Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1535238 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
|
Gailums Kazimirs
|
 |
Fotomākslinieks
Dzimis 1934. g. 25. janv. Kalupes pag. Lazdu c. Mācījies Vārkavas pamatskolā, Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Studējis LVU Fizikas-matemātikas fakultātē. Kopš 1961. g. sācis nodarboties ar fotogrāfēšanu. Bijis ārštata fotokorespondents, aktīvi darbojies reģionālajos preses izdevumos. Pirmās fotogrāfijas un apraksti publicēti Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”. Zināšanas un praktiskās iemaņas papildinājis kultūras nama „Ziemeļblāzma” rīkotajos kursos un semināros. Veidojis ceļojumu fotoreportāžas, iemūžinājis tautas manifestācijas un sadzīves notikumus. Piedalījies izstādes un viņa darbi tikuši atzinīgi novērtēti.
Miris 2016. g. 18. martā. Apbedīts Lazdānu kapsētā.
|
| Gari-Jonis Jānis |
 |
Priesteris, skolotājs
Dzimis 1894. g. Bēržu draudzē. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā. 1914. g. iestājies Pēterpils garīgajā seminārā, studijas turpinājis Viļņas garīgajā seminārā un Aglonas ģimnāzijā. 1921. g. pieņēmis priesterības svētības. Pastorizācijas darbu strādājis Līksnā, Aglonā (1921-1922) un Krāslavā. 1924. g. nolēmis atteikties no garīdznieka pienākumiem un sācis strādāt par skolotāju Kokorevā, vadījis pieaugušo kursus, rīkojis priekšlasījumus un teātra izrādes, organizējis kultūrveicināšanas biedrību. 1925. g. izraudzīts par Jaunlatgales apriņķa skolu valdes locekli. 1928. g. Tilžas pagasta iedzīvotāji viņu ievēlējuši par pagasta padomes priekšsēdi.
Miris 1929. g. 19. apr., apbedīts Rikovas kapsētā. |
| Garška Leons |
 |
Garīdznieks, monsiņjors
Dzimis 1906. g. 20. okt. Ilūkstes apr. Kurčunu pag. Mācījies Rīgas lietuviešu vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1934. g. Bijis prāvests Vanagu, Znotiņu, Līksnas, Kalupes, Madaliņas, Barkavas, Vārkavas, Pušas, Varakļānu un Nautrēnu draudzēs. 1991. -1995. g. rezidents Aglonā. Priestera vadībā uzcelta Vanagu baznīca, paplašināta Bērzgales vecā baznīca, pēc kara atjaunots Kalupes dievnams, Znotiņos vecā muižas klēts pārbūvēta par lūgšanu namu, uzbūvētas vairākas draudzes mājas.
Miris 1995. g. 30. sept. Apbedīts Aglonas kapos – Priesteru kalniņā. |
| Gaša Irēna |
 |
Rotu dizainere
Dzimusi 1969. g. 12.okt. Rīgā. Dzimtas saknes Preiļu raj. Aizkalnes pag. „Pelečankā”.
Izglītība: Stažēšanās ESCADA Modes namā Minhenē (Vācija); F. Lesāža Mākslas izšūšanas skola Parīzē (Francija). ATTESTATION DE FIN DE STAGE; LU Darbmācības fakultāte, Tēlotājmākslas katedra; Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā – Rokdarbu nodaļa; Rīgas 4.vidusskola.
Nozīmīgākie darbi:
• Kolektīvs darbs izšūšanas darbu veikšanā – www.lesage-paris.com (2007., 2005.)
• Kolekciju skates Riga Fashion Week ietvaros;
• Kolekcija 5.Starptautiskajā Modes dizaineru konkursā Maskava (Krievija) - 2004;
• Izšuvumu kolekcija ‘’Parīzes pieskāriens’’ Galerija ‘’Putti’’ - 2005;
• Kostīmi Rīgas Krievu Drāmas teātra izrādei ‘’KAIJA’’ sadarbībā ar mākslinieci A.M.Heinreihu (Itālija) - 2003;
• Kolekcijas ‘’Welcome to Paris’’ skate modes dizaineru konkursā ‘’Pastaigas stils” - 2002;
• Kolekcijas skate modes dizaineru konkursā ‘’A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski.’’ – 2002;
• Pirmais Starptautiskais Baltijas ‘’Pret-a-porter’’ dizaineru konkurss – 2001;
• Kolekcija „Šarāde” festivālā Mode. Māksla. Mūzika. Latvijas Nacionālā opera – 2000.
Dalība izstādēs un apbalvojumi:
• 5.Starptautiskā Modes dizaineru konkursa Galvenā balva - Maskava (Krievija) - 2004;
• Dizaineru konkursa Pastaigas stils Diploms - 2002;
• Modes dizaineru konkursa A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski. Grand Prix – 2002;
• Pirmā Starptautiskā Baltijas ‘
Pret-a-porter dizaineru konkursa Diploms – 2001;
• Festivāla Mode. Māksla. Mūzika. Speciālbalva Latvijas Nacionālā opera – 2000.
|
| Gavare Anna |
 |
Pedagoģe un žurnāliste
Dzimusi 1934. g. 28. nov. Vārkavā. Studējusi DPI Filoloģijas fakultātē. Strādājusi Līvānu un Rudzātu vidusskolā, laikrakstā „Cīņa”, vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze” kā Latgales novada ārštata korespondente, Latgales Pētniecības institūtā rediģējusi zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica” (10. un 11. sēj.)
Mirusi 2005. g. 29. nov.
|
| Gavare Džeina |
 |
Multimāksliniece, dziesminiece, dzejniece, gleznotāja
Dzimusi 1986.g. 3. febr. Vārkavas novadā. Mācījusies Preiļu 1.pamatskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā.Studējusi psiholoģiju un teātra mākslu. Glezniecībai nopietni pievērsusies tad, kad Jāzeps Pīgoznis viņai uzdāvinājis pirmos audeklus un profesionālās krāsas. Pirmā personālizstāde „Sieviete – daba, sieviete – zieds” (2017) skatāma Ludzā. Piedalījusies latgaliešu mūzikas un dzejas festivālā “Upītes Uobeļduorzs”. Izdoti dziesmu albūmi „Cylvākam” (2015), „Caur sirdi” (2021). Preiļu Brīvajā skolā vada radošās nodarbības bērniem.
|
| Gavars Izidors |
 |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 14. martā Vārkavas pagasta Pilišķos. Mācījies Vārkavas pagasta 3 klasīgajā pamatskolā. Pirmā Pasaules kara laikā iesaukts armijā, kalpojis Daugavpils armijas štābā, tad pārcelts uz Smoļensku. Vēlāk iestājies Latvijas armijā. Bijis pirmais Vārkavas pagasta vecākais (1920. g.), vēlāk pagasta valdes loceklis. Aktīvi darbojies kultūrveicināšanas biedrības „Saule” Vārkavas nodaļas valdē, bijis meliorācijas biedrības dibinātājs un valdes loceklis, vietējā kooperatīva priekšsēdētājs. 1944. gadā devies emigrācijā uz Vāciju, kur ilgus gadus bijis Memingenas latviešu katoļu draudzes priekšnieks.
Miris 1983. g. 24. februārī Memingenā. Apbedīts Memingenas kapsētā. |
| Gavars Jānis |
260.jpg) |
Ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1934. g. 7. martā Preiļu raj. Mācījies Sīļu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, studējis Rīgas un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. 1974. g. ieguvis ķīmijas zinātņu doktora kandidāta grādu, 1978. g. - kļuvis fizikas katedras docents, 1993. g. - LR ķīmijas doktors fizikālās ķīmijas specialitātē. Strādājis Rīgas L. Paegles 1.vidusskolā, Bauskas 1.vidusskolā. DPI Fizikas katedras vadītājs, prorektors mācību darbā. LZA Organiskās sintēzes institūta aspirants un zinātniskais līdzstrādnieks. Vadījis starptautisko TEMPUS projektu par datortehnikas un multimēdiju izmantošanu izglītībā. Bijis Zinību biedrības biedrs, apbalvots ar Goda rakstu.
Miris 1997. g. 30. janv. Apbedīts Daugavpils katoļu kapos. |
| Gavars Jānis |
 |
Žurnālists
Dzimis 1957. g. 20. okt. Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985. g. sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988. g. kļuvis par LTV „Panorāma” galveno redaktoru. 1990. g. ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
|
| Gavars Jāzeps |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1920. g. Vārkavas draudzē. Mācījies Ekonomiskajā tehnikumā, LU ķīmijas fakultātē un Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948. g. 6. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums notika 1948. g. 18. maijā Aglonas baznīcā. Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvesta v.i. (1948 - 1949), Varakļānu draudzes vikārs (1949), Ozolmuižas draudzes prāvests un Rēzeknes vikārs (1949 - 1951), Zilupes un Briģu draudzes prāvests (1951 - 1956), Kombuļu draudzes prāvests (1956 - 1962), Preiļu draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1962 - 1969), Balvu draudzes prāvests (1969-1984).
Miris 1984. g. 5. jūl., apbedīts Rīgā. |
| Gavars Vladislavs |
 |
Žurnālists
Dzimis 1928. g. 15. aug. Preiļu pag. Mazajos Pupājos. Žurnālistikā darbojies kopš 1951. g. Strādājis laikrakstā „Cīņa” kā redaktora vietnieks. Rakstījis par ekonomikas jautājumiem. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Miris 1986. g. 20.okt. Apbedīts Jaunciema kapos.
|
| Gedroica Vallija |
 |
Matemātikas maģistre
Dzimusi 1950. 26. janv. Preiļu raj. Gailīšos. Studējusi DPI Fizikas un matemātikas fakultātē. Bijusi Līvānu 1. vidusskolas skolotāja, DPI Algebras un ģeometrijas katedras vecākā laborante, Matemātikas analīzes katedras pasniedzēja, līdz 2011. g. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas katedras lektore. Vairāku matemātiskās analīzes mācību līdzekļu autore.
|
| Gercāns Jānis |
 |
Pūtēju orķestru diriģents, pedagogs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
Dzimis 1923.g.1.apr. Vārkavas pagasta „Promos”. Mācījies Padures 2 gadīgajā lauksaimniecības skolā un Kazdangas tehnikumā. Pēc tam - Ventspils mūzikas vidusskolā.1958.g. beidzis Latvijas Valsts konservatorijas trompetes klasi, 1968.g. Tallinas konservatorijā absolvējis pūtēju orķestru diriģēšanas nodaļu.1958-67.g bijis Ventspils mūzikas skolas pedagogs un pūtēju orķestra diriģents, Talsu pilsētas pūtēju orķestra vadītājs, 1967-72, Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģents, rūpnīcas „Sarkanā Zvaigzne” pūtēju orķestra vadītājs, pūtēju orķestra „Ventspils” virsdiriģents. Vadījis pūtēju orķestri”Rīga”.
Miris 2011. g. 4. jūl. Kuldīgā.
|
| Geriņš Antons |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1916. g. 10. okt. Līksnas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1945 .g. 28. okt. Pirmā darbavieta bijusi pie kapuciešiem Skaistkalnē un svētā Alberta baznīcā Rīgā. Kalpojis Kapūnes, Zosnas, Baltā un Melā Dukstigala, Nīcgaels un Madaliņas draudzēs. Ilgāku laiku strādājis Barkavā. Prāvesta vaļasprieks bijusi gleznošana. Savas gleznas atstājis Nīcgales baznīcā, kur tās ievietotas altāros.
Miris 1990. g. 28. jūn., apbedīts Nīcgales baznīcas dārzā.
|
| Giluča Natālija |
 |
Rakstniece, pedagoģe
Dzimusi 1919. g. 15. janv. Saunas pag. Anspokos. Mācījusies Anspoku, Ambeļu un Jaunaglonas pamatsk., Jaunaglonas ģimn., studējusi LU. Strādājusi par skolotāju Jēkabpils 1.vidusskolā, Pļaviņu vidussskolā, Odzienas, Valles un Sausnējas skolās. Jau ģimnāzijas gados sākusi rakstīt dzeju un stāstus. 1939.g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos. Stāstu krājums „Starp Ūšu un Dubnu” iznācis 1998. g.
Mirusi 2000. g. 17. jūl. Rīgā. Apbedīta Sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā. |
| Gilučs Pēteris |
 |
Pedagogs, rakstnieks, žurnālists
Dzimis 1907. g. 1. dec. Saunas pag. Anspokos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatsk., studējis Daugavpils Skolotāju institūtā un LU. Strādājis Rudzātu, Ambeļmuižas, Ļaudonas, Rīgas 39. pamatskolās. 1930. g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos. Rakstījis tēlojumus un stāstus, kurus „Latgalīšu literatūras vēsturē” atzinīgi novērtējis M. Apels. Rakstījis asas un kritiskas publikācijas par pedagoģijas, valodniecības un sabiedriski politiskiem jautājumiem. 1939. g. kopā ar citiem laikraksta „Jaunais Vōrds” redakcijas darbiniekiem apcietināts it kā par pretvalstisku darbību. Padomju okupācijas gados vadījis pionieru organizāciju, par ko vācu vara viņu arestējusi un nosūtījusi uz Salaspils koncentrācijas nometni. Pēc 1944. g. par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Godļevskis Juris |
 |
Pedagogs, mecenāts
Dzimis 1923. g. 7.sept. Vārkavā.
Dienējis Latviešu leģionā. Gēsthahtā (Vācijā) pabeidzis latviešu „Saules” ģimnāziju, Melburnas karaliskajā tehniskajā koledžā ieguvis industrijas vadītāja diplomu.
Bijis matemātikas skolotājs Bentlejas ģimnāzijā Melburnā, 24 gadus Kanādas skolās pasniedzis komerczinības. Aktīvi darbojies latviešu katoļu akadēmiskajā organizācijā „Dzintars” un Melburnas latviešu teātra apvienībā.
1993. g. Daugavpils universitātē nodibinājis Jura fodu un „Jura Godalgu” studentu zinātnisko pētījumu godalgošanai dabas aizsardzības, vides izglītības un Latgales etnogrāfijas jomās.
Miris 2008. g. 31. jūl. Kalgarijā, Kanādā. |
| Grebežs Jānis |
 |
Mediķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1918. g. 7. febr. Līksnas pagastā. 1936. g. beidzis Aglonas ģimnāziju un iestājas LU Medicīnas fakultātē. 1944. g. sept. kopā ar ģimeni devies emigrācijā. 1945. g. norīkots par Visbādenes slimnīcas iekšķīgo un bērnu slimību nodaļas vadītāju. 1948. g. pārcēlies uz Venecuēlu. Tur studējis tropiskās slimības un pēc mācību kursa pabeigšanas ticis norīkots par rajona ārstu Karobolo štatā. Izveidojis veselības kopšanas punktu Roblē.Venecuēlas valdība apbalvojusi ar goda diplomu „Premio Vargas”, Zelta medaļu (1952) un Pateicības rakstu. 1959. g. pārcēlies uz Kanādu, kur atkārtoti ieguvis ārsta diplomu un strādājis Kanādas armijā par civilārstu, kā arī uzsācis privātpraksi Londonā. Rosīgi darbojies sabiedriskajā jomā – Kanādas ārstu organizācijās un korporācijā „Lacuania”, bijis Latgaļu Folkloras komitejas mūzikas padomnieks Indianapolē (1974).
Miris 1988. g. 24. martā.
|
| Grebežs Staņislavs |
 |
Izglītības un preses darbinieks, Labklājības ministrijas ierēdnis
Dzimis 1902. g. 8. maijā Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā. Mācījies vietējā pamatskolā. Pirmā pasaule kara laikā evakuējies uz Pēterpilī, kur četru gadus mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā. 1919. g. atgriezies Latvijā un mācības trupinājis Daugavpils ģimnāzijā. Strādājis par skolotāju Vārkavas un Kalupes pamatskolās. 1924. g. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1930. g. ievēlēts LU Studentu padomē. Strādājis par skolotāju Rīgas 39. pamatskolā. Daudz rakstījis Latgales presē par sabiedriski politiskiem jautājumiem. Latgales demokrātiskās zemnieku apvienības centrālās komitejas loceklis. No 1930. g. strādājis Tautas labklājības ministrijā par vecāko revidentu un meža darbu izstrādāšanas nodaļas vadītāju. 1934. g. iecelts par darba inspektoru. 1937. g. kā Latvijas pārstāvis piedalījies Eiropas darba inspektoru konferencē Vīnē. Pēc Latvijas okupācijas atbrīvots no darba un dzīvojis tēva mājās. Vēlāk strādājis par skolotāju Jaunaglonas ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā bijis Rēzeknes apriņķa sociālās apdrošināšanas un pensiju nodaļas vadītājs un Tautas palīdzības apriņķa priekš nieka palīgs. 1944.g. devies emigrācijā uzVāciju. Strādājis par skolotāju Vircburgas nometnes latviešu pamatskolā. Bijis nometnes komitejas priekšsēdis un labklājības nodaļas vadītājs. 1950.g. izceļojis uz Venecuēlu. Strādājis par ierēdni Karakasas bankā, uzturējis ciešus kontaktus ar trimdas latviešu sabiedrību.
Miris 1960. g. 25. okt. Karakasā, Venecuēlā.
|
| Greivulis Jānis |
 |
RTU profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1938. g. 7. aug. Daugavpilī. Mācījies Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolās. 1961. g. beidzis studijas RTU Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitātē, ieguvis inženiera elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961. līdz 1962. g. strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš 1962. g. - RTU.Aspirantūrā, 1969. g. aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. RTU pildījis Automātiskās elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja pienākumus, bet kopš 1998. g. bijis elektriskās piedziņas grupas profesors RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūtā. Pieder 61 Latvijas patents un 96 PSRS autorapliecības. Latvijā un ārvalstīs publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi. 1985. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja Goda nosaukums. 1996. g. ieguvis Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balvu. 1998. g. Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā nominējis kā gada zinātnieku. 1999. g. apbalvots ar Triju zvaigžņu IV pakāpes ordeni. Vairāku augstskolu habilitācijas padomju loceklis, RTU senāta loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Miris 2010. g. 21.nov.
|
| Greizis Donats |
 |
Aglonas ģimnāzijas audzēknis, leģionārs, vēsturnieks, kaislīgs mednieks, atmiņu grāmatu autors
Dzimis 1928. g. 7. sept. Višķu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LLA MSF. Strādājis Rēzeknes, Alūksnes, Viļakas, Ogres un Bauskas MRS. Rīgā - Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā. Vadījis meža ceļu būvniecību visā Latvijā. Viņa darbības vienpadsmit gados uzbūvēti 40 dzelzsbetona tilti. Iesniedzis un realizējis vairākus racionalizācijas priekšlikumus. Pēc aiziešanās pensijā, darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonds.” Grāmatu „Karš par kuru klusēja” (1. un 2.) d. autors.
Miris 2006. g. 1.sept. Apbedīts Ogres kapos.
|
| Greiža Dagnija |
 |
Dr.phil. minoritāšu tiesībās un politikā, mūziķe
Dzimusi Aglonā. Mūzikas akadēmijā ieguvusi kordiriģēšanas specialitāti. Beigusi Starptautisko attiecību institūtu, Baltijas aizsardzības koledžu. Strādājusi Aizsardzības ministrijā. Mācījusies Klāgenfurtes universitātē Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūrā. Sacerējusi vairāk kā 60 dziesmas, ir tapuši 5 demo diski.
|
|
Grēvele – Skaraine Ilze
|
 |
Operdziedātāja, senās mūzikas soliste, kordiriģente
Dzimusi Stirnienē. Mācījusies Stirnienes pamatskolā un Varakļānu mūzikas skolā. J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā apguvusi kordiriģēšanu un ērģeļspēli, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā. Studējusi arī Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas profesionāļiem kā M.Chance, P.Kooij, R.Dams, J.Feldman u.c. Vairāku starptautisku meistarklašu dalībniece. Kā solo māksliniece uzstājusies Rīgā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā, Francijā, Nīderlandē un Lietuvā. Sadarbojusies ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga”, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri u.c. Veidojusi kopīgas koncertprogrammas ar Baltijas valstu baroka mūzikas pārstāvjiem un uzstājusies Latvijas dievnamos. “Lielās mūzikas balvas 2019” nominante, starptautiskā Alīdas Vānes jauno operdziedātāju konkursa 2019. gada laureāte, konkursa “Ineses Galantes talanti 2018” uzvarētāja. 2022. gadā iekļuvusi Starptautiskā Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa finālā. 2022. gadā saņēmusi JVLMA Mecenātu balvu. 2019. gadā debitējusi Barbaras lomā Riharda Dubras operas “Suitu sāga” pasaules pirmizrādē. Viena no vadošajām māksliniecēm baroka korī Collegium Choro Musici Riga, starptautiskā senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedrā, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pasniedzēja. Vokālā pedagoģe un kordiriģente. Vada Stabulnieku vīru VA “Labākie gadi” un Stabulnieku sieviešu VA “Noktirne”.Dzīvo Riebiņos.
