Preiļu Galvenā Bibliotēka

Novembris 2024

P O T C P S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30

Balsošana

Apmeklētāji

Šodien: 1

Kopējais skaits: 1532977

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Kalējs Oskars
	Mākslinieks Dzimis 1902. g.24. apr. Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Ilzenē, ierēdņa ģimenē. Bērnībā dzīvojis Visdmuižā. Skolas gaitas uzsācis Rēzeknes ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara gados devies bēgļu gaitās un kopā ar ģimeni nokļuvis Krievijā. Pēc Smoļenskas apgabala Sičovkas vidusskolas beigšanas 1920 - 1921. g. gleznošanu mācījies Maskavas Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās glezniecību. 1922. - 1930. g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu un ieguvis mākslinieka - gleznotāja kvalifikāciju. Darbojies ainavas un klusās dabas glezniecības jomā. Strādājis vairākās Daugavpils vidusskolās, bijis zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzējs Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Daugavpils Vēstures muzeja dibinātājs un vadītājs. Miris Rīgā 1993. g. 16. janv. Apbedīts Meža kapos.
Kaleksone Luize
	Daugavpils aizsargu pulka Preiļu aizsardžu pulciņa priekšniece, skolotāja Dzimusi 1902.g. 29.dec. Absolvējusi Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu un Kaucmindes mājturības semināru, no kurienes pārcelta uz Preiļu lauksaimniecības skolu. Vadījusi pašdarbības pulciņus, mājturības veicināšanas biedrību, bijusi Daugavpils aizsargu pulka Preiļu aizsardžu pulciņa priekšniece. 1937. g. apbalvota ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. Pēc tam strādājusi Valsts Skrīveru laiksaimniecības skolā. Mirusi 1988.g.1.jūl. Rīgā. Apbedīta II Meža kapos.
Kalnāre Ilze (dz. Ņina Ivanova)
	Rakstniece Dzimusi 1918. g. 27. janv. Gdovā. Pēc atgriešanās no Krievijas, kopā ar māti dzīvojusi Vestienas „Igaļos”. Mācījusies Vestienas Talkas pamatskolā, Kārsavas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Izglītojusies Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Strādājusi dažādos preses izdevumos. Latviešu literatūrā ienākusi 30. gados. Sarakstījusi romānus „Aktrise Ragārēs”, „ Pārraudzes dienasgrāmata”. Dziesmu „ Lai nu paliek šoruden” un „Ai, māte Latgale” tekstu autore. Pēckara periodā bijusi saistīta ar nacionālo partizānu grupu „Tēvijas vanagi”, par ko tikusi tiesāta un nosūtīta uz labošanas darbu nometni Krievijā. Mirusi 1968. g. 15. sept. Ropažos. Apbedīta Jumurdas pag. Vējavas kapos.
Kalniņa Lonija (Leontīne)
	Literāte Dzimusi 1939. g. 11. jūl. Riebiņu pag. Kokoriešos. Mācījusies Sakaiņu un Pieniņu pamatskolās, Preiļu 1. vidusskolā, Rīgas kooperatīvā tehnikuma prečzinības nod. Darbojas Ogres dzejnieku apvienībā „Sirdsdoma”. Iznākuši dzejoļu krājumi „Vārsmas par mīlestību”, „Dvēseles čuksti”, „Baltā ziema ievijusies matos”, „Stāsti un prātulas”, „Apsveikumi”. Dzejoļi publicēti arī sociālajos tīklos draugiem.lv un Facebook.
Kalniņš Aloizs
	Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vidsmuižas pag.”Krastiņos” 1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Kalnišs Jāzeps
	Garīdznieks Dzimis 1899. g. 28. dec. Krāslavas draudzē. Garīgajā seminārā iestājies 1920. g., par priesteri iesvētīts 1925. g. 15. dec. Rīgā. Primīcijas dievkalpojums 1925.g. 25. dec. Krāslavas draudzē. Kalpojis par vikāru Ludzā, tad Preiļos (līdz 1929. g. 17. novembrim). Līksnas draudzē par prāvestu kalpojis līdz 1936. g. 9. okt. Līdz 1938. g. 18. maijam kalpojis Preiļos, pēc tam Līksnā, (līdz 1962. g. 7. martam). Pēc tam bijis dekāns Dagdā. Miris 1981. g.18. jūl., apbedīts Dagdas kapsētā.
Kaļva Jānis
	Keramiķis Dzimis 1904. g. Silajāņu pag.”Dūbēs”. Ar keramiku sācis nodarboties 30 - tajos g. Darinājis saimniecības un dekoratīvos traukus: vāzes, svečturus, svilpauniekus. 1942. g. Rīgā, mākslas salonā “Zinta” sarīkota personālizstāde. Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē 1937. g. saņēmis sudraba medaļu. Miris 1968. g. Apbedīts Krustpils kapos.
Kaļva Pēteris
	Keramiķis Dzimis 1942. g. Silajāņu pag “Dūbēs”. Tautas daiļamata meistars. Amatu apguvis pie sava tēva Jāņa Kaļvas. Darina svečturus, vāzes, krūzes. Strādājis Krustpils un Ezerciema keramikas darbnīcās. Kopā ar sievu Inesi Krimuldas pag. “Kalītēs” izveidojuši ģimenes bērnunamu, bez saviem trim bērniem izaudzinājuši 12 bāreņus, par ko ģimene nominēta 2004.g. “Latvijas Lepnuma “ balvai.
Kalve ( Kovaļovs) Aloizs
	Katoļu priesteris Dzimis 1894. g. 15. febr. Zosnas draudzē. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1918. g. Pirmā darba vieta bijusi Bēržu draudzē. Dzīves laikā bijis prāvests daudzās draudzēs, bet par dekānu bijis tikai Preiļos. Miris 1959. g. Bikavā. Apbedīts Rēzeknes pilsētas kapos.
Kalve (Kaļva) Staņislavs
	Keramiķis Dzimis 1913. g. 21. febr. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta “Dūbēs”. Amata pamatus kopā ar brāli Jāni apguvis pie Dūbu meistariem. Stilistiski ietekmējies no J.Dubovska. 1928. g uzsācis patstāvīgas podnieka amata gaitas. 30-to gadu otrajā pusē pievērsies dekoratīvajai keramikai.1945. g pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Noorganizējis un vadījis keramikas darbnīcu kombinātā “Māksla (dēvēta par “Latgales keramikas darbnīcu”). 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1937. g sācis piedalīties izstādēs ar dekoratīvās ievirzes darbiem, tostarp krāšņiem daudzžuburu svečturiem. Izstādes bijuša gan Latvijā, gan Eiropas mēroga skatēs – Berlīnē, Ženēva, Briselē un citviet. 1937. g Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē (kopā ar brāli) saņēmis sudraba medaļu. 1942. g personālizstāde R īgā (kopā ar J. Kaļvu). 1973. g. kopā ar A.Šmulānu sarīkota piemiņas izstāde Rīgā. Miris 1970. g. 1. febr. Rīgā.
Kaļinka Vitolds
	Mediķis, izglītības darbinieks, zinātnieks Dzimis 1923. g. 26. apr. Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Kušneros. Mācījies Lūrupu un Raipoles pamatskolās, Aglonas un Ludzas ģimnāzijā. No 1946. g. Nirzā strādājis par latviešu valodas, literatūras, vēstures un zīmēšanas skolotāju.1953. g. absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Turpinājis studijas aspirantūrā Patoloģiskās anatomijas un tiesu medicīnas katedrā. Tur aizstāvējis kandidāta disertāciju. Bijis lektors Medicīnas skolā, asistents medicīnas institūtā, ārsts un nodaļas vadītājs Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, institūta katedras vadītāja vietas izpildītājs, docents. Ilgus gadus strādājis 1. Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības klīniskajā slimnīcā (pēdējos 18 gadus vadījis arī patoloģijas anatomijas nodaļu). No 1981. g. strādājis par Veselības aizsardzības ministrijas Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja ekspertu-histologu. Publicējis vairākus desmitus zinātnisku rakstu.
Kampāne Laura
	Interjera dizainere, dzejniece Dzimusi 1993.g. 4. jūl. Aglonas pag. Saleniekos. Mācījusies Aglonas vidusskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Jau skolas gados piedalījusies jauno literātu konkursos. Radošie darbi publicēti preses izdevumos un literārajos almanahos „Sirdsbalsis”, „13 vilnis”, „Preiļi un ES”. Iznākuši dzejas krājumi „Nolādētā” un „Nebūs”. Pati veidojusi grāmatu dizainu.
Kancāne Egita
	Literāte Dzimusi 1982. g. 2. nov. Rožkanu pag. „Andiņos”. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi RTU. Bijusi Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas centra korespondente. AS „Sadales tīkls” komunikācijas speciāliste. Literārie darbi publicēti almanahā „Olūts” un literārajā krājumā „Mēs jau sen to gribējām jums pateikt…”
Kancāns Aleksandrs
	Sabiedriskais darbinieks, publicists Dzimis 1910. g. 2. dec. Silajāņu pagastā. Studējis LU inženierzinātņu fakultātes ģeodēzijas nodaļā. Strādājis Rīgas pilsētas uzņēmumu valdē par ierēdni (1933-1939), Lauksaimniecības ministrijas Zvejniecības departamentā. 1944. g. emigrējis uz Stokholmu. Palīdzējis nodibināt latviešu mūzikas skaņuplašu apgādu „Latvian music”. Piedalījies Zviedrijas latviešu katoļu biedrības, Latviešu nacionālā fonda, kā arī Zviedrijas latviešu centrālās padomes dibināšanā. Miris 1993. g. 27. maijā.
Kanceviča Viktorija
	Inženiere tehnoloģe, RTU tekstila materiālu tehnoloģiju un dizaina institūta habilitētā doktore inženierzinātnēs, profesore Dzimusi 1932. g. 28. febr. Preiļu pag. Mācījusies Jersikas pamaskolā, vakara vidusskolā Rīgā, Maskavas Tekstila un vieglās rūpniecības institūtā, aspirantūrā RPI. Bijusi ceha priekšniece fabrikā “Lenta”, laboratorijas vadītāja RPI, vecākā pasniedzēja, docente RTU, profesore šķiedru materiālu mehāniskās tehnoloģijas katedrā, Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūta habilitētā doktore. Pēc 20 g. ilgiem pētījumiem pirmajai pasaulē izdevies radīt asinsvadu protēzes. Ir 58 zinātnisku darbu un daudzu izgudrojumu autore. RTU Goda darbiniece.
Kangars Konstantīns
	Garīdznieks Dzimis 1886. g. 24. apr. Bērzgales pag. Mācījies Kuļņevas pag. skolā, Ludzas apriņķa skolā, Pēterpils 6. ģimnāzijā un Garīgajā seminārā. Ordinēts 1910. g. Kalpojis Rudzātu, Dricānu, Aglonas, Skaistkalnes, Tilžas, Ozolmuižas draudzēs. Rudzātos un Eleonorvilē ticis dēvēts par apgaismotāju un tautas vienotāju. Nodibinājis Eleonorviles bēgļu palīdzības komitejas skolu, organizējis bērnu svētkus. Miris 1949. g. 9. jūn. Apbedīts Sarkaņu draudzes Ceplīšu kapsētā.
Karigers Jānis
	Jezuītu misionārs Dzimis 1664. g. 28. aug. Prūsijā. Mācījies jezuītu ģimnāzijā Braņevā, pēc pirmā kursa iestājies jezuītu ordenī, filozofiju studējis Varšavā, mācījies jezuītu kolēģijās Pinskā, Lomžā, Braņevā, Krožos un Grodņā. Ordinēts 1693. g. Bijis misionārs Ilūkstē un Preiļos. Daugavpils jezuītu mājas tēvs. Preiļos bijis pirmais jezuīts, kurš runājis latviski un katru svētdienu teicis sprediķus poļu un latgaliešu valodās. Dzīvojot Preiļos, sarakstījis un izdevis poļu – latviešu vārdnīcu “Lexicon Lothavicum”. Miris 1729. g. 13. maijā Preiļos. Apbedīts Daugavpilī.
Kārkle Anna
	Pedagoģe, folkloriste Dzimusi 1962. g. 22. jūn. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta bioloģijas – ķīmijas fakultātē. Strādājusi Līvānu 1.vidusskolas Pastariņa skolā. Darbojusies Līvānu „Daiļrades” iecirkņa folkloras kopā „Silava” (vēlāk „Latava”), kopš 1990. g. vada folkloras kopu Ceiruleits. Projekta „Pulkā eimu, pulkā teku” Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore, Preiļu rajona folkloras kopu virsvadītāja un rajona folkloras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Folkloras nodarbību vadītāja Garezera vasaras vidusskolā ASV. Ar folkloras kopu „Ceiruleits” piedalījusies vairākos Starptautiskos folkloras festivālos Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Japānā, Brazīlijā u.c. Saņēmusi LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Lielo folkloras balvu 2001, Lielo folkloras gada balvu par izglītības veicināšanu 2005. un Dižo folkloras balvu 2006.
Kārkle – Puriņa Kristīne
	Vijolniece, dziedātāja, mūziķe, pedagoģe Dzimusi 1984. g. 19. janv. Līvānu novadā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studē etnomuzikoloģiju. Dzied un spēlē folkloras kopā „Ceiruleits”, etnoroka grupā „Laimas muzykanti”. Folkloras un tradicionālās vijoļspēles pedagoģe. Kā vijolniece, dziedātāja un muzikālās daļas vadītāja piedalījusies vairākās teātra izrādēs. Sadarbojoties ar komponistu Valtu Pūci ierakstīts albūms „Šaizemē/Taizemē”, ar Gruzijas etnodžeza trio „The Shin” piedalījusies muzikālajā projektā „Es arī”. 2010.gada Eirovīzijas nacionālās atlases fināliste.
Kārkliņa Milda
	Ārste, apbalvota ar Sv. Jura medaļu un Triju Zvaigžņu ordeni Dzimusi 1892. g. 21. aug. Suntažos. Mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu skolā, Maldoņa ģimnāzijā, studējusi Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā. Strādājusi Rīgā, Tukumā, Ludzā, Preiļos. Piedalījusies 1918. gada Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā Nacionālajā teātrī. 1960.g. izceļojusi uz ASV. Mirusi 1991. g.1. novembrī Vašingtonā.
Karpovs Aleksandrs
	Grafiķis Dzimis 1953. g. 21. martā ASV. Bakalaura diplomu ieguvis Minesotā, bet mākslas maģistra grādu - Latvijas Mākslas akadēmijā. Gatavojies doktora disertācijas izstrādei. Ieradies Latvijā, vienu vasaru dzīvojis senču bijušajās mājās Preiļu pag. Anspokos. Strādājis Rēzeknes mākslas skolā, mācījis zīmēšanu vidējās un augstākās apmācības grupās. Radījis augstvērtīgus grafikas ciklus : „Komunistiskās padomju varas genocīds Latvijā”, „Vēsture”, „Atdzimšana”. Tajos iemūžinātas vēstures traģiskās lappuses (darbā „Meža Brōļu un Mōsu slepkavošona Preiļūs”). Personālizstādēs Preiļos, Rēzeknē, Rīgā. Miris 1994. g. 22. martā Rēzeknē. Apbedīts Preiļu pag. Dzeņu kapos.
Karpovs Konstantīns
	Jūras biologs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks, lidotājs Dzimis 1949.g. Vācijā. Slavenās Volontu dzimtas pārstāvis, grafiķa Aleksandra Karpova brālis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonts bija neatkarīgās Latvijas labklājības ministrs. Dzīvo Kalifornijā, bet Latvijā rūpējas par brāļa radošo mantojumu un mātes piemiņas saglabāšanu.
Karpovs Valērijs
	Kara ārsts-ķirurgs Dzimis 1962. g. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā (1979), Rīgas Medicīnas akadēmijā (1983), Tomskas Medicīnas institūta kara medicīnas fakultātē (1985), internatūra Ļeņingradas apgabala hospitālī (1986 -1987) un Kabulas centrālajā hospitālī, ordinatūra ķirurģijā Vitebskas medicīnas institūtā (1992). Bijis ārsts Pleskavas bataljonā, medicīnas bataljona uzņemšanas nodaļas komandieris Kabulā, ķirurgs Vitebskā. No 1994. g. Krāslavas centrālās slimnīcas ārsts-ķirurgs.Krāslavas pilsētas, pēc tam – Krāslavas novada domes deputāts, sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Kaspars Fricis
	Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka seržants Dzimis 1886. g. 12.febr. Aizputes apriņķa Mūrniekos. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 21.febr. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1920. g. 3. janv. kaujās pie Rušenicas, zem ienaidnieka apšaudes ar savu vadu šķērsojis upi un straujā uzbrukumā ieņēmis sādžu, gūstā saņemot 10 pretinieka karavīrus un 1 komisāru. Atvaļināts 1920. g. 30.aug. 1945. g. apcietināts, LPSR kara tribunāls piespriedis 10 gadu cietumsodu, kuru izcietis Valmieras un Cēsu cietumos un labošanas darbu kolonijā Nr. 2. Tur 1947. g. 22. aug. miris.
Kaupužs Viktors
	Dzejnieks, prozaiķis, publicists Dzimis 1912. g. 7.dec. Ludzas apriņķa Kārsavas pagasta Dauguševā. Mācījies vietējā pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, papildinājies Latgales tautas universitātes komerczinību nodaļā un Latvijas lauksaimniecības tautas augstskolā. Pirmā publikācija 1929. g. žurnālā „Sauleite”. Bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” līdzstrādnieks, korektors, tipogrāfijas „Dorbs un Zineiba” kantora vadītājs, vienlaicīgi arī žurnāla „Zīdūnis” tehniskais redaktors un žurnāla „Sauleite” redaktora palīgs. Rakstījis liriskus dzejoļus, tēlojumus, skices, feļetonus un apcerējumus. Publicējies ar literāro pseidonīmu Daguševs Viktors, Dauguševskis. Bijis Rēzeknes strādnieku arodbiedrības komitejas loceklis un 17. Rēzeknes aizsargu pulka sporta kluba valdes loceklis. Miris 1954. g.
