|
Pēc gada skolā ienāk vairāki jaunie pedagogi: Santa Krina Oša (klavierspēle), Lidija Grauze (klavierspēle), Roberts Višķeris (pūšamie instrumenti). 3 pedagogi strādāja sabiedriskā kārtā. Ar 1968. gadu audzēkņus sāk uzņemt pūšaminstrumentu nodaļā.
Ilgu laiku, kopš 1969. gada, skola atradās divstāvīgā privātmājā, kurā bija ierobežoti resursi koncertu rīkošanai un mācību procesam. Desmit nelielās telpās bijušajā Komjaunatnes, tagadējā Aglonas ielā, nebija zāles, nebija skaņas izolācijas, jo ēka atradās ielu krustojumā ar nemitīgu troksni.
1971. gada maijā skolā notika pirmais audzēkņu izlaidums un koncerts.
1973. gadā tika veikts kapitālais remonts, un skolas telpu skaits palielinājās, nodrošinot labākus apstākļus mācībām. Šo mācību gadu uzsāk 108 audzēkņi – topošie pianisti, akordeonisti un vijolnieki.
1975. gada 1. aprīlī par skolas direktori kļūst Santa Karina Oša.
1979. gadā skolā mācās 82 audzēkņi (arī no lauku skolām), un strādā 10 pedagogi. Pirmajos 10 skolas pastāvēšanas gados to absolvējuši 47 audzēkņi, no kuriem daudzi sekmīgi turpinājuši mācības mūzikas vidusskolās.
1987. gadā skolā ar 150 audzēkņiem strādā 16 pedagogi. Ir iespējams apgūt četras specialitātes – klavieru, vijoles, pūšamo un tautas instrumentu spēli.
No 1988. gada skolas struktūrā iekļāvās Preiļu Mūzikas skolas Aglonas filiāle, kas paplašināja skolas darbību un piedāvātās iespējas.
1990. gadā pašvaldība iedala Preiļu bērnu mūzikas skolai telpas bijušajā partijas komitejas ēkā. Pirms tam skola īslaicīgi darbojusies Preiļu 2. vidusskolā, tad – starpkolhozu celtniecības kantorī.
1991. gadā tiek izveidotas filiāles arī Pelēču un Rudzātu pagastos. Sakarā ar rajona kultūras nodaļas likvidāciju, 1992. gada februārī Preiļu bērnu mūzikas skola pāriet Preiļu rajona padomes pārvaldībā, bet no 1995. gada 30. jūn. – Preiļu pilsētas domes pakļautībā.
20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā skola piedzīvoja vairākas pārmaiņas, tai skaitā telpu maiņu, jaunu programmu licencēšanu un vadītāju nomaiņu.
No 2002. gada skola kļuva par profesionālās ievirzes izglītības iestādi, kurā sāka īstenot profesionālās mūzikas izglītības programmas.
2003. gada 1. aprīlī skolas vadību uzņēmās Preiļu mūzikas skolas pedagogs Alberts Vucāns. 2003. gada 1. jūlijā tika licencēta vizuālās mākslas un vokālās mūzikas programmas un skola kļuva par Preiļu Mūzikas un mākslas skolu.
2012. gada augustā licencē programmu Vokālā mūzika – Kora klase.
2017.gada 24. augustā par Preiļu Mūzikas un mākslas skolas direktoru kļūst Edgars Znutiņš.
Skolas vadītāji: 1. No 1964. gada augusta līdz 1975.gada aprīlim Jānis Teilāns; 2. No 1975. gada 1.aprīļa līdz 2003. gada 1. aprīlim Santa Karina Oša; 3. No 2003. gada 1.aprīļa līdz 2017. gada augustam Alberts Vucāns; 4. No 2017. gada augusta Preiļu Mūzikas un mākslas direktors ir Edgars Znutiņš.
Skolai ir bagāta vēsture un tradīcijas, kas balstītas uz augstām profesionālajām prasībām un mīlestību pret mūziku. Preiļu Mūzikas un mākslas skola turpina sniegt augstvērtīgu izglītību, paver iespēju audzēkņiem atrasties kultūras telpā un ar iegūto izglītību nākotnē pašiem veidot un attīstīt mūzikas kultūras mantojumu.
Mūzikas nodaļa
Publikācijas
Fotogalerija
Video sižeti
|
