Preiļu Galvenā Bibliotēka

Aprīlis 2024

P O T C P S Sv
01 02 03 04 05 06 07
08 09 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30

Balsošana

Apmeklētāji

Šodien: 1

Kopējais skaits: 1234339

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Daļeckis Oļģerts
	Priesteris monsinjors Dzimis 1936. g. 2. febr. Krāslavas raj. Kombuļos. Mācījies Miglānu un Kombuļu pamatskolās, celtniecības tehnikumā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1965. g. Kalpojis Aglonā, Rīgas Sv. Alberta baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru draudzēs, Rīgas Sv. Antona un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzēs. Vadījis Naujenes, Juzefovas un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīcas būvi un Rīgas Garīgā semināra celtniecības darbus.
Danilāns Anatolijs
	Gastroenterelogs, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, profesors Dzimis 1943. g. 24. martā Ludzas raj. Kārsavā. Mācījies Pieniņu pamatskolā, Rīgas 2.medicīnas skolā, studējis RMI Ārstniecības fakultātē. 1966 - 1969 bijis Preiļu raj. centrālās slimnīcas ārsts. 1969 -1973. g. - aspirants RMI; kopš 1973. g. - asistents, docents, profesors. Rīgas P.Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, praktizējošs gastroenterelogs P. Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterelogu asociācijas prezidents. Bijis LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais terapeits. veicis pētījumus par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas izcelsmi, patoģenēzi un ārstēšanu. 2009. g. saņēmis Gada balvu medicīnā.
Dārziņa Lidija
	LV portāla finanšu, labklājības un e-vides redaktore Dzimusi 1951. g. 9. jūl. Preiļu raj. Bijusi laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” izpilddirektore, izpilddirektora vietniece, ziņu redaktore. LV portāla nozares redaktore. Ziņu aģentūras „Leta” galvenā redaktore. 2019.gadā apbalvota ar Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu.
Daškeviča Vera
	Kultūras un izglītības darbiniece Dzimusi 1898. g. Riebiņu pag. Izglītību ieguvusi Pēterpilī. Bijusi skolotāja Preiļos un kūrējusi skolu darbu Viļānu apr. No 1920. g. dzīvojusi Krievijā. 1937. g. represēta. Veikusi lielu darbu latgaliešu valodas un rakstības jautājumu sakārtošanā un popularizēšanā, mācīšanas metodikas izstrādāšanā. PSRS izglītības tautas komisariāts viņas sarakstītās un sastādītās mācību grāmatas, mācību programmas un metodiskos norādījumus apstiprināja par izmantojamiem Krievijas latgaliešu skolās. Strādājusi kooperatīvajā latviešu kultūrizglītības biedrībā „Prometejs” un šīs biedrības izdevniecībā. Mirusi 1960. g. 10.maijā Tulas apg. Aleksinā.
Daugavietis Pēteris
	Sabiedriskais darbinieks Dzimis 1916. g. 11. febr. Silajāņu pag. Mācījies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1944. g. devies emigrācijā, kur beidzis Devenportas biznesa koledžu. Aktīvi darbojies Amerikas Kvalitātes kontroles apvienībā, Kolumba bruņinieku ordenī. Bijis ALKA priekšsēdētājs, piedalījies bīskapa J. Rancāna fonda dibināšanā un bijis pirmā viņa Rakstu krājuma sakārtotājs. Miris 2009. g. 25. sept. Grandrapidos.
Dauksts Jānis
	Aktieris Dzimis 1939.g. 23.maijā. Aglonas pag. Ancveriņos. Mācījies Jaunsaules pamatskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā un Dailes teātra 3.studijā. 1962.-1993.g. bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Romeo (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Ferdinands (F.Šillera „Mīla un viltus”), Krišs ( R.Blaumaņa „No saldenās pudeles”). Miris 1998.g.21.maijā Valmierā. Apbedīts Kocēnu kapos.
Daukšts Bonifācijs
	Vēsturnieks, diplomāts, literāts un publicists Dzimis 1950. g. 12.dec. Aglonā. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969 – 1974 studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vakarskolās. 1977 - 1993. g. – LVU/LU docētājs. Paralēli 1991. – 1994.g. beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930. gados). Bijis valstisko neatkarību atguvušās LR Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju grupas sastāvā. LR ĀM kopš 1991.g. sākuma bijis eksperts Latvijas sarunās ar Krieviju par armijas izvešanu, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995 - 1999 g. – padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā. Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO, 1. sekretārs EDSO. Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007), ārštata padomnieks LR ĀM. Aktīvi darbojies nevalstiskajās organizācijās. 1992. g. ievēlēts par Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents kopš 2003. g. un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada. Pētījis PSRS politikas Baltijā vēsturi un tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk kā 100 zinātnisku rakstu Eiropā un (kopautorībā) - ASV. Uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c. Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR u.c. Raksta dzeju, publicējies kopkrājumā „Acis” (1981), portālā ¼ Satori, Latvijas presē. Atdzejojis ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi - M.Ļermontova Kopotos rakstos. Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts. Grāmatas Latvijā: Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija, Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām.
Daukšts Kārlis
	Vēsturnieks, politologs Dzimis 1944. g. 1. janv. Aglonas pag. Mācījies Aglonas vidusskolā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1976. g. docētājs; (1992 - 1999), Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs Baltijas Krievu institūtā. Eurolingua programmas prorektors, Jaunā pētniecības institūta direktors. Pētījis Vācijas ārpolitiku.
Davidanova Vanda
	Žurnāliste, Siera kluba valdes priekšsēdētāja Dzimusi 1951. g. 11. martā Preiļu raj. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”, bijusi žurnāla „Zeltene” redaktore. SO „Siera klubs” prezidente un valdes priekšsēdētāja.
Deksnis (Dekšņa) Jānis Jezups
	Gleznotājs, grafiķis Dzimis 1894. g. 21. apr. Ludzas apriņķa Domopoles pagastā. Mācījies Lubānas divklasīgajā ministrijas skolā, Pēterburgas ģimnāzijā, Pētreburgas Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis policijas dienestā Abrenē, Preiļos un Daugavpilī. Bijis arī aizsargu rotas komandieris un skautu organizācijas vadītājs. Viens no pirmajiem latgaliešu grāmatu ilustratoriem. Dienējis Latviešu leģionā. Kara beigu posmā emigrējis un apmeties uz dzīvi ASV. Gleznojis ainavas, portretus, bet galvenokārt darbojies grafikā, noformējis mācību grāmatas un periodiskos izdevumus. Apbalvots ar Baltās lilijas ordeni un Kanādas skautu Long Service medaļu. Miris 1975. g. 28. jūl. Bīvertonā, Ontario provincē.
Delvers Boļeslavs
	Sabiedriskais darbinieks Dzimis 1914 . g. 7. jūl. Izvaltas pagastā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Aglonas un Krāslavas ģimnāzijās. Bijis pašvaldības nodokļu inspektors. Strādājis Rēzeknes apriņķa iekšlietu daļā. Bēgļu gaitās devies uz Vāciju. 1955. g. ieradies ASV. Bijis Čikāgas Daugavas Vanagu apvienības biedrs un valdes loceklis, 10 gadus – sekretārs. Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs. Organizējis humānās palīdzības sūtījumus uz Latviju. Miris 2000. g. 13.apr. Apbedīts Sv. Jāzepa kapos Čikāgā.
Dimante Anna
	Dzejniece, publiciste Dzimusi 1908. g. 10. nov. Līksnas pagasta Seilavskīšu ciemā. 1926. g. beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu, 1930. g. Valsts Latgales (Malnavas) lauksaimniecības vidusskolu. 1930 - 1938 g. studējusi LU Lauksaimniecības fakultātē, studijas apvienojot ar darbu kūdras fabrikā, nacionālajā teātrī un citur. 1938. g. beigusi LU, ieguvusi agronomes diplomu, sākusi strādāt Rīgas „Sēklu eksporta” laboratorijā. Otrā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju Aglonas Lauksaimniecības vidusskolā. 1944. g. rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, sākumā uz Kurzemi, pēc tam uz Vāciju, kur strādājusi par dārznieci, piena pārraudzi un Haunštetenes bēgļu nometnē par sabiedrisko lietu vadītāju. 1951. g. izceļojusi uz ASV, kur Demoinas pilsētā strādājusi Mercy slimnīcā par māsas palīdzi. Kopš 1971. g. pensionāre. Tad sākusi strādāt par skolotāju latviešu skolā. Rosīgi piedalījusies trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Latviešu un latgaliešu presē publicējusi lugas, stāstus, dzejoļus, lasījusi referātus trimdinieku sarīkojumos. Pirmās publikācijas „Čekists” un „Par moz” ievietotas žurnālā „Dzeive”. Dzeja apkopta krājumā „Vālī zīdi” (1995). Bijusi „Tāvu zemes kalendāra” sastādītāja un redaktore (1986 -1990). Mirusi 2002. g. 31. jūl. Demoinā, ASV, apbedīta Demoinā Glendales kapos.
Dindune Rita
	Juriste Dzimusi 1940. gadā Preiļu pagasta „Dzeņos”. Saeimas juridiskā biroja un Latvijas Politiski represēto apvienībā veic konsultantes pienākumus. Piedalījusies ar represētajiem saistīto likumu izstrādē Saeimā. Piecpadsmit gadu laikā konsultējusi apmēram 12 tūkstošus iedzīvotāju. Vada seminārus par Darba likuma normu skaidrošanu un piemērošanu, sniedz konsultācijas masu mēdijos, „Darba likuma komentāru” krājuma autore. Mirusi 2023.g. jūl.
Dinduns Aleksandrs
	Kodolfiziķis Dzimis 1936. g. 1. okt. Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē. 1959. - 2000 g. bijis Salaspils Fizikas institūta kodolreaktora vecākais inženieris. 1999. - 2001. g. Salaspils Radiācijas metroloģijas un testēšanas centra laboratorijas vadītājs. Veicis pētījumus kodolfizikā un kodoltehnikā, piedalījies Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izveidošanā. 30 zinātnisko rakstu autors. LPSR Valsts prēmijas laureāts. Miris 2000. g. 31. sept. Ogrē.
Dišereite Ruta
	Pedagoģe Dzimusi 1966. g. 20. apr. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.
Dorzenīks – Čačs Meikuls
	Inženieris, šīfera ražotnes pamatlicējs Dzimis 1870. g. 4. jūl. Galēnu pag. Zeimuļos. Beidzis Pēterburgas Kalnu institūtu. Veicinājis mākslīgā šīfera ražošanu Latvijā. Miris 1949. g. 13. jūn. Apbedīts Galēnu vecajos kapos.
Dovgialovičs Kazimirs
