PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Septembris 2023

P O T C P S Sv
    010203
04050607080910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 941

Kopējais skaits: 1066704

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

 Daļeckis Oļģerts
  Priesteris monsinjors
Dzimis 1936. g. 2. febr. Krāslavas raj. Kombuļos. Mācījies Miglānu un Kombuļu pamatskolās, celtniecības tehnikumā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1965. g. Kalpojis Aglonā, Rīgas Sv. Alberta baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru draudzēs,  Rīgas Sv. Antona un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzēs. Vadījis Naujenes, Juzefovas un  Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīcas būvi un Rīgas Garīgā semināra  celtniecības darbus.
Danilāns Anatolijs
Gastroenterelogs, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, profesors
Dzimis 1943. g. 24. martā Ludzas raj. Kārsavā. Mācījies Pieniņu pamatskolā, Rīgas 2.medicīnas skolā, studējis RMI Ārstniecības fakultātē. 1966 - 1969  bijis Preiļu raj. centrālās slimnīcas ārsts. 1969 -1973. g. - aspirants RMI;  kopš 1973. g. -  asistents, docents, profesors. Rīgas P.Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, praktizējošs gastroenterelogs  P. Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterelogu asociācijas prezidents. Bijis LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais terapeits. veicis pētījumus par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas izcelsmi, patoģenēzi un ārstēšanu. 2009. g. saņēmis Gada balvu medicīnā.
Dārziņa Lidija

LV portāla finanšu, labklājības un e-vides redaktore
Dzimusi 1951. g. 9. jūl. Preiļu raj. Bijusi laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” izpilddirektore, izpilddirektora vietniece, ziņu redaktore. LV portāla nozares redaktore. Ziņu aģentūras „Leta” galvenā redaktore. 2019.gadā apbalvota ar Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu.

 

Daškeviča Vera

 

Kultūras un izglītības darbiniece
Dzimusi 1898. g. Riebiņu pag. Izglītību ieguvusi Pēterpilī. Bijusi skolotāja Preiļos un kūrējusi skolu darbu Viļānu apr. No 1920. g. dzīvojusi Krievijā. 1937. g. represēta. Veikusi lielu darbu latgaliešu valodas un rakstības jautājumu sakārtošanā un popularizēšanā, mācīšanas metodikas izstrādāšanā. PSRS izglītības tautas komisariāts viņas sarakstītās un sastādītās mācību grāmatas, mācību programmas un metodiskos norādījumus apstiprināja par izmantojamiem Krievijas latgaliešu skolās. Strādājusi kooperatīvajā latviešu kultūrizglītības biedrībā „Prometejs” un šīs biedrības izdevniecībā.
Mirusi 1960. g. 10.maijā Tulas apg. Aleksinā.

Daugavietis Pēteris

Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1916. g. 11. febr. Silajāņu pag. Mācījies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1944. g. devies emigrācijā, kur beidzis Devenportas biznesa koledžu. Aktīvi darbojies Amerikas Kvalitātes kontroles apvienībā, Kolumba bruņinieku ordenī. Bijis ALKA priekšsēdētājs, piedalījies bīskapa J. Rancāna  fonda dibināšanā un bijis pirmā viņa Rakstu krājuma sakārtotājs.
Miris 2009. g. 25. sept. Grandrapidos.

Dauksts Jānis

Aktieris
Dzimis 1939.g. 23.maijā. Aglonas pag. Ancveriņos. Mācījies Jaunsaules pamatskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā un Dailes teātra 3.studijā. 1962.-1993.g. bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Romeo (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Ferdinands (F.Šillera „Mīla un viltus”), Krišs ( R.Blaumaņa „No saldenās pudeles”).
Miris 1998.g.21.maijā Valmierā. Apbedīts Kocēnu kapos.

Daukšts Bonifācijs

Vēsturnieks, diplomāts, literāts un publicists
Dzimis 1950. g. 12.dec. Aglonā. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969  – 1974  studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vakarskolās. 1977 - 1993. g.  –  LVU/LU docētājs. Paralēli 1991. – 1994.g. beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930. gados). 
Bijis valstisko neatkarību atguvušās LR Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju grupas sastāvā. LR ĀM kopš 1991.g.  sākuma bijis eksperts Latvijas sarunās ar Krieviju par armijas izvešanu, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995 - 1999 g.  –  padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā. Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO, 1. sekretārs EDSO. 
Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007),  ārštata padomnieks LR ĀM.
Aktīvi darbojies nevalstiskajās organizācijās. 1992. g. ievēlēts par Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents kopš 2003. g. un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada. 
Pētījis PSRS politikas Baltijā vēsturi un tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk kā  100 zinātnisku rakstu Eiropā un (kopautorībā) - ASV. Uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c. Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR u.c.
Raksta dzeju, publicējies kopkrājumā „Acis” (1981), portālā ¼ Satori, Latvijas presē. Atdzejojis ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi - M.Ļermontova Kopotos rakstos.  Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts.
Grāmatas Latvijā: Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija,   Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām.

