PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Oktobris 2024

P O T C P S Sv
 010203040506
07080910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   

Balsošana
Kādus bibliotēkas attālinātos pakalpojumus izmantojat visvairāk?

e-grāmatu bibliotēka 3td.lv

iespēja pasūtīt grāmatu elektroniski

bibliotekāra konsultācijas pa telefonu vai e-pastu

datubāze Letonika.lv

rakstu kopiju piegāde e-pastā

novadpētniecības kolekcijas materiāli

Apmeklētāji
Šodien: 694

Kopējais skaits: 1495857


 

1958.gadā, ņemot vērā pieprasījumu pēc konditorejas izstrādājumiem tika nolemts Preiļu spirta rūpnīcu pārprofilēt par stērķeles rūpnīcu. Tajā pašā gadā sākās rekonstrukcijas darbi, tika pabeigti mūra darbi galvenajam korpusam, ierīkota cehu iekšējā kanalizācija, nostiprināta pirmā 80 kilovatu jaudas dīzeļelektrostacija, uzstādīts pirmais stērķeles atdalītājs, centrbēdzes sabiezinātājs un stērķeles mazgājamie kubli. Sāka būvēt sūkņu māju. Nepilna pusgada laikā viss tika pielāgots jaunam ražošanas procesam un 1958. g. 9. okt. Preiļu stērķeles rūpnīca, direktora B. Maskalāna vadībā, uzsāka darbu.

Plānotā rūpnīcas jauda bija 6 t kartupeļu cietes diennaktī. Iesākumā tika ražota tikai jēlstērķele ar 38% mitruma, kura pēc tam tika nosūtīta uz Dundagas sīrupa rūpnīcu. Ražošanas darbs tika organizēts divās maiņās.

1959.g. maijā pirmo 2500 pudeļu produkciju patērētājiem nodeva limonādes cehs, bet pēc gada atspirdzinošo dzērienu apjoms jau bija palielinājies uz pusi. Rūpnīca ražoja 8 bezalkoholisko dzērienu šķirnes – “Limonāde”, bumbieru, citronu, apelsīnu, mandarīnu un ābolu dzērienus, “Vasara” un “Veldze”.

1961.g. sulu cehā pārstrādāja ābolus, pīlādžus un citas ogas, ražoja dabiskās, spirtotās un sulfidētās sulas, gatavoja augļu biezeņus un pulpu.

1968.g. veikta stērķeles ceha rekonstrukcija un apakšstacijas izbūve. Rūpnīcā strādāja 57 strādnieki. Kartupeļu cietes, jeb stērķeles iegūšanas process bija šāds: no stirpām kartupeļi tika nogādāti mehanizētā mazgāšanas nodaļā, bet pēc tam – rīvēšanas cehā. Pēc pirmapstrādes sarīvētie kartupeļi atkal tika vairākkārt skaloti, tad iegūtais maisījums nostādināšanai tika novadīts speciālos kublos. Tālāk šķidrā ciete nonāca īpašās centrifūgās, kur tās mitrums tika samazināts līdz 38%. Tad transportieris to nogādāja uz kaltēšanas cehu, kur sausā masa tika izsijāta un sapildīta maisos. Kartupeļus pārstrādei piegādāja  Preiļu un apkārtējo Latgales rajonu kolhozi.

1970. g. 11 mēnešos Preiļu cietes rūpnīca saražoja un realizēja produkciju 696 tūkstošiem rubļu vērtībā, iegūstot 108000 rubļu tīrās peļņas.

Lai uzlabotu darbinieku sadzīves apstākļus, 1971. g. ekspluatācijā tika nodoti 218 kvadrātmetri dzīvojamās platības.  Rūpnīcas direktore šajā laikā bija Zenta Gribuste.

1973.g. cietes cehā tika uzstādīta Polijā ražota jauna moderna ražošanas iekārta, kas vairākkārt palielināja ražošanas jaudu un uzlaboja produkcijas kvalitāti, ļaujot diennaktī pārstrādāt 100 tonnas kartupeļu un diennaktī izžāvēt 17 tonnas cietes.

 1975. gadā rūpnīcā uzsāka jaunas produkcijas ražošanu. Tika  likvidēts limonādes cehs un uzstādītas iekārtas konfekšu “Gotiņa” ražošanai. Katra maiņa spēja saražot apmēram 1300 kilogramus iecienīto saldumu. Lielu daļu darbu nebija iespējams mehanizēt konfekšu specifiskās konsistences dēļ, tāpēc ar rokām bija  jāturpina uzvārītās masas apstrāde, sagriešana, ietīšana vaskotajā un dekoratīvajā papīrā.

1976.g. Uzņēmumu vada direktors V. Pļitkins.Sulu cehs dienā pārstrādā 36 tonnas ābolu un iegūst 20 tonnas sulas, kur piegādā alus un vīna ražošanas apvienībai “Rīga”, bet spirtoto – ražošanas apvienībai “Latvijas balzāms.”

1977.g. Preiļu cietes rūpnīca kļūst par ražošanas apvienības “Rīgas balzāms” filiāli. Tiek atzīts, ka Preiļos ražotā ciete atbilst augstākajam labumam un pirmajai šķirai.

1978.g. ekspluatācijā nodotas izlietoto ūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ar kavitācijas aeratoriem.

1981.g. Rūpnīcas direktors ir Vladimirs Tonkihs.

Cietes cehā uzstādīta papildus kartupeļu rīve, jauns cietes sabiezinātājs, vakuumfiltrs.

1982.g rūpnīcā nomaina direktoru un vairākus vadošos speciālistus. Uzņēmumu turpmāk vada Sergejs Potapovs. Strādnieku vidējā alga  mēnesī ir 200-300 rubļi.

1986.g., pamatojoties uz LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas 1986.g. 22. septembra pavēli  Nr. 562, Rīgas liķiera-degvīna ražošanas apvienībai “Latvijas balzāms” piederošā Preiļu cietes rūpnīca tiek  nodota tiešā  Preiļu rajona agrofirmas “Krasnij Oktjabrj” pakļautībā.

1988.g. Rūpnīcas direktors – Vasilijs Fiļimonovs.

Atklāts kartupeļu čipsu jaunais cehs, kurš diennaktī saražo 500 kg. produkcijas. Ražošanas tehnoloģija bija šāda: kartupeļu pārslu  un granulu maisījumu formē 1,4 milimetru biezās plāksnēs, kuras tiek apceptas kokvilnas eļļā un  sagrieztas taisnstūra plātnītēs. Čipsu kilograms  maksāja 4 rubļi, 62 kapeikas.

1989.g. rūpnīcas konditorejas cehs ražo šerbetu, piena īrisu un “Gotiņas” ar 6 veidu pildījumiem.  Uzstādīta cietes ražošanas hidrociklonu līnija GU-200.

Rūpnīca pārgāja paju sabiedrības agrofirmas “Turība” pārvaldībā un beidza pastāvēt 2000 gadu sākumā.


Publikācijas

Fotogalerija

 

 
Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites