Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
PREIĻU SIERA RŪPNĪCA
Autore: T.Bekeša
2002.
Nozīmīga loma pārtikā vienmēr ir bijusi pienam, jo tas satur organismam nepieciešamās barības vielas.
Pēc vispāratzīta uzskata, mājlopu slaukšana un to piena izmantošana uzturā sākusies aptuveni vienā laikā ar lopkopības ieviešanos. Ar vēlo bronzas laikmetu (1.g.t.pr.Kr.) saista piena produktu – biezpiena un siera
gatavošanu un izmantošanu pārtikā. Par to liecina daudzās senajās dzīvesvietās Eiropā atrastie īpatnējie māla trauki – kāstuves. Māla kāstuves lielā skaitā atrastas arī Latvijā, Doles Ķivutkalna apmetnē.
Nav ziņu par to, kāda senatnē bijusi govju produktivitāte, bet zināmu priekšstatu var gūt, aplūkojot izslaukumu primitīvās lopkopības apvidos.
Tā Kirgīzijā izslaukums no govs 20.gs. sākumā bija 300 - 500 litri piena gadā. Burjati izslaukuši tikai 12 – 18 spaiņus gadā, bet jakuti apmēram 60 spaiņus piena gadā no govs. Ievērojot Latvijas mēreno klimatu, var pieņemt, ka te izslaukums no vienas govs varēja būt 50 – 60 spaiņu gadā. Jāatceras, ka senās lopkopības primitīvajos apstākļos govis varēja slaukt galvenokārt vasaras periodā, kad bija
vislabākie mājlopu barošanas apstākļi. Vienas govs masa varēja būt ap 200 – 300 kg (mūsdienās 250 – 800 kg).
Piena produkti uzturā, neapšaubāmi, lietoti visu laiku pēc pirmo lopkopju ienākšanas Latvijas teritorijā, taču to īpatsvars pārtikas bilancē bijis neliels pat vēlajā dzelzs laikmetā (8.-12.gs.). Govis bija sīka auguma un deva maz piena. Krējumu šajā periodā nostādināja un sviestu kūla seklās, grebtās koka bļodās ar koka karotēm.
Pirmo pienotavu dibināšanas laiks un Latvijas piensaimniecības uzplaukuma laiks sakrīt ar Valsts prezidenta, Dr. Kārļa Ulmaņa agronomiskās darbība uzsākšanu. Pēc spēka, ar ko darbināja separatorus un kuļmucas pienotavās, izšķīra tvaika, motora, ūdens, elektriskās un rokas pienotavas.
Vēl Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados, kad pienotavu būvei pietrūka vajadzīgi līdzekļu, valstī visplašāk pazīstamās bija rokas tipa pienotavas. K.Ulmanis interesējās par racionālu lopkopību un piensaimniecību. Viņš ierosināja dibināt pienotavas uz kopdarbības pamatiem. K.Ulmanim pieder arī ideja par piensaimnieku sabiedrību izveidošanu.
Piensaimnieku sabiedrības rūpējās par pienotavu uzturēšanu un saražotās produkcijas realizāciju.
Latvijā pirmā piensaimnieku sabiedrība līdz ar pienotavu nodibināta 1909.gadā Spārē. Pirms I Pasaules kara Latvijā tika nodibinātas 88 piensaimnieku sabiedrības, no tām 52 Vidzemē, 27 Zemgalē, 9 Kurzemē. Latgalē tajā laikā nebija nevienas piensaimnieku sabiedrības.
Ar 1927.gadu sākās piensaimnieku sabiedrību skaita samazināšanās un mazo pienotavu apvienošanās, lai samazinātu piena pārstrādes izdevumus. Tālāko piensaimniecības attīstību Latvijā noteica Dr. K.Ulmaņa vadībā izstrādātais Likums par kopdarbības sabiedrībām, kas stājās spēkā 1937.gadā.
Daugavpils apriņķa teritorijas ziņā plašajā Preiļu pagastā vēl 2937.gadā darbojas tikai divas piensaimnieku biedrības: Anspoku piensaimnieku biedrība, dibināta 1923.gadā un Jezupinavas piensaimnieku biedrība, dibināta 1924.gadā.
Preiļu pilsētā Latvijas brīvvalsts laikā bija daudz lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Pēc 1935.gada statistikas datiem uz neapbūvētajiem gruntsgabaliem Preiļos tik turētas 110 govis.
