Apmeklētāji
Šodien: 975 Kopējais skaits: 1491237 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Kučinskis Staņislavs Katoļu garīdznieks, kultūrvēsturnieks, publicists Dzimis 1913. g. 13. nov. Rāznas pagasta Dukstigalā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējot LU Teoloģijas fakultātē, iestājies Jezuītu ordenī. Izglītību turpinājis Krakovas Jezuītu universitātē, pēc tam Gregorija universitātē Romā. 1941. g. 26. jūn. Romā ordinēts par priesteri. Veicis pastorālo darbu dažādās Itālijas pilsētās. Vatikāna radio Latviešu raidījumu redakcijas vadītājs (1950 - 2000).Pētījis Latvijas katoliskās baznīcas vēsturi. 2001. g. par mūža ieguldījumu apbalvots ar 4.šķirasTriju Zvaigžņu ordeni. Miris 2008. g. 4. sept. Apbedīts Romas Campo Verano kapsētā.
Kudeika Augusts Gleznotājs, scenogrāfs, grafiķis Dzimis 1916. g. 10. apr. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Kusiņu ciemā. Mācījies Kalupes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Mākslas pamatus apguvis R. Sutas mākslas studijā Rīgā. Strādājis Strautiņu, vēlāk Ludzas skolās, kur mācījis zīmēšanu un mākslas vēsturi. 1943. g. atgriezies Rīgā un turpinājis mācīties L. Svempa vadītajā studijā. Karojot latviešu leģionā, kritis gūstā un nokļuvis Vācijā, tad Beļģijā, bet pēc tam izceļojis uz Austrāliju. Vācijā piedalījies mākslas izstādēs, gatavojis dekorācijas Pērtas dramatiskās kopas teātru izrādēm un Austrālijas latviešu kultūras dienu pasākumiem. Miris 1980. g. 1. janv. Apbedīts Pērtā, Rietumaustrālijā.
Kudiks Broņislavs Priesteris Dzimis 1911. g. 30. aug. Stirnienes draudzes Ošupes mājās. Mācījies Stirnienes un Varakļānu pamatskolā, pēc tam Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1936. g. 21. maijā ordinēts par priesteri. Kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā par vikāru un kara kapelānu. Bijis Tilžas prāvests, kalpojis Stiglovas un Bērzgales draudzēs.1947. g. iecelts par Viļakas dekānu, pēc tambijis Nautrēnu, Aglonas, Rēzeknes ,Varakļānu un Skaistkalnes dekāns. Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.
Kudiņa (Ancāne) Vija Uzņēmēja, Aglonas Maizes muzeja īpašniece un vadītāja Dzimusi 1959. gada 11. okt. Aulejas (tagadējā Šķeltovas) pagasta Kalna Kudiņos. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā. Rēzeknes 4. tehniskajā skolā apguvusi konditora specialitāti, Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā studējusi Pārtikas rūpniecības fakultātē. Bijusi ražošanas meistare patērētāju biedrības Aglonas maizes ceptuvē, pasniedzēja Jaunaglonas arodskolā. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore, Aglonas Maizes muzeja dibinātāja un direktore, viesu mājas „Pie Vijas” saimniece, Vislatvijas „Viju dienas” pasākuma dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja. Ēdienu receptes un derīgus padomus maizes cepējām apkopojusi „Maizes grāmatā”. LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre, valdes locekle. Būdama godu saimniece ar 30 gadu pieredzi, izveidojusi ”Gūda saimneicu bīdreibu”. SIA ”Cīši gords” dibinātāja. 2010.g. kļuvusi par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. 2015. g. nominēta latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks” nominācijā „Gada amatnieks/ saimnieks”. Par nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls 2015.g. piešķīris Atzinības krusta V šķiru.