Kazlass Jāzeps
	Garīdznieks, literāts un publicists Dzimis 1887. g. 15. martā Utenas apr. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1913. g. Kalpojis Rudzātu, Bērzgales, Bukmuižas, Višķu un Ļeņingradas katoļu draudzēs. Latgaliešu preses izdevumos publicējis rakstus par kultūras un reliģijas jautājumiem, bijis vairāku lugu autors. Kalpojot Rudzātu draudzē, noorganizējis baznīcas kori, viņa vadībā uzcelta plebānija. Miris 1965. g. 16 .sept. Apbedīts Lietuvā, Aluntā.
Kaža Anna
	Teicēja, folkloriste, dziedātāja Dzimusi 1902. g. 12. martā Rudzātu pagasta Lūzeniekos. Lasīt un rakstīt iemācījusies pašmācības ceļā. No 15 gadu vecuma dziedājusi baznīcas korī, spēlējusi teātri. Preiļu rajona Ždanova kolhoza etnogrāfiskā ansambļa sastāvā 1955. g. piedalījusies latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā, 1958. g. – Latgales kultūras nedēļas pasākumos Rīgā. Viena no Saunas etnogrāfiskā ansambļa dibinātājām, Neicenieku ģimenes ansambļa izveides iniciatore un dziedātāja. Šī ansambļa sastāvā 1987. g. uzstājusies Maskavā, kur dziedājusi latgaliešu tautasdziesmas. Kad 90.gadu sākumā Latvijas Radio ieskaņoja teicējas dziedājumu, visām divbalsīgajām dziesmām gan augšējo, gan apakšējo balsi viņa izpildījusi viena. Savākusi apmēram 150 novada tautasdziesmas. Mirusi 1992. g. 5. martā. Apbedīta Saunas pagasta Aizupiešu kapos
Kaža Helēna
	Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1909. g. 28. janv. Silajāņu pag. Beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Dagdas, Silajāņu un Preiļu pamatskolās. Emigrācijas laikā dzīvojusi Indianopolē. Visu mūžu bijusi ne tikai skolotāja, bet arī aktīva dažādu latgaliešu organizāciju aktīva sabiedriskā darbiniece. Mirusi 1987. g.11. janv. Apbedīta Sv. Krusta kapsētā Indianopolē.
Kaža Stanislavs
	Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1910. g. 24. sept. Preiļu pag. Kažos. Mācījies pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Strādājis LU Lauksaimniecības fakultātē, Silajāņu pagasta valdē, Maltas virsmežniecībā. Bijis Preiļu pagasta vecākais un Preiļu pilsētas mērs, darbojies aizsargu organizācijā. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Svešumā aktīvi darbojies Latviešu sabiedriskajā centrā, Latgaļu pētniecības institūtā, bijis Indiānas latviešu katoļu biedrības valdes priekšsēdētājs. Miris 1984. g. 10. sept.Indianopolē.
Kažemāks Antons
	Mežu zinātnieks Dzimis 1935. g. 19. jūn. Aizkalnes pag. Rinčos. Mācījies Aizkalnes un Īvandes pamatsk., Kuldīgas vidussk., studējis LLA. Inženieris mežkopis, inženierzinātņu doktors. Bijis mežzinis Kūrmales mežniecībā, Kuldīgas MRS, Mazsalacas MRS direktora vietnieks, mežu pētīšanas stacijas „Kalsnava” direktors, Kalsnavas novada medību meistars. Publicējis darbus par mežu kopšanas cirtēm. Organizējis kokaugu sēklu ieguves saimniecību. 32 zinātnisko publikāciju autors. LPSR Nopelniem bagātais dabas aizsardzības darbinieks, LR 6. Saeimas deputātu kandidāts. 2000. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi. Miris 2010. g. 25. febr. Apbedīts Liepupes kapos.
Keišs Francis
	Katoļu priesteris Dzimis 1925. g. 12. dec. Baltinavas draudzē, Keišu sādžā. Mācījies Baltinavas pamatskolā, Šķilbānu lauksaimniecības skolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1946. g. iestājies Rīgas Katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 1.aprīlī. Pirmā darba vieta bijusi Pieniņu draudze, kur kā vikārs kalpojis līdz 1954. g. Pēc tam bijis prāvests Naujenē, Augškalnē un Kalupē. Miris 1981. g. 18. jūn. Apbedīts Baltinavā, Plešovas kapos.
Kerbedzs Staņislavs
	Ceļu inženieris, Riebiņu muižas īpašnieks Dzimis 1810. g. 9. martā Panevēžas apr. Mācījies Panevēžas reālskolā, studējis Viļņas universitātē, Pēterburgas satiksmes ceļu inženieru korpusa institūtā, papildinājis zināšanas Anglijā un Francijā. Bijis satiksmes ceļu inženieris, izcils dzelzceļu un tiltu projektētājs, Krievijas sakaru ministrs, Pēterburgas ceļu institūta profesors, Pēterburgas ZA korespondētājloceklis un goda loceklis. Projektējis un uzcēlis pirmos tiltus pār Ņevu, Vislu un Daugavu. 19. g. s. 60. gados līdz Oktobra revolūcijai Riebiņu muiža piederējusi Kerbedzu dzimtai, kur vasaras pavadījis slavenais inženieris un viņa ģimene. Muižas pils bijusi mākslinieku atpūtas un jaunrades nams; zālē bijušas gleznotāju darbnīcas, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un liela bibliotēka. Atpūsties un strādāt braukuši Pēterburgas, Maskavas , Viļņas, Varšavas un Krakovas mākslinieki. Miris 1899. g. 19. apr. Apbedīts Varšavā.
Kisilevskis Jānis
	Garīdznieks Dzimis 1904. g. 26. okt. Rēzeknes raj. Pušā. Mācījies teoloģijas augstskolā un Universitātes Romas katoļu teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1931. g. Kalpojis Rēzeknes, Krāslavas un Izvaltas draudzēs. 48 gadus bijis Pieniņu draudzes prāvests. Ar draudzes locekļu atbalstu, viņa vadībā 3 gadu laikā tikusi uzcelta jaunā baznīca. Miris 1982. g. 11. janv. Apbedīts Pieniņu kapsētā.
Kitajevs Georgijs
	Militārais darbinieks, pulkvedis Dzimis 1944. g. martā Preiļos. Bērnību pavadījis Silajāņu pagastā. Mācījies Rēzeknes 3. vidusskolā, Rēzeknes mūzikas skolā, Ļeņingradas augstākajā komandējošā vispārējā karaspēka karaskolā. Dienējis Vācijā, Arhangeļskā. Pēc 26 gadiem pensionējies un atgriezies Rēzeknē. Viņa vadībā ticis izveidots LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku Robežsardzes brigādes 2.Viļakas robežsargu bataljons. Bijis šī bataljona komandieris, Valsts robežsardzes mācību centra vadītājs, robežsardzes skolas vadītājs, Valsts Robežsardzes koledžas direktors. Rēzeknes Goda pilsonis.
Kivlenieks Antons
	Garīdznieks Dzimis 1927. g. 29. dec. Vārkavas draudzē. Mācījies Vārkavas pamatskolā, tad Daugavpilī un Preiļos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.g. Kalpojis Skaistkalnes, Viesītes, Neretas, Dvietes, Subates, Kalupes, Nīdermuižas un Arendoles draudzēs. Viņa kalpošanas laikā daudzās baznīcās veikti celtniecības vai pārbūves darbi. Vislielākā un darbietilpīgākā priestera rūpe bijusi Pasienes baznīcas altāra atjaunošana. Miris 1994. g. 6. nov. Apbedīts Vārkavā.
Kivlenieks Antons
	Sporta pedagogs, treneris, Talsu Pensionāru biedrības vadītājs Dzimis 1928. g. 12. jūn. Vārkavā. Mācījies Bebrenes Valsts lauksaimniecības vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā. Ieguvis 2. sporta klasi peldēšanā un vieglatlētikā, 1. sporta klasi slēpošanā, vairākkārtējs čempions šaušanā ar pistoli. Bijis Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas vecākais inspektors, pēc tam – inspekcijas nodaļas vadītājs, Talsu vidusskolas fizkultūras skolotājs un treneris, Talsu bērnu sporta skolas direktors un šaušanas treneris, Talsu 1. vidusskolas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 2013. g. ieguvis titulu "Gada talsenieks". Miris 2019. g. 6.apr. Talsos.
Kivlenieks Jānis
	Kuģu vadītājs, zivsaimniecības darbinieks Dzimis 1927. g. 15. sept.Vārkavas pag. Brakovskos. Ieguvis mazo kuģu kapteiņa vadītāja diplomu. Bijis matrozis, traļmeistars, kapteinis uz zvejnieku kolhoza „Boļševisks” kuģiem, jauno kapteiņu darbaudzinātājs. Saņēmis valdības apbalvojumus un ordeņus.
Kivlinieks Henrihs
	Novadpētnieks Dzimis 1931. g. 30.sept. Kalupu ciema „Medniekos”. Mācījies Kalupes septiņgadīgajā pamatskolā, 1. Rīgas dzelzceļnieku arodskolā. Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, pēc tam atgriezies Kalupē. Ieguldījis lielu darbu sava novada izpētē un novadnieku piemiņas saglabāšanā, sarakstījis 3 grāmatas, viņa vadībā Arendolē un Kalupē uzstādīti piemiņas akmeņi vēsturisku notikumu un to dalībnieku atcerei. Aktīvi piedalījies Atmodas laika notikumos, saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, apbalvots ar vairākiem Atzinības, Pateicības un Goda rakstiem.
Kivriņa Ennata
	Izglītības darbiniece, VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Dzimusi 1958. g. 28. martā Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā (1973 - 1976), studējusi Daugavpils PI, fizikas un matemātikas fakultātē (1976 -1983), Daugavpils Universitātē ieguvusi Izglītības zinātņu Maģistra grādu (1999 - 2002).Strādājusi Vītolu pamatskolā - direktora vietniece, direktore (1986 - 1991), bijusi Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rēzeknes rajona organizācijas priekšsēdētāja (1991 - 2000), Rēzeknes rajona padomes Izglītības nodaļas galvenā skolu speciāliste, vadītāja vietniece (1992 - 2000), ES Phare programmas „Augstākās profesionālās izglītības reforma Latvijā” projekta: „Reģionālo mācību un eksaminācijas pilotcentru izveide” vadītāja Rēzeknē (1998 - 1999), IZM, Latvijas Izglītības sistēmas attīstības projektu konsultante (2000 - 2004), V/A Profesionālās izglītības attīstības aģentūras ESF Ieviešanas daļā projektu vadītāja, Projektu atbalsta nodaļas vadītāja (2004 - 2007), no 2007. g. – Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore. VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore, VIAA ES Mūžizglītības programmas departamenta direktore.
Klepers Antonijs
	Mūzikas pedagogs, pašvaldību darbinieks Dzimis 1955. g. febr. Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē. Lielvārdes mūzikas skolas direktors. Lielvārdes domes deputāts. Dibinājis un vadījis korus. Koncertmeistars, Lielvārdes ev.-lut. baznīcas draudzes padomes loceklis. 2007. g. saņēmis apbalvojumu “Goda lielvārdietis”, 2004. g. – Kultūras ministrijas prēmiju.
Klupša Anita
	Izglītības darbiniece Dzimusi 1961. g. 28. maijā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi Daugavpils PI un LU. Ķīmijas, bioloģijas un latv. val. skolotāja, Vides zinātņu maģistre. Kalnciema sākumskolas, pēc tam - vidusskolas direktore, Latvijas Veselību veicinošas skolas Zemgales reģionālā centra vad.
Kļavinska Antra
	Filoloģijas doktore, Rēzeknes Augstskolas lektore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece un Rēzeknes Augstskolas Mūžizglītības centra un tālmācības projektu koordinatore Dzimusi 1972. g. Preiļu novadā. Mācījusies Pelēču pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē. Valodniece. Pēta etnonīmumus – dažādu tautību nosaukumus.
Kļavinskis Staņislavs
	Mūzikas pedagogs, komponists Dzimis 1922. g. Jasmuižas pag. Lielo Bramaņu sādžā. Mācījies Nīdermuižas 4-kl. un Jasmuižas 6-kl. pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguvis Daugavpils mūzikas skolā. Strādājis Viļānu vidusskolā, Gaigalavas pamatskolā, Pāles un Vidridžu 8-gadīgajā skolā. Bijis mūzikas pedagogs, vadījis pūtēju orķestrus, aktīvi darbojies Tautas frontē, barikāžu laikā sargājis Ministru Padomi. Rakstījis dziesmas Preiļu senioru vokālajam ansamblim „Virši”.
Kokalis Antons
	Pedagogs Dzimis 1909. g. 21. febr. Silajāņu pagasta Guļānu sādžā. Mācījies Feimaņu pagasta pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu valodas nodaļā. Ģimnāzijas studiju laikā vācis un apkopojis Silajāņu un Feimaņu pagastu tautasdziesmas un pasakas, kuras pēc tam nosūtījis Latviešu folkloras krātuvei. 1937. g. 15. okt. iesaukts Latvijas armijā. Dienējis Zemgales divīzijas 11. Dobeles kājnieku pulkā. Demobilizējies 1939. g. 15. apr., atgriezies Rīgā un pabeidzis studijas LU. Strādājis par skolotāju Varakļānu Valsts vidusskolā un Aglonas valsts ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. 1944. g. brīvprātīgi iestājies Latviešu SS leģiona 6. robežsardzes pulkā, bijis vada komandieris. Kritis 1944. g.septembrī.
Kokins Bronislavs
	Garīdznieks, filozofijas doktors Dzimis 1912. g. 6.martā Naujenes pag. Mācījies vietējā 4 kl. pamatsk., Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Luvēnas universitātē. Ordinēts 1935. g. Kalpojis Aglonas, Baltinavas, Indras, Balbinovas draudzēs. Bijis Aglonas Garīgā semināra profesors un inspektors, filozofijas pasniedzējs, Aglonas ģimnāzijas kapelāns, internāta audzinātājs un latīņu val. pasniedzējs.1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Par nopelniem Baznīcas labā saņēmis Vatikāna apbalvojumu „Pro Ecclesia et Pontifice”. Miris 1997. g.13.sept. Apbedīts Toronto.
Kokins Francis
	Pedagogs Dzimis 1927. g. 3. janv. Daugavpils rajona Ambeļos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Zasas vidusskolā, bijis Jaunjelgavas un Jēkabpils 1. vidusskolas direktors, 17 gadus - Aglonas internātskolas direktors un fizikas skolotājs, vairāk kā 10 gadus – Rīgas 3. internātskolas direktors. LPSR Nopelniem bagātais skolotājs, par izcilu darbu saņēmis valdības apbalvojumus – ordeņus un medaļas. Miris 1992.g. 16.martā. Apbedīts Turaidas kapsētā.
Kokins Jānis
	Politiķis, DPU pasniedzējs Dzimis 1937. g. 28. febr. Pelēču pagastā. Mācījies Niedru 7 gad. sk., Špoģu vidusskolā, studējis DPU, aspirantūrā Maskavas Universitātes skaitļošanas, matemātikas un kibernētikas fakultātē. Strādājis: DPI Matemātikas katedras asistents, vec. pasniedzējs, Matemātiskās analīzes katedras vec. pasn., DPI Informātikas katedras vec. pasn., katedras lektors. Zinātniskās pētniecības virzieni: matemātiskā loģika, skaitliskās metodes, triecienmehānikas matemātiskās metodes. Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors par programmēšanu, ģeofiziku, triecienmehāniku, augstskolu metodiku. LR 5. Saeimā ievēlēts no saraksta „Latvijas Zemnieku Savienība”. Darbojies mandātu un iesniegumu komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Miris 2013. g. 9. febr.
Koklačs Boļeslavs
	Pedagogs un pašvaldību darbinieks Dzimis 1901. g. 1.okt. Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, beidzis Malnavas lauksaimniecības skolu. Iestājies LU, bet līdzekļu trūkuma dēļ mācības nācies pārtraukt. Kā pedagogs strādājis vairākās lauksaimniecības skolās: Barkavā, Saukā, Šķilbēnos, Ludzā un Preiļos. Bijis mazpulku kustības organizators un vadītājs. Profesionāli spēlējis vijoli un vadījis korus. Bijis Preiļu pagasta valdes priekšsēdētājs (1928-1932). Aktīvs Latgales skolotāju biedrības biedrs, 3. Saeimas deputāta kandidāts. Pēc kara strādājis kā agronoms jaundibinātajos kolhozos. Miris 1996. g. 6. febr. Rojā.
Kokorevičs Voldemārs
	Gleznotājs Dzimis 1957. g. 20. martā Daugavpils raj., Vaboles pag. Mācījies Naujenes, Naudaskalna pamatskolās, Aglonas vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājis Preiļu siera rūpnīcā kā mākslinieks-noformētājs. Darbus veidojis arī metālā, kokā plastmasā, stiklā, uz auduma u.c. Darbojas kā gleznotājs, veidojis interjerus, kokgrebumus un svētbildes vairākām Latvijas baznīcām. Pirmā personālizstāde 1985. g. siera rūpnīcā. Katru gadu piedalās izstādēs - gan Mākslas dienu ietvaros, gan plenēros. Darbi mākslas salonos Jēkabpilī, Daugavpilī un Rīgā.