	Prāvests Dzimis 1863. g. 4. nov. Lietuvā, Roķišku apriņķī. Beidzis Paudeļu pamatskolu, mācījies privāti Jelgavā, Viļņā un Kauņā. 1884. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1889. g. 25. martā. Strādājis par vikāru pie sv. Katrīnas baznīcas Pēterpilī un kā prāvests Melnajā Dukstigalā. 5 gadus kalpoja Sarkaņos, pēc tam Rozentovā un Vārkavā, kur atvēris tautskolu.1906. g. pārcēlies uz Penzu. Līdz 1909. g. strādājis par vikāru pie Sāpju Dievmātes baznīcas Rīgā. Pēc tam kalpojis Lielčicas draudzē Minskas guberņā. Atbalstījis kustību par atgriešanos katoļu Baznīcā, par ko ticis nodots tiesai. Sodu izcietis Aglonas klosterī. 1916. g. norīkots par prāvestu Bikovā. 1922. g. pārcelts uz Rozentovu. Miris 1948. g. 15. febr., apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā.
Druvaskalns Jānis
	Pulkvežleitnants, apbalvots ar Lāčplēša kara, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem Dzimis 1893. g. 3.okt. Rīgā. Mācījies Aleksandra II arodskolā un Baltijas tehniskās biedrības kursos. Pirmā pasaules kara laikā beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Kalpaka bataljona sastāvā. 1920. g. cīnījies kaujās pie Nīdermuižas, Lielo Mazuru un Bramaņu sādžām. Par varonību kaujās Latgales frontē apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni, pēc tam saņēmis V šķiras Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. Otrajā pasaules karā cīnījies latviešu leģionā, bijis 34. pulka komandieris. Kara beigas sagaidījis Vācijā, no kurienes vēlāk izceļojis uz ASV. Miris 1969. g. 26. maijā Milvokos.
Dubinskis Jānis
	Mediķis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1961. g. 10.maijā Preiļu raj. Studējis RMI un LU. Strādājis psihoneiroloģiskajā pansionātā „Mēmele” un Jelgavas psihoneiroloģiskajā klīnikā. Darbojies Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē, deputāts Rīgas domē. Valsts īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Finansu komitejas loceklis, SIA ”Rodenpois” viceprezidents un līdzdibinātājs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Trīs A Brokers”projektu vadītājs.
Dūbovskis – Dūbe Jānis
	Keramiķis Dzimis 1893. g. Silajāņu pag. „Dūbēs”. Amatu apguvis meistara Izidora Vilcāna darbnīcā. Bijis viens no dekoratīvās keramikas rosīgākajiem aizsācējiem. Darinājis vāzes un zirdziņus – svilpauniekus, arī svečturus, īpaši austras koka daudzžuburus un dekoratīvos šķīvjus. Plaši pielietojis grafiskos rakstus. Piedalījies izstādēs Rīgā, Maskavā un Parīze. Miris 1938. g.
Ducmane Baiba
	Filoloģe, muzeju darbiniece Dzimusi 1943. g. 2. dec. Daugavpilī. 1981 - 1994. g. bijusi J.Raiņa memoriālā muzeja „Jasmuiža” vadītāja. Mirusi 1994 .g. 7. dec. Apbedīta Rīgā, I Meža kapos.
Dūda Vitolds
	Biologs, bioloģijas zinātņu kandidāts Dzimis 1930. g. 1.martā Sīļukalna pag. Stikānos. Mācījies Sīļukalna pamatskolā un Varakļānu vidusskolā, studējis LU. Bijis zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā un LU Botāniskajā dārzā. Ir vairāk kā 25 zinātnisko publikāciju autors.
Dudarjonoka Dagnija(Baiba Zveigule)
	Literāte, karjeras konsultante un jaunatnes lietu speciāliste Dzimusi 1988. g. 13. dec. Vārkavas novadā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Rēzeknes augstskolā un Daugavpils Universitātē . Bijusi jauniešu organizācijas „Latgolys Studentu centrs” biroja vadītāja, valdes priekšsēdētāja. Latgales kultūras gada balvas „Boņuks” 2016 nominante. Raksta dzeju. Darbi publicēti mūsdienu dzejas antaloģijā "Susātivs"un kopkrājumā "Linejis".
Dukaļskis Miķelis
	Garīdznieks, izdevējs, garīgās literatūras autors, rakstnieks Dzimis 1871. g. 14. martā Varakļānu pag. Mācījies Varakļānu pamatskolā, Pēterpils ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1898. g. Kalpojis Tartu, Subates, Malnavas, Barkavas, Varakļānu un Aglonas draudzēs. Vienīgais latgaliešu literārais darbinieks, kurš sarakstījis un izdevis grāmatas latgaliešu drukas aizlieguma laikā. Sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis ticības mācības grāmatas. Miris 1957.g. 10.maijā Aglonā. Apbedīts Aglonas kapos.
Duļbinskis Kazimirs
	Katoļu bīskaps, teoloģijas profesors Dzimis 1906. g. 5. apr. Viļakā. Mācījies Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Rēzeknes, Aizpūres, Daugavpils, Aglonas drauzēs. Bijis inspektors Aglonas ģimnāzijā, profesors Rīgas Garīgajā seminārā. 1947. g. iesvētīts par bīskapu. Bijis Latvijas katoļu jaunatnes biedrības vadītājs, rediģējis žurnālu „Sauleite”. 1949. g. bīskapu apcietina un notiesā uz 10 gadiem spaidu darbos par it kā sadarbību ar vācu varas iestādēm. Reabilitēts 1989.g. Miris 1991. g. 17. okt. Apbedīts Viļakas baznīcas dārzā.
Dunskis Aloizs
	Garīdznieks Dzimis 1904. g. 4. martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928. g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs. 1948. g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955. g. Miris 1980. g. 26. jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.
Dupats Pēteris