Daukšts Kārlis

Vēsturnieks, politologs
Dzimis 1944. g. 1. janv. Aglonas pag. Mācījies Aglonas vidusskolā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1976. g. docētājs; (1992 - 1999), Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs Baltijas Krievu institūtā. Eurolingua programmas prorektors, Jaunā pētniecības institūta direktors. Pētījis Vācijas ārpolitiku.

Davidanova Vanda

Žurnāliste, Siera kluba valdes priekšsēdētāja
Dzimusi 1951. g. 11. martā Preiļu raj. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”, bijusi žurnāla „Zeltene” redaktore. SO „Siera klubs” prezidente un valdes priekšsēdētāja.

 

Deksnis (Dekšņa) Jānis Jezups

Gleznotājs, grafiķis
Dzimis 1894. g. 21. apr. Ludzas apriņķa Domopoles pagastā. Mācījies Lubānas divklasīgajā ministrijas skolā, Pēterburgas ģimnāzijā,  Pētreburgas Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas  Mākslas akadēmijā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis policijas dienestā Abrenē, Preiļos un Daugavpilī. Bijis arī aizsargu rotas komandieris un skautu organizācijas vadītājs. Viens no pirmajiem latgaliešu grāmatu ilustratoriem. Dienējis Latviešu leģionā. Kara beigu posmā emigrējis un apmeties uz dzīvi ASV. Gleznojis ainavas, portretus, bet galvenokārt darbojies grafikā, noformējis mācību grāmatas un periodiskos izdevumus. Apbalvots ar Baltās lilijas ordeni un Kanādas skautu Long Service medaļu.
Miris 1975. g. 28. jūl. Bīvertonā, Ontario provincē.

Delvers Boļeslavs

Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1914 . g. 7. jūl. Izvaltas pagastā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Aglonas un Krāslavas ģimnāzijās. Bijis pašvaldības nodokļu inspektors. Strādājis Rēzeknes apriņķa iekšlietu daļā. Bēgļu gaitās devies uz Vāciju. 1955. g.  ieradies ASV. Bijis Čikāgas Daugavas Vanagu apvienības biedrs un valdes loceklis, 10 gadus – sekretārs.  Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs. Organizējis humānās palīdzības sūtījumus uz Latviju. 
Miris 2000. g. 13.apr. Apbedīts Sv. Jāzepa kapos Čikāgā.

Dimante Anna

Dzejniece, publiciste
Dzimusi 1908. g. 10. nov. Līksnas pagasta Seilavskīšu ciemā. 1926. g. beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu, 1930. g. Valsts Latgales (Malnavas) lauksaimniecības vidusskolu. 1930 - 1938 g. studējusi LU Lauksaimniecības fakultātē, studijas apvienojot ar darbu kūdras fabrikā, nacionālajā teātrī un citur. 1938. g. beigusi LU, ieguvusi agronomes diplomu, sākusi strādāt Rīgas „Sēklu eksporta” laboratorijā. Otrā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju Aglonas Lauksaimniecības vidusskolā. 1944. g. rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, sākumā uz Kurzemi, pēc tam uz Vāciju, kur strādājusi par dārznieci, piena pārraudzi un Haunštetenes bēgļu nometnē par sabiedrisko lietu vadītāju. 1951. g. izceļojusi uz ASV, kur Demoinas pilsētā strādājusi Mercy slimnīcā par māsas palīdzi. Kopš 1971. g. pensionāre. Tad sākusi strādāt par skolotāju latviešu skolā. Rosīgi piedalījusies trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Latviešu un latgaliešu presē publicējusi lugas, stāstus, dzejoļus, lasījusi referātus trimdinieku sarīkojumos. Pirmās publikācijas  „Čekists” un „Par moz” ievietotas žurnālā „Dzeive”. Dzeja apkopta krājumā „Vālī zīdi” (1995).  Bijusi „Tāvu zemes kalendāra” sastādītāja un redaktore (1986 -1990). 
Mirusi 2002. g. 31. jūl.  Demoinā, ASV, apbedīta Demoinā Glendales kapos.