Kokorīte Ilga
	Dr. ģeogrāfijas doktore, LU BI pētniece, LU ĢZZF vides monitoringa laboratorijas vadītāja Dzimusi 1977. g. 18.febr. Preiļos. Mācījusies Aglonas ģimnāzijā. 2001. g. beigusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, iegūstot dabaszinātņu maģistra grādu vides zinātnē. 2007. g. aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi Dr. ģeogr. grādu. Strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā par pētnieci un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes nodaļā - laboratorijas vadītāja un vadošais pētnieks.
Kolosova – Peresta Tatjana
	Pedagoģe, kultūras un reliģijas pētniece Dzimusi 1955. g. 9.okt. Habarovskas apgabalā. Kopš 1961. g. dzīvojusi Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Daudzus gadus bijusi Preiļu Skolēnu jaunrades nama vadītāja. 1986. un 1989. g. noorganizējusi skolēnu draudzības festivālus. Dibinājusi un vadījusi Preiļu Slāvu kultūras un izglītības biedrību (1997 - 2005). Organizējusi festivālus „Slāvu mūzikas dienas” un „Spēlē, harmonika, Latgalē!”. Pētījusi vecticībnieku vēsturi un kultūru. Publikācijas reģionālajā presē, almanahos un krājumos („Меч духовный”, „ Поморские вести”, „ Старообрядческий Кaлендарь”, „Провинциалный альманах”) u. c. 2008. g. iznācis rakstu krājums „Москвино за нами”. Piedalījusies un uzstājusies vairākās starptautiskās konferencēs Krievijā, Polijā, Lietuvā. 2004. g. Preiļos organizējusi starptautisku konferenci „Vecticība : vēsture, kultūra un sadzīve”. Sadraudzības veicināšanas iniciatore starp Preiļu un Glubokoje (Baltkrievija) pilsētām. Dzīvojusi un strādājusi Lielbritānijā. Tur izveidojusi biedrību «Древнеправославная Поморская Церковь Великобритании и Ирландии.
Kolupaila Stepans
	Hidrologs, tehnisko zinātņu doktors Dzimis 1892. g. 14. sept. Pelēču pag. Tumanišķos. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis Maskavas Mērniecības institūtā, Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijis Maskavas Mērniecības institūta pasniedzējs, profesors. Kauņas Augstākās tehniskās skolas, Dotnuvas zemkopības un mežkopības skolas pasniedzējs, Kauņas universitātes pasniedzējs, docents, profesors. Lietuvas Enerģētikas komitejas un ūdensspēka nodaļas vadītājs. Sarakstījis un publicējis ap 100 zinātniskus darbus - rakstus un grāmatas par Lietuvas upju hidrometriju. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju , pēc tam – uz ASV. Miris 1964. g. 9. apr. Sautbendā.
Kondrovs Onufrijs
	Keramiķis Dzimis 1910. g. martā Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Veideru sādžā. Ap 1939. g. pārcēlies uz Silajāņu pagasta „Dūbēm”. Amata prasmi apguvis pie Polikarpa Vilcāna. Podniecība bijusi kā iztikas avots – braucis uz tirgiem Rogovkā, Viļānos, Daugavpilī. Darinājis saimniecības traukus- medauniekus, svilpauniekus, krējuma un puķu podus. 1960. g. ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Kopš 1957. g. piedalījies izstādēs. Miris 1997.g. 30. janv. Aglonā.
Kononovs Aleksandrs
	Rakstnieks, pedagogs Dzimis 1895. g. Preiļu rajonā. Bērnībā vasaras pavadījis Riebiņu pagastā. Mācījies Dvinskas reālskolā, Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē. Strādājis par skolotāju (no 1918. g.). Pirmā grāmata „Mefistofeļa atcelšana” iznākusi 1934. g., 1949. g. klajā nākusi autobiogrāfiskā triloģija „Stāsts par uzticīgu sirdi”. Miris 1957. g.
Koreckis Pēteris
	Politiķis, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1876. g. 22. jūl. Silajāņu pagastā. Mācījies Pēterpils universitātē, Konstantīna kara skolā. Bijis veiksmīgs advokāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, I Saeimas deputāts. Miris 1930. g. Rīgā.
Korsaks Kārlis
	Tautsaimnieks Dzimis 1911. g. 3. okt. Pēterpilī. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU. Bijis Nodokļu departamenta un Tautas labklājības ministrijas Bezdarba apkarošanas fonda darbinieks, Latgales Kristīgo zemnieku partijas un studentu korporācijas „Lacuania” biedrs. 1941. g. deportēts uz Sibīriju.
Kotāns Rihards
	Sportists, Latvijas bobsleja izlases treneris Dzimis 1965. g. 10. martā Rušonas pag. Mācījies Murjāņu sporta skolā, studējis LVFKI. XIV Ziemas olimpiskajās spēlēs 12. vieta četriniekā, 13. vieta četriniekā pasaules čempionātā. Eiropas čempionātā 14. vieta divniekā, 13. vieta četriniekā, 13.vieta divniekā, 11. un 14. vieta četriniekā, PSR čempions divniekā. Divkārtējs LPSR čempions vieglatlētikas desmitcīņā un LPSR čempions septiņcīņā telpās. Latvijas bobsleja izlases treneris, junioru izlases galvenais treneris. Miris 2010. g. 20. martā.
Kovaļevskis Aleksandrs
	Zinātnieks, biologs Dzimis 1840. g. 19. nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vadībā, pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loceklis, Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās biedrības loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loceklis. Miris 1901. g. 22. nov. Apbedīts Pēterburgā.
Kovaļevskis Staņislavs
	Pedagogs, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Dzimis 1895. g. 8. sept. Rušonas pagastā. Mācījies Preiļu augstākajā pirmmācības skolā, 1918. g. beidzis Latgales skolotāju savienības pedagoģiskos kursus un sācis strādāt Rozentovā. Pēc tam bijis Taukuļu skolas skolotājs, Feimaņu skolas pārzinis. I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, aizsargu pulka rotas komandieris, 1939. g. apbalvots ar Viestura ordeni. Gājis bojā 1940.gadā.
Kovaļevskis Vladimirs
	Zinātnieks, biologs Dzimis 1842. g. 14. aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu skolā. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājuši V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu. Bijis Maskavas universitātes ģeoloģijas fakultātes docents. Miris 1883. g. 28. apr. Maskavā.
Kovaļovs Nikolajs
	Mākslinieks, literāts Dzimis 1937. g. 1. maijā Sanktpēterburgā (Ļeņingradā). Mācījies mākslas vidusskolā, studējis Ļeņingradas Repina mākslas institūtā. Strādājis Murmanskas pedagoģiskajā universitātē. Nopelniem bagātais Krievijas mākslinieks. Krievijas rakstnieku un mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Krievijas mākslas akadēmijas sudraba medaļu. Gleznas glabājas Sanktpēterburgas, Permas, Krasnojarskas un Murmanskas mākslas muzejos, kā arī privātkolekcijās Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē, Vācijā, ASV. Kopš 1980. g. vasaras pavada Latvijā, Riebiņu novadā. Grāmatā „Mīlestības turpinājumā” („В продолжение любви”) autors veselu nodaļu veltījis Latgalei. 2012. g. noorganizējis Latgales fotomākslinieku izstādi Murmanskā. Piedalījies Preiļu novada krievu autoru dzejas pasākumos.
Kozlovs Mihails
	Eiropas Revīzijas palātas revidents no Latvijas Dzimis Preiļos 1975. g. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātes Eirofakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē(bakalaura grāds sociālajās zinātnēs), Latvijas Universitātē (maģistra grāds sociālajās zinātnēs), Londonas Universitātes sera John Cass vārdā nosauktajā Biznesa skolā (maģistra grāds biznesa vadībā). Bijis Finanšu ministrijas ES Integrācijas nodaļas vadītājs, Finanšu ministrijas ES Integrācijas departamenta direktors. Kopš 2016.g. maija – Eiropas Revīzijas palātas loceklis.
Kozule Kitija
	Dizainere Dzimusi 2000.g. 3. nov. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skolā”. 2022.g. WorldSkills skatlogu noformēšanas konkursā Zviedrijā izcīnija bronzu un saņēma Ministru kabineta Diplomu. 2021.g. Austrijā Starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības „EuroSkills 2021” konkursā ieguva ekselences medaļu. Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā „SkillsLatvia 2019” saņēma sudraba medaļu skatlogu dizaina un noformēšanas prasmju konkursā.
Kozulis Ādolfs
	Pārtikas rūpniecības un tirdzniecības speciālists, pedagogs Dzimis 1936. g. 8. okt. Preiļu pag. Mācījies Priekuļu pamatskolā, Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē, LLA aspirantūrā. Bijis Rīgas tirdzniecības skolas praktisko apmācību instruktors, LLA Lauksaimniecības ekonomikas katedras laboratorijas vadītājs un pasniedzējs, LLU Uzņēmējdarbības katedras lektors. Miris 2001. g. 26. nov. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapsētā.
Kozulis Dzintars
	Pedagogs, pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1956. g. 15. maijā Preiļu rajonā. Mācījies LVU Ķīmijas fakultātē (1979). Jelgavas 1. vidusskolas ķīmijas skolotājs (1979 -1982), Murjāņu astoņgadīgās skolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā (1982 - 1984), Madonas rajona darbaudzināšanas inspektors (1984 - 1985), Murjāņu astoņgadīgās skolas skolotājs (1985 - 1990), z/s „Zīles”” zemnieks (1989 - 2000). Biedrības „Latvijas aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis, LR Zemessardzes kaprālis. Ošupes pagasta padomes priekšsēdētājs. 2013. g. apbalvots ar 4. šķiras Atzinības krustu.
Kozulis Pēteris
	Mediķis Dzimis 1923. g. 7. oktobrī Preiļu pagasta Utinānos. Mācījies Pieniņu un Anspoku pamatskolās, beidzis Varakļānu ģimnāziju. Nosūtīts darba dienestā uz Vāciju. 1943. g. ievainots, kritis amerikāņu gūstā. 1947. g. no Vācijas ieradies Beļģijā. Studējis franču valodu un filozofiju Bostonas seminārā, Namīras diecēzē, Luvēnas universitātē medicīnas fakultātes zobārstniecības specialitātē. LKSA „Dzintars” biedrs.
Kozulis – Kaža Francis
	Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1883. g. 15. okt. (citviet 3. okt.) Preiļu pagasta Kažos (tagad Riebiņu pagasta Sidorovkā). Bijis Preiļu un Aizkalnes pagasta vecākais, Daugavpils apriņķa valdes loceklis, Rēzeknes apriņķa pašvaldības vecākais, Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības Likvidācijas valdes priekšsēdētājs, Latviešu biedrības Tautas pils valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1965. g. 13. febr. Austrālijā
Krapāns Jānis
	Katoļu priesteris Dzimis 1932. g. 17. apr. Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1965. g. 12. jūn. ordinēts par priesteri. 1966. g. 13. janv. kā vikārs sācis kalpot Aglonas draudzē. Pēc tam bijis prāvests Rudēnu un Brodaižu draudzē, tad norīkots uz Hmeļniku draudzi Ukrainā, kur nokalpojis gandrīz 30 gadus. 1998. g. maijā monsinjors atgriezies dzimtenē. Bijis Ilūkstes dekanāta dekāns un Jelgavas diecēzes ģenerālvikārs.
Krastiņa Anna
	Horeogrāfe Dzimusi 1959. g. 22. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Latvijas Kultūras koledžā. Bijusi kustību konsultante Bruno Birmaņa modes teātrī un Zandas Krancmanes modeļu skolā. 1996. g. nodibinājusi savu modeļu studiju „Anna” un šovu deju grupu „Čilli”. Defilē pasniedzēja Ogres Valsts tehnikumā, Madlienas kultūras nama pūtēju orķestra mažorešu deju grupas vadītāja. Koncertprogrammās uzstājas kā flamenko dejotāja. 2012. g. Ogres mākslas skolas izstāžu zālē atklāta pirmā gleznu personālizstāde.
Krastiņš Bernards
	Kapucīnu ordeņa priesteris Dzimis 1912 .g. 3. jūl. Skaistkalnes pagasta Andriņu mājās. Mācījies Skaistkalnes pamatskolā, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1930. g. 6. dec. iestājies Sv. Franciska kapucīnu klosterī Skaistkalnē. 1931. g. uzsācis mācības Aglonas ģimnāzijā, kuru ar izcilām sekmēm beidzis. Uzreiz pēc tam devies uz kapucīnu novicinātu Laufenā, Vācijā. Tur pieņēmis kapucīnu ordeņa vārdu Jānis Evaņģēlists. Pēc atgriešanās Rīgā, iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1940. g. 18. jūn. Pirmā darba vieta bijusi svētā Alberta baznīca. 1944. g. jaunais priesteris vēl paspējis Rīgā iegūt teoloģijas licenciāta grādu. Uzreiz pēc tam devies emigrācijā - vispirms uz Vāciju, tad uz Beļģiju, bet 1955. g. uz Kanādu, kur Monreālā apmeties pie kapucīniem. 1985. g. iecelts par Monreālas latviešu kopas kapelānu. Miris 1992. g. 17. okt.
Krauča Margarita
	Mediķe Dzimusi 1945. g. 22. maijā Preiļu raj. Galēnu pag. Izglītība: Ļeņingradas Pediatrijas medicīnas institūts, klīniskā ordinanatūra RMI. Stažējusies Vācijā. Republikāniskās Bērnu klīniskās slimnīcas ordinatore, nodaļas vadītāja, galvenā pediatre Rīgas pilsētas veselības pārvaldē, SIA „ Bērnu veselības centra „Ķengarags” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pediatru asociācijas ģenerālsekretāre, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes locekle, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes locekle.
Kraukle Amālija
	Dziedātāja Dzimusi 1915. g. 11. okt. Aizkalnes pag. Mācījusies Rīgas tautas konservatorijas klavieru klasē, beigusi J.Mediņa mūzikas skolas vokālo nodaļu. 1946. - 1975. g. Rīgas Operetes teātra soliste un koriste.
Krauklis Vladislavs
	Poligrāfijas darbinieks Dzimis 1909. g. 13. maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Valsts dzelzceļa tehnikumā, studējis LLA. 1944. g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes balss” un „Gaisma”, laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu biedrību un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva. Miris 1992. g. 30. dec. Apbedīts Stokholmā.
Krimans Daniels
	Daudzkārtējs Sarptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājs, topošais fiziķis Dzimis 1996. g. 21. novembrī. Mācījies Aglonas vidusskolā un Aglonas mūzikas skolā. Studē LU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Strādā Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Sasniegumi Valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs: Sudraba medaļa 26. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2015.g. Bronzas medaļa 46. starptautiskajā fizikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa 25. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2014.g. Pirmā vieta un zelta medaļa 36. Valsts bioloģijas olimpiādē 2014.g.Zelta medaļa 15.Valsts ekonomikas olimpiādē 2014.g. 1.vieta un zelta diploms 64.Valsts matemātikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Valsts fizikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Lingvistikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa Valsts bioloģijas olimpiādē 2015.g. Saņēmis Ministru Kabineta balvu un diplomus, 3 Valsts prezidentu apsveikumus un Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu.
Krīvāns Jāzeps
	Ērģelnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1878. g. 31. jūl. Krāslavā. Mācījies vietējā draudzes skolā, studējis Varšavas konservatorijas ēģeļu klasē. Strādājis par ērģelnieku Līvānos, vadījis baznīcas kori Preiļu draudzē, bijis arī mūzikas skolotājs, strādājis Palīdzības komitejā bēgļiem un vadījis bērnu patversmi. Dibinājis un vadījis baznīcas korus, sagatavojis Latgales draudzēm 111 ērģelniekus, mācīdams tos gan privāti, gan vadīdams ērģeļu klasi Rēzeknes tautas konservatorijā. 1922. g. pārcēlies uz Rēzekni, kur strādājis par ērģelnieku un mūzikas pedagogu. Miris 1972. g. 17.martā. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos.
Krole Margarita