Kudiņš Jānis Būvinženieris Dzimis 1950. g. 30. jūn. Preiļu raj. Izglītība: RTU Celtniecības fakultāte, Austrijas tirdzniecības un rūpniecības kameras „WIEI Osterreich” augst. menedžmenta diploms. Latvijas Būvinženieru savienības biedrs. Bijis a/s „Lauma” direktora vietnieks, a/s „Baltika” priekšsēdētāja vietnieks. Liepājas ražošanas sa-bas „Būve” direktors.
Kudiņš Valdis Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs Dzimis 1976. g. 7. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē (sākumskolas pedagoģija un deju skolotāja specialitāte). No 1994. līdz 1999. g. dabas izpētes un vides izglītības centra projektu vadītājs, direktora vietnieks. Demokrātijas attīstības programmas koordinators. Kopš 2003. g. - DU Pedagoģijas katedras lektors. No 2000. līdz 2004. g. Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators. No 2002. līdz 2006. g. Daugavpils rajona Lauku partnerības padomes priekšsēdētājs. Kopš 2004. g. biedrības Latvijas Lauku forums valdes loceklis. No 2005. līdz 2006. g. - DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītājs. No 2006. līdz 2007. g. - Lauku attīstības speciālists Zemkopības ministrijā. Kopš 2008. g. Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs.
Kulakovs Juris Komponists, mūziķis Dzimis 1958. g. 20. maijā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā un bērnu mūzikas skolā, studējis LVK. Grupas „Pērkons” vadītājs un dziesmu autors, ansambļa „Menuets” dalībnieks. Sarakstījis operas „Debešķīgā Nepieciešamība”, „Mateja pasija”, „Mistērija par Rīgu”, rokoperu „Čigāns sapnī”. Vairāk kā 20 teātra izrāžu mūzikas autors, kino un televīzijas raidījumu muzikālā noformējuma autors. 2009. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Līvānu pilsētas Goda pilsonis.
Kuļgajeva Svetlana Gleznotāja Dzimusi 1959. g. 13. febr. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils 8. vidusskolā, Urālu lietišķās mākslas vidusskolā, akmens mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Bijusi Līvānu stikla fabrikas stikla māksliniece, Preiļu patērētāju biedrības māksliniece -noformētāja, Līvānu 2. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja. 2006. g. atvērusi savu vizuālās reklāmas firmu SIA „MSM design”. Personālizstādēs piedalās ar gleznām, datorgrafiku un dekoriem.
Kuncāne Marta Matilde Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1892. g. 28. jūn. Rīgā. Mācījusies Franču ģimnāzijā un ieguvusi tautskolotājas tiesības. Strādājusi Rīgā, Marijas katoļu draudzes skolā, Jūrkalnes pamatskolā.1925. g. devusies uz Latgali, kur strādājusi Zaķīšu pamatskolā, Naujenes pagasta „Lāču” pamatskolā, Daugavpils 1. pilsētas pamatskolā. Darbojusies Sieviešu pašpalīdzības biedrībā, Latviešu biedrības mājturības sekcijā, aizsargu organizācijā. 1944. g. izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur rosīgi darbojusies gan latviešu biedrībās, gan Daugavas Vanagu organizācijās, gan bēru fondā: vākusi ziedojumus, organizējusi sarīkojumus. Apbalvota ar Atzinības Krusta I pakāpes goda zīmi. Mirusi 1966. g. 9. janv. Kanādā. Apbedīta Holy Sepulchere Cemetery kapsētā.
Kuncāns Donāts Pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1884. g. Riebiņu pag. Dakaros (agrāk Silajāņu pag.).Vairāk kā 30 gadus bijis Silajāņu pagasta vecākais.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. g. deportēts uz Krieviju.
Kuncāns Juris Skolotājs, tautskolu inspektors Dzimis 1898. g. 24. apr. Riebiņu pagasta Dakaros. Bijis Zaķīšu pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa Katoļu skolotāju biedrības Centrālās valdes loceklis, Daugavpils apriņķa tautskolu inspektors. Miris 1968. g. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Kundziņš Aloizs Jūrniecības darbinieks Dzimis 1939. g. Aglonas pag. Mācījies Liepājas jūrskolā, ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu. Latvijas Jūrniecības savienības biedrs. Strādājis par traleru un zvejas kuģu kapteini. Bijis Latvijas ostu galveno kapteiņu dienesta vecākais inspektors, Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks, Liepājas jūrskolas valsts eksāmenu komisijas loceklis.