 Dindune Rita
  Juriste
Dzimusi 1940. gadā Preiļu pagasta „Dzeņos”.
Saeimas juridiskā biroja un Latvijas Politiski represēto apvienībā veic konsultantes pienākumus. Piedalījusies ar represētajiem saistīto likumu izstrādē Saeimā. Piecpadsmit gadu laikā konsultējusi apmēram 12 tūkstošus iedzīvotāju. Vada seminārus par Darba likuma normu skaidrošanu un piemērošanu, sniedz konsultācijas masu mēdijos, „Darba likuma komentāru” krājuma autore.
Mirusi 2023.g. jūl.
Dinduns Aleksandrs
Kodolfiziķis
Dzimis 1936. g.  1. okt.  Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē. 1959. -  2000 g. bijis Salaspils Fizikas institūta kodolreaktora vecākais inženieris. 1999. - 2001. g. Salaspils Radiācijas metroloģijas un testēšanas centra laboratorijas vadītājs. Veicis pētījumus kodolfizikā un kodoltehnikā, piedalījies Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izveidošanā. 30 zinātnisko rakstu autors. LPSR Valsts prēmijas laureāts.
Miris 2000. g. 31. sept. Ogrē.
Dišereite Ruta
Pedagoģe
Dzimusi 1966. g. 20. apr. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.
 Dorzenīks – Čačs  Meikuls
Inženieris, šīfera ražotnes pamatlicējs
Dzimis 1870. g. 4. jūl. Galēnu pag. Zeimuļos. Beidzis Pēterburgas Kalnu institūtu. Veicinājis mākslīgā šīfera ražošanu Latvijā.
Miris 1949. g. 13. jūn. Apbedīts Galēnu vecajos kapos.
Dovgialovičs Kazimirs
Prāvests
Dzimis 1863. g. 4. nov. Lietuvā, Roķišku apriņķī. Beidzis Paudeļu pamatskolu, mācījies privāti Jelgavā, Viļņā un Kauņā. 1884. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1889. g. 25. martā. Strādājis par vikāru pie sv. Katrīnas baznīcas Pēterpilī un kā prāvests Melnajā Dukstigalā. 5 gadus kalpoja Sarkaņos, pēc tam Rozentovā un Vārkavā, kur atvēris tautskolu.1906. g. pārcēlies uz Penzu. Līdz 1909. g. strādājis par vikāru pie Sāpju Dievmātes baznīcas Rīgā. Pēc tam kalpojis Lielčicas draudzē Minskas guberņā. Atbalstījis kustību par atgriešanos katoļu Baznīcā, par ko ticis nodots tiesai. Sodu izcietis Aglonas klosterī. 1916. g. norīkots par prāvestu Bikovā. 1922. g.  pārcelts uz Rozentovu.
Miris 1948. g. 15. febr.,  apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā.
Druvaskalns Jānis 
Pulkvežleitnants, apbalvots ar  Lāčplēša kara, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem
Dzimis 1893. g. 3.okt. Rīgā. Mācījies Aleksandra II arodskolā un Baltijas tehniskās biedrības kursos. Pirmā pasaules kara laikā beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Kalpaka bataljona sastāvā. 1920. g. cīnījies kaujās pie Nīdermuižas, Lielo Mazuru un Bramaņu sādžām. Par varonību kaujās Latgales frontē apbalvots ar  III šķiras Lāčplēša kara ordeni, pēc tam saņēmis V šķiras Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. Otrajā pasaules karā cīnījies latviešu leģionā, bijis 34. pulka komandieris. Kara beigas sagaidījis Vācijā, no kurienes vēlāk izceļojis uz ASV.
Miris 1969. g. 26. maijā Milvokos.
Dubinskis Jānis

Mediķis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks 
Dzimis 1961. g. 10.maijā Preiļu raj. Studējis RMI un LU. Strādājis psihoneiroloģiskajā pansionātā „Mēmele” un Jelgavas psihoneiroloģiskajā klīnikā. Darbojies Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē, deputāts Rīgas domē. Valsts īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Finansu komitejas loceklis, SIA ”Rodenpois” viceprezidents un līdzdibinātājs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Trīs A Brokers”projektu vadītājs.
 