	Medicīnas darbiniece, literāte Dzimusi 1955.g. 26. febr. Feimaņu pag. Pizānos. Bijusi Galēnu pagasta ģimenes ārste, Riebiņu novada deputāte. Darbojas Viļānu bibliotēkas literātu kopā „Atļaujies ienākt”. Publikācijas literārajā almanahā „Olūts”. Glezno ziedus. Darbu izstādes bijušas Dekšārēs un Viļānos. Ilustrējusi savu dzejoļu krājumu „Ziedi dvēselei un tev”.
Krolis Lauris
	Dzejnieks Dzimis 1989. g.18. apr. Rīgā. Mācījies Galēnu pamatskolā, LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Bijis avīzes redaktors Galēnu pamatskolā un Rīgas katoļu ģimnāzijā. Pirmais dzejolis tapis 2000. g.. Ieguvis LU Fonda „Ceļamaizes” stipendiju. Bloga interesanti.eu autors. Mikrouzņēmums Lauris Krolis IK darbojas tulkošanas sfērā.
Krops Vaclavs
	Rakstnieks un publicists Dzimis 1885. g. 28. jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, bijis brīvklausītājs Pēterburgas universitāšu juridiskajās fakultātēs. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Zinias” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas. Miris 1929. g. 3.j anv. Apbedīts Krāslavā.
Krumholcs Ivo
	Intelektuālo spēļu veidotājs, Latvijas radio žurnālists, erudīcijas konkursu eksperts Dzimis 1966. g. oktobrī Vitrupē. Radio programmu „Lieliskais piecinieks” un Monopols vadītājs. Vēstures un filozofijas pasniedzējs. Latvijas Radio strādā kopš 1992. g. Strādājis Aglonas internātģimnāzijā.
Krusts Konstantīns
	Rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1912. g. 8. aug. Rīgā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. Jau pamatskolas laikā sācis pierakstīt latgaliešu tautasdziesmas un sūtījis tās Latviešu folkloras krātuvei, par ko apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Mācoties Aglonas ģimnāzijā aktīvi piedalījies literārajā katoļu jaunatnes pulciņā. Turpinājis vākt folkloras materiālus, pievērsies tulkošanai un literārajai darbībai. 2. Pasaules kara beigās devies uz Vāciju, 1950. g. - uz ASV. Emigrācijā aktīvi darbojies latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis fabulas un humoreskas, kurās kritizētas trimdas dzīves negācijas. Bijis laikraksta Latgolas Bolss redaktors (1971-- 1985). Literārais pseidonīms Nautris. Miris1985. g. 17. janv. Denvera, ASV
Kučinskis Staņislavs
	Katoļu garīdznieks, kultūrvēsturnieks, publicists Dzimis 1913. g. 13. nov. Rāznas pagasta Dukstigalā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējot LU Teoloģijas fakultātē, iestājies Jezuītu ordenī. Izglītību turpinājis Krakovas Jezuītu universitātē, pēc tam Gregorija universitātē Romā. 1941. g. 26. jūn. Romā ordinēts par priesteri. Veicis pastorālo darbu dažādās Itālijas pilsētās. Vatikāna radio Latviešu raidījumu redakcijas vadītājs (1950 - 2000).Pētījis Latvijas katoliskās baznīcas vēsturi. 2001. g. par mūža ieguldījumu apbalvots ar 4.šķirasTriju Zvaigžņu ordeni. Miris 2008. g. 4. sept. Apbedīts Romas Campo Verano kapsētā.
Kudeika Augusts
	Gleznotājs, scenogrāfs, grafiķis Dzimis 1916. g. 10. apr. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Kusiņu ciemā. Mācījies Kalupes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Mākslas pamatus apguvis R. Sutas mākslas studijā Rīgā. Strādājis Strautiņu, vēlāk Ludzas skolās, kur mācījis zīmēšanu un mākslas vēsturi. 1943. g. atgriezies Rīgā un turpinājis mācīties L. Svempa vadītajā studijā. Karojot latviešu leģionā, kritis gūstā un nokļuvis Vācijā, tad Beļģijā, bet pēc tam izceļojis uz Austrāliju. Vācijā piedalījies mākslas izstādēs, gatavojis dekorācijas Pērtas dramatiskās kopas teātru izrādēm un Austrālijas latviešu kultūras dienu pasākumiem. Miris 1980. g. 1. janv. Apbedīts Pērtā, Rietumaustrālijā.
K udiks Broņislavs
	Priesteris Dzimis 1911. g. 30. aug. Stirnienes draudzes Ošupes mājās. Mācījies Stirnienes un Varakļānu pamatskolā, pēc tam Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1936. g. 21. maijā ordinēts par priesteri. Kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā par vikāru un kara kapelānu. Bijis Tilžas prāvests, kalpojis Stiglovas un Bērzgales draudzēs.1947. g. iecelts par Viļakas dekānu, pēc tambijis Nautrēnu, Aglonas, Rēzeknes ,Varakļānu un Skaistkalnes dekāns. Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.
Kudiņa (Ancāne) Vija
	Uzņēmēja, Aglonas Maizes muzeja īpašniece un vadītāja Dzimusi 1959. gada 11. okt. Aulejas (tagadējā Šķeltovas) pagasta Kalna Kudiņos. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā. Rēzeknes 4. tehniskajā skolā apguvusi konditora specialitāti, Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā studējusi Pārtikas rūpniecības fakultātē. Bijusi ražošanas meistare patērētāju biedrības Aglonas maizes ceptuvē, pasniedzēja Jaunaglonas arodskolā. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore, Aglonas Maizes muzeja dibinātāja un direktore, viesu mājas „Pie Vijas” saimniece, Vislatvijas „Viju dienas” pasākuma dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja. Ēdienu receptes underīgus padomus maizes cepējām apkopojusi „Maizes grāmatā”. LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre, valdes locekle. Būdama godu saimniece ar 30 gadu pieredzi, izveidojusi ”Gūda saimneicu bīdreibu”. SIA ”Cīši gords” dibinātāja. 2010.g. kļuvusi par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. 2015. g. nominēta latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks” nominācijā „Gada amatnieks/ saimnieks”. Par nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls 2015.g. piešķīris Atzinības krusta V šķiru. Par nozīmīgu ieguldījumu Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanā un tradīciju kopšanā, tūrisma un uzņēmējdarbības attīstīšanā Preiļu novadā, 2023.g. saņēmusi apbalvojumu Goda zīme "Par nopelniem Preiļu novada attīstībā".
Kudiņš Jānis
	Būvinženieris Dzimis 1950. g. 30. jūn. Preiļu raj. Izglītība: RTU Celtniecības fakultāte, Austrijas tirdzniecības un rūpniecības kameras „WIEI Osterreich” augst. menedžmenta diploms. Latvijas Būvinženieru savienības biedrs. Bijis a/s „Lauma” direktora vietnieks, a/s „Baltika” priekšsēdētāja vietnieks. Liepājas ražošanas sa-bas „Būve” direktors.
Kudiņš Valdis
	Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs Dzimis 1976. g. 7. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē (sākumskolas pedagoģija un deju skolotāja specialitāte). No 1994. līdz 1999. g. dabas izpētes un vides izglītības centra projektu vadītājs, direktora vietnieks. Demokrātijas attīstības programmas koordinators. Kopš 2003. g. - DU Pedagoģijas katedras lektors. No 2000. līdz 2004. g. Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators. No 2002. līdz 2006. g. Daugavpils rajona Lauku partnerības padomes priekšsēdētājs. Kopš 2004. g. biedrības Latvijas Lauku forums valdes loceklis. No 2005. līdz 2006. g. - DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītājs. No 2006. līdz 2007. g. - Lauku attīstības speciālists Zemkopības ministrijā. Kopš 2008. g. Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs.
Kuļgajeva Svetlana
	Gleznotāja Dzimusi 1959. g. 13. febr. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils 8. vidusskolā, Urālu lietišķās mākslas vidusskolā, akmens mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Bijusi Līvānu stikla fabrikas stikla māksliniece, Preiļu patērētāju biedrības māksliniece -noformētāja, Līvānu 2. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja. 2006. g. atvērusi savu vizuālās reklāmas firmu SIA „MSM design”. Personālizstādēs piedalās ar gleznām, datorgrafiku un dekoriem.
Kuncāne Marta Matilde
	Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1892. g. 28. jūn. Rīgā. Mācījusies Franču ģimnāzijā un ieguvusi tautskolotājas tiesības. Strādājusi Rīgā, Marijas katoļu draudzes skolā, Jūrkalnes pamatskolā.1925. g. devusies uz Latgali, kur strādājusi Zaķīšu pamatskolā, Naujenes pagasta „Lāču” pamatskolā, Daugavpils 1. pilsētas pamatskolā. Darbojusies Sieviešu pašpalīdzības biedrībā, Latviešu biedrības mājturības sekcijā, aizsargu organizācijā. 1944. g. izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur rosīgi darbojusies gan latviešu biedrībās, gan Daugavas Vanagu organizācijās, gan bēru fondā: vākusi ziedojumus, organizējusi sarīkojumus. Apbalvota ar Atzinības Krusta I pakāpes goda zīmi. Mirusi 1966. g. 9. janv. Kanādā. Apbedīta Holy Sepulchere Cemetery kapsētā.
Kuncāns Bonifācijs
	Sportists Dzimis 1928. g. 24. janv. Preiļos. Vecāki : skolu inspektors Juris Kuncāns un skolotāja Marta Matilde Kuncāne. Daugavpilī ieguvis pamatizglītību un pabeidzis ģimnāzijas 1. klasi. Kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Austriju, pēc tam ģimene izceļojusi uz Kanādu. Izglītību turpinājis Hanavas ģimnāzijā. Bijis trimdas latviešu sporta dzīves organizators. Ar labiem panākumiem spēlējis novusu, golfu un basketbolu. DV Hamiltonas nodaļas sporta kopas „Sparta” dibinātājs un valdes loceklis. Miris 2001. g. 23. augustā Hamiltonā, ASV.
Kuncāns Donāts
	Pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1884. g. Riebiņu pag. Dakaros (agrāk Silajāņu pag.).Vairāk kā 30 gadus bijis Silajāņu pagasta vecākais.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. g. deportēts uz Krieviju.
Kuncāns Juris
	Skolotājs, tautskolu inspektors Dzimis 1898. g. 24. apr. Riebiņu pagasta Dakaros. Bijis Zaķīšu pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa Katoļu skolotāju biedrības Centrālās valdes loceklis, Daugavpils apriņķa tautskolu inspektors. Miris 1968. g. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Kundziņš Aloizs
	Jūrniecības darbinieks, tālbraucējs, kapteinis, ilggadējs Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks Dzimis 1939. g. 26. martā Aglonas pag. Mācījies Liepājas jūrskolā, ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu. Latvijas Jūrniecības savienības biedrs. Strādājis par traleru un zvejas kuģu kapteini. Bijis Latvijas ostu galveno kapteiņu dienesta vecākais inspektors, Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks, Liepājas jūrskolas valsts eksāmenu komisijas loceklis. Miris 2024.g. 4.aprīlī.
Kundziņš Leons
	Prāvests Dzimis 1907. g. 30. apr. Jasmuižas pagastā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1930-1936). Par priesteri iesvētīts 1936.g. 21. maijā Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums 1936. g. 7. jūn. Nīdermužas draudzē. Kalpojis: Jelgavas draudzes vikārs, apkalpojis Auci (1936 -1937), Auces, Renģes, Ukru, Buksīšu, Bēnes un Tērvetes draudžu prāvests (1937 -1950), Jelgavas, Elejas, Selgales-Iecavas un Kalnciema-Volgundes draudžu prāvests, dekāns (1950 - 1959), spaidu darbos (1959 - 1960), Talsu dekāns, Cīruļu un Laucienes draudžu prāvests (1960 - 1963), Ludzas draudzes prāvests, dekāns (1963 - 1974), Feimaņu draudzes prāvests (1974 - 1977). Miris 1977. g. 21. dec. Feimaņos. Apbedīts Aglonas kapsētā.
Kundziņš Pāvils
	Policijas pulkvedis, LPA prorektors, docents Dzimis 1945. g.13. febr. Aglonas pagastā. Mācījies Aglonas vidusskolā. Par ieguldījumu valsts politikas īstenošanā kārtības, drošības un likumības nodrošināšanā, apbalvots ar IeM Zelta Goda zīmi.
Kundziņš Vladislavs
	Fotomākslinieks Dzimis 1952.g 14. janv. Pelēču pagastā. Mācījies Višķu vidusskolā, studējis kokapstrādi LLA Jelgavā. No 1978. g. līdz 2013. g. strādājis AS „Latvijas Finieris”, bijis uzņēmuma Attīstības, investīciju un servisa sektora vecākais enerģētiķis. Jau pamatskolas 5. klasē sācis darboties fotopulciņā. Apceļojot Ziemeļāfriku, Portugāli, Norvēģiju, Skotiju, Austrāliju (kopumā vairāk kā 30 valstis), fotografējis savvaļas dzīvniekus, putnus un dabas ainavas. kukaiņus un puķes. Arī Latvijas dabasskatu, ziedu, kukaiņu un rasas lāšu foto kolekcija ir apjomīga. Pirmā atzinība saņemta 1976. g. fotokonkursā „Studenti celtnieku vienībās”, kad viena no fotogrāfijām ieguvusi godalgu. Domubiedru grupas “Lieliskie fotodraugi” sastāvā aktīvi piedalās fotoizstādēs, gūst panākumus un godalgas Latvijas Dabas muzeja rīkotajos fotokonkursos “Mans putns”. Individuālās fotogrāfiju izstādes rīkotas Aglonas bazilikā, Pēterbaznīcā, Rīgas Stradiņa universitātē, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos u.c.
Kurmins Jānis
	Garīdznieks, filozofs Dzimis 1790. g. Lietuvā. Mācījies Krāslavas garīgajā seminārā. Ordinēts 1820. g. Kalpojis Stoļerovas, Aulejas, Skaistas, Vārkavas un Krāslavas draudzēs. Bijis kultūras dzīves veidotājs, sarakstījis sprediķu grāmatas latgaliešu valodā un sastādījis poļu – latīņu- latviešu (latgaliešu) vārdnīcu. Miris 1860. g. 11. febr. Krāslavā.
Kursīte Janīna
	Politiķe, pašvaldību darbiniece, lauku attīstības speciāliste Dzimusi 1964. g. 11. febr. Rušonas pagastā. Mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, studējusi Lauksaimniecības universitātē, ieguvusi Dārzkopības, Lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. DU apguvusi pedagoga – psihologa specialitāti. Strādājusi par pasniedzēju Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Latgales reģiona lauku attīstības speciāliste un dārzkopības konsultante. 12. Saeimas deputāte, Daugavpils novada domes deputāte, kultūras un izglītības komitejas vadītāja.
Kursīte - Pakule Janīna
	Literatūrzinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, politiķe Dzimusi 1952. g. 8. martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 10., 11. un 12. Saeimas deputāte. Darbojusies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kursītis Antons
	Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Dzimis 1955. g. 13. jūn. Preiļu rajona Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, studējis LU Ekonomikas fakultātē. Bijis Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra kontroles daļas vecākais inspektors Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils un Preiļu rajonā, Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs.
Kuško Nikolajs
	Notārs Dzimis 1901. g. 15. febr. Vidsmuižas pagastā. Beidzis vidusskolu. 1921 - 1923. g. dienējis Latvijas armijā. Bijis Krāslavas virsmežniecības darbvedis, grāmatvedis. No 1927. g. 8. janv. - notārs Preiļos. Kantoris atvērts 1927. g. 23. febr. Rušonas ielā 1. No 1936. g. biji Preiļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas revīzijas komisijas loceklis. 1933 - 1940. g. –Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nod. aizsargs. Padomju okupācijas laikā (1940. g. 13. dec.) atbrīvots no amata. 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Deportēts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. g. 28. janv. 7. lēģera punkta lazaretē. Apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.
Kuzmins Jānis
	Zinātnieks, inženieris Dzimis 1952. g. 18. febr. Preiļu raj. Studējis RPI elektroenerģētikas fakultātē. Inženieris un vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks, docents RTU elektroenerģētikas fakultātē. Zinātniski tehniskās firmas ZTF SIA „Lāsma” direktors. Publicējis 35 zinātniskos un mācību metodiskos darbus, ieguvis 15 autorapliecības. Latvijas enerģētiķu savienības viceprezidents. Miris 2013.gada 7.jūlijā. Apbedīts Preiļu kapsētā.