	Katoļu garīdznieks, monsinjors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi Dzimis 1922. g. 10. nov. Alsungas pagastā. Mācījies Alsungas pamatskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, Aglonas katoļu ģimnāzijā, Kuldīgas Valsts ģimnāzijā. Dienējis leģionā. 1945. g. maijā nokļuvis gūstā amerikāņu zonā, uzturējies dažādās nometnēs. Pēc studijām Mehelenas Garīgajā seminārā, 1953. g. 12. aprīlī Mehelenes arhibīskaps kardināls van Roljē Sv. Romualda katedrālē P. Dupatu iesvētījis par priesteri. Kalpojis par latviešu katoļu prāvestu Beļģijā, Holandē un Francijā. Pēc Pasaules izstādes Mehelens kardināls priesteri Dupatu nozīmējis par vikāru Briselē, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzē Anderlehtā. Kopš 1968. g. bijis katoļu žurnāla „Gaisma” administrators. 1994. g. 2. sept. arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats nominējis priesteri P. Dupatu par uz Rietumvalstīm emigrējušo latviešu direktoru garīgās lietās. 1995. g. 23. maijā apbalvots ar Bruņinieka ordeni par darbu beļģu garīgajā aprūpē, bet 2001. g. - ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi. 2002. g. ieguvis monsinjora grādu. Miris 2017. g. 4. dec.
Dzalba Nellija
	Keramiķe Dzimusi 1987. g. 22. sept. Preiļos. Mācījusies Daugavpils 16. vidusskolā. Absolvējusi Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti. Darbojas Daugavpils Māla mākslas centrā, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja. Kā keramiķe darbojas kopš 2006. g., veido bižutēriju un māla lampas.
Dzenis Agris
	Vēsturnieks Dzimis 1972. g. 22. novembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis Latvijas Valsts vēstures arhīva Organizatoriski metodiskā darba daļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, Tukuma, Kuldīgas un Kandavas muzeja speciālists. Pētījis Livonijas ordeņa vēsturi, Kurzemes viduslaiku un jauno laiku vēsturi. Raksta dzeju, tulko.
Dzenis Antons
	Publicists, pašvaldību darbinieks Dzimis 1890. g. 20. martā Vārkavas pag. Pilišķos. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas skolā. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecākais.1944. g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas locekļiem. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem. Pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”. Miris 1974. g. 28. maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.
Dzenis Antons
	Politiķis, tautsaimnieks Dzimis 1893. g. 7. sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922 - 1934. g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loceklis, Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loceklis. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl.Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941. g. deportēts uz Krieviju. 1942. g. miris Permas koncentrācijas nometnē.
Dzenis Leons
	Dekāns Dzimis 1915. g. 8. apr. Čeļabinskā. Pēc Dagdas pamatskolas un Krāslavas vidusskolas beigšanas, 1935. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. 1940. g. 29. jūn. ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dagdā. Pirmā kalpošanas vieta bijusi Istrā, kur viņš pabeidzis dievnama celtniecību. 1941. g. 8. nov. pārcelts par vikāru Preiļos, bet 1942. g. 18. maijā iecelts par Augškalnes un Ambeļu draudzes prāvestu. 1945. g. 25. sept. arestēts un notiesāts uz 10 gadiem. Sodu izcietis Komi republikā, Vorkutā. 1956. g. atgriezies Latvijā un uzsācis kalpošanu Bukmuižas draudzē. Tad 10 gadus kalpojis Piedrujā, pēc tam bijis dekāns Talsos. 1978. g. 22. jūl. iecelts par dekānu Bauskā, tur kalpojis 12 gadus. 1968. g. Rīgas Metropolijas kūrija viņu izvirzījusi par pārstāvi starptautiskajā katoļu Berlīnes Miera konferencē. Reabilitēts 1992. g. 20. martā. Miris 1990. g. 23. nov. Apbedīts Kristus Karaļa kapsētā Rīgā.
Dzenis Pēteris
	Garīdznieks Dzimis 1876. g. 6. okt.Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905. g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas. Latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci. Miris 1920. g. 30. martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
Dzenis Vitolds
	Veterinārārsts Dzimis 1927. g. 2. apr. Preiļos. Beidzis LLA Veterinārijas fakultāti. Bijis Latvijas šķirnes dzīvnieku sagādes kantora galvenais veterinārārsts un priekšnieks, Republikas veterinārās laboratorijas nodaļas vadītājs. Pētījis govju enzootiskās leikozes diagnostiku un vadījis tās apkarošanas darbu. Miris 2002. g. 17. okt. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.
Dzērksteņa ( īst.v. Genovefa Stafecka-Upeniece)
	Dzejniece, skolotāja Dzimusi 1909. g. 16. martā Viļānu pag.Trūpos. Mācījusies Viļānu pamatskolā, beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Bērznieku, Viļānu, Vilcānu, Grozu pamatskolās un Jaunaglonas sieviešu klosterī. Kopš 30.gadiem dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos. Pēc garāka pārtraukuma padomju laikā, literāro darbību atsākusi 90-tajos gados. Dzejas galvenā vadlīnija – ticība Dievam, mīlestība pret bērniem, dabu un ziediem. Mirusi 2002. g. 17. martā. Apbedīta Galēnu pag. Opolūs kapos.
Džeriņš Broņislavs
	Ekonomists Dzimis 1928. g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.
Džeriņs Leons
	Nopelniem bagātais ārsts, ķirurgs Dzimis 1915. g.11. nov. Aizkalnes pag. Vingros. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LVU Medicīnas fakultātē. Strādājis Apē par rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju. Bijis zonālās slimnīcas galvenais ārsts un ķirurgs. Miris 1972. g. 27. janv. Apbedīts Apes kapsētā.