Kundziņš Leons Prāvests Dzimis 1907. g. 30. apr.Jasmuižas pagastā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1930-1936). Par priesteri iesvētīts 1936.g. 21. maijā Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums 1936. g. 7. jūn. Nīdermužas draudzē. Kalpojis: Jelgavas draudzes vikārs, apkalpojis Auci (1936 -1937), Auces, Renģes, Ukru, Buksīšu, Bēnes un Tērvetes draudžu prāvests (1937 -1950), Jelgavas, Elejas, Selgales-Iecavas un Kalnciema-Volgundes draudžu prāvests, dekāns (1950 - 1959), spaidu darbos (1959 - 1960), Talsu dekāns, Cīruļu un Laucienes draudžu prāvests (1960 - 1963), Ludzas draudzes prāvests, dekāns (1963 - 1974), Feimaņu draudzes prāvests (1974 - 1977). Miris 1977. g. 21. dec. Feimaņos. Apbedīts Aglonas kapsētā.
Kurčins Augusts Zinātnieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1928. g. 5. nov. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, studējis LLA, LVU. Bijis LLU Augsnes zinātnes un ģeoloģijas katedras vecākais laborants, asistents, vecākais pasniedzējs, Augsnes agroķīmijas katedras lektors. Zinātniskās darba tēmas: Slokas papīra fabrikas dīķu filtrmasas izmantošana, lauksaimniecībā izmantojamās augsnes sablīvēšana, augsnes agrofiziskās īpašības, Zemgales meliorēto augšņu auglība. Darbojies Agronomijas fakultātes Profesionālās orientācijas komisijā, Latvijas Augsnes biedrības biedrs, Sēlijas asociācijas loceklis, Latgales Pētniecības institūta izglītības un pedagoģijas darba grupas loceklis, studentu korporācijas „Ventonia” biedrs. Miris 2014. g. 1.sept. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapos.
Kurčins Pēteris Pedagogs, finanšu un pašvaldību darbinieks Dzimis 1908. g. 15. sept. Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Rēzeknes un Varakļānu Valsts ģimnāzijā. Strādājis Latvijas Bankā, Daugavpils apriņķa policijas 4. iecirknī Preiļos. 1932. g. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļā. Strādājis Finansu ministrijas Valūtas komisijā. 1938. g. pabeidzis Karaskolu. Strādājis Daugavpils prokuratūrā par viceprokuroru. Vācu okupācijas laikā iecelts par Rudzātu pagasta vecāko.19. divīzijas sastāvā cīnījies Volhovas purvos, nokļuvis krievu gūstā un nosūtīts uz Belomor kanāla būvi Mežvedegorskā. Atbrīvots 1947. g. Miris 1993. g. 3. maijā, apglabāts Preiļu rajona Sīļukalna pagasta Kapenieku kapos.
Kurmins Jānis Garīdznieks, filozofs Dzimis 1790. g. Lietuvā. Mācījies Krāslavas garīgajā seminārā. Ordinēts 1820. g. Kalpojis Stoļerovas, Aulejas, Skaistas, Vārkavas un Krāslavas draudzēs. Bijis kultūras dzīves veidotājs, sarakstījis sprediķu grāmatas latgaliešu valodā un sastādījis poļu – latīņu- latviešu (latgaliešu) vārdnīcu. Miris 1860. g. 11. febr. Krāslavā.
Kursīte Janīna Politiķe, pašvaldību darbiniece, lauku attīstības speciāliste Dzimusi 1964. g. 11. febr. Rušonas pagastā. Mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, studējusi Lauksaimniecības universitātē, ieguvusi Dārzkopības, Lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. DU apguvusi pedagoga – psihologa specialitāti. Strādājusi par pasniedzēju Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Latgales reģiona lauku attīstības speciāliste un dārzkopības konsultante. 12. Saeimas deputāte, Daugavpils novada domes deputāte, kultūras un izglītības komitejas vadītāja.