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Kalējs Oskars
	Mākslinieks Dzimis 1902. g.24. apr. Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Ilzenē, ierēdņa ģimenē. Bērnībā dzīvojis Visdmuižā. Skolas gaitas uzsācis Rēzeknes ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara gados devies bēgļu gaitās un kopā ar ģimeni nokļuvis Krievijā. Pēc Smoļenskas apgabala Sičovkas vidusskolas beigšanas 1920 - 1921. g. gleznošanu mācījies Maskavas Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās glezniecību. 1922. - 1930. g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu un ieguvis mākslinieka - gleznotāja kvalifikāciju. Darbojies ainavas un klusās dabas glezniecības jomā. Strādājis vairākās Daugavpils vidusskolās, bijis zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzējs Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Daugavpils Vēstures muzeja dibinātājs un vadītājs. Miris Rīgā 1993. g. 16. janv. Apbedīts Meža kapos.
Kaleksone Luize
	Daugavpils aizsargu pulka Preiļu aizsardžu pulciņa priekšniece, skolotāja Dzimusi 1902.g. 29.dec. Absolvējusi Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu un Kaucmindes mājturības semināru, no kurienes pārcelta uz Preiļu lauksaimniecības skolu. Vadījusi pašdarbības pulciņus, mājturības veicināšanas biedrību, bijusi Daugavpils aizsargu pulka Preiļu aizsardžu pulciņa priekšniece. 1937. g. apbalvota ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. Pēc tam strādājusi Valsts Skrīveru laiksaimniecības skolā. Mirusi 1988.g.1.jūl. Rīgā. Apbedīta II Meža kapos.
Kalnāre Ilze (dz. Ņina Ivanova)
	Rakstniece Dzimusi 1918. g. 27. janv. Gdovā. Pēc atgriešanās no Krievijas, kopā ar māti dzīvojusi Vestienas „Igaļos”. Mācījusies Vestienas Talkas pamatskolā, Kārsavas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Izglītojusies Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Strādājusi dažādos preses izdevumos. Latviešu literatūrā ienākusi 30. gados. Sarakstījusi romānus „Aktrise Ragārēs”, „ Pārraudzes dienasgrāmata”. Dziesmu „ Lai nu paliek šoruden” un „Ai, māte Latgale” tekstu autore. Pēckara periodā bijusi saistīta ar nacionālo partizānu grupu „Tēvijas vanagi”, par ko tikusi tiesāta un nosūtīta uz labošanas darbu nometni Krievijā. Mirusi 1968. g. 15. sept. Ropažos. Apbedīta Jumurdas pag. Vējavas kapos.
Kalniņa Lonija (Leontīne)
	Literāte Dzimusi 1939. g. 11. jūl. Riebiņu pag. Kokoriešos. Mācījusies Sakaiņu un Pieniņu pamatskolās, Preiļu 1. vidusskolā, Rīgas kooperatīvā tehnikuma prečzinības nod. Darbojas Ogres dzejnieku apvienībā „Sirdsdoma”. Iznākuši dzejoļu krājumi „Vārsmas par mīlestību”, „Dvēseles čuksti”, „Baltā ziema ievijusies matos”, „Stāsti un prātulas”, „Apsveikumi”. Dzejoļi publicēti arī sociālajos tīklos draugiem.lv un Facebook.
Kalniņš Aloizs
	Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vidsmuižas pag.”Krastiņos” 1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Kalnišs Jāzeps
	Garīdznieks Dzimis 1899. g. 28. dec. Krāslavas draudzē. Garīgajā seminārā iestājies 1920. g., par priesteri iesvētīts 1925. g. 15. dec. Rīgā. Primīcijas dievkalpojums 1925.g. 25. dec. Krāslavas draudzē. Kalpojis par vikāru Ludzā, tad Preiļos (līdz 1929. g. 17. novembrim). Līksnas draudzē par prāvestu kalpojis līdz 1936. g. 9. okt. Līdz 1938. g. 18. maijam kalpojis Preiļos, pēc tam Līksnā, (līdz 1962. g. 7. martam). Pēc tam bijis dekāns Dagdā. Miris 1981. g.18. jūl., apbedīts Dagdas kapsētā.
Kaļva Jānis
	Keramiķis Dzimis 1904. g. Silajāņu pag.”Dūbēs”. Ar keramiku sācis nodarboties 30 - tajos g. Darinājis saimniecības un dekoratīvos traukus: vāzes, svečturus, svilpauniekus. 1942. g. Rīgā, mākslas salonā “Zinta” sarīkota personālizstāde. Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē 1937. g. saņēmis sudraba medaļu. Miris 1968. g. Apbedīts Krustpils kapos.
Kaļva Pēteris
	Keramiķis Dzimis 1942. g. Silajāņu pag “Dūbēs”. Tautas daiļamata meistars. Amatu apguvis pie sava tēva Jāņa Kaļvas. Darina svečturus, vāzes, krūzes. Strādājis Krustpils un Ezerciema keramikas darbnīcās. Kopā ar sievu Inesi Krimuldas pag. “Kalītēs” izveidojuši ģimenes bērnunamu, bez saviem trim bērniem izaudzinājuši 12 bāreņus, par ko ģimene nominēta 2004.g. “Latvijas Lepnuma “ balvai.
Kalve ( Kovaļovs) Aloizs
	Katoļu priesteris Dzimis 1894. g. 15. febr. Zosnas draudzē. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1918. g. Pirmā darba vieta bijusi Bēržu draudzē. Dzīves laikā bijis prāvests daudzās draudzēs, bet par dekānu bijis tikai Preiļos. Miris 1959. g. Bikavā. Apbedīts Rēzeknes pilsētas kapos.
Kalve (Kaļva) Staņislavs
	Keramiķis Dzimis 1913. g. 21. febr. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta “Dūbēs”. Amata pamatus kopā ar brāli Jāni apguvis pie Dūbu meistariem. Stilistiski ietekmējies no J.Dubovska. 1928. g uzsācis patstāvīgas podnieka amata gaitas. 30-to gadu otrajā pusē pievērsies dekoratīvajai keramikai.1945. g pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Noorganizējis un vadījis keramikas darbnīcu kombinātā “Māksla (dēvēta par “Latgales keramikas darbnīcu”). 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1937. g sācis piedalīties izstādēs ar dekoratīvās ievirzes darbiem, tostarp krāšņiem daudzžuburu svečturiem. Izstādes bijuša gan Latvijā, gan Eiropas mēroga skatēs – Berlīnē, Ženēva, Briselē un citviet. 1937. g Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē (kopā ar brāli) saņēmis sudraba medaļu. 1942. g personālizstāde R īgā (kopā ar J. Kaļvu). 1973. g. kopā ar A.Šmulānu sarīkota piemiņas izstāde Rīgā. Miris 1970. g. 1. febr. Rīgā.
Kaļinka Vitolds
	Mediķis, izglītības darbinieks, zinātnieks Dzimis 1923. g. 26. apr. Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Kušneros. Mācījies Lūrupu un Raipoles pamatskolās, Aglonas un Ludzas ģimnāzijā. No 1946. g. Nirzā strādājis par latviešu valodas, literatūras, vēstures un zīmēšanas skolotāju.1953. g. absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Turpinājis studijas aspirantūrā Patoloģiskās anatomijas un tiesu medicīnas katedrā. Tur aizstāvējis kandidāta disertāciju. Bijis lektors Medicīnas skolā, asistents medicīnas institūtā, ārsts un nodaļas vadītājs Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, institūta katedras vadītāja vietas izpildītājs, docents. Ilgus gadus strādājis 1. Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības klīniskajā slimnīcā (pēdējos 18 gadus vadījis arī patoloģijas anatomijas nodaļu). No 1981. g. strādājis par Veselības aizsardzības ministrijas Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja ekspertu-histologu. Publicējis vairākus desmitus zinātnisku rakstu.
Kampāne Laura
	Interjera dizainere, dzejniece Dzimusi 1993.g. 4. jūl. Aglonas pag. Saleniekos. Mācījusies Aglonas vidusskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Jau skolas gados piedalījusies jauno literātu konkursos. Radošie darbi publicēti preses izdevumos un literārajos almanahos „Sirdsbalsis”, „13 vilnis”, „Preiļi un ES”. Iznākuši dzejas krājumi „Nolādētā” un „Nebūs”. Pati veidojusi grāmatu dizainu.
Kancāne Egita
	Literāte Dzimusi 1982. g. 2. nov. Rožkanu pag. „Andiņos”. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi RTU. Bijusi Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas centra korespondente. AS „Sadales tīkls” komunikācijas speciāliste. Literārie darbi publicēti almanahā „Olūts” un literārajā krājumā „Mēs jau sen to gribējām jums pateikt…”
Kancāns Aleksandrs
	Sabiedriskais darbinieks, publicists Dzimis 1910. g. 2. dec. Silajāņu pagastā. Studējis LU inženierzinātņu fakultātes ģeodēzijas nodaļā. Strādājis Rīgas pilsētas uzņēmumu valdē par ierēdni (1933-1939), Lauksaimniecības ministrijas Zvejniecības departamentā. 1944. g. emigrējis uz Stokholmu. Palīdzējis nodibināt latviešu mūzikas skaņuplašu apgādu „Latvian music”. Piedalījies Zviedrijas latviešu katoļu biedrības, Latviešu nacionālā fonda, kā arī Zviedrijas latviešu centrālās padomes dibināšanā. Miris 1993. g. 27. maijā.
Kanceviča Viktorija
	Inženiere tehnoloģe, RTU tekstila materiālu tehnoloģiju un dizaina institūta habilitētā doktore inženierzinātnēs, profesore Dzimusi 1932. g. 28. febr. Preiļu pag. Mācījusies Jersikas pamaskolā, vakara vidusskolā Rīgā, Maskavas Tekstila un vieglās rūpniecības institūtā, aspirantūrā RPI. Bijusi ceha priekšniece fabrikā “Lenta”, laboratorijas vadītāja RPI, vecākā pasniedzēja, docente RTU, profesore šķiedru materiālu mehāniskās tehnoloģijas katedrā, Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūta habilitētā doktore. Pēc 20 g. ilgiem pētījumiem pirmajai pasaulē izdevies radīt asinsvadu protēzes. Ir 58 zinātnisku darbu un daudzu izgudrojumu autore. RTU Goda darbiniece.
Kangars Konstantīns
	Garīdznieks Dzimis 1886. g. 24. apr. Bērzgales pag. Mācījies Kuļņevas pag. skolā, Ludzas apriņķa skolā, Pēterpils 6. ģimnāzijā un Garīgajā seminārā. Ordinēts 1910. g. Kalpojis Rudzātu, Dricānu, Aglonas, Skaistkalnes, Tilžas, Ozolmuižas draudzēs. Rudzātos un Eleonorvilē ticis dēvēts par apgaismotāju un tautas vienotāju. Nodibinājis Eleonorviles bēgļu palīdzības komitejas skolu, organizējis bērnu svētkus. Miris 1949. g. 9. jūn. Apbedīts Sarkaņu draudzes Ceplīšu kapsētā.
Karigers Jānis
	Jezuītu misionārs Dzimis 1664. g. 28. aug. Prūsijā. Mācījies jezuītu ģimnāzijā Braņevā, pēc pirmā kursa iestājies jezuītu ordenī, filozofiju studējis Varšavā, mācījies jezuītu kolēģijās Pinskā, Lomžā, Braņevā, Krožos un Grodņā. Ordinēts 1693. g. Bijis misionārs Ilūkstē un Preiļos. Daugavpils jezuītu mājas tēvs. Preiļos bijis pirmais jezuīts, kurš runājis latviski un katru svētdienu teicis sprediķus poļu un latgaliešu valodās. Dzīvojot Preiļos, sarakstījis un izdevis poļu – latviešu vārdnīcu “Lexicon Lothavicum”. Miris 1729. g. 13. maijā Preiļos. Apbedīts Daugavpilī.
Kārkle Anna
	Pedagoģe, folkloriste Dzimusi 1962. g. 22. jūn. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta bioloģijas – ķīmijas fakultātē. Strādājusi Līvānu 1.vidusskolas Pastariņa skolā. Darbojusies Līvānu „Daiļrades” iecirkņa folkloras kopā „Silava” (vēlāk „Latava”), kopš 1990. g. vada folkloras kopu Ceiruleits. Projekta „Pulkā eimu, pulkā teku” Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore, Preiļu rajona folkloras kopu virsvadītāja un rajona folkloras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Folkloras nodarbību vadītāja Garezera vasaras vidusskolā ASV. Ar folkloras kopu „Ceiruleits” piedalījusies vairākos Starptautiskos folkloras festivālos Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Japānā, Brazīlijā u.c. Saņēmusi LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Lielo folkloras balvu 2001, Lielo folkloras gada balvu par izglītības veicināšanu 2005. un Dižo folkloras balvu 2006.
Kārkle – Puriņa Kristīne
	Vijolniece, dziedātāja, mūziķe, pedagoģe Dzimusi 1984. g. 19. janv. Līvānu novadā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studē etnomuzikoloģiju. Dzied un spēlē folkloras kopā „Ceiruleits”, etnoroka grupā „Laimas muzykanti”. Folkloras un tradicionālās vijoļspēles pedagoģe. Kā vijolniece, dziedātāja un muzikālās daļas vadītāja piedalījusies vairākās teātra izrādēs. Sadarbojoties ar komponistu Valtu Pūci ierakstīts albūms „Šaizemē/Taizemē”, ar Gruzijas etnodžeza trio „The Shin” piedalījusies muzikālajā projektā „Es arī”. 2010.gada Eirovīzijas nacionālās atlases fināliste.
Kārkliņa Milda
	Ārste, apbalvota ar Sv. Jura medaļu un Triju Zvaigžņu ordeni Dzimusi 1892. g. 21. aug. Suntažos. Mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu skolā, Maldoņa ģimnāzijā, studējusi Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā. Strādājusi Rīgā, Tukumā, Ludzā, Preiļos. Piedalījusies 1918. gada Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā Nacionālajā teātrī. 1960.g. izceļojusi uz ASV. Mirusi 1991. g.1. novembrī Vašingtonā.
Karpovs Aleksandrs
	Grafiķis Dzimis 1953. g. 21. martā ASV. Bakalaura diplomu ieguvis Minesotā, bet mākslas maģistra grādu - Latvijas Mākslas akadēmijā. Gatavojies doktora disertācijas izstrādei. Ieradies Latvijā, vienu vasaru dzīvojis senču bijušajās mājās Preiļu pag. Anspokos. Strādājis Rēzeknes mākslas skolā, mācījis zīmēšanu vidējās un augstākās apmācības grupās. Radījis augstvērtīgus grafikas ciklus : „Komunistiskās padomju varas genocīds Latvijā”, „Vēsture”, „Atdzimšana”. Tajos iemūžinātas vēstures traģiskās lappuses (darbā „Meža Brōļu un Mōsu slepkavošona Preiļūs”). Personālizstādēs Preiļos, Rēzeknē, Rīgā. Miris 1994. g. 22. martā Rēzeknē. Apbedīts Preiļu pag. Dzeņu kapos.
Karpovs Konstantīns
	Jūras biologs, Atlantijas okeāna dzīļu pētnieks, lidotājs Dzimis 1949.g. Vācijā. Slavenās Volontu dzimtas pārstāvis, grafiķa Aleksandra Karpova brālis. Viņa vectēvam Justinam Volontam piederēja plaši zemes īpašumi Preiļu pagastā, bet vectēva brālis Jānis Volonts bija neatkarīgās Latvijas labklājības ministrs. Dzīvo Kalifornijā, bet Latvijā rūpējas par brāļa radošo mantojumu un mātes piemiņas saglabāšanu.
Karpovs Valērijs
	Kara ārsts-ķirurgs Dzimis 1962. g. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā (1979), Rīgas Medicīnas akadēmijā (1983), Tomskas Medicīnas institūta kara medicīnas fakultātē (1985), internatūra Ļeņingradas apgabala hospitālī (1986 -1987) un Kabulas centrālajā hospitālī, ordinatūra ķirurģijā Vitebskas medicīnas institūtā (1992). Bijis ārsts Pleskavas bataljonā, medicīnas bataljona uzņemšanas nodaļas komandieris Kabulā, ķirurgs Vitebskā. No 1994. g. Krāslavas centrālās slimnīcas ārsts-ķirurgs.Krāslavas pilsētas, pēc tam – Krāslavas novada domes deputāts, sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Kaspars Fricis
	Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka seržants Dzimis 1886. g. 12.febr. Aizputes apriņķa Mūrniekos. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 21.febr. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1920. g. 3. janv. kaujās pie Rušenicas, zem ienaidnieka apšaudes ar savu vadu šķērsojis upi un straujā uzbrukumā ieņēmis sādžu, gūstā saņemot 10 pretinieka karavīrus un 1 komisāru. Atvaļināts 1920. g. 30.aug. 1945. g. apcietināts, LPSR kara tribunāls piespriedis 10 gadu cietumsodu, kuru izcietis Valmieras un Cēsu cietumos un labošanas darbu kolonijā Nr. 2. Tur 1947. g. 22. aug. miris.
Kaupužs Viktors
	Dzejnieks, prozaiķis, publicists Dzimis 1912. g. 7.dec. Ludzas apriņķa Kārsavas pagasta Dauguševā. Mācījies vietējā pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, papildinājies Latgales tautas universitātes komerczinību nodaļā un Latvijas lauksaimniecības tautas augstskolā. Pirmā publikācija 1929. g. žurnālā „Sauleite”. Bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” līdzstrādnieks, korektors, tipogrāfijas „Dorbs un Zineiba” kantora vadītājs, vienlaicīgi arī žurnāla „Zīdūnis” tehniskais redaktors un žurnāla „Sauleite” redaktora palīgs. Rakstījis liriskus dzejoļus, tēlojumus, skices, feļetonus un apcerējumus. Publicējies ar literāro pseidonīmu Daguševs Viktors, Dauguševskis. Bijis Rēzeknes strādnieku arodbiedrības komitejas loceklis un 17. Rēzeknes aizsargu pulka sporta kluba valdes loceklis. Miris 1954. g.
