|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Subatiņa - Brazeviča Liena
Gleznotāja, māksliniece, apģērbu dizainere, Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante
Dzimusi 1980. g. 25. apr. Preiļos. Mācījusies Asares pamatskolā, Jēkabpils Mākslas skolā, Daugavpils Saules skolā, Rīgas lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijā Modes dizaina nodaļas maģistrantūrā. Kopš 1996. g. piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Daugavpilī, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā. Glezno eļļas tehnikā. Darinājusi tērpus Eirovīzijas un konkursa Mis un Misters dalībniekiem. Īpašas kolekcijas veido pimsskolas vecuma bērniem. Uzņēmēja. Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares konsultante.
Sudarova Sofija
Pedagoģe, novadpētniece, L. Bērziņa prēmijas laureāte
Dzimusi 1941. g. 20. martā Galēnos. Mācījusies Galēnu 7-gadīgajā skolā (1948-1955), Vidsmuižas vidusskolā (1955-1959), studējusi LVU Matemātikas fakultātē, Daugavpils Universitātē, ieguvusi bioloģijas un lauksaimniecības pamatu vidusskolas skolotājas kvalifikāciju (1962-1967). Bijusi Rugāju vidusskolas direktora vietniece mācību darbā (1982-1995), Gulbenes rajona Beļavas pagasta Ozolkalna pamatskolas direktore. 2001.g. ieguvusi pedagoģijas zinātņu maģistra grādu. 2001. g.10. nov. saņēmusi Starptautisko L. Bērziņa prēmiju konkursa laureāta balvu un Goda rakstu.
Sudarovs Pēteris
Pedagogs, kordiriģents
Dzimis 1930. g. 11. nov. Bērzpils pagasta „Bļauskos”. Mācījies Bērzpils 7-gadīgajā skolā, Bērzpils vidusskolā, Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā dziedāšanas klasē. Strādājis Balvu rajona Lielmežnieku 7-gadīgajā skolā, Stacijas 7-gadīgajā skolā. 1956. g. rudenī sācis strādāt par dziedāšanas skolotāju Viļānu rajona Vidsmuižas vidusskolā, izveidojis 1.- 4. klašu, 5.-7. klašu bērnu kori un 8.-11. klašu jaukto kori. Koru skatēs kolektīvi guvuši labus panākumus. No 1959. g. strādājis par mūzikas skolotāju Rugāju vidusskolā, kur atjaunojis un dibinājis jaunus korus.Tie visi ar labiem panākumiem darbojušies 42 mācību gadus. No 1981. g. vadījis rajona dziedāšanas skolotāju metodisko apvienību.Vairakkārt apbalvots ar rajona un Izglītības Ministrijas Goda rakstiem. 1988. g. piešķirts „Vecākā skolotāja” nosaukums. No 2006. g.- Bērzpils folkloras kopas „Saivenis” vadītājs.
Sudnieks Francis
RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors
Dzimis 1933. g. 22. sept. Daugavpilī. Dzīvojis Jasmuižas pagasta Kliškovā. Mācījies Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Maskavas Dzelzceļa transporta institūtā, Ļeņingradas Dzelzceļu transporta institūtā. Bijis Daugavpils dzelzceļa transporta arodskolas direktors (1959-1962), Daugavpils Vispārtehniskās fakultātes Mašīnbūves katedras vadītājs (1972-1983), RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors(1997), inženierzinātņu doktors (1992), docents (1974), tehnisko zinātņu kandidāts (1971). Zinātniskā darba pamatvirziens – salikšanas tehnoloģisko procesu automatizācija. Tas apkopots 75 zinātniskajās publikācijās un zinātnisko rakstu krājumos. Saņēmis 4 PSRS autorapliecības. Piedalījies starptautiskās konferencēs. Apbalvots ar 1991. g. Barikāžu piemiņas, LR NBS komandiera Goda zīmi.
Sudraba Velga
Dr. med. Psihoterapeite, RSU docente
Dzimusi 1961. g. 2. martā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā , Rīgas 2. medicīnas skolā. Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Medicīnas Akadēmijā un Viļņas universitātē. Kopš 2014. g. Rīgas Stradiņa universitātes docente. 1996.-2014.g. bijusi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe-psihoterapeite. 1994.-1996.g. kā psihoterapeite strādājusi Aizkraukles Veselības centrā. Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Journal of Alcoholism & Drug Dependence (JALDD), redkolēģijas locekle. Society for the Study of Addiction (SSA), biedre. European Society for Biomedical Research
Sulainis Haralds
Kultūras darbinieks, tautas mūzikas ansambļa „Valdemārs” vadītājs, TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” producents
Dzimis 1966. g. 11. okt. Rīgā. Mācījies Rimicānu 8 - gad. skolā un Vārkavas vidusskolā. Beidzis Preiļu mūzikas skolu (1985), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1987), Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde, tautas mūzikas ansambļa “Valdemārs” dibināšanas iniciators, vadītājs un solists (kopš 1985). Vairāku dziesmu autors. Radošās apvienības AR TV producents – TV raidījums “JŪRAS LAIKS” (1999 – 2004); Radošās apvienības JŪRAS VĒSTIS - TV raidījuma “LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ !” režisors - producents (kopš 2004). Vairāku TV videofilmu producents – režisors. No 2013. g. R/A “BALTIC MARINE NEWS. LV” redaktors – producents.
