zinātnieks, LZA akadēmiķis, fiziķis, matemātikas doktors
Dzimis 1925. g. 1.aug. Grāveru pagasta Luņu ciemā. Mācījies Vāveru un Grāveru pamatskolās, Daugavpils 1. vidusskolā un ekonomiskajā tehnikumā. Studējis LVU fizikas un matemātikas fakultātē, aspirantūrā- Sanktpēterburgā. Viss darba mūžs 50 gadu garumā saistīts ar Salaspils kodolreaktoru. Pēc viņa priekšlikuma reaktors ticis uzbūvēts, viņa vadībā tapušas vairākas eksperimentālās iekārtas atomu kodolu īpašību pētīšanai. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un Latvijas kodolfizikas vispāratzītais vadītājs. Publikācijas: 110 žurnālu raksti, 3 monogrāfijās un 230 konferenču tēzēs.
Miris2000. g. 1.dec. Rīgā.
Pudāns Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1903. g. 6. jūn. Daugavpils apriņķa Kalupē, Logocku sādžā. Mācījies sv. Katrīnas katoļu ģimnāzijā Pēterburgā un Aglonas Garīgajā seminārā. Studējis Francijā - Strasbūras Universitātes Teoloģijas fakultātē.1926. g. 5. sept. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē iesvētīts par priesteri. Bijis Daugavpils Sv. Pētera draudzes vikārs un skolu kapelāns, Aglonas ģimnāzijas kapelāns (1929-1933). 1937.g. uzņemts Jezuītu ordenī. 1939.-1941.g. bijis Ilūkstes draudzes prāvests un ticības mācības skolotājs Ilūkstes Valsts humanitārajā ģimnāzijā. 1941. g. 14. jūn. arestēts, nosūtīts uz Vjatlaga nāves nometni.
Miris 1942. g. 15. jūn. Vjatlaga nāves nometnē Jagodnija ciematā, apraksts Jagodnija ciemata masu kapos.
Pudulis Donāts
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 21. dec. Vārkavas pagastā. Mācījies Daugavpils pilsētas skolā. Dienējis: 17.Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916. g. Francijā piedalījies kaujās pie Verdenas cietokšņa. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Dienējis Liepājas karaostas komandantūrā, pēc tam Armijas štāba Ārējās izlūkošanas nodaļā. Atvaļināts 1921. g. Bijis Rudzātu pagasta robežpolicijas vecākais kārtībnieks, pēc tam Rīgas Centrālcietuma jaunākais uzraugs. 1941. g. deportēts uz Soļikamsku.
Miris 1945. g. 26.febr.
Pudulis Pēteris
Vēsturnieks, pedagogs, vēstures maģistrs
Dzimis 1906. g. 29. dec. Preiļu pagasta Grāvānos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1921-1926). Beidzis LU ar vēstures maģistra grādu (1939). Bijis skolotājs Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, vēlāk – Daugavpils skolotāju institūtā. 1944. g. emigrējis uz Zviedriju, kur beidzis Stokholmas universitāti (1953). Zviedrijā strādājis par skolotāju un augstāko ierēdni vairākās zinātniskajās bibliotēkās. Sarakstījis daudz zinātnisku darbu. Sakrājis milzīgu daudzumu materiālu par Latgales latviešu tautas vēsturi.
Miris 1993. g.20. febr. Beličē.
Pudžs Jānis
Prāvests
Dzimis 1904. g. 19. maijā (citviet 6. maijā) Jasmuižas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas Garīgajā seminārā (1931-1936). Par priesteri iesvētīts 1936. g. 9. aug. Izvaltas baznīcā. Primicijas dievkalpojums 1936. g. 23. aug. Jasmuižas draudzē. Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1936-1937), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1937-1947), Izvaltas un Borovkas draudžu prāvests (1947-1956), Aulejas un Okras draudžu prāvests (1956-1973).
Miris 1973. g. 2. maijā (citviet 27. aprīlī). Apbedīts Aulejas kapsētā.
Puida Ernests
Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nodaļas aizsargs
Dzimis 1888. g. Rudzātu pag. Jakubovā. Lauksaimnieks, Rudzātu pag. padomes loceklis. Apbalvots ar Latgales Atbrīvošanas ordeni, 1934. g. ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Pujats Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1928. g. 17. febr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Sološnieku sākumskolā, studējis Garīgajā seminārā (1953-1956). Par priesteri iesvētīts 1956. g. 30. sept. Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primicijas dievkalpojums 1956. g. 15. okt. Nautrēnu draudzes baznīcā. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs (1956-1962), Rīgas Sv. Antona un Pēternieku draudžu prāvests (1962-1964), Brunavas un Budbergas draudžu prāvests (1964-1980), Rudzātu un Vanagu draudžu prāvests (1980-1991), Vidsmuižas, Pieniņu un Smelteru draudžu prāvests (1991-2004).