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Daļeckis Oļģerts
	Priesteris monsinjors Dzimis 1936. g. 2. febr. Krāslavas raj. Kombuļos. Mācījies Miglānu un Kombuļu pamatskolās, celtniecības tehnikumā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1965. g. Kalpojis Aglonā, Rīgas Sv. Alberta baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru draudzēs, Rīgas Sv. Antona un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzēs. Vadījis Naujenes, Juzefovas un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīcas būvi un Rīgas Garīgā semināra celtniecības darbus.
Danilāns Anatolijs
	Gastroenterelogs, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, profesors Dzimis 1943. g. 24. martā Ludzas raj. Kārsavā. Mācījies Pieniņu pamatskolā, Rīgas 2.medicīnas skolā, studējis RMI Ārstniecības fakultātē. 1966 - 1969 bijis Preiļu raj. centrālās slimnīcas ārsts. 1969 -1973. g. - aspirants RMI; kopš 1973. g. - asistents, docents, profesors. Rīgas P.Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, praktizējošs gastroenterelogs P. Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterelogu asociācijas prezidents. Bijis LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais terapeits. veicis pētījumus par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas izcelsmi, patoģenēzi un ārstēšanu. 2009. g. saņēmis Gada balvu medicīnā.
Dārziņa Lidija
	LV portāla finanšu, labklājības un e-vides redaktore Dzimusi 1951. g. 9. jūl. Preiļu raj. Bijusi laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” izpilddirektore, izpilddirektora vietniece, ziņu redaktore. LV portāla nozares redaktore. Ziņu aģentūras „Leta” galvenā redaktore. 2019.gadā apbalvota ar Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu.
Daškeviča Vera
	Kultūras un izglītības darbiniece Dzimusi 1898. g. Riebiņu pag. Izglītību ieguvusi Pēterpilī. Bijusi skolotāja Preiļos un kūrējusi skolu darbu Viļānu apr. No 1920. g. dzīvojusi Krievijā. 1937. g. represēta. Veikusi lielu darbu latgaliešu valodas un rakstības jautājumu sakārtošanā un popularizēšanā, mācīšanas metodikas izstrādāšanā. PSRS izglītības tautas komisariāts viņas sarakstītās un sastādītās mācību grāmatas, mācību programmas un metodiskos norādījumus apstiprināja par izmantojamiem Krievijas latgaliešu skolās. Strādājusi kooperatīvajā latviešu kultūrizglītības biedrībā „Prometejs” un šīs biedrības izdevniecībā. Mirusi 1960. g. 10.maijā Tulas apg. Aleksinā.
Daugavietis Pēteris
	Sabiedriskais darbinieks Dzimis 1916. g. 11. febr. Silajāņu pag. Mācījies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1944. g. devies emigrācijā, kur beidzis Devenportas biznesa koledžu. Aktīvi darbojies Amerikas Kvalitātes kontroles apvienībā, Kolumba bruņinieku ordenī. Bijis ALKA priekšsēdētājs, piedalījies bīskapa J. Rancāna fonda dibināšanā un bijis pirmā viņa Rakstu krājuma sakārtotājs. Miris 2009. g. 25. sept. Grandrapidos.
Dauksts Jānis
	Aktieris Dzimis 1939.g. 23.maijā. Aglonas pag. Ancveriņos. Mācījies Jaunsaules pamatskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā un Dailes teātra 3.studijā. 1962.-1993.g. bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Romeo (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Ferdinands (F.Šillera „Mīla un viltus”), Krišs ( R.Blaumaņa „No saldenās pudeles”). Miris 1998.g.21.maijā Valmierā. Apbedīts Kocēnu kapos.
Daukšts Bonifācijs
	Vēsturnieks, diplomāts, literāts un publicists Dzimis 1950. g. 12.dec. Aglonā. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969 – 1974 studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vakarskolās. 1977 - 1993. g. – LVU/LU docētājs. Paralēli 1991. – 1994.g. beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930. gados). Bijis valstisko neatkarību atguvušās LR Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju grupas sastāvā. LR ĀM kopš 1991.g. sākuma bijis eksperts Latvijas sarunās ar Krieviju par armijas izvešanu, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995 - 1999 g. – padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā. Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO, 1. sekretārs EDSO. Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007), ārštata padomnieks LR ĀM. Aktīvi darbojies nevalstiskajās organizācijās. 1992. g. ievēlēts par Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents kopš 2003. g. un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada. Pētījis PSRS politikas Baltijā vēsturi un tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk kā 100 zinātnisku rakstu Eiropā un (kopautorībā) - ASV. Uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c. Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR u.c. Raksta dzeju, publicējies kopkrājumā „Acis” (1981), portālā ¼ Satori, Latvijas presē. Atdzejojis ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi - M.Ļermontova Kopotos rakstos. Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts. Grāmatas Latvijā: Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija, Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām.
Daukšts Kārlis