|
| Gribonika Inta |
|
Dr.med.Imunoloģe
Dzimusi 1992. g. Preiļu novadā. Mācījusies Priekuļu pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Preiļu Mūzikas un mākslas skolā. LU Bioloģijas fakultātē ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā. Aizstāvējusi Bakalaura darbu „ B hepatīta vīrusa molekulārā izpēte”. Studējot Gēteborgas Universitātē, ieguvusi prestižo Marijas Kirī stipendiju, lai turpinātu imunoloģijas doktorantūras apmācību pie prof. Nilsa Lika Gēteborgas Universitātē (Gēteborga, Zviedrija). Pētījusi gļotādas imūnās atbildes reakciju uz perorālajiem antigēniem. Strādājusi ar vīrusiem līdzīgo daļiņu nanotehnoloģiju prof. Kaspara Tara laboratorijā. Kā pēcdoktorantūras pētniece pievienojusies prof. Jonas A Nilsson laboratorijai Sahlgrenskas vēža izpētes centrā ASV, un strādāpie uveālās melanomas epiģenētisko pārveidošanas. Pētījums Belkaid laboratorijā saistīts ar ādas humorālo imunitāti pret komensālo mikrobiotu.
|
| Gribusts Staņislavs |
 |
Mūzikas pedagogs
Dzimis 1944. g. Preiļu raj. Mācījie Preiļu pamatskolā, Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. Preiļu pūtēju orķestrī pievērsies klarnetes spēlei.Strādājis Valkas bērnu mūzikas skolā, Liepājas mūzikas vidusskolā, bet kopš 1980.g. ir Daugavpils Mūzikas vidusskolas klarnetes un saksofona spēles skolotājs. Viņa darbība cieši saistīta arī ar orķestriem, kuros bijis gan mūziķis, gan diriģents. Latvijas Klarnetistu biedrības biedrs. Par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, 2021.g. saņēmis Cimzes balvu.
|
| Gribuška Andris |
 |
Vēstures entuziasts
Dzimis 1988. g. 7.aug. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2012. g. ar sarkano diplomu beidzis RTU Energētikas un elektrotehnikas fakultāti, ieguvis elektroinženiera grādu. Grāmatas „Kareivja gaitas latviešu leģionā” autors.Ticis nominēts Preiļu novada skolēnu eseju konkursam „Mūsu novada lepnums 2012”. Daugavpils Dieva Žēlastības katoļu draudzes baznīcai izgatavojis digitālās ērģeles.
|
|
Griga Katrīna
|
 |
Aktrise
Dzimusi 1996. g. 8. janv. Rīgā. 2012. g. absolvējusi Preiļu 1. pamatskolu, 2015. g. – Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju, mācījusies Preiļu Mūzikas un mākslas skolā. Darbojusies Preiļu novada bērnu un jauniešu centra teātra trupā „Kājām gaisā”. Radošo attīstību turpinājusi neatkarīgajā teātrī „Skatuve” pie Annas Eižvertiņas. 2021. g. absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju dramatiskā teātra aktiera specialitātē. Dailes teātra aktrise kopš 2021. gada.
Lomas: Skolniece (O.Lutsa "Pavasaris", 2022), Elza (F.Sagānas / K.Meļļa "Esiet sveicinātas, skumjas", 2021), Līza (Ē.M.Remarka, R.Vaivara “Trīs draugi”, 2021), Zāra (N.Reinas "Piekrišana", 2021), Veldze (R.Ezeras "Zemdegas", 2021).
Lomas citos teātros: Valmieras drāmas teātrī: Adorija (A.Dīča “Meklētāji”, 2021), Ilga (G.Priedes “Jaunākā brāļa vasara”, 2020), Blanša (T.Viljamsa “Blanša. Baltais mežs”, LKA 4. kursa diplomdarbs, 2020), Pulherija Aleksandrovna (pēc F. Dostojevska romāna “Noziegums un sods” – “731. solis”, 2019), Viktorija (K.Hamsuna “Viktorija”, 2019). Lomas kino un TV: Paula (TV seriāls “Nemīlētie”, rež. R. Baņonis, 2020, jūlijs – augusts). |
|
Grigale-Soročina Zane
|
|
Dr.sc.ing. Kosmētikas ķīmiķe, ķīmijas tehnoloģiju doktore
Dzimusi 1986. g 14. aprīlī Preiļos. Mācījusies Sutru pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Izglītību turpinājusi Rīgas Tehniskajā universitātē. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē ieguvusi maģistra grādu, bet vēlāk – ķīmijas tehnoloģiju doktora grādu. Kosmētikas uzņēmuma „Rasa Botanicals „ dibinātāja un vadītāja, uzņēmuma Kinetics Nail Systems vadošā ķīmiķe. |
| Grīna(dz. Groza) Emīlija |
 |
Poligrāfiķe
Dzimusi 1929. g. 19. martā Vidsmuižas pagastā. Pēc poligrāfijas skolas beigšanas ieguvusi rokas burtliča profesiju un strādājusi laikraksta “Sovetskaja Latvija” tipogrāfijā. 1950. g. uzsākusi darbu Pļaviņu rajona tipogrāfijā kā rokas burtlice un aktīvi iesaistījusies Pļaviņu kultūras nama jauktajā korī. Kora vecākās pienākumus E. Grīna pildījusi no 1955. līdz 1990. g. No 1953. g. līdz tipogrāfijas likvidācijai 1979. g. bijusi Pļaviņu tipogrāfija vadītāja. Pļaviņas pilsētas padomes deputāte, darbojusies pilsētas dzīvokļu jautājumu komisijā. Bijusi Stučkas rajona Tautas tiesas piesēdētāja.
|
| Grīnfelde Zinaīda |
 |
Dekoratīvo veidojumu un polihromijas restauratore
Dzimusi 1954. g.19. maijā Preiļu rajona Arendolē. Beigusi Rīgas LMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1974). Polihromā gleznojuma restaurāciju apguvusi J. Bokmaņa vadībā Rundāles PM interjeros, PSRS KM RA 3. kategorija dekoratīvo veidojumu restaurācijā (1988), Latvijas valsts meistara kvalifikācija (1996). Latvijas Restauratoru biedrības biedre (kopš 1989). Rundāles PM restauratore (kopš 1976). Nozīmīgākie darbi: piedalījusies F. Martīni, K. Cuki, J.M. Grafa gleznojumu un dekoratīvo veidojumu (1764 - 1768) restaurācijā Rundāles pils Marmora zālē un Hercoga buduārā (1991 - 1998).
|
| Grīnfelde - Brežinska Zelma Elfrīda |
 |
Vītolu fonda mecenāte
Dzimusi 1922. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījusies Preiļu pamatskolā, Daugavpils 1.ģimnāzijā. Studējusi LU Ķīmijas fakultātē. 1944. g. emigrējusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
2009. g. meita Zane Stait-Gardner un vīrs Jānis Brežinskis nodibinājuši viņas piemiņas stipendiju, kuru ir saņēmuši vairāki Latvijas jaunieši.
Mirusi 2008. g. 1.sept. Apbedīta Toronto, Pine Hill kapsētā.
|
| Grīnfelds Kārlis |
| |
Preiļu pagasta vecākais policijas pārvaldnieks
Dzimis 1895. g. Minskas apg. Kopš 1915. g. dienējis cara armijas flotē. Pēc demobilizēšanās strādājis Jasmuižas pagasta kancelejā, no 1925. g. - kā policijas kārtībnieks.1938. - 1940. g. bijis Rudzātu pag. vecākais policijas kārtībnieks. Pēc tam strādājis Rīgas kriminālpolicijā. Bijis Demokrātiskās zemnieku partijas un Latgales kristīgo zemnieku partijas biedrs. Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 1935. g. - ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību ticis piespriests augstākais soda mērs, kas izpildīts Astrahaņas cietumā 1942. g. 16.martā.
|
|
Grīnmane Helēna
|
 |
Pedagoģe
Dzimusi 1898. g. 14. dec. Rīgā. Beigusi Rīgas Viļa Olava komercskolu. No 1918. g. sākusi strādāt Preiļu pilsētas skolā un pēc tam, līdz 1944.g. - Preiļu 6-klasīgajā pamatskolā. Bijusi Preiļu aizsardžu pulciņa priekšnieces palīdze. Ģimene emigrācijā devusies uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Austrāliju. Aktīvi darbojusies Adelaides katoļu biedrībā. Pārvaldījusi krievu, poļu, vācu, angļu un daļēji arī ukraiņu, itāļu un grieķu valodas. Dažādas iestādes, tai skaitā tiesa, bieži izmantojušas viņas zināšanas dažādu oficiālu dokumentu tulkošanā. Vietējā latviešu skolā pasniegusi ticības mācības stundas. Godinot savu vecāku Helēnas un Pētera Grīnmaņu piemiņu, viņu meitas Rita Luters un Austra Mirdza Gajewicz 2017. g. nodibināja ziedojumu stipendiju, ko piešķir studentiem no J. Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas.
Mirusi 1975. g. 10. martā Adelaidē.
|
|
Grīnmanis Pēteris
|
 |
Pedagogs un kordiriģents
Dzimis 1883. g. 29. okt. Krustpils pagastā. Pedagoga izglītību ieguvis Pēterpilī. Bijis Preiļu pagasta tautskolas skolotājs. No 1921/22. m.g. Preiļu pagasta 6-klasīgās pamatskolas pārzinis un kora vadītājs. Mācību darba līmeni skolā raksturo 1935.g.žurnālā “Latgales skola” ievietotais raksts, kurā teikts, ka skolas pārzinis P. Grinmanis savā 15 gadu pārzināšanas laikā, ir pratis labi nostādīt šo mācību iestādi. Preiļu sešklasīgo pamatskolu beigušie skolēni ar labām sekmēm spēj turpināt izglītību ģimnāzijās, skolotāju institūtos u.c. skolās. 1933.g. apbalvots ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Ģimene emigrācijā devusies uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Austrāliju.
