PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Jūlijs 2024

P O T C P S Sv
01020304050607
08091011121314
15161718192021
22232425262728
293031    

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 977

Kopējais skaits: 1352720

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Robežnieks Osvalds
Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nodaļas aizsargs
1929. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Rokjāns Broņislavs
Inženieris mežkopis
Dzimis 1926. g. 8. sept. Daugavpils apriņķa Jasmuižas pagastā. Mācījies Višķu pamatskolā, Daugavpils 1. ģimnāzijā. Beidzis LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1952) un aspirantūru (1956). DPI Lauksaimniecības pamatu katedras vadītājs un Dabaszinātņu fakultātes dekāns (1959-1965). Latvijas Dabaszinātņu biedrības Daugavpils pilsētas nodaļas vadītājs (1959-1965). Strādājis LLU no 1956. līdz 2003.g.: lauksaimniecības zinātņu kandidāts (1958), docents (1961), Dr.silv. (1992), docents emeritus (1994). 10 publikāciju autors. Pētījis baltalkšņu ieaudzēšanu oligotrofos apstākļos, barības vielu apriti egļu vērī un grīnī. Apbalvots ar vairākiem republikas un Daugavpils pilsētas Goda rakstiem.
Miris 2008. g. 29. jūn., apbedīts Baložu kapsētā Jelgavā.


Romaņenko Nikolajs
Sporta treneris
Dzimis 1952 .g. 1.janv. Baltkrievijā. Mācījies Novopolockas 2.vidusskolā. Studējis Baltkrievijas Fiziskās kultūras institūtā. Sporta pedagoģijas maģistrs. Bijis Līvānu stikla rūpnīcas sporta metodiķis un basketbola treneris, Preiļu rajona ISS treneris, Daugavpils basketbola kluba treneris, sieviešu basketbola komandas „DU” un BJSS galvenais treneris.

 

 

 


Romanovskis Broņislavs
Vēsturnieks, literatūras zinātnieks, publicists, bibliofils
Dzimis 1911. g. 3. martā Saunas pagasta Gribustos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1928.-1933). LU studējis vēsturi un pedagoģiju. Līdztekus mācībām strādājis par bibliotekāru Latvijas Valsts un J.Misiņa bibliotēkās. Publicējies latgaliešu presē. Vācis un krājis grāmatas, laikrakstus un rokrakstus par Latgali. Iesaukts Latviešu leģionā. 19.divīzijas sastāvā piedalījies Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanā (1944 -1945). 1945. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam - uz Jaunzēlandi, dzīvojis Velingtonā. Sarakstījis grāmatu „Tautas gara liecinieki” (1954).
Miris 1998. g. 25. jūn. Jaunzēlandē.



Romanovskis Salimons
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1894. g.28. nov. Saunas pagasta Gribustos.  Beidzis Preiļu 6 klasīgo pamatskolu. Bijis Preiļu pagasta padomes un valdes loceklis (1928.-1930.), valdes priekšsēdētājs (1930.-1934.), Preiļu pilsētas galva (1934.-1940.), Romas katoļu jaunatnes biedrības Preiļu nodaļas priekšsēdētājs. Atlaists no ieņemamā amata 1940. g. 6.jūl. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.

 


Romanovskis Voldemārs
Žurnālists, publicists, dzejnieks un tulkotājs
Dzimis 1949. g. 15. maijā Saunas pagasta Utinānos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā (1956.-1964.) un Preiļu vakara vidusskolā (1964.-1967.). Studējis žurnālistiku M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1969.-1974.) Strādājis Preiļos (1975.-1995.) – bijis Kultūras nodaļas inspektors, rajona laikraksta „Ļeņina Karogs”  un Latgales televīzijas korespondents. Paralēli tam dažus gadus strādājis par vācu valodas skolotāju Salas pamatskolā. Rakstījis dzeju, daudz tulkojis.
Miris 1995. g.16. aug. Preiļos, apbedīts Preiļu kapos.


Romāne Mārīte (īst. v. Marija Romāne)
Žurnāliste, literāte
Dzimusi 1932. g.15. maijā Rožkalnu pagasta Romānos. Mācījusies Neicenieku un Vanagu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1947.-1951). Studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1951.-1955). Skolotāja Rīgas 53.vidusskolā (1955.-1965), Radio Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja (1965.-1980), izdevniecības „Liesma” Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja (1980-1985). LPSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas Izdevniecību daļas vadītāja (1985.-1988). Rakstījusi stāstus, raidlugas un aprakstus. 1984. g. iznācis dokumentālu miniatūru ktājums „Desmitvīru spēks”. 