	Vēsturnieks, politologs Dzimis 1944. g. 1. janv. Aglonas pag. Mācījies Aglonas vidusskolā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1976. g. docētājs; (1992 - 1999), Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs Baltijas Krievu institūtā. Eurolingua programmas prorektors, Jaunā pētniecības institūta direktors. Pētījis Vācijas ārpolitiku.
Davidanova Vanda
	Žurnāliste, Siera kluba valdes priekšsēdētāja Dzimusi 1951. g. 11. martā Preiļu raj. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”, bijusi žurnāla „Zeltene” redaktore. SO „Siera klubs” prezidente un valdes priekšsēdētāja.
Deksnis (Dekšņa) Jānis Jezups
	Gleznotājs, grafiķis Dzimis 1894. g. 21. apr. Ludzas apriņķa Domopoles pagastā. Mācījies Lubānas divklasīgajā ministrijas skolā, Pēterburgas ģimnāzijā, Pētreburgas Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis policijas dienestā Abrenē, Preiļos un Daugavpilī. Bijis arī aizsargu rotas komandieris un skautu organizācijas vadītājs. Viens no pirmajiem latgaliešu grāmatu ilustratoriem. Dienējis Latviešu leģionā. Kara beigu posmā emigrējis un apmeties uz dzīvi ASV. Gleznojis ainavas, portretus, bet galvenokārt darbojies grafikā, noformējis mācību grāmatas un periodiskos izdevumus. Apbalvots ar Baltās lilijas ordeni un Kanādas skautu Long Service medaļu. Miris 1975. g. 28. jūl. Bīvertonā, Ontario provincē.
Delvers Boļeslavs
	Sabiedriskais darbinieks Dzimis 1914 . g. 7. jūl. Izvaltas pagastā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Aglonas un Krāslavas ģimnāzijās. Bijis pašvaldības nodokļu inspektors. Strādājis Rēzeknes apriņķa iekšlietu daļā. Bēgļu gaitās devies uz Vāciju. 1955. g. ieradies ASV. Bijis Čikāgas Daugavas Vanagu apvienības biedrs un valdes loceklis, 10 gadus – sekretārs. Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs. Organizējis humānās palīdzības sūtījumus uz Latviju. Miris 2000. g. 13.apr. Apbedīts Sv. Jāzepa kapos Čikāgā.
Dimante Anna
	Dzejniece, publiciste Dzimusi 1908. g. 10. nov. Līksnas pagasta Seilavskīšu ciemā. 1926. g. beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu, 1930. g. Valsts Latgales (Malnavas) lauksaimniecības vidusskolu. 1930 - 1938 g. studējusi LU Lauksaimniecības fakultātē, studijas apvienojot ar darbu kūdras fabrikā, nacionālajā teātrī un citur. 1938. g. beigusi LU, ieguvusi agronomes diplomu, sākusi strādāt Rīgas „Sēklu eksporta” laboratorijā. Otrā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju Aglonas Lauksaimniecības vidusskolā. 1944. g. rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, sākumā uz Kurzemi, pēc tam uz Vāciju, kur strādājusi par dārznieci, piena pārraudzi un Haunštetenes bēgļu nometnē par sabiedrisko lietu vadītāju. 1951. g. izceļojusi uz ASV, kur Demoinas pilsētā strādājusi Mercy slimnīcā par māsas palīdzi. Kopš 1971. g. pensionāre. Tad sākusi strādāt par skolotāju latviešu skolā. Rosīgi piedalījusies trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Latviešu un latgaliešu presē publicējusi lugas, stāstus, dzejoļus, lasījusi referātus trimdinieku sarīkojumos. Pirmās publikācijas „Čekists” un „Par moz” ievietotas žurnālā „Dzeive”. Dzeja apkopta krājumā „Vālī zīdi” (1995). Bijusi „Tāvu zemes kalendāra” sastādītāja un redaktore (1986 -1990). Mirusi 2002. g. 31. jūl. Demoinā, ASV, apbedīta Demoinā Glendales kapos.
Dindune Rita
	Juriste Dzimusi 1940. gadā Preiļu pagasta „Dzeņos”. Saeimas juridiskā biroja un Latvijas Politiski represēto apvienībā veic konsultantes pienākumus. Piedalījusies ar represētajiem saistīto likumu izstrādē Saeimā. Piecpadsmit gadu laikā konsultējusi apmēram 12 tūkstošus iedzīvotāju. Vada seminārus par Darba likuma normu skaidrošanu un piemērošanu, sniedz konsultācijas masu mēdijos, „Darba likuma komentāru” krājuma autore. Mirusi 2023.g. jūl.
Dinduns Aleksandrs
	Kodolfiziķis Dzimis 1936. g. 1. okt. Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē. 1959. - 2000 g. bijis Salaspils Fizikas institūta kodolreaktora vecākais inženieris. 1999. - 2001. g. Salaspils Radiācijas metroloģijas un testēšanas centra laboratorijas vadītājs. Veicis pētījumus kodolfizikā un kodoltehnikā, piedalījies Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izveidošanā. 30 zinātnisko rakstu autors. LPSR Valsts prēmijas laureāts. Miris 2000. g. 31. sept. Ogrē.
Dišereite Ruta
	Pedagoģe Dzimusi 1966. g. 20. apr. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.
Dorzenīks – Čačs Meikuls
	Inženieris, šīfera ražotnes pamatlicējs Dzimis 1870. g. 4. jūl. Galēnu pag. Zeimuļos. Beidzis Pēterburgas Kalnu institūtu. Veicinājis mākslīgā šīfera ražošanu Latvijā. Miris 1949. g. 13. jūn. Apbedīts Galēnu vecajos kapos.
Dovgialovičs Kazimirs
	Prāvests Dzimis 1863. g. 4. nov. Lietuvā, Roķišku apriņķī. Beidzis Paudeļu pamatskolu, mācījies privāti Jelgavā, Viļņā un Kauņā. 1884. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1889. g. 25. martā. Strādājis par vikāru pie sv. Katrīnas baznīcas Pēterpilī un kā prāvests Melnajā Dukstigalā. 5 gadus kalpoja Sarkaņos, pēc tam Rozentovā un Vārkavā, kur atvēris tautskolu.1906. g. pārcēlies uz Penzu. Līdz 1909. g. strādājis par vikāru pie Sāpju Dievmātes baznīcas Rīgā. Pēc tam kalpojis Lielčicas draudzē Minskas guberņā. Atbalstījis kustību par atgriešanos katoļu Baznīcā, par ko ticis nodots tiesai. Sodu izcietis Aglonas klosterī. 1916. g. norīkots par prāvestu Bikovā. 1922. g. pārcelts uz Rozentovu. Miris 1948. g. 15. febr., apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā.
Druvaskalns Jānis
	Pulkvežleitnants, apbalvots ar Lāčplēša kara, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem Dzimis 1893. g. 3.okt. Rīgā. Mācījies Aleksandra II arodskolā un Baltijas tehniskās biedrības kursos. Pirmā pasaules kara laikā beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Kalpaka bataljona sastāvā. 1920. g. cīnījies kaujās pie Nīdermuižas, Lielo Mazuru un Bramaņu sādžām. Par varonību kaujās Latgales frontē apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni, pēc tam saņēmis V šķiras Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. Otrajā pasaules karā cīnījies latviešu leģionā, bijis 34. pulka komandieris. Kara beigas sagaidījis Vācijā, no kurienes vēlāk izceļojis uz ASV. Miris 1969. g. 26. maijā Milvokos.
Dubinskis Jānis
	Mediķis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1961. g. 10.maijā Preiļu raj. Studējis RMI un LU. Strādājis psihoneiroloģiskajā pansionātā „Mēmele” un Jelgavas psihoneiroloģiskajā klīnikā. Darbojies Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē, deputāts Rīgas domē. Valsts īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Finansu komitejas loceklis, SIA ”Rodenpois” viceprezidents un līdzdibinātājs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Trīs A Brokers”projektu vadītājs.
Dūbovskis – Dūbe Jānis
	Keramiķis Dzimis 1893. g. Silajāņu pag. „Dūbēs”. Amatu apguvis meistara Izidora Vilcāna darbnīcā. Bijis viens no dekoratīvās keramikas rosīgākajiem aizsācējiem. Darinājis vāzes un zirdziņus – svilpauniekus, arī svečturus, īpaši austras koka daudzžuburus un dekoratīvos šķīvjus. Plaši pielietojis grafiskos rakstus. Piedalījies izstādēs Rīgā, Maskavā un Parīze. Miris 1938. g.
Ducmane Baiba
	Filoloģe, muzeju darbiniece Dzimusi 1943. g. 2. dec. Daugavpilī. 1981 - 1994. g. bijusi J.Raiņa memoriālā muzeja „Jasmuiža” vadītāja. Mirusi 1994 .g. 7. dec. Apbedīta Rīgā, I Meža kapos.
Dūda Vitolds
	Biologs, bioloģijas zinātņu kandidāts Dzimis 1930. g. 1.martā Sīļukalna pag. Stikānos. Mācījies Sīļukalna pamatskolā un Varakļānu vidusskolā, studējis LU. Bijis zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā un LU Botāniskajā dārzā. Ir vairāk kā 25 zinātnisko publikāciju autors.
Dudarjonoka Dagnija(Baiba Zveigule)
	Literāte, karjeras konsultante un jaunatnes lietu speciāliste Dzimusi 1988. g. 13. dec. Vārkavas novadā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Rēzeknes augstskolā un Daugavpils Universitātē . Bijusi jauniešu organizācijas „Latgolys Studentu centrs” biroja vadītāja, valdes priekšsēdētāja. Latgales kultūras gada balvas „Boņuks” 2016 nominante. Raksta dzeju. Darbi publicēti mūsdienu dzejas antaloģijā "Susātivs"un kopkrājumā "Linejis".
Dukaļskis Miķelis
	Garīdznieks, izdevējs, garīgās literatūras autors, rakstnieks Dzimis 1871. g. 14. martā Varakļānu pag. Mācījies Varakļānu pamatskolā, Pēterpils ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1898. g. Kalpojis Tartu, Subates, Malnavas, Barkavas, Varakļānu un Aglonas draudzēs. Vienīgais latgaliešu literārais darbinieks, kurš sarakstījis un izdevis grāmatas latgaliešu drukas aizlieguma laikā. Sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis ticības mācības grāmatas. Miris 1957.g. 10.maijā Aglonā. Apbedīts Aglonas kapos.
Duļbinskis Kazimirs
	Katoļu bīskaps, teoloģijas profesors Dzimis 1906. g. 5. apr. Viļakā. Mācījies Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Rēzeknes, Aizpūres, Daugavpils, Aglonas drauzēs. Bijis inspektors Aglonas ģimnāzijā, profesors Rīgas Garīgajā seminārā. 1947. g. iesvētīts par bīskapu. Bijis Latvijas katoļu jaunatnes biedrības vadītājs, rediģējis žurnālu „Sauleite”. 1949. g. bīskapu apcietina un notiesā uz 10 gadiem spaidu darbos par it kā sadarbību ar vācu varas iestādēm. Reabilitēts 1989.g. Miris 1991. g. 17. okt. Apbedīts Viļakas baznīcas dārzā.
Dunskis Aloizs
	Garīdznieks Dzimis 1904. g. 4. martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928. g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs. 1948. g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955. g. Miris 1980. g. 26. jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.
Dupats Pēteris
	Katoļu garīdznieks, monsinjors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi Dzimis 1922. g. 10. nov. Alsungas pagastā. Mācījies Alsungas pamatskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, Aglonas katoļu ģimnāzijā, Kuldīgas Valsts ģimnāzijā. Dienējis leģionā. 1945. g. maijā nokļuvis gūstā amerikāņu zonā, uzturējies dažādās nometnēs. Pēc studijām Mehelenas Garīgajā seminārā, 1953. g. 12. aprīlī Mehelenes arhibīskaps kardināls van Roljē Sv. Romualda katedrālē P. Dupatu iesvētījis par priesteri. Kalpojis par latviešu katoļu prāvestu Beļģijā, Holandē un Francijā. Pēc Pasaules izstādes Mehelens kardināls priesteri Dupatu nozīmējis par vikāru Briselē, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzē Anderlehtā. Kopš 1968. g. bijis katoļu žurnāla „Gaisma” administrators. 1994. g. 2. sept. arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats nominējis priesteri P. Dupatu par uz Rietumvalstīm emigrējušo latviešu direktoru garīgās lietās. 1995. g. 23. maijā apbalvots ar Bruņinieka ordeni par darbu beļģu garīgajā aprūpē, bet 2001. g. - ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi. 2002. g. ieguvis monsinjora grādu. Miris 2017. g. 4. dec.