Dūbovskis – Dūbe Jānis

Keramiķis
Dzimis 1893. g. Silajāņu pag. „Dūbēs”. Amatu apguvis meistara Izidora Vilcāna darbnīcā. Bijis viens no dekoratīvās keramikas rosīgākajiem aizsācējiem. Darinājis vāzes un zirdziņus – svilpauniekus, arī svečturus, īpaši austras koka daudzžuburus un dekoratīvos šķīvjus. Plaši pielietojis grafiskos rakstus. Piedalījies izstādēs Rīgā, Maskavā un Parīze. 
Miris 1938. g.
Ducmane Baiba

Filoloģe, muzeju darbiniece
Dzimusi 1943. g. 2.  dec. Daugavpilī. 1981 - 1994. g. bijusi J.Raiņa memoriālā muzeja „Jasmuiža” vadītāja.
Mirusi 1994 .g. 7. dec. Apbedīta Rīgā, I Meža kapos. 
Dūda Vitolds
Biologs, bioloģijas zinātņu kandidāts
Dzimis 1930. g. 1.martā Sīļukalna pag. Stikānos. Mācījies Sīļukalna pamatskolā un Varakļānu vidusskolā, studējis LU. Bijis zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā un LU Botāniskajā dārzā. Ir vairāk kā 25 zinātnisko publikāciju autors.
Dudarjonoka Dagnija(Baiba Zveigule)
Literāte, karjeras konsultante un jaunatnes lietu speciāliste
Dzimusi 1988. g. 13. dec. Vārkavas novadā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Rēzeknes augstskolā un Daugavpils Universitātē . Bijusi jauniešu organizācijas „Latgolys Studentu centrs” biroja vadītāja, valdes priekšsēdētāja. Latgales kultūras gada balvas „Boņuks” 2016 nominante. Raksta dzeju. Darbi publicēti mūsdienu dzejas antaloģijā "Susātivs"un kopkrājumā "Linejis".
Dukaļskis Miķelis

Garīdznieks, izdevējs, garīgās literatūras autors, rakstnieks
Dzimis 1871. g. 14. martā Varakļānu pag. Mācījies Varakļānu pamatskolā, Pēterpils ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1898. g. Kalpojis Tartu, Subates, Malnavas, Barkavas, Varakļānu un Aglonas draudzēs. Vienīgais latgaliešu literārais darbinieks, kurš sarakstījis un izdevis grāmatas latgaliešu drukas aizlieguma laikā. Sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis ticības mācības grāmatas.
Miris 1957.g. 10.maijā Aglonā. Apbedīts Aglonas kapos.

 
 Duļbinskis Kazimirs

Katoļu bīskaps, teoloģijas profesors
Dzimis 1906. g. 5. apr. Viļakā. Mācījies Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Rēzeknes, Aizpūres, Daugavpils, Aglonas drauzēs. Bijis inspektors Aglonas ģimnāzijā, profesors Rīgas Garīgajā seminārā. 1947. g. iesvētīts par bīskapu. Bijis Latvijas katoļu jaunatnes biedrības vadītājs, rediģējis žurnālu „Sauleite”. 1949. g. bīskapu apcietina un notiesā uz 10 gadiem spaidu darbos par it kā sadarbību ar vācu varas iestādēm. Reabilitēts 1989.g.
Miris 1991. g. 17. okt. Apbedīts Viļakas baznīcas dārzā.
 Dunskis Aloizs

Garīdznieks
Dzimis 1904. g. 4. martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928. g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs. 1948. g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955. g.
Miris 1980. g. 26. jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.
Dupats Pēteris 
    Katoļu garīdznieks, monsinjors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi
Dzimis 1922. g. 10. nov. Alsungas pagastā. Mācījies Alsungas pamatskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, Aglonas katoļu ģimnāzijā, Kuldīgas Valsts ģimnāzijā. Dienējis leģionā. 1945. g. maijā nokļuvis gūstā amerikāņu zonā, uzturējies dažādās nometnēs. Pēc studijām Mehelenas Garīgajā seminārā, 1953. g. 12. aprīlī Mehelenes arhibīskaps kardināls van Roljē Sv. Romualda katedrālē P. Dupatu iesvētījis par priesteri. Kalpojis par latviešu katoļu prāvestu Beļģijā, Holandē un Francijā. Pēc Pasaules izstādes Mehelens kardināls priesteri Dupatu nozīmējis par vikāru Briselē, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzē Anderlehtā. Kopš 1968. g. bijis katoļu žurnāla „Gaisma” administrators. 1994. g. 2. sept. arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats nominējis priesteri P. Dupatu par uz Rietumvalstīm emigrējušo latviešu direktoru garīgās lietās. 1995. g. 23. maijā apbalvots ar Bruņinieka ordeni par darbu beļģu garīgajā aprūpē, bet 2001. g. - ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi. 2002. g. ieguvis monsinjora grādu.
Miris 2017. g. 4. dec.
Dzalba Nellija 
    Keramiķe
Dzimusi 1987. g. 22. sept. Preiļos. Mācījusies Daugavpils 16. vidusskolā. Absolvējusi Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti. Darbojas Daugavpils Māla mākslas centrā, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja. Kā keramiķe darbojas kopš 2006. g., veido bižutēriju un māla lampas. 
Dzenis Agris 
   