PREIĻU VALSTS SVIESTA RŪPNĪCA
Dibināta 1949.gada 10.jūlijā.
Pirmais direktor
s Jerofejevs P.
Ar direktora Jerofejeva Pāveli 1949.gada 11.jūlijā Preiļu valsts sviesta rūpnīcā uzsāk:
Meistars Bečs Jānis
Laboranti Bogdanova Anna un Skutele Solomeja
Vecākā strādniece Podskočeva Natālija
Motorists Vaļko Antons
Rūpnīcas pieņemšanas punkta vadītāja Aleksejeva Marija
Sargs Upenieks Antons
Strādnieki MaksimovaIrēna, Kirsanovs Kirils, Jevtušins S., Gavare Tekla
Māceklis Anspoks Pēteris
Rožupes pienotavas ēka.60-tie gadi
PVLMM PF F 9469
Veikala vadītāja Andrejeva Marija
Zirgkopji Skutelis Bronislavs un Dorofejevs Vasilijs
Un Preiļu valsts sviesta rūpnīcai pakļauto 18 krejotavu vadītāji.
Preiļu valsts sviesta rūpnīca tika likvidēta ar 1973.gada 1.janvāri, bet 66 tās darbinieki pieņemti darbā jaunizveidotajā Preiļu siera rūpnīcā.
Aglonas pienotava dibināta 1949.gada 8.jūlijā. Pirmais direktors Bernāns Boleslavs. Pienotavā darbā tika uzņemti astoņpadsmit strādājošie un deviņpadsmit tai pakļauto krejošanas punktu vadītāji.
Rožupes pienotava dibināta 1949.gada 11. jūlijā. Pirmais direktors Gorbačovs Aleksejs. Pienotava dibināšanas gadā nodrošināja darba vietas trīspadsmit strādājošiem.
PREIĻU SIERA RŪPNĪCA
Rūpnīcas celtniecība. 60-to g. beigas,70-to g.sākums.
PVLMM PF F 4272/1
Uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1972.gada 30. novembrī ar ražošanas jaunu 2200 tonnas siera gadā.
Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.
Jaunajā ražošanas iekārtas. 1978.gadā rūpnīca jau ražoja vairāk nekā 3000 tonnas siera gadā, sviestu un 500 tonnas piena cukura.
Līdz 1986.gadam Preiļu siera rūpnīca bija Daugavpils piena kombināta filiāle.
1981.gadā tika veikta rūpnīcas siera ceha rekonstrukcija, uzstādīta automatizēta dāņu firmas Passilak siera ražošanas līnija ar jaudu 3650 tonnas siera gadā. 1983.gadā rūpnīca ražoja jau 5300 tonnas siera gadā. 1986.gada 1.augustā Preiļu siera rūpnīca tika iekļauta agrofirmas„Krasnij Oktjabrj sastāvā un saražoto produkciju eksportēja galvenokārt uz Krieviju.
1991.gada janvārī Preiļu siera rūpnīca izstājāsno reorganizētās agrofirmas un uzsāka darbu kā patstāvīgs valsts uzņēmums
1994.gada 14.aprīlī uz valsts uzņēmuma Preiļu siera rūpnīca bāzes tika nodibināta akciju sabiedrība Preiļu siers. A/s Preiļu siers attīstās un paplašina savu sortimentu, ņemot vērā jaunās tirgus prasības. Uzņēmums ražo sierus Čeders un Baltija, lauku un skābkrējuma sviestu un pilnpiena produkciju. 80 % no saražotās produkcijas tiek eksportēts uz Dāniju, Holandi, Igauniju, Krieviju. Pilnpiena produkcija tiek realizēta Latvijas tirgū.
A/s Preiļu siers vadība nepārtraukti domā par uzņēmuma ražošanas paplašināšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, produkcijas kvalitātes un sortimenta uzlabošanu, strādājošo darba apstākļu uzlabošanu. 1999.gadā tika veikta autotransporta modernizācija un siera Čedars ražošanas līnijas modernizācija ar dāņu firmas Damrow palīdzību. Šī līnija ražo 2 tonnas siera stundā. 1999.gadā atklāts jauns veikals Preiļos un uzsākta jogurta ražošana. Saražotā siera produkcija tiek eksportēta uz Vāciju, Dāniju, Angliju.