Dzalba Nellija
	Keramiķe Dzimusi 1987. g. 22. sept. Preiļos. Mācījusies Daugavpils 16. vidusskolā. Absolvējusi Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti. Darbojas Daugavpils Māla mākslas centrā, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja. Kā keramiķe darbojas kopš 2006. g., veido bižutēriju un māla lampas.
Dzenis Agris
	Vēsturnieks Dzimis 1972. g. 22. novembrī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis Latvijas Valsts vēstures arhīva Organizatoriski metodiskā darba daļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, Tukuma, Kuldīgas un Kandavas muzeja speciālists. Pētījis Livonijas ordeņa vēsturi, Kurzemes viduslaiku un jauno laiku vēsturi. Raksta dzeju, tulko.
Dzenis Antons
	Publicists, pašvaldību darbinieks Dzimis 1890. g. 20. martā Vārkavas pag. Pilišķos. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas skolā. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecākais.1944. g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas locekļiem. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem. Pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”. Miris 1974. g. 28. maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.
Dzenis Antons
	Politiķis, tautsaimnieks Dzimis 1893. g. 7. sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922 - 1934. g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loceklis, Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loceklis. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl.Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941. g. deportēts uz Krieviju. 1942. g. miris Permas koncentrācijas nometnē.
Dzenis Leons
	Dekāns Dzimis 1915. g. 8. apr. Čeļabinskā. Pēc Dagdas pamatskolas un Krāslavas vidusskolas beigšanas, 1935. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. 1940. g. 29. jūn. ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dagdā. Pirmā kalpošanas vieta bijusi Istrā, kur viņš pabeidzis dievnama celtniecību. 1941. g. 8. nov. pārcelts par vikāru Preiļos, bet 1942. g. 18. maijā iecelts par Augškalnes un Ambeļu draudzes prāvestu. 1945. g. 25. sept. arestēts un notiesāts uz 10 gadiem. Sodu izcietis Komi republikā, Vorkutā. 1956. g. atgriezies Latvijā un uzsācis kalpošanu Bukmuižas draudzē. Tad 10 gadus kalpojis Piedrujā, pēc tam bijis dekāns Talsos. 1978. g. 22. jūl. iecelts par dekānu Bauskā, tur kalpojis 12 gadus. 1968. g. Rīgas Metropolijas kūrija viņu izvirzījusi par pārstāvi starptautiskajā katoļu Berlīnes Miera konferencē. Reabilitēts 1992. g. 20. martā. Miris 1990. g. 23. nov. Apbedīts Kristus Karaļa kapsētā Rīgā.
Dzenis Pēteris
	Garīdznieks Dzimis 1876. g. 6. okt.Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905. g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas. Latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci. Miris 1920. g. 30. martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
Dzenis Vitolds
	Veterinārārsts Dzimis 1927. g. 2. apr. Preiļos. Beidzis LLA Veterinārijas fakultāti. Bijis Latvijas šķirnes dzīvnieku sagādes kantora galvenais veterinārārsts un priekšnieks, Republikas veterinārās laboratorijas nodaļas vadītājs. Pētījis govju enzootiskās leikozes diagnostiku un vadījis tās apkarošanas darbu. Miris 2002. g. 17. okt. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.
Dzērksteņa ( īst.v. Genovefa Stafecka-Upeniece)
	Dzejniece, skolotāja Dzimusi 1909. g. 16. martā Viļānu pag.Trūpos. Mācījusies Viļānu pamatskolā, beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Bērznieku, Viļānu, Vilcānu, Grozu pamatskolās un Jaunaglonas sieviešu klosterī. Kopš 30.gadiem dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos. Pēc garāka pārtraukuma padomju laikā, literāro darbību atsākusi 90-tajos gados. Dzejas galvenā vadlīnija – ticība Dievam, mīlestība pret bērniem, dabu un ziediem. Mirusi 2002. g. 17. martā. Apbedīta Galēnu pag. Opolūs kapos.
Džeriņš Broņislavs
	Ekonomists Dzimis 1928. g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.
Džeriņs Leons
	Nopelniem bagātais ārsts, ķirurgs Dzimis 1915. g.11. nov. Aizkalnes pag. Vingros. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LVU Medicīnas fakultātē. Strādājis Apē par rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju. Bijis zonālās slimnīcas galvenais ārsts un ķirurgs. Miris 1972. g. 27. janv. Apbedīts Apes kapsētā.

Uz sākumu

Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Jaunie fotoalbumi

Radošā nodarbība bērniem “Lasi un veido”
03.04.2024

Ciemos Aglonas vidusskolas skolēni
28.03.2024

Lielie lasīšanas svētki!
27.03.2024

Literārā stunda "Grāmatu noslēpumi"
26.03.2024

Dziedātājas Zitas Barševskas un dzejnieces Egitas Terēzes Jonānes Gavēņa koncertapcere "Ceļā uz Lieldienu pavasari"
22.03.2024

Uzdot jautājumu

Ātrās saites