“Literatūras ceļveža” aprīļa numurs ceļo pie saviem lasītājiem laikā, kad optimismu vieš apziņa - viss gada gaišākais un košākais cēliens vēl priekšā. Aprīlis bagāts ar daudziem slaveniem ar literatūru saistītās jomas jubilāriem, tomēr īpaši šomēnes vēlamies izcelt rakstnieku Jāni Ezeriņu viņa tik nozīmīgajā 130 gadu jubilejā. Cits rakstnieks – Andris Akmentiņš – romānu sērijā “Es esmu…” uzrakstījis apbrīnojami saistošu un dzīvelīgu romānu “Meklējot ezeriņu” par izcilo rakstnieku, kura radošais uzrāviens iezīmējās tieši pirms 100 gadiem. Ar romānu savā ziņā mests izaicinājums nākamajām paaudzēm: kā tagad, kad esam Ezeriņu gandrīz atraduši (ja tas vispār iespējams), to atkal nepazaudēt vēl vismaz 130 gadus.
Otra numura tēma, ko vēlamies izcelt – mūsu mājas bibliotēkas. Precīzāk – to saturs, apjoms, ilgmūžība, nākamām paaudzēm atstājamais mantojums. Aizdomāties par to rosina poļu esejista Marčina Vihas ārēji necilā grāmatiņa “Lietas, kuras es neizsviedu”. Vēstījuma centrā – grāmatas, arī citas visdažādākās lietas, kas mūsu tuviniekiem reiz bijušas gana nozīmīgas. Un tomēr – cik daudz no tām varam un vajag saglabāt? Kā tās padarīt saistošas un nozīmīgas savas dzimtas turpinātājiem? Vai reizēm saviem tuviniekiem neuzliekam pārāk lielu atbildību – izšķiršanos par šo lietu likteni brīdī, kad mūsu vairs nebūs? Kur ir robeža un kā to vispār var izvērtēt? Pievienojamies autoram un aicinām par visu to aizdomāties.
Jaunākais numurs pieejams šeit... |