Miris 1971.g. 9.maijā Adelaidē.
|
| Grišāns Boļeslavs |
 |
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1894. g. 12. sept. Kaunatas draudzē. 1927. g. beidzis Rīgas Garīgo semināru. Draudžu prāvests Atašienē (1919 - 1932), Malnavā (1932 - 1934), Rēzeknē arī dekanāta dekāns (1934 - 1938), Asūnē (1938 - 1943), Vidusmuižā un Ostronā (1943 - 1953), Varakļānos arī dekanāta dekāns (1953 - 1957), Rudzātos (1957 - 1980). Biedrības „Latgales centrālais muzejs” valdes priekšsēdētājs.
Miris 1983 .g. 14. dec., apbedīts Rudzātu kapsētā.
|
| Grišāns Jānis |
 |
Politiķis, valstsvīrs, banku un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 23. sept. Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913. g. beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916. g. demobilizēts. 1917. g. atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918. g. vācu okupācijas laikā bijis ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918 - 1920). 1919. g. kā Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā piedalījies Miera konferencē Parīzē. No 1919. g. - ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sievišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920 - 1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors - rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20. gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā (1940.g.), dzīvojis Aglonas pagasta Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes 1941.g. 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm.
|
| Grišāns Jāzeps |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1891. g. 18. nov. Kaunatas draudzē. Mācījies Bukmuižas pamatsk., Rēzeknes tirdzniecības skolā, studējis Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1916. g. Kalpojis Preiļu, Malnavas, Bebrenes, Dagdas, Rēzeknes, Viļānu draudzēs. Šo periodu dekāns aprakstījis grāmatā „Pa atmiņu stygom”. 1944.g. devies emigrācijā.
Miris 1989. g. 24. febr. ASV.
|
| Grūbe Žanis |
 |
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka dižkareivis
Dzimis 1899. g. 8. jūn. Liepājā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, pēc tam Latgalē.1920. g. 8. - 10. janv. kaujās pie Nīdermuižas izrādījis personīgu iniciatīvu un piespiedis pretinieku atkāpties, atsakoties no tālākiem uzbrukuma plāniem. Atvaļināts 1921. g. 24. martā. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1924. g. 5. maijā.
|
| Gruduls Jānis |
 |
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1946. g. 26.janv. Madonas rajona Stirnienes pagastā. Mācījies Stirnienes septiņgadīgajā skolā un Varakļānu vidusskolā, Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā.
Bijis Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas pedagogs, Rēzeknes vīru kora „Olūts” dibinātājs, jauktā kora „Murmastiena” diriģents, Preiļu skolotāju kora koncertmeistars, Rēzeknes Mākslas skolas zēnu kora diriģents, vada kori Rēzeknes Robežsargu koledžā, spēlē Rēzeknes pūtēju orķestrī, kā kordiriģents piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos. Katru gadu ir bijis Aglonas Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku diriģents. Pāvesta Franciska vizītes laikā Aglonā diriģējis Latgales draudžu kopkori. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, saņēmis latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2021”.
|
| Gudovskis Jāzeps |
| |
Prāvests
Dzimis 1839. g. Lietuvā. Mācījies Telšu muižnieku skolā, Minskas – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1862. g. 11. jūl. Daugavpilī. Kalpojis Aulejā (1862-1863), Šķaunē (1863-1864), Pasienē. 1867. g. 14. martā iecelts par Dagdas prāvestu, no 1870. g. 22. dec. bijis vikārs Krāslavā. Kā prāvests kalpojis Izvaltā (1872-1875), Dukstigalā, Slobodkā (1875-1877). Mūža nogalē kalpojis Nīdermuižā (1894-1897).
Miris pie altāra Svētā Mises laikā 1897.g. 24. decembrī – Ziemassvētku vigilijā. Apbedīts Nīdermuižas Zarānu kapos.
|
| Gugāns Jāzeps |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1929. g. 3. maijā Rikovas draudzē. Mācījies Rikovas tautskolā, Varakļānu vidussk., studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951. g. Kalpojis Varakļānu, Madonas, Ciskādu, Zosnas, Rīgas Sv. Alberta, Feimaņu, Viļānu, Vidsmuižas, Pieniņu, Riebiņu un Preiļu draudzēs.
Miris 2001.g. 6. apr. Apbedīts Preiļu baznīcas dārzā. |
| Guļkevičs Konstantīns |
|
Diplomāts, Anspoku muižas īpašnieks
Dzimis 1865. g. 18. martā Sanktpēterburgā. Studējis Pēterburgas universitātē. Bijis Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Romā, padomnieks Konstantinopolē, Krievijas pārstāvis Norvēģijas un Zviedrijas karaļu namos. Ženēvā darbojies Nāciju līgā. Piederējušas Preiļu, Sondoru un Anspoku muižas. Viņa valdīšanas laikā Preiļos uzceltas daudzas saimniecības ēkas, parka vārti, pagasta nams un skolas ēka, banka un luterāņu baznīca, spirta dezinātava un alus darītava. Vietējai katoļu baznīcai dāvinājis zemi un naudu ērģeļu, zvana un baznīcas karogu iegādei.
Miris 1935. g. 25. jūnijā. Apbedīts Lozannas kapsētā. |
| Gumiļovs Nikolajs |
|
Krievu dzejnieks
Dzimis 1886. g. 3. apr. Kronštatē. Drīzumā ģimene pārbraukusi uz Carskoje Selo. Kādu laiku Gumiļovi dzīvojuši Kaukāzā – Tiflisā. Šeit arī radušās jaunā dzejnieka pirmās publikācijas. 1903. g. ģimene atgriezusies Carskoje Selo un Nikolajs iestājies ģimnāzijas 7. klasē. Šajā laikā viņš iepazinies ar Annu Gorenko (Annu Ahmatovu), kura vēlāk kļuvusi viņa sieva. Studējis Pēterburgas Universitātē. 1914. g., sākoties Pirmajam pasaules karam, labprātīgi devies uz fronti. Tagadējā Vārkavas novada Arendoles muižā, 1915. g. tika izmitināts Viņas Augstības Ķeizariskās Imperatrises Aleksandras Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulka štābs. Šajā pulkā 1916. g. kalpojis Nikolajs Gumiļovs. Par drošsirdību apbalvots ar diviem karavīru Georgiem un paaugstināts par virsnieku. 2016. g. 13. aug. pie Arendoles pils viņam tika atklāts piemiņas akmens.
Pabeidzis dienestu Parīzē, 1918. g. krievu ekspedīcijas karaspēka sastāvā atgriezies Krievijā. Dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Романтические цветы” (1908) (“Romantiskie ziedi”), “Костер”(1918) (“Ugunskurs”), “Огненный столп”(1921) (“Uguns stabs”).
1921. g. Nikolaju Gumiļovu nošāva kā pretpadomju kontrrevolucionārās sazvērestības dalībnieku. Sakarā ar to, ka nebija nozieguma sastāva, 1991. g. viņa lieta tika izbeigta.
|
| Gureviča Frīda |
|
Arheoloģe, vēstures zinātņu doktore
Dzimusi 1911. g. 19. dec. (pēc jaunā stila 1912. g. 1. janv.) Preiļos. 1914. g. ģimene no Latvijas aizbraukusi. 1931. g. beigusi A. Gercena Ļeņingradas pedagoģisko institūtu. Bijusi Ļeņingradas energotehnikuma pasniedzēja, Sibīrijas kalnu institūta ekonomikas katedras asistente, Ļeņingradas un Maskavas Zinātņu Akadēmijas materiālās kultūras vēstures institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, vadījusi arheoloģiskās ekspedīcijas un veikusi arheoloģiskos izrakumus Kaļiņingradas apgabalā. Vairāk kā 120 zinātnisku darbu autore.
Mirusi 1988. g. 2. sept. Ļeņingradā. |
| Gurgāne Evija |
 |
Mag. paed., LLU docente, sociālā mentore, literāte, sociālantropoloģe, Viduslatgales pārnovadu fonda valdes locekle
Dzimusi 1973. g. 7. febr. Jelgavas raj. Mācījusies Jelgavas 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē. LLU ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu. Starptautisko datu analīzes sabiedrības līdzdalības indeksa pieredzes apkopošanas un Latvijas NVO indeksa izveides pētniece. Filozofijas un retorikas pasniedzēja LLU. Darbojas resursu centrā sievietēm „Marta”. Literārie darbi publicēti žurnālā „Karogs” un jaunās literatūras almanahā„Luna”. Humora žanra proza darbs „Viss par Mr.Humperdinku „ iznācis 1999. g., bet tālmācības studiju kurss „Sabiedrisko attiecību un reklāmas profesionālā ētika” – 2012.g. |
| Gurgons Jānis |
|
Žurnālists, literāts
Dzimis 1936. g. 6. aug. Riebiņu pag. „Patmalniekos”. Mācījies Aizkalnes pamatsk., Preiļu vidussk. Pēc LU beigšanas visu mūžu nostrādājis žurnalistikā. Bijis Preiļu raj. laikraksta redaktors, lairaksta „Diena” Latgales korespondents. Dzeju publicējis rajona un republikas preses izdevumos, tie tulkoti lietuviešu, igauņu, krievu, ukraiņu, baltkrievu u. c. val. 1999. g. iznācis dzejoļu krājums „Zem Jasmuižas debesīm”.
Miris 1999. g. 25. sept. Apbedīts Aizkalnes pag.”Daugaviešu ” kapsētā.
|
| Ģerbers Teodors |
 |
Pedagogs, tulkotājs
Dzimis 1906. g. 20. nov. Rīgā. Mācījies Tukuma realskolā un vidusskolā. Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību, tieslietas un romāņu filoloģiju. Būdams LU stipendiāts, gadu papildinājies Parīzes pedagoģiskajā augstskolā “Ecole Normale superieure”. Strādājis žurnāla “Atpūta” redakcijā, Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Vaboles vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā. Pārvaldījis 10 un daļēji apguvis 11 valodas. Žurnālā “Trauksme “ publicēti dzejas tulkojumi no franču un itāļu valodas.
Miris 1984. g. |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
|
Gailums Kazimirs
|
| |
Fotomākslinieks
Dzimis 1934. g. 25. janv. Kalupes pag. Lazdu c. Mācījies Vārkavas pamatskolā, Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Studējis LVU Fizikas-matemātikas fakultātē. Kopš 1961. g. sācis nodarboties ar fotogrāfēšanu. Bijis ārštata fotokorespondents, aktīvi darbojies reģionālajos preses izdevumos. Pirmās fotogrāfijas un apraksti publicēti Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”. Zināšanas un praktiskās iemaņas papildinājis kultūras nama „Ziemeļblāzma” rīkotajos kursos un semināros. Veidojis ceļojumu fotoreportāžas, iemūžinājis tautas manifestācijas un sadzīves notikumus. Piedalījies izstādes un viņa darbi tikuši atzinīgi novērtēti.
Miris 2016. g. 18. martā. Apbedīts Lazdānu kapsētā.
|
| Gari-Jonis Jānis |
|
Priesteris, skolotājs
Dzimis 1894. g. Bēržu draudzē. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā. 1914. g. iestājies Pēterpils garīgajā seminārā, studijas turpinājis Viļņas garīgajā seminārā un Aglonas ģimnāzijā. 1921. g. pieņēmis priesterības svētības. Pastorizācijas darbu strādājis Līksnā, Aglonā (1921-1922) un Krāslavā. 1924. g. nolēmis atteikties no garīdznieka pienākumiem un sācis strādāt par skolotāju Kokorevā, vadījis pieaugušo kursus, rīkojis priekšlasījumus un teātra izrādes, organizējis kultūrveicināšanas biedrību. 1925. g. izraudzīts par Jaunlatgales apriņķa skolu valdes locekli. 1928. g. Tilžas pagasta iedzīvotāji viņu ievēlējuši par pagasta padomes priekšsēdi.
Miris 1929. g. 19. apr., apbedīts Rikovas kapsētā. |
| Garška Leons |
|
Garīdznieks, monsiņjors
Dzimis 1906. g. 20. okt. Ilūkstes apr. Kurčunu pag. Mācījies Rīgas lietuviešu vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1934. g. Bijis prāvests Vanagu, Znotiņu, Līksnas, Kalupes, Madaliņas, Barkavas, Vārkavas, Pušas, Varakļānu un Nautrēnu draudzēs. 1991. -1995. g. rezidents Aglonā. Priestera vadībā uzcelta Vanagu baznīca, paplašināta Bērzgales vecā baznīca, pēc kara atjaunots Kalupes dievnams, Znotiņos vecā muižas klēts pārbūvēta par lūgšanu namu, uzbūvētas vairākas draudzes mājas.
Miris 1995. g. 30. sept. Apbedīts Aglonas kapos – Priesteru kalniņā. |
| Gaša Irēna |
|
Rotu dizainere
Dzimusi 1969. g. 12.okt. Rīgā. Dzimtas saknes Preiļu raj. Aizkalnes pag. „Pelečankā”.
Izglītība: Stažēšanās ESCADA Modes namā Minhenē (Vācija); F. Lesāža Mākslas izšūšanas skola Parīzē (Francija). ATTESTATION DE FIN DE STAGE; LU Darbmācības fakultāte, Tēlotājmākslas katedra; Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā – Rokdarbu nodaļa; Rīgas 4.vidusskola.
Nozīmīgākie darbi:
• Kolektīvs darbs izšūšanas darbu veikšanā – www.lesage-paris.com (2007., 2005.)
• Kolekciju skates Riga Fashion Week ietvaros;
• Kolekcija 5.Starptautiskajā Modes dizaineru konkursā Maskava (Krievija) - 2004;
• Izšuvumu kolekcija ‘’Parīzes pieskāriens’’ Galerija ‘’Putti’’ - 2005;
• Kostīmi Rīgas Krievu Drāmas teātra izrādei ‘’KAIJA’’ sadarbībā ar mākslinieci A.M.Heinreihu (Itālija) - 2003;
• Kolekcijas ‘’Welcome to Paris’’ skate modes dizaineru konkursā ‘’Pastaigas stils” - 2002;
• Kolekcijas skate modes dizaineru konkursā ‘’A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski.’’ – 2002;
• Pirmais Starptautiskais Baltijas ‘’Pret-a-porter’’ dizaineru konkurss – 2001;
• Kolekcija „Šarāde” festivālā Mode. Māksla. Mūzika. Latvijas Nacionālā opera – 2000.
Dalība izstādēs un apbalvojumi:
• 5.Starptautiskā Modes dizaineru konkursa Galvenā balva - Maskava (Krievija) - 2004;
• Dizaineru konkursa Pastaigas stils Diploms - 2002;
• Modes dizaineru konkursa A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski. Grand Prix – 2002;
• Pirmā Starptautiskā Baltijas ‘
Pret-a-porter dizaineru konkursa Diploms – 2001;
• Festivāla Mode. Māksla. Mūzika. Speciālbalva Latvijas Nacionālā opera – 2000.
|
| Gavare Anna |
|
Pedagoģe un žurnāliste
Dzimusi 1934. g. 28. nov. Vārkavā. Studējusi DPI Filoloģijas fakultātē. Strādājusi Līvānu un Rudzātu vidusskolā, laikrakstā „Cīņa”, vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze” kā Latgales novada ārštata korespondente, Latgales Pētniecības institūtā rediģējusi zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica” (10. un 11. sēj.)
Mirusi 2005. g. 29. nov.
|
| Gavare Džeina |
| |
Multimāksliniece, dziesminiece, dzejniece, gleznotāja
Dzimusi 1986.g. 3. febr. Vārkavas novadā. Mācījusies Preiļu 1.pamatskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā.Studējusi psiholoģiju un teātra mākslu. Glezniecībai nopietni pievērsusies tad, kad Jāzeps Pīgoznis viņai uzdāvinājis pirmos audeklus un profesionālās krāsas. Pirmā personālizstāde „Sieviete – daba, sieviete – zieds” (2017) skatāma Ludzā. Piedalījusies latgaliešu mūzikas un dzejas festivālā “Upītes Uobeļduorzs”. Izdoti dziesmu albūmi „Cylvākam” (2015), „Caur sirdi” (2021). Preiļu Brīvajā skolā vada radošās nodarbības bērniem.
|
| Gavars Izidors |
|
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 14. martā Vārkavas pagasta Pilišķos. Mācījies Vārkavas pagasta 3 klasīgajā pamatskolā. Pirmā Pasaules kara laikā iesaukts armijā, kalpojis Daugavpils armijas štābā, tad pārcelts uz Smoļensku. Vēlāk iestājies Latvijas armijā. Bijis pirmais Vārkavas pagasta vecākais (1920. g.), vēlāk pagasta valdes loceklis. Aktīvi darbojies kultūrveicināšanas biedrības „Saule” Vārkavas nodaļas valdē, bijis meliorācijas biedrības dibinātājs un valdes loceklis, vietējā kooperatīva priekšsēdētājs. 1944. gadā devies emigrācijā uz Vāciju, kur ilgus gadus bijis Memingenas latviešu katoļu draudzes priekšnieks.
Miris 1983. g. 24. februārī Memingenā. Apbedīts Memingenas kapsētā. |
| Gavars Jānis |
|
Ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1934. g. 7. martā Preiļu raj. Mācījies Sīļu pamatskolā, Preiļu vidusskolā, studējis Rīgas un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. 1974. g. ieguvis ķīmijas zinātņu doktora kandidāta grādu, 1978. g. - kļuvis fizikas katedras docents, 1993. g. - LR ķīmijas doktors fizikālās ķīmijas specialitātē. Strādājis Rīgas L. Paegles 1.vidusskolā, Bauskas 1.vidusskolā. DPI Fizikas katedras vadītājs, prorektors mācību darbā. LZA Organiskās sintēzes institūta aspirants un zinātniskais līdzstrādnieks. Vadījis starptautisko TEMPUS projektu par datortehnikas un multimēdiju izmantošanu izglītībā. Bijis Zinību biedrības biedrs, apbalvots ar Goda rakstu.
Miris 1997. g. 30. janv. Apbedīts Daugavpils katoļu kapos. |
| Gavars Jānis |
|
Žurnālists
Dzimis 1957. g. 20. okt. Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985. g. sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988. g. kļuvis par LTV „Panorāma” galveno redaktoru. 1990. g. ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
|
| Gavars Jāzeps |
|
Garīdznieks
Dzimis 1920. g. Vārkavas draudzē. Mācījies Ekonomiskajā tehnikumā, LU ķīmijas fakultātē un Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948. g. 6. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums notika 1948. g. 18. maijā Aglonas baznīcā. Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvesta v.i. (1948 - 1949), Varakļānu draudzes vikārs (1949), Ozolmuižas draudzes prāvests un Rēzeknes vikārs (1949 - 1951), Zilupes un Briģu draudzes prāvests (1951 - 1956), Kombuļu draudzes prāvests (1956 - 1962), Preiļu draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1962 - 1969), Balvu draudzes prāvests (1969-1984).
Miris 1984. g. 5. jūl., apbedīts Rīgā. |
| Gavars Vladislavs |
|
Žurnālists
Dzimis 1928. g. 15. aug. Preiļu pag. Mazajos Pupājos. Žurnālistikā darbojies kopš 1951. g. Strādājis laikrakstā „Cīņa” kā redaktora vietnieks. Rakstījis par ekonomikas jautājumiem. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Miris 1986. g. 20.okt. Apbedīts Jaunciema kapos.
|
| Gedroica Vallija |
|
Matemātikas maģistre
Dzimusi 1950. 26. janv. Preiļu raj. Gailīšos. Studējusi DPI Fizikas un matemātikas fakultātē. Bijusi Līvānu 1. vidusskolas skolotāja, DPI Algebras un ģeometrijas katedras vecākā laborante, Matemātikas analīzes katedras pasniedzēja, līdz 2011. g. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas katedras lektore. Vairāku matemātiskās analīzes mācību līdzekļu autore.
|
| Gercāns Jānis |
|
Pūtēju orķestru diriģents, pedagogs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
Dzimis 1923.g.1.apr. Vārkavas pagasta „Promos”. Mācījies Padures 2 gadīgajā lauksaimniecības skolā un Kazdangas tehnikumā. Pēc tam - Ventspils mūzikas vidusskolā.1958.g. beidzis Latvijas Valsts konservatorijas trompetes klasi, 1968.g. Tallinas konservatorijā absolvējis pūtēju orķestru diriģēšanas nodaļu.1958-67.g bijis Ventspils mūzikas skolas pedagogs un pūtēju orķestra diriģents, Talsu pilsētas pūtēju orķestra vadītājs, 1967-72, Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģents, rūpnīcas „Sarkanā Zvaigzne” pūtēju orķestra vadītājs, pūtēju orķestra „Ventspils” virsdiriģents. Vadījis pūtēju orķestri”Rīga”.
Miris 2011. g. 4. jūl. Kuldīgā.
|
| Geriņš Antons |
|
Garīdznieks
Dzimis 1916. g. 10. okt. Līksnas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1945 .g. 28. okt. Pirmā darbavieta bijusi pie kapuciešiem Skaistkalnē un svētā Alberta baznīcā Rīgā. Kalpojis Kapūnes, Zosnas, Baltā un Melā Dukstigala, Nīcgaels un Madaliņas draudzēs. Ilgāku laiku strādājis Barkavā. Prāvesta vaļasprieks bijusi gleznošana. Savas gleznas atstājis Nīcgales baznīcā, kur tās ievietotas altāros.
Miris 1990. g. 28. jūn., apbedīts Nīcgales baznīcas dārzā.
|
| Giluča Natālija |
|
Rakstniece, pedagoģe
Dzimusi 1919. g. 15. janv. Saunas pag. Anspokos. Mācījusies Anspoku, Ambeļu un Jaunaglonas pamatsk., Jaunaglonas ģimn., studējusi LU. Strādājusi par skolotāju Jēkabpils 1.vidusskolā, Pļaviņu vidussskolā, Odzienas, Valles un Sausnējas skolās. Jau ģimnāzijas gados sākusi rakstīt dzeju un stāstus. 1939.g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos. Stāstu krājums „Starp Ūšu un Dubnu” iznācis 1998. g.
Mirusi 2000. g. 17. jūl. Rīgā. Apbedīta Sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā. |
| Gilučs Pēteris |
|
Pedagogs, rakstnieks, žurnālists
Dzimis 1907. g. 1. dec. Saunas pag. Anspokos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatsk., studējis Daugavpils Skolotāju institūtā un LU. Strādājis Rudzātu, Ambeļmuižas, Ļaudonas, Rīgas 39. pamatskolās. 1930. g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos. Rakstījis tēlojumus un stāstus, kurus „Latgalīšu literatūras vēsturē” atzinīgi novērtējis M. Apels. Rakstījis asas un kritiskas publikācijas par pedagoģijas, valodniecības un sabiedriski politiskiem jautājumiem. 1939. g. kopā ar citiem laikraksta „Jaunais Vōrds” redakcijas darbiniekiem apcietināts it kā par pretvalstisku darbību. Padomju okupācijas gados vadījis pionieru organizāciju, par ko vācu vara viņu arestējusi un nosūtījusi uz Salaspils koncentrācijas nometni. Pēc 1944. g. par turpmāko likteni ziņu nav. |
| Godļevskis Juris |
|
Pedagogs, mecenāts
Dzimis 1923. g. 7.sept. Vārkavā.
Dienējis Latviešu leģionā. Gēsthahtā (Vācijā) pabeidzis latviešu „Saules” ģimnāziju, Melburnas karaliskajā tehniskajā koledžā ieguvis industrijas vadītāja diplomu.
Bijis matemātikas skolotājs Bentlejas ģimnāzijā Melburnā, 24 gadus Kanādas skolās pasniedzis komerczinības. Aktīvi darbojies latviešu katoļu akadēmiskajā organizācijā „Dzintars” un Melburnas latviešu teātra apvienībā.
1993. g. Daugavpils universitātē nodibinājis Jura fodu un „Jura Godalgu” studentu zinātnisko pētījumu godalgošanai dabas aizsardzības, vides izglītības un Latgales etnogrāfijas jomās.
Miris 2008. g. 31. jūl. Kalgarijā, Kanādā. |
| Grebežs Jānis |
|
Mediķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1918. g. 7. febr. Līksnas pagastā. 1936. g. beidzis Aglonas ģimnāziju un iestājas LU Medicīnas fakultātē. 1944. g. sept. kopā ar ģimeni devies emigrācijā. 1945. g. norīkots par Visbādenes slimnīcas iekšķīgo un bērnu slimību nodaļas vadītāju. 1948. g. pārcēlies uz Venecuēlu. Tur studējis tropiskās slimības un pēc mācību kursa pabeigšanas ticis norīkots par rajona ārstu Karobolo štatā. Izveidojis veselības kopšanas punktu Roblē.Venecuēlas valdība apbalvojusi ar goda diplomu „Premio Vargas”, Zelta medaļu (1952) un Pateicības rakstu. 1959. g. pārcēlies uz Kanādu, kur atkārtoti ieguvis ārsta diplomu un strādājis Kanādas armijā par civilārstu, kā arī uzsācis privātpraksi Londonā. Rosīgi darbojies sabiedriskajā jomā – Kanādas ārstu organizācijās un korporācijā „Lacuania”, bijis Latgaļu Folkloras komitejas mūzikas padomnieks Indianapolē (1974).
Miris 1988. g. 24. martā.
|
| Grebežs Staņislavs |
|
Izglītības un preses darbinieks, Labklājības ministrijas ierēdnis
Dzimis 1902. g. 8. maijā Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā. Mācījies vietējā pamatskolā. Pirmā pasaule kara laikā evakuējies uz Pēterpilī, kur četru gadus mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā. 1919. g. atgriezies Latvijā un mācības trupinājis Daugavpils ģimnāzijā. Strādājis par skolotāju Vārkavas un Kalupes pamatskolās. 1924. g. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1930. g. ievēlēts LU Studentu padomē. Strādājis par skolotāju Rīgas 39. pamatskolā. Daudz rakstījis Latgales presē par sabiedriski politiskiem jautājumiem. Latgales demokrātiskās zemnieku apvienības centrālās komitejas loceklis. No 1930. g. strādājis Tautas labklājības ministrijā par vecāko revidentu un meža darbu izstrādāšanas nodaļas vadītāju. 1934. g. iecelts par darba inspektoru. 1937. g. kā Latvijas pārstāvis piedalījies Eiropas darba inspektoru konferencē Vīnē. Pēc Latvijas okupācijas atbrīvots no darba un dzīvojis tēva mājās. Vēlāk strādājis par skolotāju Jaunaglonas ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā bijis Rēzeknes apriņķa sociālās apdrošināšanas un pensiju nodaļas vadītājs un Tautas palīdzības apriņķa priekš nieka palīgs. 1944.g. devies emigrācijā uzVāciju. Strādājis par skolotāju Vircburgas nometnes latviešu pamatskolā. Bijis nometnes komitejas priekšsēdis un labklājības nodaļas vadītājs. 1950.g. izceļojis uz Venecuēlu. Strādājis par ierēdni Karakasas bankā, uzturējis ciešus kontaktus ar trimdas latviešu sabiedrību.
Miris 1960. g. 25. okt. Karakasā, Venecuēlā.
|
| Greivulis Jānis |
|
RTU profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1938. g. 7. aug. Daugavpilī. Mācījies Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolās. 1961. g. beidzis studijas RTU Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitātē, ieguvis inženiera elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961. līdz 1962. g. strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš 1962. g. - RTU.Aspirantūrā, 1969. g. aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. RTU pildījis Automātiskās elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja pienākumus, bet kopš 1998. g. bijis elektriskās piedziņas grupas profesors RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūtā. Pieder 61 Latvijas patents un 96 PSRS autorapliecības. Latvijā un ārvalstīs publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi. 1985. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja Goda nosaukums. 1996. g. ieguvis Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balvu. 1998. g. Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā nominējis kā gada zinātnieku. 1999. g. apbalvots ar Triju zvaigžņu IV pakāpes ordeni. Vairāku augstskolu habilitācijas padomju loceklis, RTU senāta loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Miris 2010. g. 21.nov.
|
| Greizis Donats |
|
Aglonas ģimnāzijas audzēknis, leģionārs, vēsturnieks, kaislīgs mednieks, atmiņu grāmatu autors
Dzimis 1928. g. 7. sept. Višķu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LLA MSF. Strādājis Rēzeknes, Alūksnes, Viļakas, Ogres un Bauskas MRS. Rīgā - Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā. Vadījis meža ceļu būvniecību visā Latvijā. Viņa darbības vienpadsmit gados uzbūvēti 40 dzelzsbetona tilti. Iesniedzis un realizējis vairākus racionalizācijas priekšlikumus. Pēc aiziešanās pensijā, darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonds.” Grāmatu „Karš par kuru klusēja” (1. un 2.) d. autors.
Miris 2006. g. 1.sept. Apbedīts Ogres kapos.
|
| Greiža Dagnija |
|
Dr.phil. minoritāšu tiesībās un politikā, mūziķe
Dzimusi Aglonā. Mūzikas akadēmijā ieguvusi kordiriģēšanas specialitāti. Beigusi Starptautisko attiecību institūtu, Baltijas aizsardzības koledžu. Strādājusi Aizsardzības ministrijā. Mācījusies Klāgenfurtes universitātē Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūrā. Sacerējusi vairāk kā 60 dziesmas, ir tapuši 5 demo diski.
|
|
Grēvele – Skaraine Ilze
|
| |
Operdziedātāja, senās mūzikas soliste, kordiriģente
Dzimusi Stirnienē. Mācījusies Stirnienes pamatskolā un Varakļānu mūzikas skolā. J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā apguvusi kordiriģēšanu un ērģeļspēli, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā. Studējusi arī Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas profesionāļiem kā M.Chance, P.Kooij, R.Dams, J.Feldman u.c. Vairāku starptautisku meistarklašu dalībniece. Kā solo māksliniece uzstājusies Rīgā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā, Francijā, Nīderlandē un Lietuvā. Sadarbojusies ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga”, Nīderlandes profesionālo Baha mūzikas kamerkori, Liepājas Simfonisko orķestri u.c. Veidojusi kopīgas koncertprogrammas ar Baltijas valstu baroka mūzikas pārstāvjiem un uzstājusies Latvijas dievnamos. “Lielās mūzikas balvas 2019” nominante, starptautiskā Alīdas Vānes jauno operdziedātāju konkursa 2019. gada laureāte, konkursa “Ineses Galantes talanti 2018” uzvarētāja. 2022. gadā iekļuvusi Starptautiskā Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa finālā. 2022. gadā saņēmusi JVLMA Mecenātu balvu. 2019. gadā debitējusi Barbaras lomā Riharda Dubras operas “Suitu sāga” pasaules pirmizrādē. Viena no vadošajām māksliniecēm baroka korī Collegium Choro Musici Riga, starptautiskā senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedrā, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pasniedzēja. Vokālā pedagoģe un kordiriģente. Vada Stabulnieku vīru VA “Labākie gadi” un Stabulnieku sieviešu VA “Noktirne”.Dzīvo Riebiņos.