Miris 2004. g. 16. nov., apbedīts Vidsmuižas baznīcas dārzā.
Pujats Onufrijs
Prāvests
Dzimis 1933. g. 28. apr. Nautrēnu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1959. g. 10. maijā. Primicijas dievkalpojums - 1959. g. 24. maijā Nautrēnu draudzes baznīcā. Bijis vikārsVarakļānu (1959-1960) un Viļakas draudzēs(1960-1962), Andrupienes draudzes prāvests (1962-1975), no 1971. g. apkalpojis Pušas draudzi. No 1975. g. Vārkavas draudzes prāvests, no 1980. g. apkalpo Znotiņu draudzi, bet no 1986. g.- arī Jasmužas draudzi.
Punculis Antons
Garīdznieks, literāts un mākslas vērtību krājējs
Dzimis 1875. g. 2. maijā Galēnu pagasta Puncuļos. Mācījies Galēnu tautskolā (1913) un Viļņas Garīgajā seminārā (1901). Bijis prāvests Viļņā (1901-1913) un Galēnos (1913-1919). Sarakstījis lūgšanu un dziesmu grāmatas „Zalta altareits”, „Ceļš uz Dabasim” un „Vysod ar Dīvu”.
Miris 1919. g.16. dec. Galēnos, apbedīts Galēnu vecajos kapos.
Pundurs Pēteris
Fiziķis, fizikas doktors, profesors
Dzimis 1935. g. 12. febr. Saunas pagasta Gribinānos. Mācījies Priekuļu pamatskolā (1949) un Preiļu 1.vidusskolā (1953). Studējis LU (1953-1958). Inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LZA (1958-1960), inženieris, vadošais inženieris, laboratorijas vadītājs r/a „Alfa” Rīgas Mikroaparātu institūtā (1960-1975), docents LVU (1975-1987), nod. priekšnieks Latvijas PSR Augstākās izglītības ministrijā (1987-1991), direktors Izglītojošās atestācijas institūtā (1991-1992), kopš 1993. g. – profesors, Zinātniskās daļas vadītājs LU, kopš 1993. g. – direktors firmā „Lated”. Vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju un 2 grāmatu autors.
Miris 2011. g. 27. okt.
Purmalietis Iļja
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1895. g. 5. okt. Sīļukalna pagasta Kapeniekos ( agrāk Stirnienes pagasts). Atvaļināts 1921. g. 21. febr.. Saimniekojis tēva mājās Kapeniekos. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.
Putāns Jānis
Priesteris
Dzimis 1867. g. 20. jūn. Kapiņu pagasta Putānos. Mācījies Kapiņu pagasta un sv. Katrīnas baznīcas skolā (1881-1887), studējis Žitomiras Katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1892 .g. Pirmā darba vieta bijusi Mukarevas draudzē Podlesnas apkārtnē. Pēc tam pārcelts uz Samhorodokas draudzi Kijevas guberņā, tad uz Ļubaras draudzi Volīnijas guberņā. Bijis izglītības lietu kurators. Nodibinājis Kristīgās demokrātijas partiju un bija tās līderis. 1896. g. uzņēmies Žitomiras bīskapa katedrāles prāvesta pienākumus. 1898. g. sācis kalpot Narodišču draudzē. Dibinājis vairākas jaunas skolas un organizējis draudzes. 1918. g. 5. apr. atgriezies Latvijā. Kalpojis Kombuļu , Strūžānu, Brodaižu draudzēs.
Miris 1943. g.
Putniņš Imants
Satiksmes ceļu inženieris, LPSR Valsts prēmijas laureāts
Dzimis 1930. g.1. martāPreiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1938-1944) un Kuldīgas 1.vidusskolā (1945-1950). Studējis LU (1950-1955). Projektēšanas institūta „Ceļuprojekts” projektētājs (kopš 1960). Projektējis daudzus autoceļus Latvijā. Par modernu maģistrālo autoceļu tīkla projektēšanu un izbūvi Rīgas pieejās apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju (1980).
Puzo Andris
Pedagogs, politiskais darbinieks, baņķieris
Dzimis 1954. g. 1. nov. Jēkabpils raj. Aknīstes pag. Mācījies Aglonas internātskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, augstākā menedžmenta kursos Londonā. Bijis Aglonas internātskolas un Aglonas ģimnāzijas direktors. Piedalījies LTF nodaļas dibināšanā Preiļu raj. Vēlāk kļuvis šīs nodaļas vadītājs. LR Augstākajā Padomē bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis. Strādājis lielākajās Latvijas bankās. 2001. g. ievēlēts par A/S „Preses nams” prezidentu. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
|