Rubīne Helēna
Farmakognoste, farmācijas doktore, D.H. Grindeļa prēmijas laureāte
Dzimusi 1924. g. 30. nov. Rušonas pagasta Kalna Rubeņos. Mācījusies Aizkalnes pagasta Kastīres, vēlākajā Kļaviņu pamatskolā (1933.-1937), Naudaskalna pamatskolā, Preiļu pagasta Priekuļu pamatskolā (1938.-1939.) un Jaunaglonas ģimnāzijā (1939.-1944.). Studējusi LU (1946.-1950.) un Rīgas Medicīnas institūtā (1950.-1951). Strādājusi par skolotāju Kļaviņu pamatskolā (1944.-1946), provizori un farmācijas inspektori Galvenajā aptieku pārvaldē Rīgā (1951.-1952). Rīgas Medicīnas institūtā Farmācijas fakultātes farmakoloģijas katedras asistente, vēlāk vecākā pasniedzēja (1952.-1985). Pētījusi ārstniecības augu fotoķīmiju, izplatības areālu un mikroelementu ietekmi uz to kultūrām. Ir 65 zinātniskās publikācijas un grāmatas „Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana”, „Ārstniecības augu vākšana”, „Zāļu lietošana”. Aptuveni  300 populārzinātnisku publikāciju autore. Par nopelniem Latvijas farmācijas attīstībā apbalvota ar D.H. Grindeļa medaļu.
Mirusi 2007. g. 11. oktobrī.


Rubīne Natālija
Preiļu novada politiski represēto biedrības "Likteņa ceļš" valdes priekšsēdētāja, sabiedriskā darbiniece un novadpētniece

Dzimusi 1950. g. 12. jūn. Omskas apg. Isiļkuļskas raj. Skolas gaitas uzsākusi Sibīrijā, pēc tam mācījusies Priekuļu pamatskolā un Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Studējusi Jelgavas LU. 26 gadus bijusi kolhoza grāmatvede un ekonomiste Pelēčos. Aktīvi darbojas biedrībās „Nīdermuižas draudze” un „Veiksmes biķeris”, vada Preiļu novada politiski represēto apvienību un biedrību „Likteņa ceļš”. Raksta projektus. Piesaistot dažādu fondu finansējumu, izdevies Pelēču pamatskolā ierīkot Radošo ideju istabu, iegādāties tērpus Nīdermuižas katoļu baznīcas korim un svētku procesijām, uzstādīt piemiņas plāksni politiski represētajiem u.c. Saņēmusi Latgales gada balvu nominācijā „Aktīvais seniors”, „Preiļu novada Eiropas cilvēks”, VAF „Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. 2020.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Rubīns Pēteris
Militārais darbinieks, ģenerālis
Dzimis 1892. g. Rušonas pagasta Kalna Rubeņos. Dienējis cara mātes gvardes pulkā. 1. Pasaules kara dalībnieks, Jura krusta kavalieris, bijis vairakkārt ievainots. Pēc Pilsoņu kara palicis Krievijā. Beidzis Frunzes Kara akadēmiju Maskavā. Bijis sarkanās armijas brigādes komandieris Maskavas kara apgabalā. 1937. g. izslēgts no kompartijas, pazemināts dienesta pakāpē līdz pulkvedim un no Maskavas izsūtīts uz Orlu. 1937. g.25. dec. arestēts, bet 1938. g.20. okt. tiesāts, apvainojot kā latviešu nacionālistu, pretpadomju organizācijas biedru, un tajā pašā dienā, pēc kara tribunāla sprieduma, nošauts. 1956. g.26. nov. reabilitēts.  


Rubule Sarmīte
Aktrise
Dzimusi 1980. g. 14. nov. Rīgā. Bērnība pagājusi Madonā, pēc tam ģimene pārcēlusies uz Preiļiem. Mācījusies Sarkaņu pamatskolā, Preiļu 1. vidusskolā. 2002 .g. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu mākslas aktiera specialitātē un tajā pašā gadā sākusi strādāt Dailes teātrī. Nozīmīgākās lomas izrādēs: Penelope un Diks, Vagīnas monologi, Tobāgo!, Kaligula, Piedzēries kuģis, Striptīzs, Melanholiskais valsis, Izvirtulis; Seriālā: Likteņa līdumnieki, Svešā dzīve; TV filmā: Naktssargs un veļas mazgātāja.  


Ručs Kazimirs
Garīdznieks, prelāts
Dzimis 1915. g. 4. dec. Vārkavas pagastā. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1942. g. 7. jūn. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Cēsu apkārtnes katoļu draudzēs. Sniedzis garīgo aprūpi Ziemeļvācijā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem (1946-1950). Studēja Beļģijā Lēvenas Katoļu universitātes Baznīcas tiesību fakultātē, ieguvis juridisko zinātņu kandidāta un doktora grādu (1950-1954). Turpat līdz 1957. g. studējis sociālās zinātnes. Juridiskās zināšanas papildinājis Sv. Rotas augstākajā Baznīcas tribunālā Vatikānā, iegūstot tribunāla advokāta diplomu (1957-1960). No 1960.-1963. g. bijis bīskapa Boļeslava Sloskāna sekretārs, latviešu un igauņu pārstāvis Pāvesta Emigrācijas komitejā Vatikānā, latviešu un igauņu katoļu garīgās aprūpes vadītājs ārzemēs. Apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu un ar LR Atzinības Krustu (2005).
Miris 2007. g.2. apr. Briselē.