Kursīte - Pakule Janīna Literatūrzinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, politiķe Dzimusi 1952. g. 2. martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 10., 11. un 12. Saeimas deputāte. Darbojusies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kursītis Antons Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Dzimis 1955. g. 13. jūn. Preiļu rajona Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, studējis LU Ekonomikas fakultātē. Bijis Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra kontroles daļas vecākais inspektors Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils un Preiļu rajonā, Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs.
Kuško Nikolajs Notārs Dzimis 1901. g. 15. febr. Vidsmuižas pagastā. Beidzis vidusskolu. 1921 - 1923. g. dienējis Latvijas armijā. Bijis Krāslavas virsmežniecības darbvedis, grāmatvedis. No 1927. g. 8. janv. - notārs Preiļos. Kantoris atvērts 1927. g. 23. febr. Rušonas ielā 1. No 1936. g. biji Preiļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas revīzijas komisijas loceklis. 1933 - 1940. g. –Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nod. aizsargs. Padomju okupācijas laikā (1940. g. 13. dec.) atbrīvots no amata. 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Deportēts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. g. 28. janv. 7. lēģera punkta lazaretē. Apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.
Kuzmins Jānis Zinātnieks, inženieris Dzimis 1952. g. 18. febr. Preiļu raj. Studējis RPI elektroenerģētikas fakultātē. Inženieris un vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks, docents RTU elektroenerģētikas fakultātē. Zinātniski tehniskās firmas ZTF SIA „Lāsma” direktors. Publicējis 35 zinātniskos un mācību metodiskos darbus, ieguvis 15 autorapliecības. Latvijas enerģētiķu savienības viceprezidents.
Miris 2013.gada 7.jūlijā. Apbedīts Preiļu kapsētā.
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Kučinskis Staņislavs Katoļu garīdznieks, kultūrvēsturnieks, publicists Dzimis 1913. g. 13. nov. Rāznas pagasta Dukstigalā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējot LU Teoloģijas fakultātē, iestājies Jezuītu ordenī. Izglītību turpinājis Krakovas Jezuītu universitātē, pēc tam Gregorija universitātē Romā. 1941. g. 26. jūn. Romā ordinēts par priesteri. Veicis pastorālo darbu dažādās Itālijas pilsētās. Vatikāna radio Latviešu raidījumu redakcijas vadītājs (1950 - 2000).Pētījis Latvijas katoliskās baznīcas vēsturi. 2001. g. par mūža ieguldījumu apbalvots ar 4.šķirasTriju Zvaigžņu ordeni. Miris 2008. g. 4. sept. Apbedīts Romas Campo Verano kapsētā.
Kudeika Augusts Gleznotājs, scenogrāfs, grafiķis Dzimis 1916. g. 10. apr. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Kusiņu ciemā. Mācījies Kalupes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Mākslas pamatus apguvis R. Sutas mākslas studijā Rīgā. Strādājis Strautiņu, vēlāk Ludzas skolās, kur mācījis zīmēšanu un mākslas vēsturi. 1943. g. atgriezies Rīgā un turpinājis mācīties L. Svempa vadītajā studijā. Karojot latviešu leģionā, kritis gūstā un nokļuvis Vācijā, tad Beļģijā, bet pēc tam izceļojis uz Austrāliju. Vācijā piedalījies mākslas izstādēs, gatavojis dekorācijas Pērtas dramatiskās kopas teātru izrādēm un Austrālijas latviešu kultūras dienu pasākumiem. Miris 1980. g. 1. janv. Apbedīts Pērtā, Rietumaustrālijā.
Kudiks Broņislavs Priesteris Dzimis 1911. g. 30. aug. Stirnienes draudzes Ošupes mājās. Mācījies Stirnienes un Varakļānu pamatskolā, pēc tam Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1936. g. 21. maijā ordinēts par priesteri. Kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā par vikāru un kara kapelānu. Bijis Tilžas prāvests, kalpojis Stiglovas un Bērzgales draudzēs.1947. g. iecelts par Viļakas dekānu, pēc tambijis Nautrēnu, Aglonas, Rēzeknes ,Varakļānu un Skaistkalnes dekāns. Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.
Kudiņa (Ancāne) Vija Uzņēmēja, Aglonas Maizes muzeja īpašniece un vadītāja Dzimusi 1959. gada 11. okt. Aulejas (tagadējā Šķeltovas) pagasta Kalna Kudiņos. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā. Rēzeknes 4. tehniskajā skolā apguvusi konditora specialitāti, Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā studējusi Pārtikas rūpniecības fakultātē. Bijusi ražošanas meistare patērētāju biedrības Aglonas maizes ceptuvē, pasniedzēja Jaunaglonas arodskolā. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore, Aglonas Maizes muzeja dibinātāja un direktore, viesu mājas „Pie Vijas” saimniece, Vislatvijas „Viju dienas” pasākuma dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja. Ēdienu receptes un derīgus padomus maizes cepējām apkopojusi „Maizes grāmatā”. LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre, valdes locekle. Būdama godu saimniece ar 30 gadu pieredzi, izveidojusi ”Gūda saimneicu bīdreibu”. SIA ”Cīši gords” dibinātāja. 2010.g. kļuvusi par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. 2015. g. nominēta latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks” nominācijā „Gada amatnieks/ saimnieks”. Par nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls 2015.g. piešķīris Atzinības krusta V šķiru.
Kudiņš Jānis Būvinženieris Dzimis 1950. g. 30. jūn. Preiļu raj. Izglītība: RTU Celtniecības fakultāte, Austrijas tirdzniecības un rūpniecības kameras „WIEI Osterreich” augst. menedžmenta diploms. Latvijas Būvinženieru savienības biedrs. Bijis a/s „Lauma” direktora vietnieks, a/s „Baltika” priekšsēdētāja vietnieks. Liepājas ražošanas sa-bas „Būve” direktors.
Kudiņš Valdis Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs Dzimis 1976. g. 7. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē (sākumskolas pedagoģija un deju skolotāja specialitāte). No 1994. līdz 1999. g. dabas izpētes un vides izglītības centra projektu vadītājs, direktora vietnieks. Demokrātijas attīstības programmas koordinators. Kopš 2003. g. - DU Pedagoģijas katedras lektors. No 2000. līdz 2004. g. Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators. No 2002. līdz 2006. g. Daugavpils rajona Lauku partnerības padomes priekšsēdētājs. Kopš 2004. g. biedrības Latvijas Lauku forums valdes loceklis. No 2005. līdz 2006. g. - DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītājs. No 2006. līdz 2007. g. - Lauku attīstības speciālists Zemkopības ministrijā. Kopš 2008. g. Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs.
Kulakovs Juris Komponists, mūziķis Dzimis 1958. g. 20. maijā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā un bērnu mūzikas skolā, studējis LVK. Grupas „Pērkons” vadītājs un dziesmu autors, ansambļa „Menuets” dalībnieks. Sarakstījis operas „Debešķīgā Nepieciešamība”, „Mateja pasija”, „Mistērija par Rīgu”, rokoperu „Čigāns sapnī”. Vairāk kā 20 teātra izrāžu mūzikas autors, kino un televīzijas raidījumu muzikālā noformējuma autors. 2009. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Līvānu pilsētas Goda pilsonis.
Kuļgajeva Svetlana Gleznotāja Dzimusi 1959. g. 13. febr. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils 8. vidusskolā, Urālu lietišķās mākslas vidusskolā, akmens mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Bijusi Līvānu stikla fabrikas stikla māksliniece, Preiļu patērētāju biedrības māksliniece -noformētāja, Līvānu 2. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja. 2006. g. atvērusi savu vizuālās reklāmas firmu SIA „MSM design”. Personālizstādēs piedalās ar gleznām, datorgrafiku un dekoriem.
Kuncāne Marta Matilde Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1892. g. 28. jūn. Rīgā. Mācījusies Franču ģimnāzijā un ieguvusi tautskolotājas tiesības. Strādājusi Rīgā, Marijas katoļu draudzes skolā, Jūrkalnes pamatskolā.1925. g. devusies uz Latgali, kur strādājusi Zaķīšu pamatskolā, Naujenes pagasta „Lāču” pamatskolā, Daugavpils 1. pilsētas pamatskolā. Darbojusies Sieviešu pašpalīdzības biedrībā, Latviešu biedrības mājturības sekcijā, aizsargu organizācijā. 1944. g. izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur rosīgi darbojusies gan latviešu biedrībās, gan Daugavas Vanagu organizācijās, gan bēru fondā: vākusi ziedojumus, organizējusi sarīkojumus. Apbalvota ar Atzinības Krusta I pakāpes goda zīmi. Mirusi 1966. g. 9. janv. Kanādā. Apbedīta Holy Sepulchere Cemetery kapsētā.
Kuncāns Donāts Pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1884. g. Riebiņu pag. Dakaros (agrāk Silajāņu pag.).Vairāk kā 30 gadus bijis Silajāņu pagasta vecākais.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. g. deportēts uz Krieviju.
Kuncāns Juris Skolotājs, tautskolu inspektors Dzimis 1898. g. 24. apr. Riebiņu pagasta Dakaros. Bijis Zaķīšu pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa Katoļu skolotāju biedrības Centrālās valdes loceklis, Daugavpils apriņķa tautskolu inspektors. Miris 1968. g. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Kundziņš Aloizs Jūrniecības darbinieks Dzimis 1939. g. Aglonas pag. Mācījies Liepājas jūrskolā, ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu. Latvijas Jūrniecības savienības biedrs. Strādājis par traleru un zvejas kuģu kapteini. Bijis Latvijas ostu galveno kapteiņu dienesta vecākais inspektors, Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks, Liepājas jūrskolas valsts eksāmenu komisijas loceklis.
Kundziņš Leons Prāvests Dzimis 1907. g. 30. apr.Jasmuižas pagastā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1930-1936). Par priesteri iesvētīts 1936.g. 21. maijā Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums 1936. g. 7. jūn. Nīdermužas draudzē. Kalpojis: Jelgavas draudzes vikārs, apkalpojis Auci (1936 -1937), Auces, Renģes, Ukru, Buksīšu, Bēnes un Tērvetes draudžu prāvests (1937 -1950), Jelgavas, Elejas, Selgales-Iecavas un Kalnciema-Volgundes draudžu prāvests, dekāns (1950 - 1959), spaidu darbos (1959 - 1960), Talsu dekāns, Cīruļu un Laucienes draudžu prāvests (1960 - 1963), Ludzas draudzes prāvests, dekāns (1963 - 1974), Feimaņu draudzes prāvests (1974 - 1977). Miris 1977. g. 21. dec. Feimaņos. Apbedīts Aglonas kapsētā.
Kurčins Augusts Zinātnieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1928. g. 5. nov. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, studējis LLA, LVU. Bijis LLU Augsnes zinātnes un ģeoloģijas katedras vecākais laborants, asistents, vecākais pasniedzējs, Augsnes agroķīmijas katedras lektors. Zinātniskās darba tēmas: Slokas papīra fabrikas dīķu filtrmasas izmantošana, lauksaimniecībā izmantojamās augsnes sablīvēšana, augsnes agrofiziskās īpašības, Zemgales meliorēto augšņu auglība. Darbojies Agronomijas fakultātes Profesionālās orientācijas komisijā, Latvijas Augsnes biedrības biedrs, Sēlijas asociācijas loceklis, Latgales Pētniecības institūta izglītības un pedagoģijas darba grupas loceklis, studentu korporācijas „Ventonia” biedrs. Miris 2014. g. 1.sept. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapos.