Kazlass Jāzeps
	Garīdznieks, literāts un publicists Dzimis 1887. g. 15. martā Utenas apr. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1913. g. Kalpojis Rudzātu, Bērzgales, Bukmuižas, Višķu un Ļeņingradas katoļu draudzēs. Latgaliešu preses izdevumos publicējis rakstus par kultūras un reliģijas jautājumiem, bijis vairāku lugu autors. Kalpojot Rudzātu draudzē, noorganizējis baznīcas kori, viņa vadībā uzcelta plebānija. Miris 1965. g. 16 .sept. Apbedīts Lietuvā, Aluntā.
Kaža Anna
	Teicēja, folkloriste, dziedātāja Dzimusi 1902. g. 12. martā Rudzātu pagasta Lūzeniekos. Lasīt un rakstīt iemācījusies pašmācības ceļā. No 15 gadu vecuma dziedājusi baznīcas korī, spēlējusi teātri. Preiļu rajona Ždanova kolhoza etnogrāfiskā ansambļa sastāvā 1955. g. piedalījusies latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā, 1958. g. – Latgales kultūras nedēļas pasākumos Rīgā. Viena no Saunas etnogrāfiskā ansambļa dibinātājām, Neicenieku ģimenes ansambļa izveides iniciatore un dziedātāja. Šī ansambļa sastāvā 1987. g. uzstājusies Maskavā, kur dziedājusi latgaliešu tautasdziesmas. Kad 90.gadu sākumā Latvijas Radio ieskaņoja teicējas dziedājumu, visām divbalsīgajām dziesmām gan augšējo, gan apakšējo balsi viņa izpildījusi viena. Savākusi apmēram 150 novada tautasdziesmas. Mirusi 1992. g. 5. martā. Apbedīta Saunas pagasta Aizupiešu kapos
Kaža Helēna
	Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1909. g. 28. janv. Silajāņu pag. Beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Dagdas, Silajāņu un Preiļu pamatskolās. Emigrācijas laikā dzīvojusi Indianopolē. Visu mūžu bijusi ne tikai skolotāja, bet arī aktīva dažādu latgaliešu organizāciju aktīva sabiedriskā darbiniece. Mirusi 1987. g.11. janv. Apbedīta Sv. Krusta kapsētā Indianopolē.
Kaža Stanislavs
	Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1910. g. 24. sept. Preiļu pag. Kažos. Mācījies pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Strādājis LU Lauksaimniecības fakultātē, Silajāņu pagasta valdē, Maltas virsmežniecībā. Bijis Preiļu pagasta vecākais un Preiļu pilsētas mērs, darbojies aizsargu organizācijā. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Svešumā aktīvi darbojies Latviešu sabiedriskajā centrā, Latgaļu pētniecības institūtā, bijis Indiānas latviešu katoļu biedrības valdes priekšsēdētājs. Miris 1984. g. 10. sept.Indianopolē.
Kažemāks Antons
	Mežu zinātnieks Dzimis 1935. g. 19. jūn. Aizkalnes pag. Rinčos. Mācījies Aizkalnes un Īvandes pamatsk., Kuldīgas vidussk., studējis LLA. Inženieris mežkopis, inženierzinātņu doktors. Bijis mežzinis Kūrmales mežniecībā, Kuldīgas MRS, Mazsalacas MRS direktora vietnieks, mežu pētīšanas stacijas „Kalsnava” direktors, Kalsnavas novada medību meistars. Publicējis darbus par mežu kopšanas cirtēm. Organizējis kokaugu sēklu ieguves saimniecību. 32 zinātnisko publikāciju autors. LPSR Nopelniem bagātais dabas aizsardzības darbinieks, LR 6. Saeimas deputātu kandidāts. 2000. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi. Miris 2010. g. 25. febr. Apbedīts Liepupes kapos.
Keišs Francis
	Katoļu priesteris Dzimis 1925. g. 12. dec. Baltinavas draudzē, Keišu sādžā. Mācījies Baltinavas pamatskolā, Šķilbānu lauksaimniecības skolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1946. g. iestājies Rīgas Katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 1.aprīlī. Pirmā darba vieta bijusi Pieniņu draudze, kur kā vikārs kalpojis līdz 1954. g. Pēc tam bijis prāvests Naujenē, Augškalnē un Kalupē. Miris 1981. g. 18. jūn. Apbedīts Baltinavā, Plešovas kapos.
Kerbedzs Staņislavs
	Ceļu inženieris, Riebiņu muižas īpašnieks Dzimis 1810. g. 9. martā Panevēžas apr. Mācījies Panevēžas reālskolā, studējis Viļņas universitātē, Pēterburgas satiksmes ceļu inženieru korpusa institūtā, papildinājis zināšanas Anglijā un Francijā. Bijis satiksmes ceļu inženieris, izcils dzelzceļu un tiltu projektētājs, Krievijas sakaru ministrs, Pēterburgas ceļu institūta profesors, Pēterburgas ZA korespondētājloceklis un goda loceklis. Projektējis un uzcēlis pirmos tiltus pār Ņevu, Vislu un Daugavu. 19. g. s. 60. gados līdz Oktobra revolūcijai Riebiņu muiža piederējusi Kerbedzu dzimtai, kur vasaras pavadījis slavenais inženieris un viņa ģimene. Muižas pils bijusi mākslinieku atpūtas un jaunrades nams; zālē bijušas gleznotāju darbnīcas, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un liela bibliotēka. Atpūsties un strādāt braukuši Pēterburgas, Maskavas , Viļņas, Varšavas un Krakovas mākslinieki. Miris 1899. g. 19. apr. Apbedīts Varšavā.
Kisilevskis Jānis
	Garīdznieks Dzimis 1904. g. 26. okt. Rēzeknes raj. Pušā. Mācījies teoloģijas augstskolā un Universitātes Romas katoļu teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1931. g. Kalpojis Rēzeknes, Krāslavas un Izvaltas draudzēs. 48 gadus bijis Pieniņu draudzes prāvests. Ar draudzes locekļu atbalstu, viņa vadībā 3 gadu laikā tikusi uzcelta jaunā baznīca. Miris 1982. g. 11. janv. Apbedīts Pieniņu kapsētā.
Kitajevs Georgijs
	Militārais darbinieks, pulkvedis Dzimis 1944. g. martā Preiļos. Bērnību pavadījis Silajāņu pagastā. Mācījies Rēzeknes 3. vidusskolā, Rēzeknes mūzikas skolā, Ļeņingradas augstākajā komandējošā vispārējā karaspēka karaskolā. Dienējis Vācijā, Arhangeļskā. Pēc 26 gadiem pensionējies un atgriezies Rēzeknē. Viņa vadībā ticis izveidots LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku Robežsardzes brigādes 2.Viļakas robežsargu bataljons. Bijis šī bataljona komandieris, Valsts robežsardzes mācību centra vadītājs, robežsardzes skolas vadītājs, Valsts Robežsardzes koledžas direktors. Rēzeknes Goda pilsonis.
Kivlenieks Antons
	Garīdznieks Dzimis 1927. g. 29. dec. Vārkavas draudzē. Mācījies Vārkavas pamatskolā, tad Daugavpilī un Preiļos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.g. Kalpojis Skaistkalnes, Viesītes, Neretas, Dvietes, Subates, Kalupes, Nīdermuižas un Arendoles draudzēs. Viņa kalpošanas laikā daudzās baznīcās veikti celtniecības vai pārbūves darbi. Vislielākā un darbietilpīgākā priestera rūpe bijusi Pasienes baznīcas altāra atjaunošana. Miris 1994. g. 6. nov. Apbedīts Vārkavā.
Kivlenieks Antons
	Sporta pedagogs, treneris, Talsu Pensionāru biedrības vadītājs Dzimis 1928. g. 12. jūn. Vārkavā. Mācījies Bebrenes Valsts lauksaimniecības vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā. Ieguvis 2. sporta klasi peldēšanā un vieglatlētikā, 1. sporta klasi slēpošanā, vairākkārtējs čempions šaušanā ar pistoli. Bijis Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas vecākais inspektors, pēc tam – inspekcijas nodaļas vadītājs, Talsu vidusskolas fizkultūras skolotājs un treneris, Talsu bērnu sporta skolas direktors un šaušanas treneris, Talsu 1. vidusskolas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 2013. g. ieguvis titulu "Gada talsenieks". Miris 2019. g. 6.apr. Talsos.
Kivlenieks Jānis
	Kuģu vadītājs, zivsaimniecības darbinieks Dzimis 1927. g. 15. sept.Vārkavas pag. Brakovskos. Ieguvis mazo kuģu kapteiņa vadītāja diplomu. Bijis matrozis, traļmeistars, kapteinis uz zvejnieku kolhoza „Boļševisks” kuģiem, jauno kapteiņu darbaudzinātājs. Saņēmis valdības apbalvojumus un ordeņus.
Kivlinieks Henrihs
	Novadpētnieks Dzimis 1931. g. 30.sept. Kalupu ciema „Medniekos”. Mācījies Kalupes septiņgadīgajā pamatskolā, 1. Rīgas dzelzceļnieku arodskolā. Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, pēc tam atgriezies Kalupē. Ieguldījis lielu darbu sava novada izpētē un novadnieku piemiņas saglabāšanā, sarakstījis 3 grāmatas, viņa vadībā Arendolē un Kalupē uzstādīti piemiņas akmeņi vēsturisku notikumu un to dalībnieku atcerei. Aktīvi piedalījies Atmodas laika notikumos, saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, apbalvots ar vairākiem Atzinības, Pateicības un Goda rakstiem.
Kivriņa Ennata
	Izglītības darbiniece, VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Dzimusi 1958. g. 28. martā Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā (1973 - 1976), studējusi Daugavpils PI, fizikas un matemātikas fakultātē (1976 -1983), Daugavpils Universitātē ieguvusi Izglītības zinātņu Maģistra grādu (1999 - 2002).Strādājusi Vītolu pamatskolā - direktora vietniece, direktore (1986 - 1991), bijusi Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rēzeknes rajona organizācijas priekšsēdētāja (1991 - 2000), Rēzeknes rajona padomes Izglītības nodaļas galvenā skolu speciāliste, vadītāja vietniece (1992 - 2000), ES Phare programmas „Augstākās profesionālās izglītības reforma Latvijā” projekta: „Reģionālo mācību un eksaminācijas pilotcentru izveide” vadītāja Rēzeknē (1998 - 1999), IZM, Latvijas Izglītības sistēmas attīstības projektu konsultante (2000 - 2004), V/A Profesionālās izglītības attīstības aģentūras ESF Ieviešanas daļā projektu vadītāja, Projektu atbalsta nodaļas vadītāja (2004 - 2007), no 2007. g. – Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore. VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore, VIAA ES Mūžizglītības programmas departamenta direktore.
Klepers Antonijs
	Mūzikas pedagogs, pašvaldību darbinieks Dzimis 1955. g. febr. Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē. Lielvārdes mūzikas skolas direktors. Lielvārdes domes deputāts. Dibinājis un vadījis korus. Koncertmeistars, Lielvārdes ev.-lut. baznīcas draudzes padomes loceklis. 2007. g. saņēmis apbalvojumu “Goda lielvārdietis”, 2004. g. – Kultūras ministrijas prēmiju.
Klupša Anita
	Izglītības darbiniece Dzimusi 1961. g. 28. maijā Aglonā. Mācījusies Aglonas vidusskolā, studējusi Daugavpils PI un LU. Ķīmijas, bioloģijas un latv. val. skolotāja, Vides zinātņu maģistre. Kalnciema sākumskolas, pēc tam - vidusskolas direktore, Latvijas Veselību veicinošas skolas Zemgales reģionālā centra vad.
Kļavinska Antra
	Filoloģijas doktore, Rēzeknes Augstskolas lektore, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece un Rēzeknes Augstskolas Mūžizglītības centra un tālmācības projektu koordinatore Dzimusi 1972. g. Preiļu novadā. Mācījusies Pelēču pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē. Valodniece. Pēta etnonīmumus – dažādu tautību nosaukumus.
Kļavinskis Staņislavs
	Mūzikas pedagogs, komponists Dzimis 1922. g. Jasmuižas pag. Lielo Bramaņu sādžā. Mācījies Nīdermuižas 4-kl. un Jasmuižas 6-kl. pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguvis Daugavpils mūzikas skolā. Strādājis Viļānu vidusskolā, Gaigalavas pamatskolā, Pāles un Vidridžu 8-gadīgajā skolā. Bijis mūzikas pedagogs, vadījis pūtēju orķestrus, aktīvi darbojies Tautas frontē, barikāžu laikā sargājis Ministru Padomi. Rakstījis dziesmas Preiļu senioru vokālajam ansamblim „Virši”.
Kokalis Antons
	Pedagogs Dzimis 1909. g. 21. febr. Silajāņu pagasta Guļānu sādžā. Mācījies Feimaņu pagasta pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu valodas nodaļā. Ģimnāzijas studiju laikā vācis un apkopojis Silajāņu un Feimaņu pagastu tautasdziesmas un pasakas, kuras pēc tam nosūtījis Latviešu folkloras krātuvei. 1937. g. 15. okt. iesaukts Latvijas armijā. Dienējis Zemgales divīzijas 11. Dobeles kājnieku pulkā. Demobilizējies 1939. g. 15. apr., atgriezies Rīgā un pabeidzis studijas LU. Strādājis par skolotāju Varakļānu Valsts vidusskolā un Aglonas valsts ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. 1944. g. brīvprātīgi iestājies Latviešu SS leģiona 6. robežsardzes pulkā, bijis vada komandieris. Kritis 1944. g.septembrī.
Kokins Bronislavs
	Garīdznieks, filozofijas doktors Dzimis 1912. g. 6.martā Naujenes pag. Mācījies vietējā 4 kl. pamatsk., Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Luvēnas universitātē. Ordinēts 1935. g. Kalpojis Aglonas, Baltinavas, Indras, Balbinovas draudzēs. Bijis Aglonas Garīgā semināra profesors un inspektors, filozofijas pasniedzējs, Aglonas ģimnāzijas kapelāns, internāta audzinātājs un latīņu val. pasniedzējs.1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Par nopelniem Baznīcas labā saņēmis Vatikāna apbalvojumu „Pro Ecclesia et Pontifice”. Miris 1997. g.13.sept. Apbedīts Toronto.
Kokins Francis
	Pedagogs Dzimis 1927. g. 3. janv. Daugavpils rajona Ambeļos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Zasas vidusskolā, bijis Jaunjelgavas un Jēkabpils 1. vidusskolas direktors, 17 gadus - Aglonas internātskolas direktors un fizikas skolotājs, vairāk kā 10 gadus – Rīgas 3. internātskolas direktors. LPSR Nopelniem bagātais skolotājs, par izcilu darbu saņēmis valdības apbalvojumus – ordeņus un medaļas. Miris 1992.g. 16.martā. Apbedīts Turaidas kapsētā.
Kokins Jānis
	Politiķis, DPU pasniedzējs Dzimis 1937. g. 28. febr. Pelēču pagastā. Mācījies Niedru 7 gad. sk., Špoģu vidusskolā, studējis DPU, aspirantūrā Maskavas Universitātes skaitļošanas, matemātikas un kibernētikas fakultātē. Strādājis: DPI Matemātikas katedras asistents, vec. pasniedzējs, Matemātiskās analīzes katedras vec. pasn., DPI Informātikas katedras vec. pasn., katedras lektors. Zinātniskās pētniecības virzieni: matemātiskā loģika, skaitliskās metodes, triecienmehānikas matemātiskās metodes. Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors par programmēšanu, ģeofiziku, triecienmehāniku, augstskolu metodiku. LR 5. Saeimā ievēlēts no saraksta „Latvijas Zemnieku Savienība”. Darbojies mandātu un iesniegumu komisijā, Pilsonības likuma izpildes komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Miris 2013. g. 9. febr.
Koklačs Boļeslavs
	Pedagogs un pašvaldību darbinieks Dzimis 1901. g. 1.okt. Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, beidzis Malnavas lauksaimniecības skolu. Iestājies LU, bet līdzekļu trūkuma dēļ mācības nācies pārtraukt. Kā pedagogs strādājis vairākās lauksaimniecības skolās: Barkavā, Saukā, Šķilbēnos, Ludzā un Preiļos. Bijis mazpulku kustības organizators un vadītājs. Profesionāli spēlējis vijoli un vadījis korus. Bijis Preiļu pagasta valdes priekšsēdētājs (1928-1932). Aktīvs Latgales skolotāju biedrības biedrs, 3. Saeimas deputāta kandidāts. Pēc kara strādājis kā agronoms jaundibinātajos kolhozos. Miris 1996. g. 6. febr. Rojā.
Kokorevičs Voldemārs
	Gleznotājs Dzimis 1957. g. 20. martā Daugavpils raj., Vaboles pag. Mācījies Naujenes, Naudaskalna pamatskolās, Aglonas vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājis Preiļu siera rūpnīcā kā mākslinieks-noformētājs. Darbus veidojis arī metālā, kokā plastmasā, stiklā, uz auduma u.c. Darbojas kā gleznotājs, veidojis interjerus, kokgrebumus un svētbildes vairākām Latvijas baznīcām. Pirmā personālizstāde 1985. g. siera rūpnīcā. Katru gadu piedalās izstādēs - gan Mākslas dienu ietvaros, gan plenēros. Darbi mākslas salonos Jēkabpilī, Daugavpilī un Rīgā.
Kokorīte Ilga
	Dr. ģeogrāfijas doktore, LU BI pētniece, LU ĢZZF vides monitoringa laboratorijas vadītāja Dzimusi 1977. g. 18.febr. Preiļos. Mācījusies Aglonas ģimnāzijā. 2001. g. beigusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, iegūstot dabaszinātņu maģistra grādu vides zinātnē. 2007. g. aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi Dr. ģeogr. grādu. Strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā par pētnieci un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vides zinātnes nodaļā - laboratorijas vadītāja un vadošais pētnieks.
Kolosova – Peresta Tatjana
	Pedagoģe, kultūras un reliģijas pētniece Dzimusi 1955. g. 9.okt. Habarovskas apgabalā. Kopš 1961. g. dzīvojusi Preiļos. Mācījusies Preiļu 2. vidusskolā. Daudzus gadus bijusi Preiļu Skolēnu jaunrades nama vadītāja. 1986. un 1989. g. noorganizējusi skolēnu draudzības festivālus. Dibinājusi un vadījusi Preiļu Slāvu kultūras un izglītības biedrību (1997 - 2005). Organizējusi festivālus „Slāvu mūzikas dienas” un „Spēlē, harmonika, Latgalē!”. Pētījusi vecticībnieku vēsturi un kultūru. Publikācijas reģionālajā presē, almanahos un krājumos („Меч духовный”, „ Поморские вести”, „ Старообрядческий Кaлендарь”, „Провинциалный альманах”) u. c. 2008. g. iznācis rakstu krājums „Москвино за нами”. Piedalījusies un uzstājusies vairākās starptautiskās konferencēs Krievijā, Polijā, Lietuvā. 2004. g. Preiļos organizējusi starptautisku konferenci „Vecticība : vēsture, kultūra un sadzīve”. Sadraudzības veicināšanas iniciatore starp Preiļu un Glubokoje (Baltkrievija) pilsētām. Dzīvojusi un strādājusi Lielbritānijā. Tur izveidojusi biedrību «Древнеправославная Поморская Церковь Великобритании и Ирландии.
Kolupaila Stepans
	Hidrologs, tehnisko zinātņu doktors Dzimis 1892. g. 14. sept. Pelēču pag. Tumanišķos. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis Maskavas Mērniecības institūtā, Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijis Maskavas Mērniecības institūta pasniedzējs, profesors. Kauņas Augstākās tehniskās skolas, Dotnuvas zemkopības un mežkopības skolas pasniedzējs, Kauņas universitātes pasniedzējs, docents, profesors. Lietuvas Enerģētikas komitejas un ūdensspēka nodaļas vadītājs. Sarakstījis un publicējis ap 100 zinātniskus darbus - rakstus un grāmatas par Lietuvas upju hidrometriju. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju , pēc tam – uz ASV. Miris 1964. g. 9. apr. Sautbendā.
Kondrovs Onufrijs
	Keramiķis Dzimis 1910. g. martā Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Veideru sādžā. Ap 1939. g. pārcēlies uz Silajāņu pagasta „Dūbēm”. Amata prasmi apguvis pie Polikarpa Vilcāna. Podniecība bijusi kā iztikas avots – braucis uz tirgiem Rogovkā, Viļānos, Daugavpilī. Darinājis saimniecības traukus- medauniekus, svilpauniekus, krējuma un puķu podus. 1960. g. ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Kopš 1957. g. piedalījies izstādēs. Miris 1997.g. 30. janv. Aglonā.
Kononovs Aleksandrs
	Rakstnieks, pedagogs Dzimis 1895. g. Preiļu rajonā. Bērnībā vasaras pavadījis Riebiņu pagastā. Mācījies Dvinskas reālskolā, Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē. Strādājis par skolotāju (no 1918. g.). Pirmā grāmata „Mefistofeļa atcelšana” iznākusi 1934. g., 1949. g. klajā nākusi autobiogrāfiskā triloģija „Stāsts par uzticīgu sirdi”. Miris 1957. g.
Koreckis Pēteris
	Politiķis, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1876. g. 22. jūl. Silajāņu pagastā. Mācījies Pēterpils universitātē, Konstantīna kara skolā. Bijis veiksmīgs advokāts, aktīvs sabiedriskais darbinieks, I Saeimas deputāts. Miris 1930. g. Rīgā.
Korsaks Kārlis
	Tautsaimnieks Dzimis 1911. g. 3. okt. Pēterpilī. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU. Bijis Nodokļu departamenta un Tautas labklājības ministrijas Bezdarba apkarošanas fonda darbinieks, Latgales Kristīgo zemnieku partijas un studentu korporācijas „Lacuania” biedrs. 1941. g. deportēts uz Sibīriju.
Kotāns Rihards
	Sportists, Latvijas bobsleja izlases treneris Dzimis 1965. g. 10. martā Rušonas pag. Mācījies Murjāņu sporta skolā, studējis LVFKI. XIV Ziemas olimpiskajās spēlēs 12. vieta četriniekā, 13. vieta četriniekā pasaules čempionātā. Eiropas čempionātā 14. vieta divniekā, 13. vieta četriniekā, 13.vieta divniekā, 11. un 14. vieta četriniekā, PSR čempions divniekā. Divkārtējs LPSR čempions vieglatlētikas desmitcīņā un LPSR čempions septiņcīņā telpās. Latvijas bobsleja izlases treneris, junioru izlases galvenais treneris. Miris 2010. g. 20. martā.
Kovaļevskis Aleksandrs
	Zinātnieks, biologs Dzimis 1840. g. 19. nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vadībā, pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loceklis, Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās biedrības loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loceklis. Miris 1901. g. 22. nov. Apbedīts Pēterburgā.
Kovaļevskis Staņislavs
	Pedagogs, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Dzimis 1895. g. 8. sept. Rušonas pagastā. Mācījies Preiļu augstākajā pirmmācības skolā, 1918. g. beidzis Latgales skolotāju savienības pedagoģiskos kursus un sācis strādāt Rozentovā. Pēc tam bijis Taukuļu skolas skolotājs, Feimaņu skolas pārzinis. I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, aizsargu pulka rotas komandieris, 1939. g. apbalvots ar Viestura ordeni. Gājis bojā 1940.gadā.
Kovaļevskis Vladimirs
	Zinātnieks, biologs Dzimis 1842. g. 14. aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu skolā. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājuši V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu. Bijis Maskavas universitātes ģeoloģijas fakultātes docents. Miris 1883. g. 28. apr. Maskavā.
Kovaļovs Nikolajs
	Mākslinieks, literāts Dzimis 1937. g. 1. maijā Sanktpēterburgā (Ļeņingradā). Mācījies mākslas vidusskolā, studējis Ļeņingradas Repina mākslas institūtā. Strādājis Murmanskas pedagoģiskajā universitātē. Nopelniem bagātais Krievijas mākslinieks. Krievijas rakstnieku un mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Krievijas mākslas akadēmijas sudraba medaļu. Gleznas glabājas Sanktpēterburgas, Permas, Krasnojarskas un Murmanskas mākslas muzejos, kā arī privātkolekcijās Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē, Vācijā, ASV. Kopš 1980. g. vasaras pavada Latvijā, Riebiņu novadā. Grāmatā „Mīlestības turpinājumā” („В продолжение любви”) autors veselu nodaļu veltījis Latgalei. 2012. g. noorganizējis Latgales fotomākslinieku izstādi Murmanskā. Piedalījies Preiļu novada krievu autoru dzejas pasākumos.
Kozlovs Mihails
	Eiropas Revīzijas palātas revidents no Latvijas Dzimis Preiļos 1975. g. Mācījies Preiļu 2. vidusskolā. Studējis Latvijas Universitātes Eirofakultātē, Rīgas Tehniskajā universitātē(bakalaura grāds sociālajās zinātnēs), Latvijas Universitātē (maģistra grāds sociālajās zinātnēs), Londonas Universitātes sera John Cass vārdā nosauktajā Biznesa skolā (maģistra grāds biznesa vadībā). Bijis Finanšu ministrijas ES Integrācijas nodaļas vadītājs, Finanšu ministrijas ES Integrācijas departamenta direktors. Kopš 2016.g. maija – Eiropas Revīzijas palātas loceklis.
Kozule Kitija
	Dizainere Dzimusi 2000.g. 3. nov. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skolā”. 2022.g. WorldSkills skatlogu noformēšanas konkursā Zviedrijā izcīnija bronzu un saņēma Ministru kabineta Diplomu. 2021.g. Austrijā Starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības „EuroSkills 2021” konkursā ieguva ekselences medaļu. Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā „SkillsLatvia 2019” saņēma sudraba medaļu skatlogu dizaina un noformēšanas prasmju konkursā.
Kozulis Ādolfs
	Pārtikas rūpniecības un tirdzniecības speciālists, pedagogs Dzimis 1936. g. 8. okt. Preiļu pag. Mācījies Priekuļu pamatskolā, Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, studējis LVU Ekonomikas fakultātē, LLA aspirantūrā. Bijis Rīgas tirdzniecības skolas praktisko apmācību instruktors, LLA Lauksaimniecības ekonomikas katedras laboratorijas vadītājs un pasniedzējs, LLU Uzņēmējdarbības katedras lektors. Miris 2001. g. 26. nov. Apbedīts Jelgavā, Bērzu kapsētā.
Kozulis Dzintars
	Pedagogs, pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1956. g. 15. maijā Preiļu rajonā. Mācījies LVU Ķīmijas fakultātē (1979). Jelgavas 1. vidusskolas ķīmijas skolotājs (1979 -1982), Murjāņu astoņgadīgās skolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā (1982 - 1984), Madonas rajona darbaudzināšanas inspektors (1984 - 1985), Murjāņu astoņgadīgās skolas skolotājs (1985 - 1990), z/s „Zīles”” zemnieks (1989 - 2000). Biedrības „Latvijas aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis, LR Zemessardzes kaprālis. Ošupes pagasta padomes priekšsēdētājs. 2013. g. apbalvots ar 4. šķiras Atzinības krustu.
Kozulis Pēteris
	Mediķis Dzimis 1923. g. 7. oktobrī Preiļu pagasta Utinānos. Mācījies Pieniņu un Anspoku pamatskolās, beidzis Varakļānu ģimnāziju. Nosūtīts darba dienestā uz Vāciju. 1943. g. ievainots, kritis amerikāņu gūstā. 1947. g. no Vācijas ieradies Beļģijā. Studējis franču valodu un filozofiju Bostonas seminārā, Namīras diecēzē, Luvēnas universitātē medicīnas fakultātes zobārstniecības specialitātē. LKSA „Dzintars” biedrs.
Kozulis – Kaža Francis
	Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1883. g. 15. okt. (citviet 3. okt.) Preiļu pagasta Kažos (tagad Riebiņu pagasta Sidorovkā). Bijis Preiļu un Aizkalnes pagasta vecākais, Daugavpils apriņķa valdes loceklis, Rēzeknes apriņķa pašvaldības vecākais, Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības Likvidācijas valdes priekšsēdētājs, Latviešu biedrības Tautas pils valdes loceklis. 1944. g. devies emigrācijā.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1965. g. 13. febr. Austrālijā
Krapāns Jānis
	Katoļu priesteris Dzimis 1932. g. 17. apr. Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1965. g. 12. jūn. ordinēts par priesteri. 1966. g. 13. janv. kā vikārs sācis kalpot Aglonas draudzē. Pēc tam bijis prāvests Rudēnu un Brodaižu draudzē, tad norīkots uz Hmeļniku draudzi Ukrainā, kur nokalpojis gandrīz 30 gadus. 1998. g. maijā monsinjors atgriezies dzimtenē. Bijis Ilūkstes dekanāta dekāns un Jelgavas diecēzes ģenerālvikārs.
Krastiņa Anna
	Horeogrāfe Dzimusi 1959. g. 22. martā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Latvijas Kultūras koledžā. Bijusi kustību konsultante Bruno Birmaņa modes teātrī un Zandas Krancmanes modeļu skolā. 1996. g. nodibinājusi savu modeļu studiju „Anna” un šovu deju grupu „Čilli”. Defilē pasniedzēja Ogres Valsts tehnikumā, Madlienas kultūras nama pūtēju orķestra mažorešu deju grupas vadītāja. Koncertprogrammās uzstājas kā flamenko dejotāja. 2012. g. Ogres mākslas skolas izstāžu zālē atklāta pirmā gleznu personālizstāde.
Krastiņš Bernards
	Kapucīnu ordeņa priesteris Dzimis 1912 .g. 3. jūl. Skaistkalnes pagasta Andriņu mājās. Mācījies Skaistkalnes pamatskolā, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1930. g. 6. dec. iestājies Sv. Franciska kapucīnu klosterī Skaistkalnē. 1931. g. uzsācis mācības Aglonas ģimnāzijā, kuru ar izcilām sekmēm beidzis. Uzreiz pēc tam devies uz kapucīnu novicinātu Laufenā, Vācijā. Tur pieņēmis kapucīnu ordeņa vārdu Jānis Evaņģēlists. Pēc atgriešanās Rīgā, iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1940. g. 18. jūn. Pirmā darba vieta bijusi svētā Alberta baznīca. 1944. g. jaunais priesteris vēl paspējis Rīgā iegūt teoloģijas licenciāta grādu. Uzreiz pēc tam devies emigrācijā - vispirms uz Vāciju, tad uz Beļģiju, bet 1955. g. uz Kanādu, kur Monreālā apmeties pie kapucīniem. 1985. g. iecelts par Monreālas latviešu kopas kapelānu. Miris 1992. g. 17. okt.
Krauča Margarita
	Mediķe Dzimusi 1945. g. 22. maijā Preiļu raj. Galēnu pag. Izglītība: Ļeņingradas Pediatrijas medicīnas institūts, klīniskā ordinanatūra RMI. Stažējusies Vācijā. Republikāniskās Bērnu klīniskās slimnīcas ordinatore, nodaļas vadītāja, galvenā pediatre Rīgas pilsētas veselības pārvaldē, SIA „ Bērnu veselības centra „Ķengarags” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pediatru asociācijas ģenerālsekretāre, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes locekle, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes locekle.
Kraukle Amālija
	Dziedātāja Dzimusi 1915. g. 11. okt. Aizkalnes pag. Mācījusies Rīgas tautas konservatorijas klavieru klasē, beigusi J.Mediņa mūzikas skolas vokālo nodaļu. 1946. - 1975. g. Rīgas Operetes teātra soliste un koriste.
Krauklis Vladislavs
	Poligrāfijas darbinieks Dzimis 1909. g. 13. maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Valsts dzelzceļa tehnikumā, studējis LLA. 1944. g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes balss” un „Gaisma”, laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu biedrību un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva. Miris 1992. g. 30. dec. Apbedīts Stokholmā.
Krimans Daniels
	Daudzkārtējs Sarptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājs, topošais fiziķis Dzimis 1996. g. 21. novembrī. Mācījies Aglonas vidusskolā un Aglonas mūzikas skolā. Studē LU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Strādā Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Sasniegumi Valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs: Sudraba medaļa 26. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2015.g. Bronzas medaļa 46. starptautiskajā fizikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa 25. starptautiskajā bioloģijas olimpiādē 2014.g. Pirmā vieta un zelta medaļa 36. Valsts bioloģijas olimpiādē 2014.g.Zelta medaļa 15.Valsts ekonomikas olimpiādē 2014.g. 1.vieta un zelta diploms 64.Valsts matemātikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Valsts fizikas olimpiādē 2014.g. Bronzas medaļa Lingvistikas olimpiādē 2015.g. Sudraba medaļa Valsts bioloģijas olimpiādē 2015.g. Saņēmis Ministru Kabineta balvu un diplomus, 3 Valsts prezidentu apsveikumus un Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu.
Krīvāns Jāzeps
	Ērģelnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1878. g. 31. jūl. Krāslavā. Mācījies vietējā draudzes skolā, studējis Varšavas konservatorijas ēģeļu klasē. Strādājis par ērģelnieku Līvānos, vadījis baznīcas kori Preiļu draudzē, bijis arī mūzikas skolotājs, strādājis Palīdzības komitejā bēgļiem un vadījis bērnu patversmi. Dibinājis un vadījis baznīcas korus, sagatavojis Latgales draudzēm 111 ērģelniekus, mācīdams tos gan privāti, gan vadīdams ērģeļu klasi Rēzeknes tautas konservatorijā. 1922. g. pārcēlies uz Rēzekni, kur strādājis par ērģelnieku un mūzikas pedagogu. Miris 1972. g. 17.martā. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos.
Krole Margarita
	Medicīnas darbiniece, literāte Dzimusi 1955.g. 26. febr. Feimaņu pag. Pizānos. Bijusi Galēnu pagasta ģimenes ārste, Riebiņu novada deputāte. Darbojas Viļānu bibliotēkas literātu kopā „Atļaujies ienākt”. Publikācijas literārajā almanahā „Olūts”. Glezno ziedus. Darbu izstādes bijušas Dekšārēs un Viļānos. Ilustrējusi savu dzejoļu krājumu „Ziedi dvēselei un tev”.
Krolis Lauris
	Dzejnieks Dzimis 1989. g.18. apr. Rīgā. Mācījies Galēnu pamatskolā, LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Bijis avīzes redaktors Galēnu pamatskolā un Rīgas katoļu ģimnāzijā. Pirmais dzejolis tapis 2000. g.. Ieguvis LU Fonda „Ceļamaizes” stipendiju. Bloga interesanti.eu autors. Mikrouzņēmums Lauris Krolis IK darbojas tulkošanas sfērā.