 


Rudzāts Alberts
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 5.okt. Mētenas (Odzienas) pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Iesaukts Latviešu leģionā. Par Kurzemes kaujām apbalvots ar otrās pakāpes Dzelzskrustu. Strādājis telefonu rūpnīcā „Western Electric”. Ierodoties Indianpolē, iesaistījies arī sabiedriskā darbā – Daugavas Vanagu un Latviešu katoļu biedrībās (Latgaļu folkloras komitejas loceklis). 
Miris 2011. g. 24. febr. Indianpolē, ASV. 

 


Rudzāts Juris
Aizsargs
Dzimis 1915. g. Līvānu pagastā. Mācījies un strādājis tēva saimniecībā. Dienējis Latvijas armijā, sastāvējis Latvijas Aizsargu organizācijā. Līvānu pagastā izveidojis nacionālo partizānu vienību.
Miris 1945. g.17. nov. Jersikas pagastā, apbedīts Upenieku kapos.

 

 


Rumpēters Arkādijs
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1890. g. 31. dec. Vidridžu pagastā. Mācījies Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Studējis Tērbatas un Latvijas Universitātēs. 1922. g. ieguvis mācītāja amata kandidāta tiesības pie Baznīcas virsvaldes un ordinēts par Rīgas apriņķa vikāru. Bijis Daugavpils, Krāslavas, Kalupes, Varakļānu ev. lut. draudžu mācītājs. 1923 – 1930. g. kalpojis Preiļu draudzē. 1937. g. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu un ticis paaugstināts par Latgales iecirkņa prāvestu. Bijis Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils nod. valdes loceklis, Brāļu kapu komitejas Daugavpils nod. valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.
Miris 1962. g. 24. febr. Apbedīts Viskonsīnas Memorial kapsētā.


Rusiņš Antons
Leģionārs, skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1921. g. 2. apr. Vārkavas pagasta Sutros. Mācījies Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.g. iesaukts latviešu leģionā, pēc tam izsūtīts uz Gulaga lēģerī Karēlijā. Pēc atgriešanās Latvijā ilgus gadus strādājis par rēķinvedi kolhozā, bet no 1959. g.- Zasas vidusskolā. Četru grāmatu autors.
Miris 2005.g.4.maijā.



Ruskulis Antons
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1902. g. 26. aug. Aglonas pagastā. Mācījies Mežinieku pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā studējis teoloģiju, bet LU – tautsaimniecību. Latgales kristīgo partijas biedrs. Strādājis Finanšu ministrijā par akcīzes kontrolieri. No 1934. līdz 1936. g.  Krāslavā veicis finansu inspektora pienākumus. No 1936. – 1940. g. bijis Krāslavas pilsētas vecākais. Būdams prasmīgs saimnieciskās dzīves vadītājs, panācis, ka šajos gados palielinājies pilsētas budžets, uzplaukusi tirdzniecība un attīstījusies rūpniecība. Bijis Krāslavas latviešu biedrības valdes loceklis. 1941. g. jūnijā no  Daugavpils deportēts uz Sibīriju.
Miris 1942. g. 30. jūnijā izsūtījumā Sibīrijā, Kirova apgabala Vjatlagā.


Rutkovskis Gunārs
Tautsaimnieks, bibliotekārs, tautsaimniecības maģistrs, bibliotēku zinātņu maģistrs
Dzimis 1928. g. 21. maijā Preiļos. Kopš 1944. g. dzīvo emigrācijā. Beidzis ASV Bostonas koledžu (1957) un Kolumbijas universitāti (1961.). Fordenas universitātes bibliotēkas periodikas nodaļas vadītājs (1959.-1962), Hārvarda universitātes darbinieks (1962.-1965), Hārvarda koledžas un Bostonas publiskās bibliotēkas vicedirektors (kopš 1965).

 

 

Ruža Oksana
Ekonomikas zinātņu doktore
 Dzimusi 1983. g. 3. febr. Preiļos.Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Studējusi Rēzeknes Augstskolā. 2013. g. DU aizstāvējusi promocijas darbu „Dzīvojamā nekustamā īpašuma analīze un vērtēšana reģionālajā aspektā”. DU Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece 2014. g. par nozīmīgiem sasniegumiem sociālajā zinātnē saņēmusi DU Gada balvu. DU Ekonomikas promocijas padomes locekle.

 

Uz sākumu

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites