Mēs turpinām informēt par Eiropas Savienības aktualitātēm, finansējuma iespējām projektiem un veiksmīgākajiem piemēriem Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novados un pilsētās. 

Jaunākais informatīvais izdevums ir skatāms šeit:

Informatīvajā izdevumā apskatītas šādas tēmas:

* ERASMUS+ projekta ietvaros notika diskusija Kafija ar politiķiem - ES Rēzeknes novadā;

* Starptautiska pieredze vulkānu zemē - Islandē - ES Ludzas novadā;

* JEPVĢ komanda piedalās EUROSCOLA debatēs Eiropas Parlamentā Strasbūrā - ES Preiļu novadā;

* Tiek uzlabota uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā transporta infrastruktūra - ES Krāslavas novadā;

* Rēzeknes novadā uzsākts projekts topošo un esošo uzņēmēju kompetences vairošanai - ES Rēzeknes novadā;

* No radiniekiem ārvalstīs saņemtajai naudai NODOKLIS NETIEK PIEMĒROTS - ES Preiļu novadā

Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē un Strasbūrā pieņemtie lēmumi tieši ietekmē mūsu ikdienu Latvijā, jo teju 80% nacionālo likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām. Aicinām interešu grupu pārstāvjus, žurnālistus, uzņēmējus u.c. interesentus apmeklēt nodarbību „Kā aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā – praktisks ceļvedis”.

 

Sociālā Eiropa un labklājības sistēmas vienmēr bijušas ES uzmanības centrā, bet nepieciešams jauns stimuls un par prioritāti jākļūst politikai, kas veido ES sociālo pīlāru. Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumus par to, kāda būs turpmākā virzība, savukārt, ziņojumā, kas tika pieņemts ceturtdien, 19. janvārī, Parlaments norāda, ka darba likumos jāiekļauj jauna tipa darba veicējus. Ziņotāja Maria João Rodrigues (S&D, Portugāle) atbildēja uz jautājumiem par Eiropas sociālo dimensiju.

 

Trešdien, 16. novembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Latvija var lepoties ar ierindošanos 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros. Līdz ar to secināms, ka Latvija salīdzinoši ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu. Iepriekšējos mēnešos Latvijai šajā statistikā bija 4. – 6. vieta.

18. novembrī Briselē Eiropas Komisijas rīkotajā ikgadējā pamattiesību kolokvijā, kas šogad veltīts tēmai “Mediju plurālisms un demokrātija”, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzrunāja tās dalībniekus, uzsverot ka ES nepieciešams pilnveidot audiovizuālo mediju pakalpojumu tiesisko regulējumu.

Teroristu organizāciju un atsevišķu valstu, piemēram, Krievijas propagandas mērķis ir radīt bailes un šķelt Eiropu. Šodien pēcpusdienā Eiropas Parlamenta deputāti diskutēs par pārskatu, kas prasa pēc spēcīgākiem pasākumiem pret propagandu un lielāku ES valstu sadarbību. Runājām ar ziņojuma autori, poļu EP deputāti Annu Fotigu (Anna Fotyga) par dezinformācijas ietekmi un kā ar to cīnīties. “Mums jāiegulda daudz vairāk kampaņās, lai cīnītos pret radikalizāciju,” viņa norādīja.