Vēsturnieks
Dzimis 1972. g. 22. novembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis Latvijas Valsts vēstures arhīva Organizatoriski metodiskā darba daļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, Tukuma, Kuldīgas un Kandavas muzeja speciālists. Pētījis Livonijas ordeņa vēsturi, Kurzemes viduslaiku un jauno laiku vēsturi. Raksta dzeju, tulko.

 

Dzenis Antons 
    Publicists, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1890. g. 20. martā Vārkavas pag. Pilišķos. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas skolā. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecākais.1944. g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas locekļiem. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem. Pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”.
Miris 1974. g. 28. maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.
Dzenis Antons 
    Politiķis, tautsaimnieks
Dzimis 1893. g. 7. sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922 - 1934. g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loceklis, Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loceklis. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl.Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941. g. deportēts uz Krieviju.
1942. g. miris Permas koncentrācijas nometnē.
Dzenis Leons 
    Dekāns
Dzimis 1915. g. 8. apr. Čeļabinskā. Pēc Dagdas pamatskolas un Krāslavas vidusskolas beigšanas, 1935. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. 1940. g. 29. jūn. ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dagdā. Pirmā kalpošanas vieta bijusi Istrā, kur viņš pabeidzis dievnama celtniecību. 1941. g. 8. nov. pārcelts par vikāru Preiļos, bet 1942. g. 18. maijā iecelts par Augškalnes un Ambeļu draudzes prāvestu. 1945. g. 25. sept. arestēts un notiesāts uz 10 gadiem. Sodu izcietis Komi republikā, Vorkutā. 1956. g. atgriezies Latvijā un uzsācis kalpošanu Bukmuižas draudzē. Tad 10 gadus kalpojis Piedrujā, pēc tam bijis dekāns Talsos. 1978. g. 22. jūl. iecelts par dekānu Bauskā, tur kalpojis 12 gadus. 1968. g. Rīgas Metropolijas kūrija viņu izvirzījusi par pārstāvi starptautiskajā katoļu Berlīnes Miera konferencē. Reabilitēts 1992. g. 20. martā.
Miris 1990. g. 23. nov. Apbedīts Kristus Karaļa kapsētā Rīgā.
Dzenis Pēteris 
    Garīdznieks
Dzimis 1876. g. 6. okt.Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905. g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas. Latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci.
Miris 1920. g. 30. martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
Dzenis Vitolds 
    Veterinārārsts
Dzimis 1927. g. 2. apr. Preiļos. Beidzis LLA Veterinārijas fakultāti. Bijis Latvijas šķirnes dzīvnieku sagādes kantora galvenais veterinārārsts un priekšnieks, Republikas veterinārās laboratorijas nodaļas vadītājs. Pētījis govju enzootiskās leikozes diagnostiku un vadījis tās apkarošanas darbu.
Miris 2002. g. 17. okt. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.
Dzērksteņa ( īst.v. Genovefa Stafecka-Upeniece) 
    Dzejniece, skolotāja
Dzimusi 1909. g. 16. martā Viļānu pag.Trūpos. Mācījusies Viļānu pamatskolā, beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Bērznieku, Viļānu, Vilcānu, Grozu pamatskolās un Jaunaglonas sieviešu klosterī. Kopš 30.gadiem dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos. Pēc garāka pārtraukuma padomju laikā, literāro darbību atsākusi 90-tajos gados. Dzejas galvenā vadlīnija – ticība Dievam, mīlestība pret bērniem, dabu un ziediem.
Mirusi 2002. g. 17. martā. Apbedīta Galēnu pag. Opolūs kapos.
Džeriņš Broņislavs 
    Ekonomists
Dzimis 1928. g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.
Džeriņs Leons 
    Nopelniem bagātais ārsts, ķirurgs
Dzimis 1915. g.11. nov. Aizkalnes pag. Vingros. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LVU Medicīnas fakultātē. Strādājis Apē par rajona veselības aizsardzības  nodaļas vadītāju. Bijis zonālās slimnīcas galvenais ārsts un ķirurgs.
Miris 1972. g. 27. janv. Apbedīts Apes kapsētā.
 

Uz sākumu

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites