Apmeklētāji

Šodien: 730 Kopējais skaits: 1647410 |
Pozitīva ziņa kūpinātas gaļas un zivju ražotājiem  | Otrdien, 1. jūlijā, Briselē Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzo(a)pirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos.
Lasīt vairāk >>> |
04.07.2014
|
|
Ar informatīvu kampaņu vairos zināšanas par patērētāju tiesībām Eiropas Savienībā  | Tikai 37% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par savām kā patērētāju tiesībām. 65% aptaujāto ir pārliecināti, ka strīdā ar pārdevēju par neapmierinošas preces piegādi neizdosies gūt sev labvēlīgu iznākumu. Vājās zināšanas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tikai katrs septītais aptaujātais iedzīvotājs kādreiz ir iegādājies preces no citā valstī reģistrēta internetveikala. Lai iedzīvotāji uzlabotu zināšanas par savām kā patērētāju tiesībām, Eiropas Komisija uzsākusi informatīvu kampaņu par jauno ES direktīvu par patērētāju tiesībām, kas stājās spēkā 13. jūnijā un vienlaikus norisināsies astoņās valstīs – Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Polijā,Portugālē un Spānijā līdz pat 2014. gada beigām.
Lasīt vairāk >>> |
03.07.2014
|
|
|
AR KO ATŠĶIRAS ES PADOME NO EIROPADOMES?  |
Eiropas Savienības Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic ES likumdevēja funkciju. Tātad Eiropas Savienības Padome, kurā pārstāvētas visas ES dalībvalstis, piedalās tiesību aktu apspriešanā un to pieņemšanā. Tāpat arī ES Padome koordinē ES politiku, slēdz līgumus ES vārdā un kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES budžetu.
Eiropadome ir valstu vadītāju (prezidentu vai premjerministru - atkarībā no ES dalībvalsts valsts iekārtas) tikšanās, kas notiek vismaz divreiz pusgadā (sākoties un beidzoties prezidentūrai). Ja nepieciešams, papildus var tikt sasauktas ārkārtas Eiropadomes sanāksmes. Eiropadome nosaka vispārīgos ES politikas virzienus un prioritātes, kuru īstenošanu tālāk veic pārējās ES institūcijas (piemēram, ES Padome, Eiropas Komisija). Eiropadomi sasauc un vada tās priekšsēdētājs.
|
05.01.2015
|
|
Ko nozīmē prezidentūra Eiropas Savienības Padomē?  |
Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu. Prezidentūra organizē un vada Ministru padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam. Prezidentūras uzdevums ir veikt arī koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.
Lasīt vairāk >>>
|
05.01.2015
|
|
Kā rakstīt Eiropas projektu un realizēt savas idejas?  | Jaunajā gadā arvien aktīvāk tiks uzsākta 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros finansēto programmu ieviešana, tāpēc 9. janvārī no plkst.16:00 līdz 18:00 aicinām apmeklēt praktisko nodarbību „Kā rakstīt Eiropas projektu?” un noskaidrot, kas ir projekts un kā sagatavot pieteikumu, lai iegūtu ES finansējumu savu plānu īstenošanai. Pasākums notiks Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Lasīt vairāk >>>
|
05.01.2015
|
|
Vēstniece Ilze Juhansone kļūst par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieci  |
27. oktobrī Eiropas Komisija, pamatojoties uz priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu, iecēla Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) Ilzi Juhansoni Komisijas ģenerālsekretāra vietnieka amatā. Šis ir augstākais amats ES institūcijās, kuru līdz šim ir ieņēmis Latvijas diplomāts. Jaunajā amatā I. Juhansone darbu uzsāks 16. novembrī. Ārlietu ministrijā I. Juhansone strādā kopš 2008. gada un bijusi valsts sekretāra vietniece, kā arī Eiropas Savienības direkcijas vadītāja. Ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces amatā Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES iecelta 2011. gada martā. Pirms darba ārlietu dienestā viņa ieņēma augstus amatus Iekšlietu un Tieslietu ministrijās. 2014. gada 4. maijā Ilzei Juhansonei piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Vēstniece vadīja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības darbu Briselē Latvijas pirmās prezidentūras laikā ES Padomē. Ilze Juhansone beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras pasniedzējas diplomu, kā arī jurista kvalifikāciju Juridiskajā fakultātē.
|
30.10.2015
|
|
EP prasa saglabāt esošo regulējumu ĢMO pārdošanai ES  | Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu, un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautu ĢMO pārtiku un barību. EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. EP deputāti arī prasa Komisijai izstrādāt un iesniegt jaunu priekšlikumu.
Lasīt vairāk >>>
|
30.10.2015
|
|
|
Saharova balva 2015  | Saūda Arābijas blogeris, Venecuēlas demokrātiskā opozīcijas kustība un nogalinātais Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs ir 2015. gada Saharova balvas par domas un vārda brīvību finālisti. Trīs finālisti tika noteikti 15. oktobrī kopīgā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas balsojumā. Uzvarētāju 29. oktobrī izraudzīsies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji, bet apbalvošanas ceremonija notiks 16. decembrī Strasbūrā.
Lasīt tālāk >>>
|
30.10.2015
|
|
|

Bērnu literatūras nodaļa  
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs  
Registrējies šeit!  
Digitālās kolekcijas  
Jaunie fotoalbumi 
Uzdot jautājumu 
|