Ap 1710. g. dokumentos parādās ziņas, ka Jasmuižas kapos ir bijusi neliela koka baznīciņa – kapela. 1815.g., par muižkunga Ksaverija Šadurska līdzekļiem, uzcelta jaunu mūra baznīcu, kas veltīta Sv. Krusta paaugstināšanas godam. Taisnstūra formas ēka bez torņa bijusi 24 m gara, 12 m plata un 10 m augsta. Tāda tā pastāvējusi un darbojusies līdz 1926.g., kad sākušies pārbūves darbi. Atstājot tikai sienas, vecā ēka tikusi nojaukta. Sānu sienās uzbūvētas 9 m platas un 3 m garas kapelas. No priekšpuses baznīca pagarināta par 6 m un virs paaugstinājuma uzcelts tornītis. Iekštelpā virs ieejas bijušas 6 reģistru ērģeles. Baznīcā ir 3 altāri. Labajā pusē altāris ar Jezus Sirds un Sv. Antona gleznām, kreisajā – altāris ar Jaunavas Marijas un Sv. Jāzepa gleznām. 

Lielajā altārī varens koka krucifikss, zem tā – Sv. Jāņa un Jaunavas Marijas figūras. Sienu nišās izvietotas Sv. Terēzijas un Sv. Antona figūras. No vecās baznīcas saglabājies zvans, kas datēts ar 1715. gadu.

Piedaloties ES ELFLA projektu un mazo grantu projektu konkursā, biedrība „Jasmuižas mantojums” 2013. g. ieguva līdzekļus baznīcas logu un sānu durvju nomaiņai, jumta remontam un skulptūru atjaunošanai.

Publikācijas

Fotogalerija

Video sižeti