|
| Gribonika Inta |
|
Dr.med.Imunoloģe
Dzimusi 1992. g. Preiļu novadā. Mācījusies Priekuļu pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Preiļu Mūzikas un mākslas skolā. LU Bioloģijas fakultātē ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā. Aizstāvējusi Bakalaura darbu „ B hepatīta vīrusa molekulārā izpēte”. Studējot Gēteborgas Universitātē, ieguvusi prestižo Marijas Kirī stipendiju, lai turpinātu imunoloģijas doktorantūras apmācību pie prof. Nilsa Lika Gēteborgas Universitātē (Gēteborga, Zviedrija). Pētījusi gļotādas imūnās atbildes reakciju uz perorālajiem antigēniem. Strādājusi ar vīrusiem līdzīgo daļiņu nanotehnoloģiju prof. Kaspara Tara laboratorijā. Kā pēcdoktorantūras pētniece pievienojusies prof. Jonas A Nilsson laboratorijai Sahlgrenskas vēža izpētes centrā ASV, un strādāpie uveālās melanomas epiģenētisko pārveidošanas. Pētījums Belkaid laboratorijā saistīts ar ādas humorālo imunitāti pret komensālo mikrobiotu.
|
| Gribusts Staņislavs |
|
Mūzikas pedagogs
Dzimis 1944. g. Preiļu raj. Mācījie Preiļu pamatskolā, Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. Preiļu pūtēju orķestrī pievērsies klarnetes spēlei.Strādājis Valkas bērnu mūzikas skolā, Liepājas mūzikas vidusskolā, bet kopš 1980.g. ir Daugavpils Mūzikas vidusskolas klarnetes un saksofona spēles skolotājs. Viņa darbība cieši saistīta arī ar orķestriem, kuros bijis gan mūziķis, gan diriģents. Latvijas Klarnetistu biedrības biedrs. Par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, 2021.g. saņēmis Cimzes balvu.
|
| Gribuška Andris |
| |
Vēstures entuziasts
Dzimis 1988. g. 7.aug. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2012. g. ar sarkano diplomu beidzis RTU Energētikas un elektrotehnikas fakultāti, ieguvis elektroinženiera grādu. Grāmatas „Kareivja gaitas latviešu leģionā” autors.Ticis nominēts Preiļu novada skolēnu eseju konkursam „Mūsu novada lepnums 2012”. Daugavpils Dieva Žēlastības katoļu draudzes baznīcai izgatavojis digitālās ērģeles.
|
|
Griga Katrīna
|
| |
Aktrise
Dzimusi 1996. g. 8. janv. Rīgā. 2012. g. absolvējusi Preiļu 1. pamatskolu, 2015. g. – Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju, mācījusies Preiļu Mūzikas un mākslas skolā. Darbojusies Preiļu novada bērnu un jauniešu centra teātra trupā „Kājām gaisā”. Radošo attīstību turpinājusi neatkarīgajā teātrī „Skatuve” pie Annas Eižvertiņas. 2021. g. absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju dramatiskā teātra aktiera specialitātē. Dailes teātra aktrise kopš 2021. gada.
Lomas: Skolniece (O.Lutsa "Pavasaris", 2022), Elza (F.Sagānas / K.Meļļa "Esiet sveicinātas, skumjas", 2021), Līza (Ē.M.Remarka, R.Vaivara “Trīs draugi”, 2021), Zāra (N.Reinas "Piekrišana", 2021), Veldze (R.Ezeras "Zemdegas", 2021).
Lomas citos teātros: Valmieras drāmas teātrī: Adorija (A.Dīča “Meklētāji”, 2021), Ilga (G.Priedes “Jaunākā brāļa vasara”, 2020), Blanša (T.Viljamsa “Blanša. Baltais mežs”, LKA 4. kursa diplomdarbs, 2020), Pulherija Aleksandrovna (pēc F. Dostojevska romāna “Noziegums un sods” – “731. solis”, 2019), Viktorija (K.Hamsuna “Viktorija”, 2019). Lomas kino un TV: Paula (TV seriāls “Nemīlētie”, rež. R. Baņonis, 2020, jūlijs – augusts). |
|
Grigale-Soročina Zane
|
|
Dr.sc.ing. Kosmētikas ķīmiķe, ķīmijas tehnoloģiju doktore
Dzimusi 1986. g 14. aprīlī Preiļos. Mācījusies Sutru pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Izglītību turpinājusi Rīgas Tehniskajā universitātē. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē ieguvusi maģistra grādu, bet vēlāk – ķīmijas tehnoloģiju doktora grādu. Kosmētikas uzņēmuma „Rasa Botanicals „ dibinātāja un vadītāja, uzņēmuma Kinetics Nail Systems vadošā ķīmiķe. |
| Grīna(dz. Groza) Emīlija |
|
Poligrāfiķe
Dzimusi 1929. g. 19. martā Vidsmuižas pagastā. Pēc poligrāfijas skolas beigšanas ieguvusi rokas burtliča profesiju un strādājusi laikraksta “Sovetskaja Latvija” tipogrāfijā. 1950. g. uzsākusi darbu Pļaviņu rajona tipogrāfijā kā rokas burtlice un aktīvi iesaistījusies Pļaviņu kultūras nama jauktajā korī. Kora vecākās pienākumus E. Grīna pildījusi no 1955. līdz 1990. g. No 1953. g. līdz tipogrāfijas likvidācijai 1979. g. bijusi Pļaviņu tipogrāfija vadītāja. Pļaviņas pilsētas padomes deputāte, darbojusies pilsētas dzīvokļu jautājumu komisijā. Bijusi Stučkas rajona Tautas tiesas piesēdētāja.
|
| Grīnfelde Zinaīda |
|
Dekoratīvo veidojumu un polihromijas restauratore
Dzimusi 1954. g.19. maijā Preiļu rajona Arendolē. Beigusi Rīgas LMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1974). Polihromā gleznojuma restaurāciju apguvusi J. Bokmaņa vadībā Rundāles PM interjeros, PSRS KM RA 3. kategorija dekoratīvo veidojumu restaurācijā (1988), Latvijas valsts meistara kvalifikācija (1996). Latvijas Restauratoru biedrības biedre (kopš 1989). Rundāles PM restauratore (kopš 1976). Nozīmīgākie darbi: piedalījusies F. Martīni, K. Cuki, J.M. Grafa gleznojumu un dekoratīvo veidojumu (1764 - 1768) restaurācijā Rundāles pils Marmora zālē un Hercoga buduārā (1991 - 1998).
|
| Grīnfelde - Brežinska Zelma Elfrīda |
|
Vītolu fonda mecenāte
Dzimusi 1922. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījusies Preiļu pamatskolā, Daugavpils 1.ģimnāzijā. Studējusi LU Ķīmijas fakultātē. 1944. g. emigrējusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
2009. g. meita Zane Stait-Gardner un vīrs Jānis Brežinskis nodibinājuši viņas piemiņas stipendiju, kuru ir saņēmuši vairāki Latvijas jaunieši.
Mirusi 2008. g. 1.sept. Apbedīta Toronto, Pine Hill kapsētā.
|
| Grīnfelds Kārlis |
| |
Preiļu pagasta vecākais policijas pārvaldnieks
Dzimis 1895. g. Minskas apg. Kopš 1915. g. dienējis cara armijas flotē. Pēc demobilizēšanās strādājis Jasmuižas pagasta kancelejā, no 1925. g. - kā policijas kārtībnieks.1938. - 1940. g. bijis Rudzātu pag. vecākais policijas kārtībnieks. Pēc tam strādājis Rīgas kriminālpolicijā. Bijis Demokrātiskās zemnieku partijas un Latgales kristīgo zemnieku partijas biedrs. Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 1935. g. - ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību ticis piespriests augstākais soda mērs, kas izpildīts Astrahaņas cietumā 1942. g. 16.martā.
|
|
Grīnmane Helēna
|
| |
Pedagoģe
Dzimusi 1898. g. 14. dec. Rīgā. Beigusi Rīgas Viļa Olava komercskolu. No 1918. g. sākusi strādāt Preiļu pilsētas skolā un pēc tam, līdz 1944.g. - Preiļu 6-klasīgajā pamatskolā. Bijusi Preiļu aizsardžu pulciņa priekšnieces palīdze. Ģimene emigrācijā devusies uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Austrāliju. Aktīvi darbojusies Adelaides katoļu biedrībā. Pārvaldījusi krievu, poļu, vācu, angļu un daļēji arī ukraiņu, itāļu un grieķu valodas. Dažādas iestādes, tai skaitā tiesa, bieži izmantojušas viņas zināšanas dažādu oficiālu dokumentu tulkošanā. Vietējā latviešu skolā pasniegusi ticības mācības stundas. Godinot savu vecāku Helēnas un Pētera Grīnmaņu piemiņu, viņu meitas Rita Luters un Austra Mirdza Gajewicz 2017. g. nodibināja ziedojumu stipendiju, ko piešķir studentiem no J. Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas.
Mirusi 1975. g. 10. martā Adelaidē.
|
|
Grīnmanis Pēteris
|
| |
Pedagogs un kordiriģents
Dzimis 1883. g. 29. okt. Krustpils pagastā. Pedagoga izglītību ieguvis Pēterpilī. Bijis Preiļu pagasta tautskolas skolotājs. No 1921/22. m.g. Preiļu pagasta 6-klasīgās pamatskolas pārzinis un kora vadītājs. Mācību darba līmeni skolā raksturo 1935.g.žurnālā “Latgales skola” ievietotais raksts, kurā teikts, ka skolas pārzinis P. Grinmanis savā 15 gadu pārzināšanas laikā, ir pratis labi nostādīt šo mācību iestādi. Preiļu sešklasīgo pamatskolu beigušie skolēni ar labām sekmēm spēj turpināt izglītību ģimnāzijās, skolotāju institūtos u.c. skolās. 1933.g. apbalvots ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Ģimene emigrācijā devusies uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Austrāliju.
Miris 1971.g. 9.maijā Adelaidē.
|
| Grišāns Boļeslavs |
|
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1894. g. 12. sept. Kaunatas draudzē. 1927. g. beidzis Rīgas Garīgo semināru. Draudžu prāvests Atašienē (1919 - 1932), Malnavā (1932 - 1934), Rēzeknē arī dekanāta dekāns (1934 - 1938), Asūnē (1938 - 1943), Vidusmuižā un Ostronā (1943 - 1953), Varakļānos arī dekanāta dekāns (1953 - 1957), Rudzātos (1957 - 1980). Biedrības „Latgales centrālais muzejs” valdes priekšsēdētājs.
Miris 1983 .g. 14. dec., apbedīts Rudzātu kapsētā.
|
| Grišāns Jānis |
|
Politiķis, valstsvīrs, banku un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 23. sept. Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913. g. beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916. g. demobilizēts. 1917. g. atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918. g. vācu okupācijas laikā bijis ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918 - 1920). 1919. g. kā Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā piedalījies Miera konferencē Parīzē. No 1919. g. - ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sievišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920 - 1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors - rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20. gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā (1940.g.), dzīvojis Aglonas pagasta Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes 1941.g. 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm.
|
| Grišāns Jāzeps |
|
Garīdznieks
Dzimis 1891. g. 18. nov. Kaunatas draudzē. Mācījies Bukmuižas pamatsk., Rēzeknes tirdzniecības skolā, studējis Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1916. g. Kalpojis Preiļu, Malnavas, Bebrenes, Dagdas, Rēzeknes, Viļānu draudzēs. Šo periodu dekāns aprakstījis grāmatā „Pa atmiņu stygom”. 1944.g. devies emigrācijā.
Miris 1989. g. 24. febr. ASV.
|
| Grūbe Žanis |
|
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka dižkareivis
Dzimis 1899. g. 8. jūn. Liepājā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, pēc tam Latgalē.1920. g. 8. - 10. janv. kaujās pie Nīdermuižas izrādījis personīgu iniciatīvu un piespiedis pretinieku atkāpties, atsakoties no tālākiem uzbrukuma plāniem. Atvaļināts 1921. g. 24. martā. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1924. g. 5. maijā.
|
| Gruduls Jānis |
|
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1946. g. 26.janv. Madonas rajona Stirnienes pagastā. Mācījies Stirnienes septiņgadīgajā skolā un Varakļānu vidusskolā, Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā.
Bijis Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas pedagogs, Rēzeknes vīru kora „Olūts” dibinātājs, jauktā kora „Murmastiena” diriģents, Preiļu skolotāju kora koncertmeistars, Rēzeknes Mākslas skolas zēnu kora diriģents, vada kori Rēzeknes Robežsargu koledžā, spēlē Rēzeknes pūtēju orķestrī, kā kordiriģents piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos. Katru gadu ir bijis Aglonas Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku diriģents. Pāvesta Franciska vizītes laikā Aglonā diriģējis Latgales draudžu kopkori. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, saņēmis latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2021”.
|
| Gudovskis Jāzeps |
| |
Prāvests
Dzimis 1839. g. Lietuvā. Mācījies Telšu muižnieku skolā, Minskas – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1862. g. 11. jūl. Daugavpilī. Kalpojis Aulejā (1862-1863), Šķaunē (1863-1864), Pasienē. 1867. g. 14. martā iecelts par Dagdas prāvestu, no 1870. g. 22. dec. bijis vikārs Krāslavā. Kā prāvests kalpojis Izvaltā (1872-1875), Dukstigalā, Slobodkā (1875-1877). Mūža nogalē kalpojis Nīdermuižā (1894-1897).
Miris pie altāra Svētā Mises laikā 1897.g. 24. decembrī – Ziemassvētku vigilijā. Apbedīts Nīdermuižas Zarānu kapos.
|
| Gugāns Jāzeps |
|
Garīdznieks
Dzimis 1929. g. 3. maijā Rikovas draudzē. Mācījies Rikovas tautskolā, Varakļānu vidussk., studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951. g. Kalpojis Varakļānu, Madonas, Ciskādu, Zosnas, Rīgas Sv. Alberta, Feimaņu, Viļānu, Vidsmuižas, Pieniņu, Riebiņu un Preiļu draudzēs.
Miris 2001.g. 6. apr. Apbedīts Preiļu baznīcas dārzā. |
| Guļkevičs Konstantīns |
|
Diplomāts, Anspoku muižas īpašnieks
Dzimis 1865. g. 18. martā Sanktpēterburgā. Studējis Pēterburgas universitātē. Bijis Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Romā, padomnieks Konstantinopolē, Krievijas pārstāvis Norvēģijas un Zviedrijas karaļu namos. Ženēvā darbojies Nāciju līgā. Piederējušas Preiļu, Sondoru un Anspoku muižas. Viņa valdīšanas laikā Preiļos uzceltas daudzas saimniecības ēkas, parka vārti, pagasta nams un skolas ēka, banka un luterāņu baznīca, spirta dezinātava un alus darītava. Vietējai katoļu baznīcai dāvinājis zemi un naudu ērģeļu, zvana un baznīcas karogu iegādei.
Miris 1935. g. 25. jūnijā. Apbedīts Lozannas kapsētā. |
| Gumiļovs Nikolajs |
|
Krievu dzejnieks
Dzimis 1886. g. 3. apr. Kronštatē. Drīzumā ģimene pārbraukusi uz Carskoje Selo. Kādu laiku Gumiļovi dzīvojuši Kaukāzā – Tiflisā. Šeit arī radušās jaunā dzejnieka pirmās publikācijas. 1903. g. ģimene atgriezusies Carskoje Selo un Nikolajs iestājies ģimnāzijas 7. klasē. Šajā laikā viņš iepazinies ar Annu Gorenko (Annu Ahmatovu), kura vēlāk kļuvusi viņa sieva. Studējis Pēterburgas Universitātē. 1914. g., sākoties Pirmajam pasaules karam, labprātīgi devies uz fronti. Tagadējā Vārkavas novada Arendoles muižā, 1915. g. tika izmitināts Viņas Augstības Ķeizariskās Imperatrises Aleksandras Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulka štābs. Šajā pulkā 1916. g. kalpojis Nikolajs Gumiļovs. Par drošsirdību apbalvots ar diviem karavīru Georgiem un paaugstināts par virsnieku. 2016. g. 13. aug. pie Arendoles pils viņam tika atklāts piemiņas akmens.
Pabeidzis dienestu Parīzē, 1918. g. krievu ekspedīcijas karaspēka sastāvā atgriezies Krievijā. Dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Романтические цветы” (1908) (“Romantiskie ziedi”), “Костер”(1918) (“Ugunskurs”), “Огненный столп”(1921) (“Uguns stabs”).
1921. g. Nikolaju Gumiļovu nošāva kā pretpadomju kontrrevolucionārās sazvērestības dalībnieku. Sakarā ar to, ka nebija nozieguma sastāva, 1991. g. viņa lieta tika izbeigta.
|
| Gureviča Frīda |
|
Arheoloģe, vēstures zinātņu doktore
Dzimusi 1911. g. 19. dec. (pēc jaunā stila 1912. g. 1. janv.) Preiļos. 1914. g. ģimene no Latvijas aizbraukusi. 1931. g. beigusi A. Gercena Ļeņingradas pedagoģisko institūtu. Bijusi Ļeņingradas energotehnikuma pasniedzēja, Sibīrijas kalnu institūta ekonomikas katedras asistente, Ļeņingradas un Maskavas Zinātņu Akadēmijas materiālās kultūras vēstures institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, vadījusi arheoloģiskās ekspedīcijas un veikusi arheoloģiskos izrakumus Kaļiņingradas apgabalā. Vairāk kā 120 zinātnisku darbu autore.
Mirusi 1988. g. 2. sept. Ļeņingradā. |
| Gurgāne Evija |
|
Mag. paed., LLU docente, sociālā mentore, literāte, sociālantropoloģe, Viduslatgales pārnovadu fonda valdes locekle
Dzimusi 1973. g. 7. febr. Jelgavas raj. Mācījusies Jelgavas 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē. LLU ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu. Starptautisko datu analīzes sabiedrības līdzdalības indeksa pieredzes apkopošanas un Latvijas NVO indeksa izveides pētniece. Filozofijas un retorikas pasniedzēja LLU. Darbojas resursu centrā sievietēm „Marta”. Literārie darbi publicēti žurnālā „Karogs” un jaunās literatūras almanahā„Luna”. Humora žanra proza darbs „Viss par Mr.Humperdinku „ iznācis 1999. g., bet tālmācības studiju kurss „Sabiedrisko attiecību un reklāmas profesionālā ētika” – 2012.g. |
| Gurgons Jānis |
|
Žurnālists, literāts
Dzimis 1936. g. 6. aug. Riebiņu pag. „Patmalniekos”. Mācījies Aizkalnes pamatsk., Preiļu vidussk. Pēc LU beigšanas visu mūžu nostrādājis žurnalistikā. Bijis Preiļu raj. laikraksta redaktors, lairaksta „Diena” Latgales korespondents. Dzeju publicējis rajona un republikas preses izdevumos, tie tulkoti lietuviešu, igauņu, krievu, ukraiņu, baltkrievu u. c. val. 1999. g. iznācis dzejoļu krājums „Zem Jasmuižas debesīm”.
Miris 1999. g. 25. sept. Apbedīts Aizkalnes pag.”Daugaviešu ” kapsētā.
|
| Ģerbers Teodors |
| |
Pedagogs, tulkotājs
Dzimis 1906. g. 20. nov. Rīgā. Mācījies Tukuma realskolā un vidusskolā. Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību, tieslietas un romāņu filoloģiju. Būdams LU stipendiāts, gadu papildinājies Parīzes pedagoģiskajā augstskolā “Ecole Normale superieure”. Strādājis žurnāla “Atpūta” redakcijā, Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Vaboles vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā. Pārvaldījis 10 un daļēji apguvis 11 valodas. Žurnālā “Trauksme “ publicēti dzejas tulkojumi no franču un itāļu valodas.
Miris 1984. g. |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