Kurčins Pēteris Pedagogs, finanšu un pašvaldību darbinieks Dzimis 1908. g. 15. sept. Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Rēzeknes un Varakļānu Valsts ģimnāzijā. Strādājis Latvijas Bankā, Daugavpils apriņķa policijas 4. iecirknī Preiļos. 1932. g. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļā. Strādājis Finansu ministrijas Valūtas komisijā. 1938. g. pabeidzis Karaskolu. Strādājis Daugavpils prokuratūrā par viceprokuroru. Vācu okupācijas laikā iecelts par Rudzātu pagasta vecāko.19. divīzijas sastāvā cīnījies Volhovas purvos, nokļuvis krievu gūstā un nosūtīts uz Belomor kanāla būvi Mežvedegorskā. Atbrīvots 1947. g. Miris 1993. g. 3. maijā, apglabāts Preiļu rajona Sīļukalna pagasta Kapenieku kapos.
Kurmins Jānis Garīdznieks, filozofs Dzimis 1790. g. Lietuvā. Mācījies Krāslavas garīgajā seminārā. Ordinēts 1820. g. Kalpojis Stoļerovas, Aulejas, Skaistas, Vārkavas un Krāslavas draudzēs. Bijis kultūras dzīves veidotājs, sarakstījis sprediķu grāmatas latgaliešu valodā un sastādījis poļu – latīņu- latviešu (latgaliešu) vārdnīcu. Miris 1860. g. 11. febr. Krāslavā.
Kursīte Janīna Politiķe, pašvaldību darbiniece, lauku attīstības speciāliste Dzimusi 1964. g. 11. febr. Rušonas pagastā. Mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, studējusi Lauksaimniecības universitātē, ieguvusi Dārzkopības, Lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. DU apguvusi pedagoga – psihologa specialitāti. Strādājusi par pasniedzēju Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Latgales reģiona lauku attīstības speciāliste un dārzkopības konsultante. 12. Saeimas deputāte, Daugavpils novada domes deputāte, kultūras un izglītības komitejas vadītāja.
Kursīte - Pakule Janīna Literatūrzinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, politiķe Dzimusi 1952. g. 2. martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 10., 11. un 12. Saeimas deputāte. Darbojusies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kursītis Antons Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Dzimis 1955. g. 13. jūn. Preiļu rajona Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, studējis LU Ekonomikas fakultātē. Bijis Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra kontroles daļas vecākais inspektors Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils un Preiļu rajonā, Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs.
Kuško Nikolajs Notārs Dzimis 1901. g. 15. febr. Vidsmuižas pagastā. Beidzis vidusskolu. 1921 - 1923. g. dienējis Latvijas armijā. Bijis Krāslavas virsmežniecības darbvedis, grāmatvedis. No 1927. g. 8. janv. - notārs Preiļos. Kantoris atvērts 1927. g. 23. febr. Rušonas ielā 1. No 1936. g. biji Preiļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas revīzijas komisijas loceklis. 1933 - 1940. g. –Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nod. aizsargs. Padomju okupācijas laikā (1940. g. 13. dec.) atbrīvots no amata. 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Deportēts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. g. 28. janv. 7. lēģera punkta lazaretē. Apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.
Kuzmins Jānis Zinātnieks, inženieris Dzimis 1952. g. 18. febr. Preiļu raj. Studējis RPI elektroenerģētikas fakultātē. Inženieris un vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks, docents RTU elektroenerģētikas fakultātē. Zinātniski tehniskās firmas ZTF SIA „Lāsma” direktors. Publicējis 35 zinātniskos un mācību metodiskos darbus, ieguvis 15 autorapliecības. Latvijas enerģētiķu savienības viceprezidents.
Miris 2013.gada 7.jūlijā. Apbedīts Preiļu kapsētā.
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs
Registrējies šeit!
Digitālās kolekcijas
Jaunie fotoalbumi
Uzdot jautājumu
|