|
1928.gadā Preiļu luterāņu draudze no zemes fonda savā īpašumā iegūst 0,61 ha zemes. Tā paša gada 23. septembrī tiek ielikts luterāņu baznīcas pamatakmens. Ēkas pamatos iemūrēja tērauda kastīti ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Dievnama celtniecība tika veikta par baznīcas virsvaldes, Ministru Kabineta piešķirtajiem un privāti ziedotajiem līdzekļiem. Būvdarbi notika saimnieciskā kārtā, pēc tehniķa Jēkabsona projekta. Celtniecības izmaksāja 21899 Ls. Baznīcas zvans, harmonijs, altāra piederumi un paklāji tika iegādāti par dāmu komitejas savāktajiem ziedojumiem. Sevišķi skaists bija altāris un MA absolventa Valtera Vimbas altārglezna „Kristus Ģetzemanes dāŗzā”. Svečturus baznīcai dāvināja agronoma Saliņa ģimene. Dievnams tika iesvētīts 1933. gada 1. oktobrī.
1923-1930. g. dievkalpojumus vadīja Daugavpils draudzes prāvests Augusts Rumpēters, pēc tam - mācītāji Kārlis Briedis un Ernests Spekmanis.
|
Pēc Otrā pasaules kara tika nojaukta baznīcas torņa smaile, bet pati ēka nodota kinoteātra „Zvaigzne” rīcībā, kurš to daļēji pārveidoja. 1977.gadā celtne nonāca Bērnu un jaunatnes sporta skolas īpašumā. 1987.gadā ēka tika nojaukta, un tās vietā sāka būvēt sporta skolu.
Vēsturiski Preiļu luterāņu baznīca atradās tur, kur šobrīd ir Preiļu BJSS tenisa korts pie stadiona (Aglonas ielā 24).
Publikācijas
|