Surgunte Inga
Režisore, Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore.
Dzimusi 1980. g. 17. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Pikardijas Universitātes (Francija) Literatūras un Teātra fakultātēs, Latvijas Kultūras akadēmijā (Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās), Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (Baltu filoloģijas literatūras nodaļa), Latvijas Kultūras akadēmijā (Teātra mākslas maģistrantūra, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās).
Kopš 2011. g. Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, izstāžu kuratore ; („Pēdējā izstāde” (2013) (nominēta „1kg kultūras” LTV1 un Dienas kultūras gada balvai). 2008-2011 - darba ar apmeklētājiem un pedagoģisko programmu vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. 2004-2006 - direktora vietniece audzināšanas darbā Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2002-2009 - latviešu valodas pasniedzēja starptautiskajā valodu centrā „Berlitz”. 2002-2003 - pasākumu administratore Rīgas Latviešu biedrības namā. Bijusi režisore dzejas iestudējumam „Dzejkoncerts” (2014), projekta „Laikmetīgās mākslas sezona Preilis” vadītāja un izstāžu kuratore (2014). Grupas „Sigma” koncerta „Paliec tepat” režisore (2013). Instalācija „Viesnīca Latvija. Palimpsest” (2012). Režisore latviešu jaunākās dzejas iestudējumam „Mūsu dienu skaņu celiņš” (2011), izrādei „Aklā” (Dirty Deal Teatro), Edvarta Virzas franču lirikas atdzejojumiem veltītam iestudējumam „Edvarts Parīzē”. 2002-2006 Teātra studijas vadītāja Preiļu novada kultūras centrā ; (2005. gadā - diploms par labāko režijas darbu Latvijas amatierteātros). Literatūras un teātra kritikas publikācijas preses izdevumos „Kultūras Forums”, „Teātra vēstnesis”, „Latvju teksti”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzeja speciāliste.
Surgunts Andis
Dzejnieks
Dzimis 1984. g. 27. nov. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU Teoloģijas fakultātē ieguvis bakalaura diplomu Humanitāro zinātņu un reliģijas zinātnē. Kopš 2005. g. publicējas žurnālā “Karogs”, laikrakstā “Kultūras forums”. Aizrāvies ar Rilkes dzeju.
Miris 2018. g. Apglabāts Preiļu Jaunajos kapos.
Svilāns Jānis
Garīdznieks, vēsturnieks
Dzimis 1916. g. 15. febr. Varakļānu pagastā. Mācījies Varakļānu 6-klasīgajā pamatskolā, studējis Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. 1943. g. 25. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ciskādu, Kupravas, Liepnas Kūdupes, Bukmuižas draudzēs. No 1953. līdz 1963. g. kalpojis Balvu draudzē (reizē apkalpojis Sproģu, Kupravas un Liepnas draudzes).1963. g. pārcelts uz Jasmuižas un Nīdermuižas draudzēm, pēc tam kalpojis Baltinavā un Škilbēnos . Publicējies žurnālos „Katōļu Dzeive”, „Gaisma”, „Zīdūnis”, „Latgolas Vōrds”, „Gredzens” un „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”. Sastādījis grāmatu par Latvijas katoļu dievnamiem un kapelām.
Miris 1996. g. 26. sept., apbedīts Viļakas kapsētā.
Svilpe (Seņkovs) Gunārs
Veterinārārsts, docents
Dzimis 1948. g. 4. martā Līvānos. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā (1955-1966), LLA VF (1967-1972). Strādājis par galdnieku kokapstrādes rūpnīcā „Līvāni”” (1966-1967), Preiļu rajona k/s „Rīts” par galveno veterinārārstu (1972-1973; 1974-1976), Stučkas rajonā ar galveno veterinārārstu (1978-1981). Sovhozu Aloja Limbažu rajona (1981-1985) un Brunava Bauskas rajona (1988-1990) direktors. Veterināras Fizioloģijas katedras docents (1990-1991). Praktizējošais veterinārārsts.
|
