|
Plānotā rūpnīcas jauda bija 6 t kartupeļu cietes diennaktī. Iesākumā tika ražota tikai jēlstērķele ar 38% mitruma, kura pēc tam tika nosūtīta uz Dundagas sīrupa rūpnīcu. Ražošanas darbs tika organizēts divās maiņās.
1959.g. maijā pirmo 2500 pudeļu produkciju patērētājiem nodeva limonādes cehs, bet pēc gada atspirdzinošo dzērienu apjoms jau bija palielinājies uz pusi. Rūpnīca ražoja 8 bezalkoholisko dzērienu šķirnes – “Limonāde”, bumbieru, citronu, apelsīnu, mandarīnu un ābolu dzērienus, “Vasara” un “Veldze”.
1961.g. sulu cehā pārstrādāja ābolus, pīlādžus un citas ogas, ražoja dabiskās, spirtotās un sulfidētās sulas, gatavoja augļu biezeņus un pulpu.
1968.g. veikta stērķeles ceha rekonstrukcija un apakšstacijas izbūve. Rūpnīcā strādāja 57 strādnieki. Kartupeļu cietes, jeb stērķeles iegūšanas process bija šāds: no stirpām kartupeļi tika nogādāti mehanizētā mazgāšanas nodaļā, bet pēc tam – rīvēšanas cehā. Pēc pirmapstrādes sarīvētie kartupeļi atkal tika vairākkārt skaloti, tad iegūtais maisījums nostādināšanai tika novadīts speciālos kublos. Tālāk šķidrā ciete nonāca īpašās centrifūgās, kur tās mitrums tika samazināts līdz 38%. Tad transportieris to nogādāja uz kaltēšanas cehu, kur sausā masa tika izsijāta un sapildīta maisos. Kartupeļus pārstrādei piegādāja Preiļu un apkārtējo Latgales rajonu kolhozi.
1970. g. 11 mēnešos Preiļu cietes rūpnīca saražoja un realizēja produkciju 696 tūkstošiem rubļu vērtībā, iegūstot 108000 rubļu tīrās peļņas.
Lai uzlabotu darbinieku sadzīves apstākļus, 1971. g. ekspluatācijā tika nodoti 218 kvadrātmetri dzīvojamās platības. Rūpnīcas direktore šajā laikā bija Zenta Gribuste.
1973.g. cietes cehā tika uzstādīta Polijā ražota jauna moderna ražošanas iekārta, kas vairākkārt palielināja ražošanas jaudu un uzlaboja produkcijas kvalitāti, ļaujot diennaktī pārstrādāt 100 tonnas kartupeļu un diennaktī izžāvēt 17 tonnas cietes.
1975. gadā rūpnīcā uzsāka jaunas produkcijas ražošanu. Tika likvidēts limonādes cehs un uzstādītas iekārtas konfekšu “Gotiņa” ražošanai. Katra maiņa spēja saražot apmēram 1300 kilogramus iecienīto saldumu. Lielu daļu darbu nebija iespējams mehanizēt konfekšu specifiskās konsistences dēļ, tāpēc ar rokām bija jāturpina uzvārītās masas apstrāde, sagriešana, ietīšana vaskotajā un dekoratīvajā papīrā.
1976.g. Uzņēmumu vada direktors V. Pļitkins.Sulu cehs dienā pārstrādā 36 tonnas ābolu un iegūst 20 tonnas sulas, kur piegādā alus un vīna ražošanas apvienībai “Rīga”, bet spirtoto – ražošanas apvienībai “Latvijas balzāms.”
1977.g. Preiļu cietes rūpnīca kļūst par ražošanas apvienības “Rīgas balzāms” filiāli. Tiek atzīts, ka Preiļos ražotā ciete atbilst augstākajam labumam un pirmajai šķirai.
1978.g. ekspluatācijā nodotas izlietoto ūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar kavitācijas aeratoriem.
1981.g. Rūpnīcas direktors ir Vladimirs Tonkihs.
Cietes cehā uzstādīta papildus kartupeļu rīve, jauns cietes sabiezinātājs, vakuumfiltrs.
1982.g rūpnīcā nomaina direktoru un vairākus vadošos speciālistus. Uzņēmumu turpmāk vada Sergejs Potapovs. Strādnieku vidējā alga mēnesī ir 200-300 rubļi.
1986.g., pamatojoties uz LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas 1986.g. 22. septembra pavēli Nr. 562, Rīgas liķiera-degvīna ražošanas apvienībai “Latvijas balzāms” piederošā Preiļu cietes rūpnīca tiek nodota tiešā Preiļu rajona agrofirmas “Krasnij Oktjabrj” pakļautībā.
1988.g. Rūpnīcas direktors – Vasilijs Fiļimonovs.
Atklāts kartupeļu čipsu jaunais cehs, kurš diennaktī saražo 500 kg. produkcijas. Ražošanas tehnoloģija bija šāda: kartupeļu pārslu un granulu maisījumu formē 1,4 milimetru biezās plāksnēs, kuras tiek apceptas kokvilnas eļļā un sagrieztas taisnstūra plātnītēs. Čipsu kilograms maksāja 4 rubļi, 62 kapeikas.
1989.g. rūpnīcas konditorejas cehs ražo šerbetu, piena īrisu un “Gotiņas” ar 6 veidu pildījumiem. Uzstādīta cietes ražošanas hidrociklonu līnija GU-200.
Rūpnīca pārgāja paju sabiedrības agrofirmas “Turība” pārvaldībā un beidza pastāvēt 2000 gadu sākumā.
|