Krops Vaclavs
	Rakstnieks un publicists Dzimis 1885. g. 28. jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, bijis brīvklausītājs Pēterburgas universitāšu juridiskajās fakultātēs. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Zinias” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas. Miris 1929. g. 3.j anv. Apbedīts Krāslavā.
Krumholcs Ivo
	Intelektuālo spēļu veidotājs, Latvijas radio žurnālists, erudīcijas konkursu eksperts Dzimis 1966. g. oktobrī Vitrupē. Radio programmu „Lieliskais piecinieks” un Monopols vadītājs. Vēstures un filozofijas pasniedzējs. Latvijas Radio strādā kopš 1992. g. Strādājis Aglonas internātģimnāzijā.
Krusts Konstantīns
	Rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1912. g. 8. aug. Rīgā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. Jau pamatskolas laikā sācis pierakstīt latgaliešu tautasdziesmas un sūtījis tās Latviešu folkloras krātuvei, par ko apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Mācoties Aglonas ģimnāzijā aktīvi piedalījies literārajā katoļu jaunatnes pulciņā. Turpinājis vākt folkloras materiālus, pievērsies tulkošanai un literārajai darbībai. 2. Pasaules kara beigās devies uz Vāciju, 1950. g. - uz ASV. Emigrācijā aktīvi darbojies latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis fabulas un humoreskas, kurās kritizētas trimdas dzīves negācijas. Bijis laikraksta Latgolas Bolss redaktors (1971-- 1985). Literārais pseidonīms Nautris. Miris1985. g. 17. janv. Denvera, ASV
Kučinskis Staņislavs
	Katoļu garīdznieks, kultūrvēsturnieks, publicists Dzimis 1913. g. 13. nov. Rāznas pagasta Dukstigalā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējot LU Teoloģijas fakultātē, iestājies Jezuītu ordenī. Izglītību turpinājis Krakovas Jezuītu universitātē, pēc tam Gregorija universitātē Romā. 1941. g. 26. jūn. Romā ordinēts par priesteri. Veicis pastorālo darbu dažādās Itālijas pilsētās. Vatikāna radio Latviešu raidījumu redakcijas vadītājs (1950 - 2000).Pētījis Latvijas katoliskās baznīcas vēsturi. 2001. g. par mūža ieguldījumu apbalvots ar 4.šķirasTriju Zvaigžņu ordeni. Miris 2008. g. 4. sept. Apbedīts Romas Campo Verano kapsētā.
Kudeika Augusts
	Gleznotājs, scenogrāfs, grafiķis Dzimis 1916. g. 10. apr. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Kusiņu ciemā. Mācījies Kalupes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Mākslas pamatus apguvis R. Sutas mākslas studijā Rīgā. Strādājis Strautiņu, vēlāk Ludzas skolās, kur mācījis zīmēšanu un mākslas vēsturi. 1943. g. atgriezies Rīgā un turpinājis mācīties L. Svempa vadītajā studijā. Karojot latviešu leģionā, kritis gūstā un nokļuvis Vācijā, tad Beļģijā, bet pēc tam izceļojis uz Austrāliju. Vācijā piedalījies mākslas izstādēs, gatavojis dekorācijas Pērtas dramatiskās kopas teātru izrādēm un Austrālijas latviešu kultūras dienu pasākumiem. Miris 1980. g. 1. janv. Apbedīts Pērtā, Rietumaustrālijā.
K udiks Broņislavs
	Priesteris Dzimis 1911. g. 30. aug. Stirnienes draudzes Ošupes mājās. Mācījies Stirnienes un Varakļānu pamatskolā, pēc tam Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1936. g. 21. maijā ordinēts par priesteri. Kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā par vikāru un kara kapelānu. Bijis Tilžas prāvests, kalpojis Stiglovas un Bērzgales draudzēs.1947. g. iecelts par Viļakas dekānu, pēc tambijis Nautrēnu, Aglonas, Rēzeknes ,Varakļānu un Skaistkalnes dekāns. Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.
Kudiņa (Ancāne) Vija
	Uzņēmēja, Aglonas Maizes muzeja īpašniece un vadītāja Dzimusi 1959. gada 11. okt. Aulejas (tagadējā Šķeltovas) pagasta Kalna Kudiņos. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā. Rēzeknes 4. tehniskajā skolā apguvusi konditora specialitāti, Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā studējusi Pārtikas rūpniecības fakultātē. Bijusi ražošanas meistare patērētāju biedrības Aglonas maizes ceptuvē, pasniedzēja Jaunaglonas arodskolā. SIA „Aglonas maize” dibinātāja un direktore, Aglonas Maizes muzeja dibinātāja un direktore, viesu mājas „Pie Vijas” saimniece, Vislatvijas „Viju dienas” pasākuma dibinātāja un organizatore, Maizes svētku organizatore, gadskārtējo amatnieku gadatirgu iniciatore un organizētāja. Ēdienu receptes underīgus padomus maizes cepējām apkopojusi „Maizes grāmatā”. LSSA biedre, mentore, Lauvu kluba biedre, Aglonas novada biedrības „Neaizmirstules” biedre, valdes locekle. Būdama godu saimniece ar 30 gadu pieredzi, izveidojusi ”Gūda saimneicu bīdreibu”. SIA ”Cīši gords” dibinātāja. 2010.g. kļuvusi par pirmo Sandras Kalnietes balvas „Atdzimt no pelniem” ieguvēju. 2015. g. nominēta latgaliešu kultūras gada balvai „Boņuks” nominācijā „Gada amatnieks/ saimnieks”. Par nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls 2015.g. piešķīris Atzinības krusta V šķiru. Par nozīmīgu ieguldījumu Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanā un tradīciju kopšanā, tūrisma un uzņēmējdarbības attīstīšanā Preiļu novadā, 2023.g. saņēmusi apbalvojumu Goda zīme "Par nopelniem Preiļu novada attīstībā".
Kudiņš Jānis
	Būvinženieris Dzimis 1950. g. 30. jūn. Preiļu raj. Izglītība: RTU Celtniecības fakultāte, Austrijas tirdzniecības un rūpniecības kameras „WIEI Osterreich” augst. menedžmenta diploms. Latvijas Būvinženieru savienības biedrs. Bijis a/s „Lauma” direktora vietnieks, a/s „Baltika” priekšsēdētāja vietnieks. Liepājas ražošanas sa-bas „Būve” direktors.
Kudiņš Valdis
	Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs Dzimis 1976. g. 7. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē (sākumskolas pedagoģija un deju skolotāja specialitāte). No 1994. līdz 1999. g. dabas izpētes un vides izglītības centra projektu vadītājs, direktora vietnieks. Demokrātijas attīstības programmas koordinators. Kopš 2003. g. - DU Pedagoģijas katedras lektors. No 2000. līdz 2004. g. Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators. No 2002. līdz 2006. g. Daugavpils rajona Lauku partnerības padomes priekšsēdētājs. Kopš 2004. g. biedrības Latvijas Lauku forums valdes loceklis. No 2005. līdz 2006. g. - DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītājs. No 2006. līdz 2007. g. - Lauku attīstības speciālists Zemkopības ministrijā. Kopš 2008. g. Daugavpils domes administrācijas Rīgas biroja vadītājs.
Kuļgajeva Svetlana
	Gleznotāja Dzimusi 1959. g. 13. febr. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils 8. vidusskolā, Urālu lietišķās mākslas vidusskolā, akmens mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Bijusi Līvānu stikla fabrikas stikla māksliniece, Preiļu patērētāju biedrības māksliniece -noformētāja, Līvānu 2. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja. 2006. g. atvērusi savu vizuālās reklāmas firmu SIA „MSM design”. Personālizstādēs piedalās ar gleznām, datorgrafiku un dekoriem.
Kuncāne Marta Matilde
	Pedagoģe, sabiedriskā darbiniece Dzimusi 1892. g. 28. jūn. Rīgā. Mācījusies Franču ģimnāzijā un ieguvusi tautskolotājas tiesības. Strādājusi Rīgā, Marijas katoļu draudzes skolā, Jūrkalnes pamatskolā.1925. g. devusies uz Latgali, kur strādājusi Zaķīšu pamatskolā, Naujenes pagasta „Lāču” pamatskolā, Daugavpils 1. pilsētas pamatskolā. Darbojusies Sieviešu pašpalīdzības biedrībā, Latviešu biedrības mājturības sekcijā, aizsargu organizācijā. 1944. g. izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur rosīgi darbojusies gan latviešu biedrībās, gan Daugavas Vanagu organizācijās, gan bēru fondā: vākusi ziedojumus, organizējusi sarīkojumus. Apbalvota ar Atzinības Krusta I pakāpes goda zīmi. Mirusi 1966. g. 9. janv. Kanādā. Apbedīta Holy Sepulchere Cemetery kapsētā.
Kuncāns Bonifācijs
	Sportists Dzimis 1928. g. 24. janv. Preiļos. Vecāki : skolu inspektors Juris Kuncāns un skolotāja Marta Matilde Kuncāne. Daugavpilī ieguvis pamatizglītību un pabeidzis ģimnāzijas 1. klasi. Kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Austriju, pēc tam ģimene izceļojusi uz Kanādu. Izglītību turpinājis Hanavas ģimnāzijā. Bijis trimdas latviešu sporta dzīves organizators. Ar labiem panākumiem spēlējis novusu, golfu un basketbolu. DV Hamiltonas nodaļas sporta kopas „Sparta” dibinātājs un valdes loceklis. Miris 2001. g. 23. augustā Hamiltonā, ASV.
Kuncāns Donāts
	Pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks Dzimis 1884. g. Riebiņu pag. Dakaros (agrāk Silajāņu pag.).Vairāk kā 30 gadus bijis Silajāņu pagasta vecākais.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. g. deportēts uz Krieviju.
Kuncāns Juris
	Skolotājs, tautskolu inspektors Dzimis 1898. g. 24. apr. Riebiņu pagasta Dakaros. Bijis Zaķīšu pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa Katoļu skolotāju biedrības Centrālās valdes loceklis, Daugavpils apriņķa tautskolu inspektors. Miris 1968. g. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Kundziņš Aloizs
	Jūrniecības darbinieks, tālbraucējs, kapteinis, ilggadējs Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks Dzimis 1939. g. 26. martā Aglonas pag. Mācījies Liepājas jūrskolā, ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu. Latvijas Jūrniecības savienības biedrs. Strādājis par traleru un zvejas kuģu kapteini. Bijis Latvijas ostu galveno kapteiņu dienesta vecākais inspektors, Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistra vadītāja vietnieks, Liepājas jūrskolas valsts eksāmenu komisijas loceklis. Miris 2024.g. 4.aprīlī.
Kundziņš Leons
	Prāvests Dzimis 1907. g. 30. apr. Jasmuižas pagastā. Mācījies Nīdermuižas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1930-1936). Par priesteri iesvētīts 1936.g. 21. maijā Rīgā, Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums 1936. g. 7. jūn. Nīdermužas draudzē. Kalpojis: Jelgavas draudzes vikārs, apkalpojis Auci (1936 -1937), Auces, Renģes, Ukru, Buksīšu, Bēnes un Tērvetes draudžu prāvests (1937 -1950), Jelgavas, Elejas, Selgales-Iecavas un Kalnciema-Volgundes draudžu prāvests, dekāns (1950 - 1959), spaidu darbos (1959 - 1960), Talsu dekāns, Cīruļu un Laucienes draudžu prāvests (1960 - 1963), Ludzas draudzes prāvests, dekāns (1963 - 1974), Feimaņu draudzes prāvests (1974 - 1977). Miris 1977. g. 21. dec. Feimaņos. Apbedīts Aglonas kapsētā.
Kundziņš Pāvils
	Policijas pulkvedis, LPA prorektors, docents Dzimis 1945. g.13. febr. Aglonas pagastā. Mācījies Aglonas vidusskolā. Par ieguldījumu valsts politikas īstenošanā kārtības, drošības un likumības nodrošināšanā, apbalvots ar IeM Zelta Goda zīmi.
Kundziņš Vladislavs
	Fotomākslinieks Dzimis 1952.g 14. janv. Pelēču pagastā. Mācījies Višķu vidusskolā, studējis kokapstrādi LLA Jelgavā. No 1978. g. līdz 2013. g. strādājis AS „Latvijas Finieris”, bijis uzņēmuma Attīstības, investīciju un servisa sektora vecākais enerģētiķis. Jau pamatskolas 5. klasē sācis darboties fotopulciņā. Apceļojot Ziemeļāfriku, Portugāli, Norvēģiju, Skotiju, Austrāliju (kopumā vairāk kā 30 valstis), fotografējis savvaļas dzīvniekus, putnus un dabas ainavas. kukaiņus un puķes. Arī Latvijas dabasskatu, ziedu, kukaiņu un rasas lāšu foto kolekcija ir apjomīga. Pirmā atzinība saņemta 1976. g. fotokonkursā „Studenti celtnieku vienībās”, kad viena no fotogrāfijām ieguvusi godalgu. Domubiedru grupas “Lieliskie fotodraugi” sastāvā aktīvi piedalās fotoizstādēs, gūst panākumus un godalgas Latvijas Dabas muzeja rīkotajos fotokonkursos “Mans putns”. Individuālās fotogrāfiju izstādes rīkotas Aglonas bazilikā, Pēterbaznīcā, Rīgas Stradiņa universitātē, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos u.c.
Kurmins Jānis
	Garīdznieks, filozofs Dzimis 1790. g. Lietuvā. Mācījies Krāslavas garīgajā seminārā. Ordinēts 1820. g. Kalpojis Stoļerovas, Aulejas, Skaistas, Vārkavas un Krāslavas draudzēs. Bijis kultūras dzīves veidotājs, sarakstījis sprediķu grāmatas latgaliešu valodā un sastādījis poļu – latīņu- latviešu (latgaliešu) vārdnīcu. Miris 1860. g. 11. febr. Krāslavā.
Kursīte Janīna
	Politiķe, pašvaldību darbiniece, lauku attīstības speciāliste Dzimusi 1964. g. 11. febr. Rušonas pagastā. Mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, studējusi Lauksaimniecības universitātē, ieguvusi Dārzkopības, Lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. DU apguvusi pedagoga – psihologa specialitāti. Strādājusi par pasniedzēju Višķu lauksaimniecības tehnikumā. Latgales reģiona lauku attīstības speciāliste un dārzkopības konsultante. 12. Saeimas deputāte, Daugavpils novada domes deputāte, kultūras un izglītības komitejas vadītāja.
Kursīte - Pakule Janīna
	Literatūrzinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, politiķe Dzimusi 1952. g. 8. martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 10., 11. un 12. Saeimas deputāte. Darbojusies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kursītis Antons
	Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Dzimis 1955. g. 13. jūn. Preiļu rajona Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, studējis LU Ekonomikas fakultātē. Bijis Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra kontroles daļas vecākais inspektors Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils un Preiļu rajonā, Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs.
Kuško Nikolajs
	Notārs Dzimis 1901. g. 15. febr. Vidsmuižas pagastā. Beidzis vidusskolu. 1921 - 1923. g. dienējis Latvijas armijā. Bijis Krāslavas virsmežniecības darbvedis, grāmatvedis. No 1927. g. 8. janv. - notārs Preiļos. Kantoris atvērts 1927. g. 23. febr. Rušonas ielā 1. No 1936. g. biji Preiļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas revīzijas komisijas loceklis. 1933 - 1940. g. –Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nod. aizsargs. Padomju okupācijas laikā (1940. g. 13. dec.) atbrīvots no amata. 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Deportēts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. g. 28. janv. 7. lēģera punkta lazaretē. Apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.
Kuzmins Jānis
	Zinātnieks, inženieris Dzimis 1952. g. 18. febr. Preiļu raj. Studējis RPI elektroenerģētikas fakultātē. Inženieris un vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks, docents RTU elektroenerģētikas fakultātē. Zinātniski tehniskās firmas ZTF SIA „Lāsma” direktors. Publicējis 35 zinātniskos un mācību metodiskos darbus, ieguvis 15 autorapliecības. Latvijas enerģētiķu savienības viceprezidents. Miris 2013.gada 7.jūlijā. Apbedīts Preiļu kapsētā.

Uz sākumu

Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Jaunie fotoalbumi

Lasīšanas veicināšanas programmas "Grāmatu starts" "Pūcītes skolas" otrā nodarbība
19.10.2024

Radošā nodarbība "Lasi un veido"
01.10.2024

Mazie “pūčulēni” ar saviem vecākiem uzsāk projekta “Grāmatu starts” jauno sezonu
28.09.2024

Preiļu novada jauniešu NEKONFERENCE “Grāmata un telefons. Atklātais rings.”
26.09.2024

Ciemos Aglonas vidusskolas 2. klases skolēni
20.09.2024

Uzdot jautājumu

Ātrās saites