Uzņēmumā darbojas dzesēšanas un ūdens attīrīšanas iekārtas, tas sevi pilnībā apgādā ar siltumu.
1980.gadā likti pamati Preiļu siera rūpnīcas palīgsaimniecībai. 1984.gadā uzceltas siltumnīcas 840 m2 platībā, kurās audzē ziedu un dārzeņus.
Uzņēmumā ir sava atpūtas bāze Zolvas ezera krastā, kura uzsākta veidot 1974.gadā.
No 1986.gada 16.februāra darbojas siera rūpnīcas folkloras ansamblis „Mūdernīki” Jāņa Teilāna vadībā.
2002.gadā a/s Preiļu siers strādā 295 darbinieki.
Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.
PĒTERIS ZUKULIS
29.07.1929. –
24.07.2002.
Dzimis Daugavpils apriņķa Aglonas pagastā. Bērnību pavadījis Zolvas ezera krastā, kur vēlāk, būdams Preiļu siera rūpnīcas direktors, ierīkojis atpūtas bāzi.
Pamatizglītību ieguvis Aglonas pagasta Skudrīšu 7 gadīgajā skolā. Turpmākajai izglītībai naudu spiests nopelnīt pats. Divus gadus strādājis par veterinārstu, pēc tam divus gadus mācījies veterināriju Maltas sovhoztehnikumā.
1950.gadā uzsācis dienestu Padomju armijā. Pēc nodienētajiem trīs gadiem un 8 mēnešiem, atgriezies dzimtajā pusē un gadu strādājis par kurinātāju. Nopelnīto naudu izlietojis tālākizglītībai un 1957. gadā absolvējis Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Mehanizācijas nodaļu. Strādājis Aglonas profesionāli tehniskajā skolā par direktora vietnieku, kopā ar audzēkņiem piedalījies ražas novākšanā Kazahijā. Katrā darba vietā izpelnījies atzinību par ieguldījumiem jaunatnes izglītošanā un fiziskajā sagatavošanā.
1967.gadā nodibinājis Daugavpils 38.profesionāli tehnisko skolu un bijis tās direktors.
1968.gadā no Daugavpils norīkots darbā uz jaunās siera rūpnīcas celtniecību Preiļos.
1972.gada 30. novembrī Pēteris Zakulis apstiprināts darbā par paša būvētās Preiļu siera rūpnīcas pirmo direktoru un vadījis to līdz slimībai 1988.gadā.
Pēteris Zukulis vienmēr rūpējies par rūpnīcas attīstību. Ir vairāku racionalizācijas priekšlikumu un izgudrojumu autors un līdzautors.
1976.gadā kopā ar autoru kolektīvu saņēmis PSRS Ministru Padomes prēmiju 5000 rbļ. apmērā par Preiļu siera rūpnīcas celtniecības projekta izstrādāšanu un realizēšanu.
1986.gadā apbalvots ar ordeni Goda zīme.
Pēteris Zukulis ir Vissavienības Tautas Saimniecības Sasniegumu izstādes bronzas (1984.g.) un sudraba (1988.g.) medaļu laureāts.
1989.gadā ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Pēterim Zukulim piešķirts Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda nosaukums.
Pēteris Zukulis – izcils, stingrs vadītājs. Fenomenāla atmiņa, izteikta intuīcija. Bija iemantojis autoritāti pārējo vadītāju vidū. Labi kontakti tika uzturēti ar vadošajiem piensaimniecības speciālistiem. Prasīgs pret speciālistiem, bet domāja par viņu darba apstākļu nodrošināšanu, arī sadzīves apstākļu uzlabošanu. Rūpējās par izejvielu racionālu izmantošanu, ieviesa bezatkritumu tehnoloģiju ražošanā un maksimālu taupības režīmu rūpnīcā. Bija labs draugs. Gādājās par rūpnīcas apzaļumošanu. Nekad neaizmirsa pateikt „Paldies!” par labi padarītu darbu. Direktors vienmēr lepojās ar savu rūpnīcu un savu Latgali.
Aina Pastore – Preiļu siera rūpnīcas laborante un
laboratorijas vadītāja laikā no 1979.-1987.gadam.
PVLMM ZA Nr.13
